Par elektroenerģijas patēriņa samazināšanu

Par enerģētiku atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis Andris Piebalgs 5.jūnijā apsveica spuldžu ražotāju iniciatīvu pakāpeniski samazināt vismazāk efektīvo spuldžu tirdzniecību, līdz 2015.gadam panākot to pilnīgu izņemšanu no tirgus aprites. “Esmu gandarīts par šo apņemšanos, kas ir ļoti pozitīvs rūpniecības ieguldījums tā mērķa sasniegšanā, ko Eiropadome noteica šā gada martā, – nodrošināt labu apgaismojumu, lieki netērējot enerģiju. Rūpniecības uzņēmumu lēmums liecina, ka energoefektivitāte ir līdzeklis cīņai pret klimata pārmaiņām un mūsu energoatkarības samazināšanai un ka tā ir arī laba biznesa iespēja,” sacīja Andris Piebalgs.

Eiropas spuldžu ražotāji publiski pastāstīja sīkāk par iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2015.gadam pakāpeniski izņemt no Eiropas tirgus aprites mājsaimniecības lampas ar viszemāko energotaupības rādītāju. Saskaņā ar rūpniecības uzņēmumos veiktajiem aprēķiniem tas ļautu par 60% samazināt CO₂ emisijas (jeb 23 megatonnas gadā), ko rada mājsaimniecībā izmantojamie gaismekļi, un ietaupīt 7 miljardus eiro jeb 63 000 GWh elektroenerģijas gadā.

Šīs nozares uzņēmumu iniciatīva ir saistīta ar to, ka 2006.gada novembrī Eiropas Komisija iesniedza savu Rīcības plānu energoefektivitātei, kurā vēstīts, ka tiks piemēroti stingrāki energotaupības standarti attiecībā uz 14 veidu rūpnieciskajiem ražojumiem, un vēlāk, jaunā gada sākumā – attiecībā uz 20 veidiem. Ielu apgaismes laternas, biroju un dzīvokļu gaismas ķermeņi ir minēto izstrādājumu sarakstā.

Tā sauktā ekoloģiskās koncepcijas direktīva piešķir Komisijai pilnvaras noteikt prasības energoefektivitātes jomā pēc ekonomiskās un vides rādītāju analīzes veikšanas un apspriešanās ieinteresēto aprindu forumā. Šā gada 22.jūnijā notiks forums, lai apspriestos par plānotajiem pasākumiem sabiedriskās telpas apgaismošanā. Turklāt Komisija šā mēneša beigās veiks ekonomisko un vides rādītāju analīzi attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamiem gaismekļiem.

Nākamais rīcības plāna posms energoefektivitātes jomā būs to nacionālo rīcības plānu analīze, kuri dalībvalstīm jāiesniedz līdz 1.jūlijam saskaņā ar Direktīvas par enerģijas galapatēriņa un energopakalpojumu energoefektivitāti noteikumiem. Šajā tiesību aktā noteikti tādi dalībvalstīm saistoši orientējoši mērķi energoefektivitātes jomā, kuri jāiekļauj nacionālajos rīcības plānos līdztekus ar izsvērtiem pasākumiem, lai tuvākajos gados sasniegtu ikgadēju enerģijas ietaupījumu 1% apjomā (t.i., 9% apjomā deviņos gados).

Energoefektivitāte ir viens no Eiropas enerģētikas politikas stūrakmeņiem. Rīcības plāns energoefektivitātes jomā, ko Komisija pieņēma 2006.gada 19.oktobrī, paredz virkni prioritāru pasākumu, kas aptver plašu rentablu energoefektivitātes iniciatīvu diapazonu. To vidū ir darbības, lai palielinātu elektrības patērētāju ierīču, būvju, transporta un ražošanas efektivitātes koeficientu, kā arī enerģijas pārvades un sadales efektivitātes koeficientu. Plānā paredzēti arī jauni obligāti standarti energoefektivitātes jomā, energopakalpojumu veicināšana, īpaši finansēšanas mehānismi tādu produktu ražošanai, kuru izmantošana nodrošina vislielāko energotaupību. Plānā noteikts mērķis līdz 2020.gadam par 20% samazināt primārās enerģijas patēriņu. Ja šis mērķis tiks sasniegts, līdz 2020.gadam mūsu energopatēriņa tiešās izmaksas varētu tikt samazinātas par 100 miljardiem eiro, turklāt varētu katru gadu novērst aptuveni 780 miljonu tonnu CO₂ emisiju rašanos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Preses un informācijas nodaļa