Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.06.2007., Nr. 92 (3668) https://vestnesis.lv/ta/id/158471

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvju vizīti Eiropas Parlamentā

Vēl šajā numurā

08.06.2007., Nr. 92 (3668)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu

 

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 6.jūnijā ar 469 balsīm par, 141 – pret un 32 deputātiem atturoties pieņēma rezolūciju, kurā atkārtoti pausts stingrs politiskais atbalsts Eiropas Savienības (ES) Konstitucionālajam līgumam, kuru šobrīd jau ratificējušas 18 no 27 dalībvalstīm.

Par spīti Francijas un Portugāles paziņojumiem par atbalstu saīsinātam un vienkāršotam līgumam, eiroparlamentārieši mudina visas ES dalībvalstis saglabāt pēc iespējas pilnīgāku Konstitucionālā līguma tekstu, kas nodrošinātu ES lēmumu pieņemšanas efektivitāti, demokrātisko pārredzamību un stiprinātu ES pilsoņu tiesības.

Eiroparlamentārieši atgādina, ka astoņpadsmit valstis, kas pārstāv divas trešdaļas no visām dalībvalstīm un ES iedzīvotāju lielāko daļu, līdz šim jau ratificējušas Konstitucionālo līgumu. Spānijā, Luksemburgā un Rumānijā notikuši referendumi, savukārt vēl četras dalībvalstis apliecinājušas savu gatavību līgumu ratificēt. Deputāti atgādina, ka valstīm, kas līgumu parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas, šobrīd ir liela politiskā atbildība turpināt ratifikācijas procesu. 

Tomēr kopumā deputāti pozitīvi vērtē Vācijas prezidentūras centienus vienoties par starpvaldību konferences sasaukšanu Portugāles prezidentūras laikā 2007.gada otrajā pusē, lai izstrādātu “ceļvedi” Konstitucionālās krīzes atrisināšanai.

Kādam jāizskatās ES nākamajam pamatlīgumam, kuru varēs pieņemt visas dalībvalstis? Vai Konstitucionālā līguma saturs jāsaglabā, to papildinot, vai jāizstrādā pilnīgi jauns līgums? Kad reformas jāpabeidz? 6.jūnijā EP deputāti savus viedokļus izteica debatēs.

Deputātu Enrikes Barona-Krespo (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā) un Elmara Broka (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) sagatavotajā ziņojuma projektā Eiropas Parlaments aicina Eiropadomi 21. un 22.jūnija sanāksmē vienoties par starpvaldību konferences sasaukšanu un tās pilnvarām. Ziņojumā uzskaitīti principi, kas jāiekļauj jaunajā pamatlīgumā: jāsaglabā Konstitucionālā līguma I daļas kodols, proti, vērtības, mērķi, kompetences un Eiropas Savienības juridiskās personas statuss. Pamattiesību hartai (II daļa) jākļūst saistošai. Eiropas Parlaments, pieņemot ziņojumu, arī paudīs viedokli par darba kalendāru: dalībvalstīm jāpanāk vienošanās līdz 2007.gada beigām un līguma ratifikācija jāpabeidz līdz 2009.gada vasarai, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Ziņojuma līdzautors E.Barons-Krespo uzsvēra, ka jaunais līgums jāgatavo, pamatojoties uz Konstitucionālā līguma saturu, bet tas jāpapildina ar tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, solidaritāte enerģētikas politikā, Eiropas sociālais modelis, cīņa pret terorismu, civilizāciju dialogs. Deputāts uzsvēra, ka nekādā gadījumā starpvaldību konference nedrīkst norisināties aiz slēgtām durvīm: tajā jāpiedalās EP, dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Komisijai.

E.Barona-Krespo minētās reformas nepieciešamas, lai Eiropas Savienība varētu darboties efektīvi, uzsvēra E.Broks. Šim mērķim svarīgi saglabāt Konstitucionālajā līgumā paredzēto ārlietu ministra posteni, piešķirt ES juridiskas personas statusu, garantēt iestāžu līdzsvaru, uzlabot attiecības ar dalībvalstu parlamentiem. Deputāts arī uzstāj, ka reformā jāsaglabā vienošanās, ka Pamattiesību hartai jābūt saistošai.

ES Padomes pārstāvis, Vācijas valsts ministrs Eiropas lietās Ginters Glozers atzina, ka Eiropas Parlamenta ziņojums ir līdzsvarots. Tomēr prezidentūra vēl nevar sniegt konkrētus priekšlikumus – tā darbojas vidutāja lomā. Par priekšlikumiem jāvienojas Eiropadomē. Taču par darba kalendāru Padomes prezidentūras viedoklis ir skaidrs: tā vēlas, lai starpvaldību konferences darbs noslēgtos 2008.gada sākumā. Līdz ar to jauno līgumu varēs ratificēt līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009.gadā.  

“Mēs atbalstām Eiropas Parlamenta priekšlikumu,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma, atzīstot, ka ES joprojām nespēj runāt vienā balsī, jo īpaši ārlietās un klimata pārmaiņu jautājumos, tāpēc pamatlīgumi ir jāuzlabo. M.Valstrēma atzina, ka Konstitucionāla līguma saturs joprojām ir aktuāls, un izteica atbalstu Pamattiesību hartas iekļaušanai jaunajā pamatlīgumā.

Injigo Mendess de Vigo (Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) atgādināja savas politiskās grupas viedokli: Līguma saturs jāsaglabā, taču to iespējams uzlabot, iekļaujot tādus jautājums kā klimata pārmaiņas, enerģijas drošība un cīņa pret terorismu. Deputāts uzsvēra, ka starpvaldību konferencē jābūt pārstāvētam Eiropas Parlamentam.

Atbalstu Konstitucionālā līguma saturam pauda arī Sociāldemokrātu grupas pārstāvis Džo Leainens, atgādinot, ka līgums ir triju gadu darba rezultāts. “Mēs esam pret “saīsinātu” līgumu,” uzsvēra deputāts, noraidot ideju par tā fragmentāciju un atteikšanos no uzlabojumiem demokrātijas un pārskatāmības ziņā.  

“Liberāļu un demokrātu grupa ar pārliecību atbalsta Konstitucionālo lietu komitejas sagatavoto ziņojumu,” teica Endrū Dafs. “Mēs pieļaujam zināmas izmaiņas. Mūsu mērķis – lai tās būtu ilgtspējīgas.” Deputāts uzskata, ka jāraugās, lai ES nebūtu dalībvalstu, kas nespēj tajā efektīvi darboties, un jāparedz elastīgāki noteikumi attiecībā uz dalībvalstu vēlmi vai atteikšanos veikt tālākas reformas.  

“Līgums balstīts uz vienlīdzības principa, mēs nedrīkstam pieļaut divu līmeņu Eiropu, dalīt Eiropu vecajās un jaunajās dalībvalstīs,” teica Nāciju Eiropas grupas priekšsēdētājs Braiens Kraulijs. “Mūsu galvenais resurss tomēr ir šis teksts, par kuru mēs esam vienojušies. Konstitucionālais līgums ir unikāls, arī Konventa darbs bija unikāls, tāpēc to vajag saglabāt. Tomēr jāgarantē, lai visas dalībvalstis varētu piekrist šim līgumam un nejustos tā apdraudētas.”

Mums jābūt Eiropas tiesību advokātam, jāsaglabā koplēmuma procedūra –, runājot par Eiropas Parlamenta pilnvarām un pilnībā atbalstot ziņojumu, norādīja Johanness Fogenhūbers Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā. Deputāts uzskata, ka Konstitucionālais līgums garantēs Eiropas sociālo modeli. Deputāts arī iebilda pret tirgus liberalizāciju, ko, viņaprāt, veicina pašreizējais Konstitucionālā līguma teksts. 

Fransiss Vurcs (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) neatbalstīja ziņojumā pausto viedokli, ka jaunā pamatlikuma izstrādei un ratifikācijai jānorit, cik iespējams, raiti: “Nepieciešamas atklātas sabiedrības debates. Tikai pēc tam mēs varam runāt par ratifikāciju referenduma ceļā.” 

“Daži Padomes locekļi domā, ka ar “kosmētiskām izmaiņām” pietiek,” norādīja Neatkarības/demokrātijas grupas pārstāvis Bastiāns Belders. Pēc deputāta domām, starpvaldību konferencei jāvienojas arī par saturu.   

“Jūs esat iesaistījušies procesā, kura mērķis ir izveidot Eiropas lielvalsti,” atsaucoties uz līguma noteikumiem par ES ārlietu ministra posteņa izveidi un kompetenču paplašināšanu, teica Bruno Gollnišs (Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupa). “Ja jūs vēlaties arī turpmāk darboties kā starptautiska organizācija, kāpēc neaprobežoties ar pašreizējiem līgumiem,” iesaka deputāts.

Arī neatkarīgais deputāts Džims Allisters iebilst pret Konstiucionālā līguma satura saglabāšanu: “Ļaujiet mums paņemt atpakaļ pilnvaras, ko Brisele mums atņēmusi. Tām, kuras grib vairāk Eiropas, dosim tās. Taču valstīm, kas to negrib, Eiropa nav jāuzspiež.”

Komentējot parlamenta rezolūciju, deputāts Rihards Pīks saka: “Eiropas Savienība stāv krustcelēs. Ja valstu vadītāji vienosies par “ceļvedi” līguma ratificēšanai, Savienība var kļūt spēcīgāka. Ja nē, vairosies neskaidrība par nākotni un palielināsies riski Eiropas konkurences spējai globālajā arēnā. Pēc diviem stagnācijas gadiem Eiropas Savienības dalībvalstu līderi izrāda politisko gribu likt pamatus darbotiesspējīgai Eiropas Savienībai. Šis ir vēsturisks brīdis mūsu kontinenta attīstībā.”

Rihards Pīks uzskata, ka “Latvijas interesēs ir arvien spēcīgāka un vienotāka Eiropa, kas spēj ātrāk un dinamiskāk pieņemt lēmumus un labāk konkurēt ar citiem strauji augošiem pasaules reģioniem un tādām nākotnes ekonomikas lielvarām kā Ķīna un Indija. Konstitucionālais līgums ir nepieciešams, jo šobrīd spēkā esošais Nīcas līgums paralizē ES tālāko attīstību”.

Konstitucionālais līgums paredz vairāk jomu, kurās balsojumi notiks nevis pēc vienprātības principa, bet ar kvalificēto vairākumu, kas paātrinās lēmumu pieņemšanu. Līgums vairo arī Eiropas Parlamenta lomu, no 37 uz 86 palielinot to jomu skaitu, kurās Parlaments ir līdzvērtīgs likumdevējs Eiropas Savienības Padomei. Līgums tostarp paredz izveidot Eiropas Savienības ārlietu ministra posteni, kas koordinētu dalībvalstu viedokļus ārpolitiskajos jautājumos un pārstāvētu vienotu ES pozīciju starptautiskajā arēnā. To, cik svarīga ES vienotība attiecībās ar trešajām valstīm, pierādīja nesenā krīze Krievijas un Igaunijas attiecībās, kad Eiropas Savienības augstākās amatpersonas un Eiropas Parlaments nostājās Igaunijas pusē.  

Eiroparlamentārieši uzskata, ka sarežģījumi Konstitucionālā līguma ratifikācijas procedūrās lielā mērā saistīti nevis ar institucionālajiem jauninājumiem vai līguma tekstu, bet gan ar valstu nacionālo politiku.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!