Vairas Vīķes-Freibergas 8 gadi

 

Par Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu savas prezidentūras laikā (1999–2007)

Latvijas Republikas 6.Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 7.jūnijā, atstājot Rīgas pils Ģerboņu zāli, kurā notika preses konference, kuras laikā sabiedrība tika iepazīstināta ar viņas paveikto astoņos prezidentūras gados (1999.–2007.) Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

Nodevusi otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 36 likumus;

Nākusi klajā ar 10 likumdošanas iniciatīvām: galvenās – par tiesībsargu, par Valsts prezidenta ievēlēšanu un atstādināšanu, par Valsts apbalvojumu sistēmas pilnveidošanu, Satversmi saistībā ar dalību ES u.c.;

Vienreiz izmantojusi Satversmes 72.p. noteiktās tiesības Valsts prezidentam apstādināt likuma publicēšanu uz 2 mēnešiem;

Nominējusi 5 Ministru prezidentus;

Izveidojusi ar Ministru prezidentu līdzparakstu 4 akadēmiskas neatkarīgas komisijas, kas koordinējušas šo gadu laikā turpat 300 Latvijas zinātnieku, pētnieku, sabiedrisko darbinieku aktuālos Latvijas interešu jautājumos par valsts valodu, vēsturi, ārpolitiku, ekonomiku, sociāliem jautājumiem. Izdoti neskaitāmi sējumi un rīkotas neskaitāmas konferences un diskusijas – materiāli Latvijas bibliotēkās un prezidenta mājaslapā. Visu komisiju aktivitātes ļoti atzinīgi novērtētas starptautiskā mērogā (Vēsturnieku komisijā daudz starptautisko pētnieku, Valodas komisija iedibinājusi labu sadarbību ar pārējo Baltijas valstu komisijām, Stratēģiskās analīzes komisija līdzdarbojusies NATO galotņu sanāksmes akadēmiskās konferences un citu starptautisku notikumu rīkošanā u.tml.);

Caur Militāro padomi, NBS apmeklējumiem nemitīgi stimulējusi NBS attīstību, pāreju no obligātā dienesta uz profesionālo armiju, NATO integrācijas uzdevumu īstenošanu;

Sekmējusi publisko aktivitāti saistībā ar valsts iestāšanos ES, sarunās ar izpildvaru, parlamenta komisijām, deputātiem rosinājusi ar likumdošanas harmonizēšanu saistītos procesus;

Veicinājusi demokrātijas un institucionālo stiprināšanos, izpratni par cilvēktiesībām, tajā skaitā dzimumlīdztiesības jautājumiem gan Latvijā, gan pasaulē; Radījusi prezidenta institūcijas paspārnē likumdošanu par tiesībsargu Latvijā, veicinājusi Saeimu izveidot šo institūciju.

Mudinājusi uz tiesu sistēmas reformu īstenošanu un sistēmas stiprināšanu.

Panākusi plašas debates Eiropā un pasaulē par sarežģīto Eiropas vēsturi pēc II pasaules kara, nenogurstoši skaidrojusi Latvijas vēstures tematiku. 2005.gada 12.janvārī nākusi klajā ar pasaules vadītājiem un sabiedrībai izplatītu paziņojumu ar Baltijas valstu vēstures un Eiropas nākotnes skaidrojumu no Latvijas skatu punkta. Valstu vadītāju atbildes atsevišķā krājumā publicēja Vēsturnieku komisija;

Aizstāvējusi Austrumeiropas intereses Apvienoto Nāciju Organizācijas vadības jautājumā. Kā Baltijas valstu oficiāli izvirzīta kandidāte pirmo reizi no Austrumeiropas kandidējusi uz ANO Ģenerālsekretāra amatu. V.Vīķe-Freiberga pievērsa uzmanību arī kā sieviete kandidāte, tā kā vairāk nekā 60 gadu pastāvēšanas laikā ANO vadībā nav bijusi sieviete; Divu nedēļu laikā Latvijas prezidente vēlēšanu procesā ieguva augsto 3.vietu un guva lielu atbalstu no pasaules plašsaziņas līdzekļiem, sabiedriskām organizācijām, politiķiem.

Iedibinājusi tradīciju:

Sacīt Valsts prezidenta runas Saeimā pēdējā sesijā pirms vasaras par situāciju valstī un turpmāk risināmajiem jautājumiem;

Valsts prezidenta kancelejā sasaukt konsultatīvas sanāksmes par otrreizējās caurlūkošanas lūgumiem likumdošanā, iesaistot visdažādākos valstiskos un nevalstiskos pārstāvjus;

Sacīt publisku svētku runu un Valsts svētkus 18.novembri veidot par plašiem sabiedriski svinamiem svētkiem viscaur Rīgā un Latvijā.

 

Cīņā par Latvijas vietu pasaulē

Ekspozīcija pirms ievēlēšanas par prezidenti:

Ievēlēšanas brīdī 1999.g. vidū Latvija, tēlaini izsakoties, atradās krustcelēs. Latvijas izredzes iestāties ES un NATO bija nedrošas un miglainas. Latvijas gatavību dalībai ES un NATO atklāti apšaubīja ietekmīgāko Eiropas un Ziemeļamerikas valstu politiķi. 1998.g. Latvija atšķirībā no Igaunijas nesaņēma uzaicinājumu sākt sarunas ar ES. ASV politiķi aktīvi diskutēja par iespēju nākamajā NATO paplašināšanas kārtā uzņemt Lietuvu, Slovākiju un Slovēniju. Baltijas valstu starpā Latvija tika vērtēta kā vājākais ķēdes posms gan militārajā (aizsardzības budžets 1999.g. bija 0,84% no IKP), gan administratīvajā, gan sociāli ekonomiskās attīstības ziņā. Demokratizācijas procesam valstī sekoja EDSO misija. Pasaules ebreju organizācijas apšaubīja Latvijas valsts vēlmi objektīvi izvērtēt totalitāro režīmu noziegumus. Latvija tika uzskatīta par vienu no korumpētākajām valstīm reģionā. 1998.g. 3.martā sasniegts sastinguma punkts LR un KF attiecībās.

 

Prezidentūras laikā panāktais:

• Latvija pakāpeniski, bet neatlaidīgi turpina nostiprināt valstiskumu. V.Vīķe-Freiberga virzījusi valsts aizvien dziļāku integrāciju rietumu demokrātiskajās struktūrās, kas balstītas uz demokrātiju, likumu varu un cieņu pret cilvēktiesībām. Valsts prezidentei ir fundamentāli svarīga loma likumdošanas laukā – tiesiskums, politiskās nācijas konsolidācija, aizsardzība un drošība;

• Kopš 1999.g. īstenotas fundamentālas reformas Latvijas bruņotajos spēkos. Vairākkārtīgi palielināts finansējums, dalība starptautiskajos sadarbības projektos gan Baltijā, gan tālākajos reģionos;

• Latvija iestājas NATO. Prezidentūras laikā Latvijas dalība NATO no jautājuma, kas daudziem starptautiskajiem partneriem likās “tabu”, kļuva par realitāti.

• Līdzīgi, NATO samits Rīgā no attālas iespējamības kļuva par realitāti – 26 pasaules līderi Rīgas samitā pieņēma būtiskus lēmumus Alianses stiprināšanai.

• Drošības jomā – 2007.g. pirmo reizi uz 2 mēnešiem tika apturēta likumu publicēšana, kas saistīti ar drošības dienestu darbību un uzraudzību. Tika saņemts plašs sabiedrības atbalsts Valsts prezidentes lēmumam, ko atspoguļoja savāktie paraksti referenduma ierosināšanai.

• Latvija iestājas ES. Par līgumu ar Latviju nobalso lielākais Eiropas Parlamenta deputātu skaits. Prezidente aktīvi atbalsta valsts intereses sarunu gaitā. Pēc vēstules Eiropas Komisijas prezidentam Romano Prodi par LR interesēm lauksaimniecības nozarē panākti jūtami labāki rezultāti sarunās.

• Gan lai iestātos ES, gan lai iestātos NATO, bija nepieciešama Valsts prezidentes iniciatīva sensitīvos iekšpolitiskos jautājumos (Valsts valodas likums, Vēlēšanu likumi) – to atbilstība starptautiskajiem standartiem bija kā “ieejas biļete” ES un NATO.

• Prezidentūras laikā notikusi laba Baltijas valstu sadarbība – visu 3 valstu kopīgs atbalsts V.Vīķes-Freibergas kandidatūrai ANO Ģenerālsekretāra vēlēšanās tam bija labākais apliecinājums.

• Prezidentūras laikā V.Vīķe-Freiberga apmeklējusi visas ES dalībvalstis.

• Latvija nepieredzēti aktīvi veido attiecības ar Eiropas lielvalstīm.

– Francija – regulārs dialogs un vizīšu apmaiņa ar prezidentu Žaku Širaku, Valsts prezidentes uzruna Francijas parlamentā;

– V.Vīķe-Freiberga bija festivālu “Pārsteidzošā Latvija” un “Francijas pavasaris” patronese – nebijuša mēroga franču kultūras pasākums Ziemeļeiropas reģionā

– Vācija – Johannesa Rau un Gerharda Šrēdera vizītes Latvijā. Pirmā LR valstsvizīte Vācijā.

– Lielbritānija – karalienes Elizabetes II valstsvizīte Latvijā. Valsts prezidentes oficiālā vizīte Lielbritānijā.

• Nostiprinās stratēģiski svarīgās attiecības ar ASV. Īpašs pagodinājums V.Vīķei-Freibergai un Latvijai bija ielūgums teikt runu ASV Kongresa abām palātām 2006.g. jūnijā. Visos prezidentūras gados V.Vīķe-Freiberga konsekventi uzsvērusi nepieciešamību pēc stipras transatlantiskās saites.

• Attiecības ar KF V.Vīķe-Freiberga virzījusi uz lietišķu sadarbību, taču atgādinot par pagātni. Mudinājusi politiķus parakstīt un ratificēt robežlīgumu, kas 2007.gadā arī izdarīts. Panākta pakāpeniska LR un KF attiecību izlīdzināšana. Tikšanās ar V.Putinu 2001.g. februārī. 2003.g. 30.–31.maijā dalība ES un KF galotņu sanāksmē, Sanktpēterburgas 300.gadadienas svinībās, Otrā pasaules kara beigu svinībās Maskavā 2005.g.

• Novērtējot daudzpusējās diplomātijas lomu, V.Vīķe-Freiberga daudzkārt uzrunājusi ANO Ģenerālās asamblejas sesijas. 2005.gadā V.Vīķe-Freiberga tika uzaicināta kā viena no pieciem ANO Ģenerālsekretāra īpašajiem sūtņiem ANO reformu jautājumā. V.Vīķe?Freiberga ienesa jaunu garu ANO Ģenerālsekretāra vēlēšanās – pirmo reizi tika nominēta Austrumeiropas kandidāte, sieviete. V.Vīķe-Freiberga saņēma ievērojamu atbalstu balsojumā Drošības padomē. Prezidentes dalība ANO konferencē Durbanā, Bēgļu konvencijas konferencē Ženēvā, Pasaules informācijas samitā Tunisijā.

• V.Vīķe-Freiberga uzņēma t.s. Araiološas grupu – astoņu prezidentu (Austrija, Itālija, Latvija, Polija, Portugāle, Somija, Ungārija, Vācija) neformālo tikšanos 2007.gadā, kurā tika apspriesti aktuālie Eiropas nākotnes un Eiropas konstitucionālā līguma jautājumi. Tikšanās Rīgā bija pirmā reize, kad piedalījās visi 8 prezidenti, kuri iesaistīti šajā formātā.

• V.Vīķe-Freiberga bijusi Gruzijas, Moldovas, Ukrainas tuvināšanās Eiropas un transatlantiskajām struktūrām aktīva un publiska aizstāve.

• V.Vīķe-Freiberga veicinājusi Latvijas pozitīvo starptautisko atpazīstamību – viņa ir viena no nedaudzajiem Austrumeiropas līderiem, ko uzskata par morālām autoritātēm.

– Rezultātā V.Vīķi-Freibergu regulāri aicina uzstāties starptautiskos augsta līmeņa pasākumos, t.sk. viņa ir vienīgā no Baltijas līderiem, kas katru gadu aicināta uz Pasaules ekonomisko forumu Davosā.

– To apliecina arī starptautiskā atzinība, “nevalstiskie apbalvojumi” – Hannas Ārentas balva, Mazo valstu balva, Ķeizara Oto balva.

• Valsts prezidente uzsāk diskusiju sabiedrībā un veicina starptautisko sadarbību cīņai ar korupciju.

• V.Vīķe-Freiberga regulāri skaidrojusi Latvijas vēsturi. 2005.gadā viņas vēstule Eiropas un pasaules līderiem raisīja plašas diskusijas Eiropā par Otro pasaules karu un izpratni par Latvijas okupācijas faktu. To apliecināja 19 pasaules un Eiropas līderu atbildes.

• Notikusi aktīva likumdošanas saskaņošana ar starptautiskajiem standartiem. Prezidente aktīvi veicina grozījumus Valodas un Vēlēšanu likumos, Pilsonības likuma noteikumos.

• Prezidentūras laikā tika izbeigti Latvijai “veltītie” starptautiskās uzraudzības mehānismi cilvēktiesību jomā, kas atspoguļoja Latvijas sasniegumus cilvēktiesību jomā. Tika slēgta EDSO misija Latvijā, tika izpildīts ES dalības politiskais kritērijs, tika izbeigts Eiropas Padomes monitoringa process, kā arī EP postmonitoringa dialogs.

• V.Vīķe-Freiberga sekojusi sabiedrības integrācijas procesiem, mudinot mazākumtautību pārstāvjus mācīties valsts valodu, bet nepilsoņus – naturalizēties.

• V.Vīķe-Freiberga uzturējusi dialogu ar Latvijā esošajām konfesijām, piedalījusies to svētkos. Pēc V.Vīķes-Freibergas uzaicinājuma 2006.g. Latviju vizītē apmeklēja Viskrievijas patriarhs Aleksijs II.

• Latvija aktīvi uzsāk pētījumus un izglītības darbu par Otrā pasaules kara traģiskajiem notikumiem. V.Vīķe-Freiberga uzturējusi dialogu ar ebreju kopienu – Vēsturnieku komisijā veikta holokausta izpēte, 2006.g notika liela mēroga starptautiska konference Rīgā par šo jautājumu. V.Vīķe-Freiberga ilgstoši uzturējusi dialogu ar starptautiskajām ebreju organizācijām; 2007.g. viņa saņēma Amerikas ebreju komitejas balvu kā atzinību par Latvijas paveikto.

• V.Vīķe-Freiberga ir viena no joprojām nedaudzajām pasaules sievietēm līderēm Council of Women World Leaders locekle.

• Lai Latvijā varētu notikt lielie pasākumi – NATO samits, Pasaules hokeja čempionāts, astoņu prezidentu tikšanās – V.Vīķe-Freiberga veica lobija darbu ar lēmumu pieņēmējiem.

• Neskaitāmas intervijas ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem, skaidrojot un aizstāvot Latvijas intereses.

 

Ārvalstu valsts galvu vizītes Latvijā

Gads	Mēn.	Datums	Valstis, prezidenti
1999	6	28	Prezidenti V.Adamkus, L.Meri, A.Kvašņevskis
2000	3	2	Slovēnijas prezidenta M.Kučana valstsvizīte
2000	10	9–10	Grieķijas prezidenta K.Stefanopulosa valstsvizīte
2000	12	15	Baltijas valstu prezidentu tikšanās
2001	5	9–10	Somijas prezidentes T.Halonenas valstsvizīte
2001	5	29	Polijas prezidenta A.Kvašņevska darba vizīte
2001	7	27	Francijas prezidenta Ž.Širaka valstsvizīte
2001	8	17	Zviedrijas karaļa Kārļa VI Gustava darba vizīte
2001	8	17	Igaunijas prezidenta L.Meri darba vizīte
2001	8	18	Vācijas prezidenta J.Rau darba vizīte
2001	8	18	Lietuvas prezidenta V.Adamkus darba vizīte
2001	11	27	Rumānijas prezidenta I.Iliesku valstsvizīte
2002	1	15	Baltijas valstu prezidentu tikšanās
2002	1	16	Igaunijas prezidenta A.Rītela darba vizīte
2002	4	15	Turcijas prezidenta A.N.Sezera valstsvizīte
2002	4	24	Austrijas prezidenta T.Klestīla oficiālā vizīte
2002	6	10	Ķīnas TR prezidenta Džiang Zemina valstsvizīte
2002	6	26	Armēnijas prezidenta R.Kočariana oficiālā vizīte
2002	7	4	Baltijas valstu prezidentu tikšanās Rīgā
2002	7	5	Polijas prezidenta A.Kvašņevska darba vizīte
2002	7	5	Maķedonijas prezidenta B.Trajkovska darba vizīte
2002	9	3–4	Lietuvas prezidenta V.Adamkus valstsvizīte
2003	3	10	Lietuvas prezidenta R.Paksa darba vizīte
2003	4	4–5	Horvātijas prezidenta S.Mesiča oficiālā vizīte
2003	5	14–15	Portugāles prezidenta Ž.Sampaio valstsvizīte
2003	7	1	Mongolijas prezidenta Natsag Bagabandi oficiālā vizīte
2003	9	15	Somijas prezidentes T.Halonenas darba vizīte
2003	9	18	Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa darba vizīte
2004	4	7	Uzbekistānas prezidenta Isloma Karimova un Tatjanas Karimovas kundzes valstsvizīte
2004	4	21	Itālijas prezidenta Karlo Adzeļjo Čampi un Frankas Čampi kundzes valstsvizīte
2004	6	20	Igaunijas prezidenta A.Rītela vizīte Cēsīs
2004	10	13	Gruzijas prezidenta Mihaila Sakašvili un kundzes oficiālā vizīte
2004	11	23	Vācijas prezidenta Horsta Kēlera un kundzes oficiālā vizīte
2005	3	2	Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča un kundzes valstsvizīte
2005	3	21	Bulgārijas prezidenta Georgija Parvanova un kundzes valstsvizīte
2005	5	6–7	ASV prezidenta un L.Bušas kundzes oficiālā vizīte
2005	6	20	Šveices Konfederācijas prezidenta Samuela Šmita un kundzes valstsvizīte
2005	7	6–7	Polijas prezidenta Aleksandra Kvašņevska un Jolantas Kvašņevskas kundzes valstsvizīte
2005	9	20–21	Izraēlas prezidenta Moše Kacava valstsvizīte
2005	9	26–27	Moldovas prezidenta Vladimira Voroņina valstsvizīte
2005	12	7–8	Igaunijas prezidenta Arnolda Rītela un kundzes valstsvizīte
2006	4	27	Ukrainas prezidenta valstsvizīte
2006	5	17	Zviedrijas karalienes Silvijas neoficiālā vizīte
2006	5	18	Slovākijas prezidents Ivans Gasparovičs
2006	5	22	Nīderlandes karalienes Beatrikses valstsvizīte
2006	5	27–28	Krievzemes patriarha Aleksija II oficiālā vizīte
2006	6	19	Maltas prezidenta Feneha-Adami valstsvizīte
2006	7	18	Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva valstsvizīte
2006	8	22	Krievijas Federācijas pirmā prezidenta B.N.Jeļcina vizīte
2006	9	5	Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma valstsvizīte
2006	10	4	Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva un kundzes valstsvizīte
2006	10	16	Igaunijas prezidenta Tomasa Ilvesa darba vizīte
2006	10	18	AK karalienes Elizabetes II un Edinburgas hercoga valstsvizīte
2006	11	27–29	NATO samits Rīgā (25 valstu prezidenti un premjerministri)
2006	11	28	Tikšanās ar ASV prezidentu Dž.Bušu
2006	11	29	Tikšanās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku
2007	4	12	Šveices prezidenta vizīte
2007	4	23–25	Beļģu karaļa valstsvizīte
2007	5	21–22	Īrijas prezidentes valstsvizīte
2007	5	25	Japānas imperatora valstsvizīte

 

Valsts prezidentes vizītes ārvalstīs

Gads	Mēn.	Datums	Pasākums	Valstis, pilsētas
1999	7	29.–30.	“Balkānu stabilitātes pakta galotņu sanāksme” Sarajevā (2 dienas)	Bosnija
1999	8	29.–30.	Darba vizīte Igaunijā ( 2 dienas)	Igaunija
1999	8	30.–31.	Darba vizīte Somijā (1 diena)	Somija
1999	9	6.–7.	Darba vizīte Lietuvā (2 dienas)	Lietuva
1999	9	9.–11.	Baltijas un Melnās jūras valstu prezidentu tikšanās Jaltā (3 dienas)	Ukraina
1999	9	19.–26.	Darba vizīte ASV; ANO Ģenerālasambleja (7 dienas)	ASV
1999	10	7.–11.	Darba vizīte Islandē; Konference (4 dienas)	Islande
1999	10	24.–27.	Darba vizīte Luksemburgā un NATO (3 dienas)	Beļģija, Luksemburga
1999	11	8	Darba vizīte Somijā; Konference (1 diena)	Somija
1999	11	30.–1.12	Darba vizīte Zviedrijā (2 dienas)	Zviedrija
2000	1	11	Darba vizīte Polijā (1 diena)	Polija
2000	1	26.–27.	Holokausta konference Stokholmā (2 dienas)	Zviedrija
2000	1	30.–2.02.	Pasaules ekonomikas forums Davosā (3 dienas)	Šveice
2000	2	24.–26.	Darba vizīte Hamburgā (3 dienas)	Vācija
2000	5	1.–3.	Valstsvizīte Igaunijā (3 dienas)	Igaunija
2000	5	7.–13.	Darba vizīte Kanādā (6 dienas)	Kanāda
2000	5	14.–18.	Darba vizīte ASV (5 dienas)	ASV
2000	5	22.–26.	Oficiālā vizīte Francijā (5 dienas)	Francija
2000	6	28.–01.07.	Darba vizīte Vācijā; Latvijas dienas EXPO 2000 (4 dienas)	Vācija
2000	7	27.–29.	Darba vizīte Čehijā (3 dienas)	Čehija
2000	8	17.–29.	Atvaļinājums un vizīte Jaltā (13 dienas)	Ukraina
2000	9	3.–8.	ANO ĢA Tūkstošgades samits (7 dienas)	ASV
2000	9	19.–21.	Valstsvizīte Norvēģijā (3 dienas)
2000	10	18.–19.	Konference Stokholmā (2 dienas)	Zviedrija
2000	10	25.–01.11	Darba vizīte Anglijā (6 dienas)	Anglija
2000	11	26.– 29.	Darba vizīte Beļģijā (EK, EP, NATO)	Beļģija
2000	11	30.	Darba vizīte Somijā (1 diena)	Somija
2001	1	22.–24.	Darba vizīte Eiropas Padomē (2 dienas)	Francija
2001	1	24.–31.	Pasaules ekonomikas forums Davosā (7dienas)	Šveice
2001	2	10	Darba vizīte Austrijā (2dienas)	Austrija
2001	3	14.–16.	Valsts vizīte Lietuvā (3 dienas)	Lietuva
2001	3	28.–30.	Oficiālā vizīte Dānijā (3 dienas)	Dānija
2001	4	22	Darba vizīte Vašingtonā (6 dienas)	ASV
2001	5	19	Darba vizīte Grieķijā (4 dienas)	Grieķija – Atēnas
2001	6	15	Darba vizīte Lietuvā (1 diena)	Lietuva – Viļņa
2001	6	17.–20.	Darba vizīte Austrijā; Zalcburgas seminārs (4 dienas)	Austrija
2001	7	1.–3.	Eiropas ekonomikas forums Zalcburgā (3 dienas)	Austrija
2001	8	13.–16.	Privāta vizīte Somijā (4 dienas)	Somija
2001	8,9	30.08–05.09.	ANO Pasaules pretrasisma konference un darba vizīte Dienvidāfrikā (6 dienas)	DĀR
2001	9	18	Baltijas valstu, Polijas un Somijas prezidentu tikšanās Tallinā (1 diena)	Igaunija
2001	9	20.–21.	Darba vizīte Dānijā, konference (2 dienas)	Dānija – Kopenhāgena
2001	10	4.–6.	Darba vizīte Bulgārijā. Sofia Summit 2001 (3 dienas)	Bulgārija
2001	10	16.–18.	Valstsvizīte Ungārijā (3 dienas)	Ungārija
2001	10	25.–29.	Darba vizīte Spānijā; Madrides konference (4 dienas)	Spānija
2001	11	5.–6.	Darba vizīte Polijā (2 dienas)	Polija – Varšava
2001	11	15.–16.	Darba vizīte Vācijā (2 dienas)	Vācija
2001	12	10	Darba vizīte Ženēvā (3 dienas)	Šveice
2001	12	15.–31.	Darba vizīte Trinidadē	Trinidade
2001	12	20	Atvaļinājums Tobago
2002	1,2	30.1.–4.2.	Pasaules ekonomikas forums Ņujorkā (5 dienas)	ASV
2002	2	5.–11.	Darba vizīte ASV (8 dienas)	ASV
2002	3	21	Darba vizīte Somijā (1 diena)	Somija
2002	3	22	Baltijas valstu un Polijas prezidentu tikšanās Viļņā (1 diena)	Lietuva
2002	3	26.–29.	Valstsvizīte Grieķijā (4 dienas)	Grieķija
2002	4	8.–9.	Anglijas karalienes mātes bēres (2 dienas)	Anglija – Londona
2002	4	16.–18.	Valstsvizīte Slovēnijā (3 dienas)	Slovēnija
2002	4	22	Darba vizīte Lietuvā (1 diena)
2002	5	1.–3.	Darba vizīte Čehijā, Baltijas un Čehijas prezidentu tikšanās (3 dienas)	Čehija
2002	6	3.–5.	Valstsvizīte Īrijā (3 dienas)	Īrija
2002	6	6.–9.	Academy of Achievement 2002 samits (4 dienas)	Īrija
2002	6	11.– 14.	Darba vizīte Kanādā; goda doktora ceremonija (4 dienas)	Kanāda
2002	6	15.– 19.	Darba vizīte ASV (4 dienas)	ASV
2002	7	1	Starptautiskā Zontu konference Zviedrijā (1 diena)	Zviedrija
2002	7	25.–29.	Darba vizīte Austrijā (3 dienas)	Austrija
2002	8	2	Baltijas valstu un Polijas prezidentu tikšanās, Klaipēdas 750 gadu svinības	Lietuva – Klaipēda
2002	8	5.–7.	Darba vizīte Igaunijā, Sāremā (3 dienas)	Igaunija
2002	8	11.–13.	Valstsvizīte Islandē (2 dienas)	Islande
2002	8	23	Darba vizīte Vācijā (1 diena)	Vācija
2002	9	9.–15.	Darba vizīte ASV; ANO Ģenerālasambleja (7 dienas)	ASV
2002	9	26.–27.	Darba vizīte Somijā; “Women Business Leaders Summit” (2 dienas)	Somija
2002	9,10	30.–2.10	Darba vizīte Francijas senātā (3 dienas)	Francija
2002	10	2.–3.	Darba vizīte Briselē, EK (2 dienas)	Beļģija
2002	10	13	Darba vizīte Dānijā; 4th Annual Baltic Development Summit (1 diena)	Dānija
2002	10	30.–31	Valstsvizīte Šveicē (2 dienas)	Šveice
2002	11	20.–22.	NATO galotņu tikšanās Prāgā (3 dienas)	Čehija
2002	11	23	Darba vizīte Lietuvā – NATO (1 diena)	Lietuva
2002	12	13	ES Padomes sanāksme Kopenhāgenā (1 diena)	Dānija
2003	1	23.– 27	Pasaules ekonomikas forums Davosā (6 dienas)	Šveice
2003	2	16.–19.	Oficiālā vizīte ASV (4 dienas)	ASV
2003	2	26	Valstsvizīte Polijā (2 dienas)	Polija
2003	3	17.–20.	Valstsvizīte Vācijā (4 dienas)	Vācija
2003	4	7.–9.	Darba vizīte Francijā (3 dienas)	Francija – Parīze
2003	4	15	ES iestāšanās līguma parakstīšana Atēnās (3 dienas)	Grieķija
2003	4	23.–24.	Baltijas prezidentu tikšanās Tartu (2 dienas)	Igaunija
2003	5	30.–31.	Sanktpēterburgas 300 gadu svinības (2 dienas)	Krievija
2003	6	1	Sv. Birgitas 700 gadu jubileja Zviedrijā	Zviedrija
2003	6	2	Darba vizīte Somijā (1 diena)	Somija
2003	6	21.–23.	Pasaules ekonomikas forums Jordānijā (3 dienas)	Jordānija
2003	7	9.–12.	Darba vizīte Austrijā (3 dienas)	Austrija
2003	9	4	Darba vizīte Igaunijā (1 diena)	Latvija/Igaunija
2003	9	21.–26.	Darba vizīte ASV; ANO ĢA (5 dienas)	Ņujorka
2003	10	8.–10.	Darba vizīte Briselē, ES (2 dienas)	Beļģija
2003	10	10.–11.	Darba vizīte Vācijā (2 dienas)	Frankfurte
2003	10	17.–19.	Darba vizīte Portugālē, prezidentu neformālā tikšanās (2 dienas)	Portugāle
2003	11	9	Darba vizīte Ungārijā, Pasaules zinātnieku kongress (1 diena)	Ungārija
2003	12	3.–5.	Valstsvizīte Bulgārijā (3 dienas)	Bulgārija
2003	12	8.–11.	Pasaules informācijas sabiedrības samits Šveicē (4 dienas)	Šveice
2004	1	8.–10.	Darba vizīte Vācijā, Forums (3 dienas)	Vācija
2004	1	20.–25.	Pasaules ekonomikas forums Davosā (5 dienas)	Šveice
2004	1	26	Darba vizīte Zviedrijā – Genocīda konference (1 diena)	Zviedrija
2004	2	15.–18.	Valstsvizīte Maltā (3 dienas)	Malta
2004	3	10	Darba vizīte Francijā; Oreal–Unesco balvas (3 dienas)	Francija
2004	3	12.–18.	Darba vizīte ASV (6 dienas)	ASV
2004	4	11.–18.	Valstsvizīte Ķīnā (7 dienas)	Ķīnas TR
2004	4	29	Darba vizīte Polijā, Eiropas ekonomiskais samits (1 diena)	Polija
2004	5	1.–2.	Darba vizīte Īrijā; ES samits (2 dienas)	Īrija
2004	5	11.–13.	Darba vizīte Lielbritānijā (3 dienas)	Lielbritānija
2004	5	23.–26.	Darba vizīte ASV, Hjūstonā
2004	5	27.–29.	Darba vizīte Meksikā
2004	6	5.–10.	Darba vizīte Kanādā (6 dienas)	Kanāda
2004	6	11.–14.	Darba vizīte ASV (4 dienas)	ASV
2004	6	27.–29.	Darba vizīte Turcijā; NATO samits (3 dienas)	Turcija
2004	7	4	Darba vizīte Igaunijā, dziesmu svētki (1 diena)	Igaunija
2004	7	10	Austrijas prezidenta T.Klestila bēru ceremonija Vīnē (1 diena)	Austrija
2004	7	26.–28.	Darba vizīte Horvātijā (3 dienas)	Horvātija
2004	8	12.–16.	Darba vizīte Grieķijā, Olimpiskās spēles (5 dienas)	Grieķija
2004	9	6.– 7.	Darba vizīte Nīderlandē, konference (2 dienas)	Nīderlande
2004	9	14.– 16.	Valstsvizīte Portugālē (3 dienas)	Portugāle
2004	9	19.– 25.	Darba vizīte Ņujorkā – 59. ANO Ģenerālā Asambleja (6 dienas)	ASV
2004	10	7.– 9.	Valstsvizīte Kazahstānā (3 dienas)	Kazahstāna
2004	10	18.– 21.	Valstsvizīte Spānijā (4 dienas)	Spānija
2004	10	28.– 29.	ES Konstitucionālā līguma parakstīšanas ceremonija Romā (2 dienas)	Itālija
2004	11	25.– 26.	Baltijas valstu prezidentu tikšanās Lietuvā (2 dienas)	Lietuva
2004	12	7.– 10.	Darba vizīte Londonā (3 dienas)	Anglija
2005	1	18.– 19.	Oficiālā vizīte Nīderlandē (2 dienas)	Nīderlande
2005	1	22.– 23.	Darba vizīte Ukrainā, prezidenta Juščenko inaugurācija (2 dienas)	Ukraina
2005	1	26.– 27.	Darba vizīte Polijā. Aušvicas nāves nometnes 60 gadu atbrīvošanas atceres pasākumi (2 dienas)	Polija
2005	1	28.– 30.	Pasaules ekonomikas forums Davosā (3 dienas)	Šveice
2005	2	21.– 23.	Darba vizīte Beļģijā; NATO samits (3 dienas)	Beļģija
2005	3	10.– 11.	Darba vizīte Spānijā, Madrides kluba konference (2 dienas)	Spānija
2005	3	16.– 18.	Darba vizīte Vācijā (3 dienas)	Vācija
2005	3	31.– 1.04.	Valstsvizīte Zviedrijā (2 dienas)	Zviedrija
2005	4	4.– 6.	Darba vizīte ASV (3 dienas)	ASV
2005	4	7.– 10.	Pāvesta Jāņa Pāvila II bēres	Itālija
2005	4	18.– 21.	Valstsvizīte Turcijā (4 dienas)	Ankara
2005	4	22.– 23.	Prezidentu neformāla tikšanās Somijā (2 dienas)	Somija
2005	4	23.– 24.	Pāvesta Benedikta XVI inaugurācija (2 dienas)	Itālija
2005	4	28	Darba vizīte Francijā (1 diena)	Francija
2005	5	8.–9.	II pasaules kara uzvaras sešdesmitgades svinības Maskavā (2 dienas)	Krievija
2005	5	16.– 17.	Darba vizīte Polijā, EPPA samits (2 dienas)	Polija
2005	5	25.–26.	Darba vizīte Gruzijā, Neatkarības dienas svinības (2 dienas)	Gruzija
2005	5, 6	30.– 4	Vizīte ANO Ņujorkā	ASV
2005	6	4. – 6	Vizīte Toronto, Kanāda	Kanāda
2005	6	9.– 10.	Vizīte Minhenē – Quandt Forum	Vācija
2005	6	27.– 30.	Valstsvizīte Itālijā un Vatikānā	Itālija
2005	9	11.– 15.	Darba vizīte ASV, ANO Ģenerālasambleja (5 dienas)	ASV
2005	9	22	Lietuvas–Latvijas forums	Lietuva
2005	10	3.–4.	Valstsvizīte Azerbaidžānā	Azerbaidžāna
2005	10	5.–6.	Valstsvizīte Gruzijā	Gruzija
2005	10	7.–8.	Valstsvizīte Armēnijā	Armēnija
2005	10	27.– 28.	Darba vizīte Lihtenšteinā, forums (2 dienas)	Lihtenšteina
2005	11	3	Baltijas valstu prezidentu tikšanās Tallinā (1 diena)	Igaunija
2005	11	5.– 9.	Oficiālā vizīte Francijā (5 dienas)	Francija
2005	11	14.– 16.	Pasaules informātikas samits Tunisijā (3 dienas)	Tunisija
2005	11	27.– 28.	Eiropas–Vidusjūras valstu samits Spānijā (2 dienas)	Spānija
2005	12	1	Darba vizīte Šveicē, forums (1 diena)	Šveice
2005	12	2	Darba vizīte Ukrainā	Ukraina
2005	12	15.– 17.	Vizīte Vācijā – Hannas Ārendas balva	Vācija
2006	1	15.–19.	Vizīte Dienvidāfrikā	Dienvidāfrika
2006	1	24.–27.	Pasaules ekonomikas forums Davosā	Šveice
2006	1	27.–28.	ES forums Austrijā	Austrija
2006	2	4.–5.	Vizīte Drēzdenē (prezidentu neformālā tikšanās)	Vācija
2006	2	10.– 16.	Darba vizīte Turīnā, ziemas olimpiskās spēles	Itālija
2006	2	19.–22.	Valstsvizīte Izraēlā	Izraēla
2006	2, 3	27.– 9.	Darba vizīte ASV	ASV
2006	3	26	Vizīte Igaunijā, eksprezidenta L.Meri bēres	Igaunija
2006	4	2.– 4	Valstsvizīte Moldovā	Moldova
2006	4	24.– 26.	Valstsvizīte Somijā	Somija
2006	5	4	Viļņas konference	Lietuva
2006	5	11.– 13.	ES un Latīņamerikas–Karību valstu galotņu tikšanās Vīnē.	Austrija
2006	6	1.– 9.	Darba vizīte ASV	Losandželosa
2006	6	27.– 30.	Vizīte Zviedrijā. Tālbergas forums	Zviedrija
2006	7	6.– 9.	Valstsvizīte Slovākijā	Slovākija
2006	7	9.– 13.	Oficiālā vizīte Apvienotajā Karalistē	Anglija
2006	7	22.– 25.	Darba vizīte Austrijā	Zalcburga
2006	8	23.– 25.	Oficiālā vizīte Dānijā	Kopenhāgena
2006	9	10.– 11.	Darba vizīte Somijā. ES–ASEAN samits	Helsinki
2006	9	17.– 20.	Vizīte Ņujorkā. ANO Ģenerālā asambleja
2006	9	20.– 27.	Valstsvizīte Kanādā	Kanāda
2006	9	28	Darba vizīte Rumānijā. Frankofonijas galotņu sanāksme	Bukareste
2006	10	2	Darba vizīte Beļģijā	Brisele, Ļjēža
2006	10	8.– 9.	Darba vizīte Čehijas Republikā	Prāga
2006	10	22.– 23.	Darba vizīte Ungārijā	Budapešta
2006	11	2	Darba vizīte Frankfurtē
2006	11	6	Darba vizīte Lietuvā. Trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās.	Viļņa
2006	12	5.– 7.	Valstsvizīte Luksemburgas Lielhercogistē
2006	12	16	Darba vizīte Igaunijā
2007	1	23.–28	Pasaules ekonomikas forums Davosā	Šveice
2007	2	10.–11.	Parīzes forums
2007	3	23. 24.	Darba vizīte Briselē. Romas līguma 50 gadu svinības	Brisele
2007	3	28.– 30.	Darba vizīte Itālijā	Milāna, Florence, Roma
2007	4	17.– 18.	Darba vizīte Stokholmā. Globe 2007	Stokholma
2007	4., 5.	30.– 7.	Darba vizīte ASV	Vašingtona, Leksingtona
2007	5	9	Darba vizīte Vācijā	Magdeburga
2007	5	13.– 16.	Valstsvizīte Marokā
2007	6	3.– 5	Oficiālā vizīte Kiprā
2007	6	9.– 13.	Oficiālā vizīte Brazīlijā
2007	6	14.– 16.	Darba vizīte Vācijā. Global summit of Women	Berlīne
2007	6., 7.	28.– 1.	Darba vizīte Zviedrijā. Talberg Forum 2007

 

Par darbību Latvijas likumdošanas jomā –

likumu nodošana otrreizējai caurlūkošanai un likumdošanas inciatīvas

 

Otrreizējai caurlūkošanai Saeimai nodoti 36 likumi:

Pirmais Valsts prezidenta pilnvaru termiņš

1999.gads (3)

• Valsts valodas likums. Pirmoreiz Saeimā pieņemts 1999.gada 8.jūlijā, precizētā un pilnveidotā redakcijā, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus – 1999.gada 9.decembrī;

• “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu””. Pirmoreiz Saeimā pieņemts 1999.gada 23.septembrī, otrreiz caurlūkojot, 1999.gada 14.oktobrī likuma normas tika precizētas;

• “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Pirmoreiz Saeimā pieņemts 1999.gada 21.oktobrī, otrreizējā caurlūkošana notika 1999.gada 25.novembrī, kad likums tika grozīts, ņemot vērā izteiktos iebildumus.

2000.gads (2)

• “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Pirmoreiz Saeimā pieņemti 2000.gada 11.maijā, otrreiz caurlūkojot, 2000.gada 8.jūnijā, likuma normas tika precizētas.

• Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Saeimā pirmoreiz pieņemts 2000.gada 5.oktobrī, otrreiz caurlūkojot, 19.oktobrī, Saeima likumu atstāja nemainītu, neņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus. Tomēr pēc opozīcijas vēršanās Satversmes tiesā par likuma neatbilstību valsts pārvaldes sistēmai, likums tika grozīts, faktiski, atzīstot arī Valsts prezidentes norādītos iebildumus.

2001.gads (5)

• Likums “Par zvērinātiem revidentiem”, kas Saeimā pirmoreiz pieņemts 2001.gada 22.martā, likuma normas tika precizētas.

• Likums “Grozījumi “Farmācijas likumā””, Saeimā pieņemts 2001.gada 3.maijā, atkārtoti izskatīts, normas precizētas.

• Likums “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, Saeimā pieņemts 2001.gada 7.jūnijā, atkārtoti izskatīts un precizēts, ņemot vērā Valsts prezidentes un pašvaldību iebildumus.

• Likums “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, Saeimā pieņemts. 2001.gada 11.oktobrī , normas precizētas, neskaidrības novērstas.

• Likums “Grozījumi Komerclikumā”, Saeimā pieņemts 2001.gada 20.decembrī, atkārtoti caurlūkots 2002.gada 14.februārī, terminoloģijas pretrunas novērstas un sakarā ar likuma atgriešanu caurlūkošanai Komerclikums ir spēkā no 2002.gada 1.janvāra.

2002.gads (5)

• Likums “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, Saeimā pieņemts 2002.gada 17.janvārī, otrreiz caurlūkots un ierobežojumi būvniecībai kāpu joslā mīkstināti 2002.gada 21.februārī.

• Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Saeimā pieņemts 2002.gada 17.janvārī, atkārtoti caurlūkots un labots 2002.gada 31.janvārī.

• Likums “Grozījumi Alkohola aprites likumā”, Saeimā pieņemts 2002.gada 25.aprīlī, atkārtoti ir caurlūkots, ņemot vērā iebildumus.

• Likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldības budžetiem””, Saeimā pieņemts 2002.gada 27.jūnijā. Nodots otrreizējai caurlūkošanai un, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus, atkārtoti pieņemts 2002. gada 17.oktobra Saeimas sēdē.

• Likums “Grozījumi Civillikumā”, Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī. Otrreiz caurlūkots un pieņemts Saeimā 12.decembrī, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus.

2003 (3)

• Likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā””, Saeimā pieņemts 2003.gada 16.aprīlī, 22.aprīlī nodots otrreizējai caurlūkošanai. Otrreiz caurlūkots un pieņemts Saeimā 12.decembrī, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus.

• Likums “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”, Saeimā pieņemts 2003.gada 16.aprīlī, 22.aprīlī nodots otrreizējai caurlūkošanai. Likums ir atkārtoti izskatīts un pieņemts 2003.gada 29.maijā, daļēji ņemot vērā Valsts prezidenta iebildumus. Likums izsludināts 2003.gada 11.jūnijā.

Otrais Valsts prezidenta pilnvaru termiņš

• Likums “Grozījumi Likumā par ostām”. Saeimā pieņemts 2003.gada 25.septembrī, 1.oktobrī nosūtīts otrreizējai caurlūkošanai. Otrreiz caurlūkots un pieņemts Saeimā 2003.gada 23.oktobrī, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus. Izsludināts 6.novembrī.

2004 (6)

• Likums “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Saeima pieņemts 2004.gada 18.martā. 24.martā nodots otrreizējai caurlūkošanai. Otrreiz caurlūkots un pieņemts Saeimā 2004.gada 20.maijā, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus. Izsludināts 4.jūnijā.

• Likums “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Saeimā pieņemts 2004.gada 19.maijā. 21.maijā nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti vēl nav izskatīts. Taču 2004.gada 27.maijā parlaments ir pieņēmis citus grozījumus minētajā likumā, pagarinot termiņu, kurā personas sadarbības faktu ar VDK var izmanot tiesiskajās attiecībās (amata, vēlēšanu tiesību ierobežojumi u.c.) vēl par 10 gadiem (kopā 20 g.). Taču vienlaikus, ņemot vērā Valsts prezidentes motivācijas rakstā norādītos apsvērumus, Saeima likuma Pārejas noteikumu 7.punktā ir uzdevusi Ministru kabinetam līdz 2005.gada 1.jūnijam izvērtēt likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.

• Likums “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Saeimā pieņemts 2004.gada 21.jūlijā. 27.jūlijā nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti caurlūkots 2004.gada 30.septembrī, ņemot vērā prezidentes iebildumus. Izsludināts 2004.gada 13.oktobrī.

• Likums “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Saeimā pieņemts 2004.gada 28.oktobrī un 5.novembrī nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti caurlūkots 2004.gada 2.decembrī, ņemot vērā prezidentes iebildumus. Izsludināts 2004.gada 15.decembrī.

• Likums “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Saeimā pieņemts 2004.gada 4.novembrī un 12.novembrī nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti caurlūkots 2004.gada 16.decembrī, ņemot vērā prezidentes iebildumus. Izsludināts 2004.gada 29.decembrī.

• Likums “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Saeimā pieņemts 2004.gada 25.novembrī un 2.decembrī nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti Saeimā pieņemts 2005.gada 3.februārī. Izsludināts 2005.gada 18.februārī.

2005 (2)

• Likums “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Saeimā pieņemts 2005.gada 28.aprīlī. 2005.gada 6.maijā nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti Saeimā pieņemts 2005.gada 16.jūnijā. Izsludināts 2005.gada 30.jūnijā.

• Likums “Grozījumi Meža likumā”. Saeimā pieņemts 2005.gada 22.decembrī. 2005.gada 29.decembrī nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti Saeimā pieņemts 2006.gada 16.februārī. Izsludināts 2006.gada 7.martā.

2006 (7)

• Publisko iepirkumu likums. Saeimā pieņemts 2006.gada 2.martā. 2006.gada 10.martā nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti Saeimā caurlūkots 2006.gada 6.aprīlī, ņemot vērā prezidentes iebildumus. Izsludināts 2006.gada 25.aprīlī.

• Likums “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī. 2006.gada 13.aprīlī nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti Saeimā caurlūkots un pieņemts 2006.gada 8.jūnijā, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus. Izsludināts 2006.gada 20.jūnijā.

• Likums “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā ”. Saeimā pieņemts 2006.gada 25.maijā. 2006.gada 30.maijā nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā. Prezidentes iebildumi netika ņemti vērā. Likums izsludināts 2006.gada 7.jūlijā.

• Likums “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Saeimā pieņemts 2006.gada 7.jūnijā. Nodots otrreizējai caurlūkošanai 2006.gada 16.jūnijā. Atkārtoti Saeimā pieņemts 2006.gada 26.oktobrī.

• Likums “Grozījumi Darba likumā”. Saeimā pieņemts 2006.gada 15.jūnijā. Nodots otrreizējai caurlūkošanai 2006.gada 21.jūnijā. Likums atkārtoti Saeimā izskatīts 2006.gada 21.septembrī. Likums izsludināts 2006.gada 11.oktobrī.

• Likums “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 26.oktobrī. 2006.gada 1.novembrī nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti Saeimā vēl nav izskatīts.

• Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Saeimā pieņemts 2006.gada 2.novembrī. Atgriezts otrreizējai caurlūkošanai 2006.gada 10.novembrī. Likums atkārtoti Saeimā pieņemts 2006.gada 19.decembrī. Likums izsludināts 2006.gada 29.decembrī.

2007 (3)

• Likums “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un likums “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Saeimā pieņemti 2007.gada 1.februārī. Nodoti otrreizējai caurlūkošanai 2007.gada 9.februārī. Atkārtoti izskatot, Saeima neņēma vērā Valsts prezidentes iebildumus. 2007.gada 10.martā, pamatojoties uz Satversmes 72.pantu, Valsts prezidente apturēja minēto likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Pēc tam rīkotajā parakstu vākšanas procesā likumu nodošana tautas nobalsošanai tika atbalstīta ar vairāk nekā 1/10 daļas vēlētāju parakstiem (kopumā tika savākti vairāk kā 212 tūkstoši vēlētāju paraktu). Tautas nobalsošana par minētajiem likumiem notiks šā gada 7.jūlijā.

• Likums “Grozījumi Krimināllikumā”. Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 17.maijā. Atgriezts otrreizējai caurlūkošanai 2007.gada 24.maijā. Atkārtoti Saeimā vēl nav izskatīts.

 

Likumdošanas iniciatīvas

1. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, Valsts prezidente 2001.gada 10.aprīlī ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus Krimināllikumā, pārskatot drošības līdzekļu piemērošanas termiņus nepilngadīgajiem, īpaši aresta piemērošanu pusaudžiem pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā.

Noziegumu attiecināšana smago noziegumu kategorijai ir atkarīga no sankcijā paredzētā brīvības atņemšanas termiņa (līdz 5 gadiem – mazāk smags, no 5 – smags). Savukārt tieši nozieguma pieskaitīšana smago noziegumu kategorijai ir izšķiroša, piemērojot apcietinājumu kā drošības līdzekli pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā. Ievērojot, ka Latvijā regulāri tiek pārkāpti iepriekšējās izmeklēšanas termiņi, netiek savlaicīgi nozīmēta lietu izskatīšana tiesās (īpaši apgabaltiesu noslogotības dēļ) un tiesas izmeklēšanas periods arī ievelkas neattaisnojami ilgi, piemēram, Brasas cietumā, kuru personīgi apmeklēja Valsts prezidente, bez tiesas sprieduma atrodas aptuveni 190 – 200 nepilngadīgo, pie tam daļa no tiem – vairāk nekā divus un pat trīs gadus. Šiem bērniem, kas, turklāt, ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, vēl nebija atzīti par vainīgiem konkrēto noziegumu izdarīšanā, netika nodrošinātas tiesības uz izglītību, fizisko un garīgo attīstību, jaunradi utt. Līdz ar to jāsecina, ka iepriekš norādītā drošības līdzekļa piemērošana, kā arī Latvijas sodu sistēma ne tikai nepāraudzina nepilngadīgos, bet arī degradē tos.

Valsts prezidentes iniciatīvas rezultātā Saeima ir atbalstījusi izvērstus grozījumus gan Krimināllikumā, gan Kriminālprocesa likumā attiecībā uz nepilngadīgo krimināllietu izskatīšanas termiņiem, drošības līdzekļu piemērošanu, kā arī iespēju piemērot saīsināto procesu visās krimināllietās, ko ir izdarījuši nepilngadīgie, tādējādi nodrošinot likumdošanas bāzi, lai ievērojami samazinātu nepilngadīgo uzturēšanos apcietinājumā līdz izmeklēšanas beigām, tiesas sprieduma pieņemšanai un izpildei. Attiecīgie likumu grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā pieņemti 2001.gada 20.jūnijā un stājušies spēkā 2001.gada 12.jūlijā.

2. Reaģējot uz vairākiem gadījumiem, kad bez pieskatīšanas atstāti suņi uzbruka un nodarīja smagus miesas bojājumus bērniem, Valsts prezidente ierosināja Saeimai izdarīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, gadījumos, kad šo noteikumu tīšas pārkāpšanas rezultātā nodarīts kaitējums personas dzīvībai un veselībai. Attiecīgie grozījumi Krimināllikumā pieņemti 2002.gada 25.aprīlī, spēkā stājušies 23.maijā.

3. Valsts prezidente ir ierosinājusi izstrādāt likumu par Latvijas valsts apbalvojumiem, atjaunojot Latvijas vēsturisko valsts apbalvojumu sistēmu. Kopumā 7.Saeima šo iniciatīvu atbalstīja, taču konkrēts likumprojekts netika izstrādāts. Pēc Valsts prezidentes un Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvas 2003.gada 21.janvārī tika izveidota darba grupa konkrēta likumprojekta izstrādei, kurā darbojās pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja, Ārlietu ministrijas, Latvijas Kara muzeja un Aizsardzības ministrijas, kā arī Latvijas Vēstures muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja speciālisti. Darba grupa izstrādāja un iesniedza Valsts prezidentei likumprojektu “Valsts apbalvojumu likums”, kuru prezidente kā likumdošanas iniciatīvu iesniedza Saeimai. Valsts apbalvojumu likums ir pieņemts 2004.gada 4.martā un izsludināts 24.martā.

4. 2002.gada 8.martā Valsts prezidente ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus Krimināllikumā, nodalot narkotiku lietotāju un narkotiku realizētāju atbildību, kā arī izvērtēt tiesu praksi “narkotiku” lietās. Pēc šīs iniciatīvas un Augstākās tiesas sagatavotā tiesu prakses apkopojuma, tika izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, nodalot kriminālatbildību, kas paredzēta 253. norādītā likuma pantā par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizēšanas nolūkā vai realizēšanu, no kriminālatbildības par norādītajām darbībām, ja tās izdarītas bez realizēšanas nolūka. Tādā veidā tika noteikta atšķirīga atbildība un sodi narkotiku lietotājiem un narkotiku izplatītājiem. Attiecīgie grozījumi pieņemti 2002.gada 17.oktobrī un 2002.gada 20.novembrī ir stājušies spēkā.

5. 2002.gada 19.decembrī Valsts prezidente ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus Militārā dienesta likumā, lai novērstu pretrunu, ka virsnieka dienesta pakāpes piešķir Valsts prezidente pēc aizsardzības ministra ieteikuma (likuma 32.p.), taču tiesības pazemināt dienesta pakāpē saskaņā ar Karavīru militārās disciplīnas reglamentu tiek deleģētas aizsardzības ministram un Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Prezidente arī norādījusi, ka būtu nelietderīgi un nepamatoti izmantot pazemināšanu dienesta pakāpē kā disciplinārsodu, jo pazemināšanu dienesta pakāpē karavīri uztver kā uzticības un cieņas zaudēšanu, bet disciplinārsods domāts tamdēļ, lai vainīgais, kā arī citi karavīri neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tādēļ pakāpi varētu atņemt tikai tad, ja karavīrs notiesāts par nozieguma izdarīšanu. Parlaments ir atbalstījis Valsts prezidentes iniciatīvu.

6. 2003.gada 7.aprīlī Valsts prezidente ierosināja Saeimai izdarīt grozījumus Satversmē, izvērtējot iespēju pagarināt Satversmē noteikto termiņu, kurā Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu un prasīt likuma otrreizējo caurlūkošanu (71.pants). Valsts prezidentes pieredze Satversmes 71.pantā noteikto tiesību izmantošanā liecina, ka minētais Satversmē noteiktais termiņš un Saeimā pēdējā lasījumā pieņemtā likuma teksta ierobežotā pieejamība septiņu dienu laikā kopš tā pieņemšanas Saeimā nenodrošina iespēju dažādām interešu grupām, tajā skaitā sabiedriskajām nevalstiskajām organizācijām un atsevišķos gadījumos arī pašiem Saeimas deputātiem, iepazīties ar pilnu likuma tekstu, pieņemt lēmumu par savu viedokli un informēt par to Valsts prezidentu.

Turklāt ir jāatzīmē, ka minēto septiņu dienu termiņā tiek ietvertas arī brīvdienas (sestdiena un svētdiena), kā arī svētku dienas. Satversmes 71. un 72.pantā noteiktais termiņš Valsts prezidentei sniedz visai ierobežotu iespēju uzklausīt iebildumus, pieprasīt papildu informāciju, pieņemt lēmumu un sniegt Saeimai un Latvijas sabiedrībai savu motivāciju atkārtotas caurlūkošanas nepieciešamībai vai likuma publicēšanas apturēšanai. Problēmas pastiprina tas, ka pretrunīgie priekšlikumi visbiežāk tiek iesniegti, izskatot likumprojektu pēdējā lasījumā, kas būtiski paaugstina pretrunu un neskaidru interpretāciju iespējamību. Savas prezidentūras laikā Valsts prezidente nosūtījusi otrreizējai caurlūkošanai 24 likumus. Parlaments ir atbalstījis Valsts prezidentes iniciatīvu un 2004.gada 23.septembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, paredzot pagarināt augstāk norādīto termiņu līdz 10 dienām. Likums ir izsludināts 2004.gada 7.oktobrī.

7. Tiesībsarga (ombuda) institūcija Latvijā – 2000. – 2001.gadā tika izstrādāta koncepcija, sarīkota starptautiska konference, nodrošināts neatkarīgu ANO un EDSO pieaicinātu ekspertu izvērtējums. Ar Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja atbalstu un vietējo ekspertu palīdzību tika izstrādāts attiecīgs likumprojekts, kas tika nodots Valsts prezidentes izvērtēšanai. 2004.gada 16.jūnijā, pamatojoties uz Satversmes 47.pantu, Valsts prezidente ir ierosinājusi parlamentam pieņemt likumprojektu “Tiesībsarga biroja likums”. Likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un galīgajā lasījumā Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī. Likums ir izsludināts 2006.gada 25.aprīlī.

8. 22.01.2007. Valsts prezidente vērsās pie Saeimas, aicinot atlikušajā laikā līdz nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām tiesību aktu līmenī precizēt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Latvijas Republikas Satversme paredz Valsts prezidentam tādas tiesības un pienākumus, kas prasa viņa subjektīvās gribas izpausmi un ko līdz ar to var izpildīt tikai tā persona, kura ieņem šo amatu. Lai nodrošinātu Satversmē noteikto valsts varu līdzsvaru un Valsts prezidenta funkciju veikšanu, uzskata Valsts prezidente, Saeimai ir tiesības Valsts prezidentu ievēlēt savlaicīgi un atbilstoši iepriekš paredzamai un ar likumu apstiprinātai vēlēšanu kārtībai. Turklāt, ņemot vērā Valsts prezidenta amatam nepieciešamo kompetenci, savlaicīga apstiprināšana amatā dotu iespēju jaunievēlētajam Valsts prezidentam sagatavoties šī amata pienākumu pildīšanai un pārņemt lietas.

Līdz šim Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu organizēšanu un to kārtības noteikšanu Saeimas Prezidijs ir risinājis saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 25. un 26.pantu. Taču šajā likumā nav normas, kas noteiktu precīzus termiņus attiecībā uz Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanu un citiem ar valsts galvas vēlēšanām saistītājiem jautājumiem. Ņemot vērā to, ka minētais regulējums ir nepilnīgs, Saeimas Prezidijs minēto jautājumu risina arī, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 23.panta pirmās daļas 4.punktu, kas pilnvaro Prezidiju saziņā ar Frakciju padomi kārtot ar Kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotus jautājumus. Līdz ar to jāsecina, ka detalizēta Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu kārtība šobrīd tiek noteikta ar aktu, kas nav likums un nav ārējais normatīvais akts.

Valsts prezidente uzskata, ka šāds regulējums ir nepietiekams, jo tas neatbilst Valsts prezidenta amata un vēlēšanu nozīmīgumam valstī. Prakse ar Saeimas institūcijas iekšēju lēmumu regulēt jautājumus par kārtību, kādā iesniedzamas kandidatūras Valsts prezidenta amatam un notiek balsošana, nerada vienotas Valsts prezidenta vēlēšanu tradīcijas, kā arī iespējas likumpamatoti rīkoties neparedzamās un ārkārtējās situācijās.

Valsts prezidente ierosināja likuma līmenī reglamentēt jautājumus par Valsts prezidenta vēlēšanu organizēšanas kārtību, tai skaitā jautājumus, kas attiecas uz šī amata kandidātu izvirzīšanu un iepriekšēju pārbaudi, kā arī ierobežojumus kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Ņemot vērā to, ka Latvijā neeksistē tiešs normatīvs regulējums (ne Satversmē, ne arī citos Latvijas likumos) par to, kad jānotiek Valsts prezidenta vēlēšanām, Valsts prezidente aicina Saeimu apsvērt iespēju šo jautājumu precizēt Satversmes līmenī.

Tādēļ un lai mazinātu iespēju, ka Latvija ilgāku laiku paliek bez valsts galvas, būtu nepieciešams Satversmē noteikt, pirmkārt, ka kārtējās Valsts prezidenta vēlēšanas tiek organizētas pirms amatā esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām un, otrkārt, nepieciešams noteikt, kad tieši (cik dienas iepriekš) tas būtu darāms. Tāpat ir nepieciešams noteikt, cik ātri notiek Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad šis amats ir kļuvis vakants.

Ņemot vērā vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, kur Valsts prezidenta zvēresta jeb svinīgā solījuma došana tiek saistīta nevis ar kādu tuvāko parlamenta sēdi, bet gan ar iepriekšējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām, Valsts prezidente pauda uzskatu, ka Satversmes 40.pantā jānosaka svinīgā solījuma došanas piesaiste nevis tuvākajai Saeimas sēdei, bet gan iepriekšējā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, proti, paredzot, ka jaunievēlētais Valsts prezidents dod svinīgo solījumu (zvērestu) ne agrāk kā nākošajā dienā pēc tam, kad ir beidzies iepriekšējā prezidenta pilnvaru termiņš.

Satversmē būtu arī jāparedz konkrēts termiņš, kad jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents dod svinīgo solījumu gadījumos, ja ir notikušas Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas un šis amats ir bijis vakants. Tādos gadījumos jaunievēlētajam Valsts prezidentam svinīgais solījums būtu jādod pēc iespējas ātrāk pēc ievēlēšanas.

Jautājums, kuru Valsts prezidente pauda, noslēdzot savus ierosinājumus attiecībā uz Valsts prezidenta institūciju, ir saistīts ar Valsts prezidenta atlaišanu no amata.

Latvijas Republikas Satversme nekonkretizē Valsts prezidenta atlaišanas vai atstādināšanas procedūru, kā arī nenorāda tos iemeslus, kuru dēļ parlaments var rosināt Valsts prezidenta atlaišanu.

Iepazīstoties ar citu Eiropas parlamentāro valstu pamatlikumiem, jāsecina, ka vairumā gadījumu valstu konstitūcijas nosaka, ka valsts galvas atlaišanai ir nepieciešams kāds tiesisks pamatojums. Piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā Bundestāgs vai Bundesrāte var ierosināt konstitucionālajā tiesā apsūdzību pret Federālo prezidentu par tīšu likuma vai konstitūcijas pārkāpšanu. Itālijas Republikā parlaments ar parlamenta vairākuma balsīm var nodot Republikas prezidentu tiesai par valsts nodevību vai konstitūcijas pārkāpšanu. Grieķijas Republikā parlaments ar 2/3 balsu vairākumu var ievirzīt pret Republikas prezidentu apsūdzību valsts nodevībā un tīšā konstitūcijas pārkāpšanā, atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas un nodot tiesai. Ja tiesa attaisno Prezidentu, viņš atsāk pildīt savus pienākumus.

Valsts prezidente uzskata, ka Satversmē būtu jānorāda tie iemesli, kuru dēļ Saeimas locekļi var ierosināt Valsts prezidenta atlaišanu un jādod iespēja izvērtēt šo iemeslu pamatotību tiesiskā ceļā.

9. 2007. gada 4.aprīlī Valsts prezidente vērsās pie Ministru prezidenta ar lūgumu izstrādāt attiecīgus grozījumus vairākos likumos, kas saistīti ar Tiesībsarga institūcijas darbību, uzskatot, ka, pirmkārt, būtu nepieciešams nākotnē paplašināt to personu loku, kas varētu kļūt par cienījamiem pretendentiem uz šo visā demokrātiskā pasaulē ļoti nozīmīgo amatu un neradītu šaubas par iespēju pārlieku viegli atlaist Tiesībsarga amatā ieceltu personu gadījumos, ja tā savā darbībā ir bijusi pietiekami kritiska attiecībā uz likumdevēja un izpildvaras darbu un nav pakļāvusies politiskām manipulācijām.

Valsts prezidente ierosināja pārskatīt Tiesībsarga likuma 10.panta otrajā daļā Saeimas izmainīto Tiesībsarga atlaišanas kārtību, padarot to stingrāku, un papildināt Kriminālprocesa likuma 120.pantu ar jaunu daļu, kas nostiprina Tiesībsarga likumā paredzēto Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti, kā arī paredzēt Tiesībsargam papildu garantijas (līdzīgas tiesnešiem), lai arī strādājošus tiesnešus motivētu ieņemt Tiesībsarga amatu.

Valsts prezidente pauda viedokli, ka ir jāturpina citu ar Tiesībsarga darbības nodrošināšanu saistīto likumu pilnveidošana, kas palīdzētu nostiprināt Tiesībsarga institūcijas statusu un padarītu tās darbību efektīvāku. Proti, Saeimas Kārtības rullī jāparedz Tiesībsarga tiesības iepazīstināt Saeimu ar savu ikgadējo ziņojumu, uzstājoties Saeimas plenārsēdē, kā arī tiesības piedalīties valsts budžeta apspriešanā, lai aizstāvētu Tiesībsarga biroja finansējuma pieprasījumu. Būtu jāveic arī papildinājumi Ministru kabineta iekārtas likuma 17.pantā, paredzot Tiesībsargam tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām, kā arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par pieprasītās informācijas nesniegšanu Tiesībsargam un par Tiesībsarga likuma 23. panta ceturtajā daļā minēto iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu savlaicīgu neiesniegšanu Tiesībsarga birojam vai to satura pārbaudīšanu un izpaušanu (23.panta piektā daļa).

Lai efektīvi īstenotu Tiesībsarga likumā paredzētās Tiesībsarga pārbaudes tiesības, likumā “Par valsts noslēpumu” jāparedz Tiesībsarga tiesības izmantot valsts noslēpumu, papildinot likuma 12.panta trešo daļu.

Valsts prezidente atkārtoti pauda arī savu pārliecību par to, ka Tiesībsarga institūcija autoritātes paaugstināšanai, Tiesībsarga statuss ir jānostiprina Satversmē līdzīgi, kā to jau ir izdarījušas lielākā daļa Eiropas valstu, tai skaitā mūsu tuvākie kaimiņi – Lietuva un Igaunija.

Reaģējot uz Valsts prezidentes ierosinājumiem, Ministru prezidents izveidoja darba grupu, kura šobrīd strādā pie attiecīgās likumprojektu paketes izstrādes.

 

Papildus par likumdošanas iniciatīvām:

Pēc Valsts prezidentes iniciatīvas tika ierosināta diskusija par nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai paredzētu tautas nobalsošanu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šīs diskusijas dalībnieku priekšlikumi kopā ar prezidentes ierosinājumu valdībai izveidot īpašu darba grupu grozījumu izstrādāšanai tika iesniegti Ministru prezidentam. Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupu, kura izstrādāja attiecīgu likumprojektu. 2003. gada 8.maijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, saskaņā ar kuriem 2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par iestāšanos ES.

Pēc Valsts prezidentes iniciatīvas tika ierosināta diskusija par nepieciešamību veikt grozījumu vēlēšanu norisi reglamentējošos likumos, izslēdzot Saeimas vēlēšanu un pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumos ietverto prasību deputātu kandidātiem (kuri nav beiguši latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolu latviešu plūsmā) apliecināt savas valsts valodas zināšanas augstākajā (trešajā) līmenī. Parlaments ir veicis attiecīgos grozījumus.

 

Par Latvijas vēstures zinātnisku apzināšanu un izpēti

Latvijas Vēsturnieku komisija nodibināta 1998.gada rudenī – vēl iepriekšējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa laikā –, vienlaikus ar līdzīgām komisijām Lietuvā un Igaunijā, lai pētītu abu totalitāro lielvaru (Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas) noziegumus pret cilvēci Latvijā. Sākumā okupācijas periodā no 1940.gada līdz 1960.gadam, vēlāk pētniecības darbības lauku paplašinot no 1940.gada līdz 1991.gadam. Komisija darbojas 24 cilvēku sastāvā, ko veido līdzīgs skaists Latvijas vēsturnieku un ārzemju vēsturnieki un politiķi no ASV, Anglijas, Vācijas, Zviedrijas, Izraēlas un Krievijas.

Kaut arī komisiju izveidoja jau 1998.gadā, līdzekļus tās darbības uzsākšanai piešķīra nelielā apjomā tikai 1999.gadā. Tad arī tika organizēta pirmā starptautiskā zinātniski pētnieciskā konference. No 2000.gada līdz 2007.gadam komisija savu darbu veic daudz plašāk. Lai detalizēti izpētītu katru okupācijas periodu, komisijas darbība tika organizēta 4, bet no 2005.gada 5 apakšgrupās. Katra no tām pēta savu laika posmu – 1940.–1941.gada padomju okupāciju, 1941.–1945.gada vācu okupāciju, holokausta notikumus vācu okupētajā Latvijā, padomju otro okupācijas periodu no 1944.gada līdz 1960.gadam un no 1961.gada līdz 1991.gadam.

Komisija savu darbu veic, noturot komisijas sēdes, organizējot pētniecības darbu par komisijas ieteiktām tēmām, izstrādātos darbus recenzē un pieņem publicēšanai. Katru gadu tiek rīkotas 1–2 starptautiskās zinātniski pētnieciskās konferences. Izdod komisijas rakstu sēriju, kurā līdz 2007.gadam iznākuši jau 20 sējumi. Veic vēstures avotu vākšanu ārzemju arhīvos. Iesaista pētniecības darbā par Latvijas 20.gadsimta vēsturi jaunos topošos vēsturniekus. Sadarbojas ar Latvijas vēstures skolotāju apvienību par Latvijas 20.gadsimta vēstures tēmām. Sagatavo paziņojumus par Latvijas okupācijas laika vēsturi. Sadarbojas ar Ārlietu un Izglītības ministriju, Valsts arhīvu, Okupācijas muzeju, Kara muzeju, Ebreju muzeju Latvijā, LU Vēstures un filozofijas fakultāti un LU Latvijas vēstures institūtu.

Līdz komisijas darba uzsākšanai ar Latvijas 20.gs. okupācijas perioda vēstures pētniecību nodarbojās atsevišķi zinātnieki. Viņu darbs nebija koordinēts, publikāciju apjoms neliels, daudzas šī perioda tēmas pat netika pētītas. Vēsturnieku komisija savu nepilnu 10 gadu darbības laikā ir aktivizējusi un koordinējusi Latvijas 20.gs. 40.–80.gadu vēstures pētniecību. Veiktā darba rezultāti ir tik ievērojami, ka šodien jau kļuvis grūti iedomāties okupācijas laika vēstures izpēti bez Valsts prezidentes patronētās Latvijas Vēsturnieku komisijas darba.

Galvenie komisijas darba rezultāti:

1. Katru gadu tiek organizētas un apmaksātas 20–30 pētījumu tēmas, iesaistot šajā darbā gan komisijas locekļus, gan vēsturniekus no arhīviem, institūta, augstskolām, muzejiem un citām iestādēm. Visi darbi katru rudeni tiek recenzēti un pieņemti publicēšanai Vēsturnieku komisijas rakstu sērijā.

2. Laika periodā no 2000.gada līdz 2007.gadam izdoti 20 Vēsturnieku komisijas rakstu sējumi un dokumentu kopkrājums “Latvija un Otrā pasaules kara beigas Eiropā. 60.gadadienas dokumentācija” 2005.gadā. No šīs sērijas 6 sējumos publicēti komisijas organizēto pētījumu rezultāti. 7 sējumos apkopoti komisijas rīkoto starptautisko konferenču referāti, 5 sējumi veltīti holokausta notikumu izpētei vācu okupētajā Latvijā. Divi sējumi izdoti angļu valodā. Vienā no tiem publicēti prof. Andrieva Ezergaiļa ASV arhīvos savāktie dokumenti par vācu okupācijas laiku Latvijā. Otrā – sniegti tulkojumi angļu valodā no komisijas veikto pētījumu izlases, kas domāti ārzemju lasītājiem.

3. Rīkotas 10 starptautiskas zinātniski pētnieciskas konferences. No tām 3 par holokausta tematiku, pārējās par 1941.gada deportāciju, Otrā pasaules kara vēstures problēmām Baltijā, par vācu un padomju okupācijas periodu, par nacionālās pretošanās kustību komunistu režīmam un padomju okupācijas režīma beidzamo posmu 1960.–1980.gadā.

Visās konferencēs bez Latvijas vēsturniekiem dalību ar referātiem ņēmuši arī vēsturnieki no ASV, Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Izraēlas, Polijas, Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas un Rumānijas.

4. Sākot ar 2000.gadu, seši komisijas locekļi katru gadu devušies apmaksātos komandējumos uz Krievijas, Vācijas, Anglijas, Izraēlas, Igaunijas un Lietuvas arhīviem, lai vāktu nepublicētus vēstures avotus par okupācijas periodu Latvijā. Jauniegūto dokumentu izlase tiek gatavota publicēšanai 2008.gadā.

5. Sākot ar 2002.gadu, komisija piešķir 3 balvas Latvijas augstskolu studentiem par labākajiem pētījumiem par komisijas ieteiktajām tēmām. Līdz ar to komisijas organizētajos pētījumos tiek iesaistīti jaunie topošie Latvijas zinātnieki.

6. Komisija sniegusi paziņojumus par vairākām Latvijas okupācijas perioda vēstures tēmām:

a) Latvijas Saeimai par leģionāru piemiņas dienu 16.martā, iesakot pieņemt vienu piemiņas dienu visos karos kritušajiem latviešu karavīriem 11.novembrī;

b) 2001.gadā – par 1941.gada deportāciju kā genocīdu pret Latvijas tautu;

c) 2002.gadā – par padomju okupācijas režīma Baltijā 1944.–1954.gadā politiku un tās sekām;

d) 2004.gadā – par Latvijas okupācijas vēsturiskajiem un starptautiski tiesiskajiem aspektiem;

e) 2004.gadā – par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu;

f) par nacistu okupācijas politikas Latvijā izpētes rezultātiem.

7. Finansiāli atbalstīti vairāki pētniecības projekti par okupācijas periodu Latvijā:

a) Latvijas Valsts arhīva darbs pie datubāzes izveides par 1941. un 1949.gada deportāciju upuriem.

b) Latvijas vēstures institūta pētījums – Latvijas 20.gs. vēstures III sējums (1940–1960).

c) Latvijas Okupācijas muzeja organizētais prof. H.Stroda pētījums par PSRS kaujiniekiem Latvijā (1941–1945).

8. Sākot ar 1999.gadu katru gadu rīkotas 6 komisijas sēdes Latvijas locekļiem un divas kopsēdes ar ārzemju locekļu piedalīšanos, kurās apspriesti un saskaņoti veicamie uzdevumi, organizēti pētniecības darbi un starptautiskās konferences, recenzēti un pieņemti publicēšanai izstrādātie pētniecības darbi, apspriesti un pieņemti komisijas paziņojumi.

 

Par svarīgākajiem darbības virzieniem pēdējos 8 gados

1. Starptautiskās vēsturnieku komisijas būtiskākais veikums aizvadītajos gados saistās ar aktuālu Latvijas XX gadsimta vēstures, īpaši padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas perioda jautājumu izpēti. Padziļināti strādāts pie tādām problēmām kā noziegumi pret cilvēci Latvijā abu okupācijas režīmu laikā, holokausta, PSRS realizētajām 1941. un 1949.gada deportācijām, okupācijas izraisītajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām, sociālajām sekām. Pēdējo divu gadu laikā liela vērība pievērsta tieši padomju perioda vēstures pētniecībai Latvijā.

2. Komisijai notika cieša sadarbība ar Valsts prezidenti. Prezidente piedalījusies komisiju sēdēs, atklājusi daudzas konferences un seminārus, uzrakstījusi priekšvārdus atsevišķiem komisijas izdoto rakstu sējumiem, ārvalstu vizītēs skaidrojusi komisijas paveikto sarežģīto Latvijas vēstures jautājumu pētīšanā.

3. Komisijas astoņu gadu darbības laikā ir noorganizētas 10 starptautiskas vēsturnieku zinātniskās konferences un semināri. Izdoti 20 rakstu sējumi, notika semināri skolotājiem, izvērsusies sadarbība ar muzejiem, arhīviem, Ārlietu un Izglītības ministriju, dažādām starptautiskām organizācijām.

4. Īpaši veiksmīga sadarbība ir ar Latvijas Vēstures skolotāju biedrību Latvijas XX gadsimta sarežģītāko vēstures problēmu mācīšanā un izskaidrošanā plašai sabiedrībai. Komisija kopā ar biedrību un ar Valsts prezidentes atbalstu (konkursa patronese) no 2002.gada piedalījās konkursā skolēniem “Vēsture ap mums”.

5. Ar prezidentes atbalstu vēsturnieku komisija uzsākusi plašu projektu “20.gadsimta okupācijas režīmos represēto Latvijas iedzīvotāju datubāzes izveide 1940.–1990”. Šāda datubāze dos iespēju objektīvi apzināt represiju apjomus, sniegs konkrētu priekšstatu starptautiskajai sabiedrībai par genocīdu pret Latvijas tautu, veicinās Saeimas 1996.gada 22.augusta “Deklarācijas par Latvijas okupāciju “ izpildi, sekmēs skolēnu, studentu apmācību par šiem jautājumiem.

6. Ir uzsākts darbs pie komisijas svarīgāko zinātnisko rakstu publikācijas sagatavošanas un izdošanas angļu valodā. 2005.gadā izdots komisijas rakstu sējums angļu valodā “The Hidden and Forbidden History of Latvia Under Soviet and Nazi Occupations 1940–1991.”

7. Kopā ar Ārlietu ministriju un muzeju “Ebreji Latvijā” 2001.gadā tika izveidota ceļojošā izstāde “Latvijas ebreju kopiena. Vēsture. Traģēdija”. Atdzimšana. Izstāde bija apskatāma daudzās Latvijas pilsētās, piemēram, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā u.c. Izstādes laikā tika rīkoti speciāli semināri vēstures skolotājiem.

8. Sadarbības ietvaros ar Izglītības un zinātnes ministriju notika speciāli semināri vēstures skolotājiem par sarežģīto XX gadsimta Latvijas vēstures jautājumu pasniegšanu skolās (Pretrunīgo Otrā pasaules kara vēstures jautājumu pasniegšana skolās, 2000.gada 1.–2.aprīlī Līgatnē; Holokausta mācīšanas jautājumi skolās, 2002.gadā, dažādās Latvijas pilsētās, pulcējot vienkopus reģiona skolotājus, Daugavpils, Valmiera, Jēkabpils u.c.) Semināru darbā piedalījās gan Latvijas pētnieki, gan arī ārvalstu vēsturnieki.

9. Turpinājās iepriekšējos gados aizsāktā sadarbība ar muzejiem, arhīviem kā arī atsevišķām ārvalstu pētniecības iestādēm, piemēram, Yad Vashem Izraēlā, Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūtu, Upsalas un Lundas universitātēm (Zviedrijā), holokausta un genocīda izpētes centru u.c.

10. Komisijas uzdevumā apskatāmās tēmas ietvaros atsevišķi pētnieki: H.Strods, R.Vīksne, I.Šneidere, Ē.Jēkabsons, A.Zunda, I.Feldmanis strādāja Krievijas, Vācijas, Polijas, Lielbritānijas un citu valstu arhīvos.

11. Komisija arī sekmējusi Latvijas tēla veidošanu ārvalstīs. Ar savām publikācijām, konferencēm, semināriem, ceļojošām izstādēm, objektīvi skaidrojot sarežģītos mūsu valsts vēstures jautājumus, cenšoties tādējādi arī mazināt dažādus agrāk izplatītos mītus un deformācijas.

12. Saistībā ar Valsts prezidentūras 80.gadadienu Latvijā prezidente piedalījās LU rīkotā zinātniskā konferencē, kurā izvērtēja visas prezidentūras, kā arī iezīmēja šīs institūcijas attīstības tendences XXI gadsimtā (Saeimas vai tautas vēlēts prezidents, prezidenta tiesības un pilnvaras u.c.).

13. Ar Valsts prezidentes atbalstu paveikts nozīmīgs darbs ebreju masu upuru piemiņas vietu sakārtošanā Latvijā. Aizvadītajos gados labiekārtoti Biķernieku un Rumbulas memoriāli, ar lorda Dženera līdzdalību sākts darbs pie citu piemiņas vietu apzināšanas un sakārtošanas.

14. Valsts prezidente atbalstījusi pieminekļa izveidi ebreju glābējiem Latvijā Otrā pasaules karā laikā (Ž.Lipkem u.c.). Pieminekli paredzēts atklāt 2007.gadā.

15. Prezidente regulāri piedalās Lāčplēša, komunistiskā genocīda upuru piemiņas, kā arī citās svarīgās atceres dienās, tādējādi demonstrēdama vienotību ar tautu un tās vēsturi.

16. 2001.gadā, kad visā Latvijā atcerējās PSRS okupācijas 60.gadadienu, prezidente plaši piedalījās piemiņas nedēļas pasākumos: atklāja speciālu izstādi Okupācijas muzejā, tikās ar represēto organizāciju vadītājiem no visas Latvijas, atklāja represētajiem veltītu pieminekli Torņkalnā, piemiņas vietu karavīriem Brāļu kapos u.c.

17. Prezidente veic plašu saraksti ar mūsu valsts pilsoņiem, kā arī ārzemniekiem par aktuālākajiem Latvijas vēstures jautājumiem: holokaustu vācu okupētajā Latvijā, Latviešu leģionu, padomju okupācijas periodu u.c. Prezidente savās vēstulēs skaidro šos sarežģītos Latvijas vēstures jautājumus, dodot objektīvu priekšstatu par to vai citu notikumu.

18. Latvijas vēstures problēmjautājumu izskaidrošanu prezidente veikusi daudzajās ārvalstu vizītēs, tajā skaitā tiekoties ar dažādām ebreju organizācijām un to līderiem, piemēram, 2001.gadā tiekoties ar Simonu Vīzentālu. Šī darba rezultātā uzlabojies Latvijas tēls ārvalstīs, mazināti daudzi šķēršļi ceļā uz NATO un ES. Ļoti veiksmīga bija prezidentes diskusija ar BBC žurnālistu Timu Sebastianu.

19. 2000.gada janvārī Stokholmas konferences laikā prezidente izvirzīja ideju par Eiropā pazīstamās holokausta vēstures grāmatas tulkošanu un izdošanu latviešu valodā. Gadu vēlāk grāmata “Stāstiet par to saviem bērniem…”. “Grāmata par holokaustu Eiropā 1933.–1945.” ar Zviedrijas finansiālu atbalstu tika izdota latviešu un krievu valodā un uzdāvināta visām Latvijas skolām un bibliotēkām. Prezidente grāmatai uzrakstīja priekšvārdu.

20. Prezidente arī uzrakstījusi priekšvārdu Nobela prēmijas laureāta Elijas Vīzela grāmatas “Nakts” un Simona Vīzentāla darba “Saulespuķe” izdevumiem latviešu valodā, kā arī Vācijā izdotajai piemiņas grāmatai Biķerniekos noslepkavotajiem ebrejiem “Buches der Erinnerung.”

21. Prezidente, atbalstot Vēsturnieku komisijas darbību, ir sekmējusi plašas sabiedrības uzmanības pievēršanu gan Latvijā, gan ārvalstīs aktuāliem mūsu valsts XX gadsimta vēstures jautājumiem. Tas veicinājis Latvijas vēstures aktuālāko jautājumu pētniecību, kā arī sabiedrības izglītošanu un informēšanu par šiem jautājumiem. Piemēram, 2005.gadā pēc prezidentes iniciatīvas tika izdots dokumentu krājums “Latvija un Otrā pasaules kara beigas Eiropā: Atzīmējot nacistu kapitulācijas 60.gadadienu.” 2007.gadā ar prezidentes atbalstu tika sagatavots un izdots komisijas rakstu pilns izdevums (21 grāmata), kas tika uzdāvināts 523 mācību iestāžu bibliotēkām.

22. Valsts prezidente ar savu aktīvo pozīciju prezidentūras laikā ir sekmējusi Vēsturnieku komisijas darbību, Latvijas XX gadsimta vēstures sarežģītāko jautājumu izpēti un izskaidrošanu kā pašu mājas tā ārvalstīs. Tas viss nenoliedzami uzlaboja Latvijas tēlu, veicināja mūsu valsts ārpolitisko prioritāšu – integrācija NATO un ES – ātrāku sasniegšanu. Kopumā visi šie procesi arī veidoja vienotāku, objektīvāku izpratni par mūsu valsts vēsturi, pozitīvi ietekmēja Latvijas sabiedrības integrāciju.

 

Par galvenajām izpētes tēmām un atziņām

Vēsturnieku komisijas veikumu pētniecības jomā desmit gados raksturo arī sasniegtās jaunās atziņas Latvijas okupācijas perioda vēstures skaidrojumā. Raksturosim sīkāk, ko katra komisijas darba grupa devusi jaunu sava perioda izpētē.

Komisijas apakšgrupa, kas pēta pirmās PSRS okupācijas perioda vēsturi (vad. I.Šneidere) veikusi nozīmīgu darbu, lai noskaidrotu 1941.gada 14.jūnija masu deportāciju sagatavošanas gaitu, norisi, apjomu un sekas. Ar komisijas atbalstu 2001.gadā izdots deportēto saraksts “Aizvestie” par 10 161 Latvijas iedzīvotājiem. Tikuši veikti pētījumi un publicēti raksti par represijām pret atsevišķām profesionālām grupām: Latvijas Republikas parlamenta deputātiem (A.Žvinklis), diplomātiem (A.Lerhis), zinātniekiem (J.Stradiņš), Latvijas armijas virsniekiem (Ē.Jēkabsons, A.Bambals), etniskajām minoritātēm (Ē.Jēkabsons), sabiedrisko organizāciju biedriem (V.Ščerbinskis), kā arī represijas pret atsevišķu reģionu iedzīvotājiem (I.Šneidere, U.Lasmanis, Dz.Ērglis). Pētīti Latvijas okupācijas priekšnoteikumi un starptautiskie aspekti (I.Feldmanis, A.Stranga, A.Zunda).

Otra apakšgrupa (vadītājs prof. A.Stranga) veica pētījumus par holokausta norisi vācu okupētajā Latvijā 1941.–1944.gadā. Galvenās pētniecības tēmas saistās ar holokausta notikumu izpēti Latvijas mazpilsētās (R.Vīksne, A.Urtāns, Dz.Ērglis, U.Lasmanis u.c.). Mēģināts noskaidrot gan upuru skaitu, gan to vārdus. Aizsākti pētījumi arī par čigānu un garīgi slimo iznīcināšanu (A.Urtāns, R.Vīksne). Ir pētīta vācu un latviešu palīgpolicijas loma ar holokaustu saistītajos notikumos (R.Vīksne, A.Urtāns, Dz.Ērglis). Noskaidroti ebreju glābēji (M.Vestermanis). Veikti pētījumi par t.s. interregnum periodu (J.Pavlovičs). Sākti pētījumi par ebreju īpašumu likteni pēc holokausta (Dz.Ērglis u.c.).

Trešo apakšgrupu, kas pēta vācu okupētās Latvijas vēsturi no 1941.gada līdz 1945.gadam, vada prof. I.Feldmanis.

No pētniecības grupas veikuma būtu atzīmējams:

1. Sasniegtais izpētes līmenis un rezultāti radījuši iespēju sākt rakstīt apkopojošu rakstura grāmatu par Latviju Otrā pasaules kara laikā. Šis darbs ir jau paveikts. Piecu vēsturnieku grupa (I.Feldmanis, A.Stranga, A.Zunda, D.Bleiere un I.Butulis), četri no kuriem ir Vēsturnieku komisijas locekļi, ir uzrakstījuši grāmatu “Latvija Otrajā pasaules karā”, kura iznāks šā gada beigās. Tā satur argumentētu un adekvātu skatījumu par sarežģīto un pretrunīgo “vācu laiku” Latvijā.

2. Savos pētījumos grupas dalībnieki ir skāruši gandrīz vai visas svarīgākās nacistu okupācijas laika problēmas. Ārpus viņu ievērības ir palikuši tikai daži vairāk vai mazāk svarīgi jautājumi. Taču teiktais nenozīmē, ka visas skartās problēmas būtu vienādi dziļi un vispusīgi aplūkotas. Šajā ziņā ir vērojamas visai lielas atšķirības. Kā pozitīvu gribētu atzīmēt tādas pētniecības problēmas risinājumu kā varas maiņas norise Latvijas teritorijā pēc Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai. Savu nostāju par šo problēmu izteikuši vairāki vēsturnieki, bet visnopietnāk to savos darbos uz plašas avotu bāzes ir risinājis Juris Pavlovičs.

3. Pētniecības grupas dalībnieki ir izvirzījuši arī vairākas jaunas teorētiskas nostādnes. Piemēram, par pretošanās kustību Latvijā vācu okupācijas laikā – pretošanās kustībā būtu iekļaujamas tikai tās grupas, kas pauda gatavību cīnīties pret abiem okupantiem, par mērķi izvirzot Latvijas neatkarības atjaunošanu. (I.Feldmanis). Tā sauktie sarkanie partizāni tagad jaunākajos pētījumos ir kļuvuši vismaz par PSRS kaujiniekiem (H.Strods). Vēl pareizāk gan būtu viņus saukt par diversantiem.

4. Pozitīvi rezultāti gūti Latviešu leģiona vēstures izpētē, kura salīdzinošā skatījumā ir izvērtēta Eiropas vēstures kontekstā uz kopējo notikumu fona, akcentējot gan Latvijas situācijas savdabību, gan arī to, ka Latviešu leģions Eiropā nebija nekāds izņēmums (I.Feldmanis). Ieroču SS vienībās cīnījās gandrīz visu Eiropas tautu pārstāvji.

5. Sekmīgi tiek pētīta arī nacistu izveidotā represīvā sistēma (K.Kangeris u.c.), Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Rietumu sabiedrotajiem (U.Neiburgs). Balstoties uz Lielbritānijas Ārlietu ministrijas arhīva materiāliem, vairākus interesantus rakstus par Baltijas jautājumu Otrā pasaules kara gados ir publicējis A. Zunda.

Ceturtā komisijas apakšgrupa prof. H.Stroda vadībā pēta otrā PSRS okupācijas perioda sākuma posmu no 1944.gadam līdz 1960.gadam.

Pētniecības darbā pastāvīgi piedalās 6–10 Latvijas un ārzemju vēsturnieki, kuru lielākajai daļai otrā padomju okupācija ir galvenais darba virziens. Savos pētījumos autori risinājuši politiskās, saimnieciskās un kultūras vēstures jautājumus. Lielākā vērība piegriezta politiskajai vēsturei – politiskajām represijām, pretošanās kustībai, it īpaši bruņotās pretošanās kustībai, kā arī okupācijas režīma galveno politisko un represīvo institūtu darbībai, visai ciešā sakarā ar norisēm Lietuvā un Igaunijā. Atbalstīts darbs pie datubāzes izveidošanas par 1949.gada deportācijas upuriem, ko veido vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju (vad. D.Kļaviņa).

Līdztekus politiskajai vēsturei sākusies arī “sociālisma laikmeta” historiogrāfijas izpēte un izvērtējums (prof. A.Ivanovs). Nonākts pie atzinuma, ka pat šajās publikācijās ievietotais faktiskais materiāls bieži nav izmantojams tā atlases tendenciozitātes dēļ.

Piektā komisijas apakšgrupa, kuru vada Dr.hist. D.Bleiere, veic pētījumus par PSRS okupācijas periodu Latvijā 1960.–1980.gadā. Šī apakšgrupa pētniecības darbu uzsāka tikai ar 2005.gadu. Veikti pirmie pētījumi, kas jau publicēti.

Būtu minams prof. A.Ivanova pētījums, kā padomju, Rietumu un Latvijas jaunākajā historiogrāfijā tiek aplūkota padomju politika Latvijā 20.gs. 50.gadu otrajā pusē – 80.gadu vidū. Prof. H.Strods pievērsies jautājumam par ārzemju un trimdas literatūras cenzūru Padomju Latvijā 20.gs. 50.–80.gados. A. Bergmanis un I. Zālīte aplūkojuši Latvijas PSR Valsts drošības komitejas lomu padomju totalitārā režīma nostiprināšanā 1965.–1990.gadā. Prof. A.Zunda pievērsies jautājumam par Lielbritānijas un PSRS pretenzijām uz Latvijas Republikas zelta depozītu Anglijas bankā (1940.–1969. g.).

Baltijas republiku specifika kā Padomju Savienības ietvaros, tā arī salīdzinot ar Austrumeiropas t.s. tautas demokrātijas zemēm 60.–80.gados izvirza jautājumu par salīdzinošu pētījumu nepieciešamību kā ar citiem PSRS reģioniem, tā arī ar PSRS satelītvalstīm Austrumeiropā, kā arī par teorētiskiem skatījumiem, ar kuru palīdzību būtu iespējams izskaidrot vai interpretēt Latvijas faktu materiālu.

 

Par Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu sējumiem

1.sējums

Latvija otrajā pasaules karā

2.sējums

Holokausta izpētes problēmas Latvijā

3.sējums

Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956.gadā

4.sējums

Leo Dribins. Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā: Vēstures atskats

5.sējums

Editor: Andrew Ezergailis. Stockholm Documents. The German Occupation of Latvia 1941–1945: What Did America Know?

6.sējums

1941.gada 14.jūnija deportācija – noziegums pret cilvēci

7.sējums

Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1956.gadā

8.sējums

Holokausta izpētes jautājumi Latvijā

9.sējums

Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1959.gadā: politika un tās sekas

10.sējums

Okupācijas režīmi Latvijā

1940.–1959.gadā

11.sējums

Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā, 1941–1945

12.sējums

Holokausta izpēte Latvijā

13.sējums

Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1964.gadā

14.sējums

The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940–1991

15.sējums

Totalitārie režīmi Baltijā

16.sējums

Okupētā Latvija 20.gadsimta 40.gados

17.sējums

Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara

18.sējums

Holokausts Latvijā

19.sējums

Okupētā Latvija 1940–1990

20.sējums

Latvija un Austrumeiropa 20.gadsimta 60.–80.gados

Latvija un otrā pasaules kara beigas Eiropā:

Atzīmējot nacistu kapitulācijas 60.gadadienu

 

Par Valsts heraldikas komisijas pirmreizējiem veikumiem

1923.gada 4.jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja “Likumu par pašvaldības iestāžu ģerboņiem”. Ar šo dokumentu tika dibināta Heraldikas komiteja.

Tagadējā Valsts heraldikas komisija savu darbību atsāk ar 1988.gada 17.novembra LPSR Augstākās padomes prezidija lēmumu, jo līdz ar atmodas procesiem sabiedrībā radās interese un vēlme atjaunot neatkarīgās valsts identitātes apliecinājumu – karogu, ģerboni un himnu.

No 1994.gada 14.februāra Valsts heraldikas komisiju izveido un tās sastāvu nosaka ar Latvijas Valsts Prezidenta rīkojumu.

Pašreiz Valsts heraldikas komisija darbojas Valsts prezidenta institūcijas paspārnē. 2003.gada 26.jūnijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izdeva rīkojumu “Par Valsts heraldikas komisiju”, ar kuru tika precizēti komisijas uzdevumi, kā arī nedaudz mainīts un papildināts komisijas sastāvs, kurā darbojas deviņi ar heraldiku saistīti zinātnes un kultūras nozaru speciālisti. Komisijas sastāvu un priekšsēdētāju ieceļ Valsts prezidents.

Ar 2005.gada 30.decembri spēkā stājās “Ģerboņu likums”, kura 10.pants nosaka Valsts heraldikas komisijas darbību.

Valsts heraldikas komisijas pienākumus nosaka arī citi likumi: “Par pašvaldībām”, “Par Latvijas valsts ģerboni” un “Valsts apbalvojumu likums” (šis likums arī nosaka, ka arī Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija).

1988.gadā vēsturisko ģerboņu atjaunošanas procesu uzsākot, jaundibinātā Heraldikas komisija ļoti pamatīgi izvērtēja neatkarīgajā Latvijā tapušos ģerboņu zīmējumus. Profesora Riharda Zariņa 20.gadsimta 20. un 30.gados izveidotā heraldiskā attēlojuma stilistiskā ievirze tika atzīta kā nozīmīga un turpināma. Ģerboņu attēli tika sagatavoti atbilstoši jaunajām tehniskajām iespējām kvalitatīvai pavairošanai, atsevišķos gadījumos arī vizuāli precizēti. Atjaunotās valsts laikā pilsētas tiesības ieguva 22 apdzīvotas vietas. Tagad visām 77 Latvijas pilsētām ir Valsts prezidenta apstiprināti ģerboņi.

Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka Latvijas pagastiem var būt ģerbonis. Tāpēc Heraldikas komisija izstrādāja nosacījumus, kā veidojami pagastu ģerboņi. Šobrīd ir apstiprināti vairāk nekā 110 ģerboņi un darbs ar pagastu ģerboņiem turpinās.

Administratīvās reformas nenoteiktība sarežģī arī jauno administratīvo vienību – novadu ģerboņu veidošanas principu izstrādi, taču Heraldikas komisija, ņemot vērā novadu veidošanās dažādību, ir izstrādājusi novadu ģerboņu veidošanas nosacījumus.

Tikai pirms pāris mēnešiem pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē Valsts heraldikas komisijai ir piešķirti budžeta līdzekļi, kas ļaus tai izveidot mūsdienām atbilstošu heraldikas informatīvo datu bāzi, veikt pētījumus un sagatavot populārus un informatīvus izdevumus, kas palīdzēs skaidrot un popularizēt vienu no ļoti interesantām mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma daļām.

No 2007.gada Valsts heraldikas komisijas darbību finansē no līdzekļiem, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirti Valsts prezidenta kancelejai Valsts heraldikas komisijas darbības nodrošināšanai.

 

Par pirmo starptautisko heraldikas simpoziju “Heraldika un mūsdienas” Rīgas pilī

Latvijas civilās jeb korporatīvās heraldikas vēsture mērāma jau septiņos gadsimtos. Sākusies ar pilsētu ģerboņu parādīšanos 13.gs., tā arī mūsdienās saistās ar to krāsu un simbolu valodu, kas aicināta heraldiski reprezentēt apdzīvotās vietas – pilsētas, pagastus, novadus. Nenoliedzot arī citu heraldisku simbolu esamību Latvijas civilās heraldikas vēsturē (noteiktu administratīvo apgabalu, cunfšu, dažādu korporatīvu organizāciju), tieši pilsētu ģerboņi visspilgtāk parāda civilās heraldikas vēsturi, kas savā attīstībā iezīmē vairākus, galvenokārt politiski ideoloģisku aspektu definētus attīstības posmus. Katru no tiem nosaka pilsētu ģerboņu veidošanās vai izmaiņu īpaša intensitāte.

1. Par sākotnējo posmu Latvijas civilās heraldikas un konkrēti pilsētu heraldiskās simbolikas attīstībā uzlūkojams t.s. Livonijas periods (13.–16.gs. vidus), kad Livonijas valstu konfederācijā jau 13.gs. sāk veidoties pirmie pilsētu ģerboņi.

2. Saistās ar Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturi 16.gs. beigās – 17.gs., kad Ketleru dinastijas hercogi, veicinot hercogistes ekonomisko un politisko uzplauku, piešķir pilsētas tiesības vairākiem nozīmīgākajiem miestiem un apdzīvotajām vietām: Jelgava, Bauska, Liepāja, Jaunjelgava (Fridrihštate), Jēkabpils un Grobiņa.

3. Pilsētu heraldikas attīstības posms sākās 18.gs. beigās un turpinājās visu 19.gs. Tas saistāms ar Latvijas teritorijas iekļaušanu Krievijas impērijā un intereses par civilo heraldiku aktivizēšanos impērijā.

4. Ceturtais posms aptver divus gadu desmitus, kuros līdz 1940.gadam risinājās neatkarīgās Latvijas Republikas pašvaldību simbolikas attīstība. Šī posma pilsētu heraldikas veidošanās atšķirībā no iepriekšējiem gadsimtiem noris stingras centralizācijas apstākļos – pilsētu ģerboņu veidošanu, vēsturiskās simbolikas apstiprināšanu un nereti arī koriģēšanu veic Heraldiskā komiteja, simbolikas izveides nepieciešamību juridiski pamatoja īpašs likumdošanas akts.

5. Viens no savdabīgākajiem un ļoti pretrunīgi vērtējamiem posmiem Latvijas pilsētu heraldikas attīstībā saistās ar 20.gs. 60.gadu otro pusi un 70.gadiem. Tas saistāms ar mēģinājumu veidot “sociālistisko heraldiku”, pārejot no “veco atribūtu kopēšanas uz jauno simboliku”.

6. Latvijas civilās heraldikas attīstības pēdējais posms sākās 1988.g., sabiedrībā noritot aktīvai diskusijai par pilsētu vēsturiskās heraldikas atjaunošanas nepieciešamību. No šī brīža par civilās heraldikas sistēmu Latvijā atbildība ir Valsts heraldikas komisijai.

Laimonis Šēnbergs. Latvijas Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs: informatīvs ziņojums par Valsts heraldikas komisijas darbu.

Edmunds Rimša. Lietuvas Heraldikas komisijas priekšsēdētājs: informatīvs ziņojums par heraldikas attīstības ceļiem valstī.

Mihails Medvedjevs, Krievijas prezidenta Heraldikas padomes loceklis, Starptautiskās heraldikas akadēmijas asociētais loceklis. Par mantotajām Krievijas impērijas tradīcijām heraldikā un procesiem, kā šobrīd, jaunajos apstākļos, valsts līmenī un plašajā teritorijā tiek īstenoti heraldikas likumi.

Citāts no M.Medjedeva referāta: Jāpiemin, ka 20.gs. 90.gadu sākumā, neskatoties uz Heraldikas pārvaldes darbību, dažādi entuziasti un privātpersonu grupas jau centās atjaunot dzimtu ģerboņu lietošanu. Tomēr visbiežāk tas notika nožēlojami amatieriskā veidā, nerespektējot senos noteikumus, un bieži vien šī prakse saistījās ar izdomātiem “tituliem” un “ordeņiem”. Šāda pseidoheraldika jeb viltus heraldika, kā to bieži apzīmē, nodarīja – un vēl joprojām nodara – lielu ļaunumu nacionālajai heraldiskajai praksei kā tādai un publisko ģerboņu kultūrai. Metaforiski runājot, viena saindēta brūce nogalina visu ķermeni. Nav iespējams pašvaldību vai provinču heraldikas uzplaukums, ja tai pašā laikā izmantotie dzimtu ģerboņi pārsvarā ir viltoti⁴. Bija nepieciešams Krievijā atjaunot dzimtu heraldikas pamatus, kaut vai tāpēc, lai atveseļotu vispārējo situāciju emblēmu lietošanas laukā. 

Kopš 1993.gada vairākas privātpersonas iesniegušas Heraldikas pārvaldei ģerboņus apstiprināšanai. Šie indivīdi aptver plašu sabiedrības spektru. Interesanti, ka netika saņemts neviens pieteikums no veiksmīgiem uzņēmējiem, acīmredzot daļēji tāpēc, ka tieši viņi bija viltus ģerboņu speciālistu mērķis un bieži vien kļuva par upuri šo viltus speciālistu maldinošajām reklāmām.

Armands Vijups referātā “Civilās heraldikas attīstība Latvijā 13.–20.gs.” izsekoja attīstības posmiem, kas noteikuši arī mūsdienu Latvijas heraldikas iezīmes un principus.

Imants Lancmanis savā referātā “Kurzemes dzimtu ģerboņu krājuma tapšana trīs gadsimtu gaitā” runāja par pilsētu un pašvaldību ģerboņiem līdzās pastāvošajiem dzimtu ģerboņiem, heraldiku, kas visplašāk Latvijas pagātnē bijusi attīstīta Kurzemes–Zemgales hercogistē. Tas sakņojās hercogistes politiskajās īpatnībās un vispirms – vietējās muižniecības privileģētajā stāvoklī. Referātu ilustrē bagātīgs attēlu klāsts.

Simpozija noslēgumā tika atklāta izdevniecības “Neputns” tikko klajā laistā Imanta Lancmaņa grāmata “Heraldika”. Tas ir pirmais izdevums mūsdienās, kas sabiedrībai skaidros to, kas tas ir heraldika un kā tā dzīvo Latvijā.

 

Par Valsts valodas komisijas izvērsto darbu

Valodas jautājums latviešiem vienmēr bijis ārkārtīgi svarīgs, jo saistās ar identitātes saglabāšanu un patību, bet tieši Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šo jautājumu sāka risināt augstākajā politiskajā līmenī, jau savas prezidentūras sākumā īpašu uzmanību pievēršot Valsts valodas likuma izstrādāšanai un atkārtoti 2002.gadā apliecinot savu politisko gribu, nodibinot Valsts valodas komisiju, kurai turpmākajos gados tika uzticēta mērķtiecīga valsts valodas politikas izstrāde un plānošana, kas nodrošinātu latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū. Valsts prezidente uzticēja Valsts valodas komisijai apzināt valsts valodas situāciju valstī un izstrādāt konkrētus ieteikumus latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Ar savu rīcību prezidente nostiprināja latviešu valodas – valsts valodas – prestižu, panākot psiholoģisku lūzumu sabiedrībā.

Laikā, kad tika izveidota Valsts valodas komisija, daudzi valodas politikas jautājumi bija neskaidri, pietrūka koordinācijas starp valodas politikā iesaistītajām institūcijām, nebija pilnībā izanalizēta valodas situācija.

Tieši Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas laikā pabeigts darbs pie nozīmīgākajiem valsts valodas politikas dokumentiem, piemēram, 1999.gadā parakstīts un 2000.gadā spēkā stājies Valsts valodas likums.

Savas darbības laikā Valsts valodas komisija ir rūpējusies, lai dažādos nozīmīgos, izšķirošos brīžos kopā sanāktu valodas politikā iesaistīto institūciju vadītāji, politiķi, valodnieki un apmainītos viedokļiem. Komisija vadījusi darbu, lai izstrādātu visaptverošu, situācijas analīzē zinātniski pamatotu politikas plānošanas dokumentu. “Valsts valodas politikas programma 2006.–2010.gadam” ir valstiski vienota un ilgstoša darba rezultāts, kura mērķis ir saskaņots un savstarpēji koordinēts darbs. Valsts valodas politikas programma ir nepieciešama iekšpolitikas stratēģijas sastāvdaļa Latvijā.

Valsts valodas komisija izvērtējusi valsts valodas situācijas pārmaiņas Latvijā un informējusi sabiedrību par valsts valodas politiku un attīstību, kā arī iepazīstinājusi ar ārvalstu pieredzi šajā jomā.

Komisija rosinājusi sabiedrībā aktīvas diskusijas par latviešu valodas attīstībai svarīgiem jautājumiem, piemēram, izglītības reformu, latviešu valodas apguvi mācību iestādēs, tulkošanas un terminoloģijas darbu, kā arī citiem latviešu valodas kvalitātes celšanas jautājumiem (notikušas 10 publiskas diskusijas, 24 semināri, 17 konferences). Valsts valodas komisija sniegusi ieteikumus Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas tulku un tulkotāju dienesta vadītājiem un ES deputātiem par starptautisko dokumentu tulkojumu kvalitātes uzlabošanu.

Lai nodrošinātu sabiedrības izglītošanu valodas politikas jautājumos, Valsts valodas komisija veikusi pētījumus, kuri atspoguļoti grāmatās un informatīvajos bukletos (12), piedalījusies radioraidījumu un televīzijas raidījumu izveidē (7 TV raidījumi “Valodo novados”). Arī starptautiskajos pasākumos komisija pārstāvējusi valsti, informējot par Latvijas lingvistisko situāciju un valodas politiku, šim nolūkam īpaši sagatavoti informatīvi materiāli svešvalodā, piemēram, angļu, franču, vācu, spāņu, krievu valodā.

Šo gadu laikā ir izzināta valodas situācija un detalizēti izklāstīta Valsts valodas komisijas monogrāfijā “Latviešu valoda 15 neatkarības gados”. Pirmo reizi Latvijas valodniecības vēsturē tapusi grāmata, kurā dokumentēta latviešu valodas attīstība noteiktā ilgākā laika posmā: raksturota valodas situācija ilgstošā laika periodā (15 gados), izanalizēta latviešu valodas attīstība un novērtētas nākotnes perspektīvas.

Latvijas Republikā izveidotas un savas pozīcijas nostiprinājušas pašas nepieciešamākās valodas politikas realizēšanas institūcijas, kas tieši veic latviešu valodas un latviešu valodas kā valsts valodas attīstības, aizsardzības un saglabāšanas darbu.

Valsts valodas komisija izveidojusi ciešas koleģiālas saites ar visām Latvijas valodas politikā iesaistītajām institūcijām – Tulkošanas un terminoloģijas centru, Valsts valodas aģentūru, Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, Valsts valodas centru, LU Latviešu valodas institūtu, Izglītības un satura eksaminācijas centru –, kā arī ar ārvalstu institūcijām, piemēram, Latvijas Lietuviešu valodas komisiju un Igaunijas Valodu padomi.

Lai veicinātu starpvalstu kontaktus un pārstāvētu baltu valodas Eiropas Savienībā, nodibināta Baltu valodu padome, kas kopīgi strādā pie valodas likumdošanas.

Tieši Komisijas ieteikumu rezultātā tika izveidota Valsts valodas aģentūra, piešķirts nepieciešamais finansējums valsts valodas statusa lingvistiskajam un lingvistiski metodiskajam nodrošinājumam, tiek aktualizētas terminoloģijas problēmas un meklēti to risinājuma ceļi, aktivizēta starptautiskā sadarbība, izstrādāti Valsts valodas politikas koncepcijas un programmas projekti, tiek atbalstīta latviešu valodas pētniecība. Komisija aktīvi piedalās zinātniskajos un sociālajos dialogos. Komisija attaisno iecerēto mērķi – veikt valsts valodas politikas stratēģiskās institūcijas misiju. Latviešu valoda kā Latvijas iedzīvotāju valoda nostiprinājusi savas pozīcijas.

 

Konkrētās darbības

1 starptautisks kongress Kauņā 2005.gada 22.–23.septembrī , kura laikā parakstīta starpvalstu vienošanās par Baltijas valodu padomes izveidi

semināri 24

konferences 17

publiskas diskusijas 10

grāmatas un informatīvi bukleti 12

“Latviešu valoda 15 neatkarības gados”; “Valodas kvalitāte”; Mežs I. “The Latvian Language and Languages in Latvia”; Mežs I. “Latviešu valoda statistikas spogulī”; “Latviešu valoda – robežu paplašināšana”; “Latviešu–lietuviešu dzejas krājums”; “Latviešu valoda” (informatīvs materiāls 4 valodās); “Runāsim latviski”; “The Fourth Riga Symposium on Pragmatic Aspects of Translation”; “Bear’s Ears”; “Zinātnes valoda”; “Valodas Latvijā” (6 valodās)

3 skolotāju godināšanas svētki

7 TV raidījumi “Valodo novados” + video filma “Valoda”

izbraukuma sēdes 3 (Jelgava, Daugavpils, Rēzekne)

starptautiskas sēdes 12 Nodibināti kontakti ar Igaunijas valodu padomi un Lietuviešu valodas komisiju

vairāk nekā 50 darba sēdes

2 radio raidījumi “Tulkojuma valoda”

Valodu izstāde Parīzē

 

Sadarbībā ar citu valstu

valodu komisijām

Nodibināti kontakti ar Igaunijas valodu padomi

Pēc Igaunijas valodas padomes iniciatīvas 2002.gada 11.aprīlī VVK pārstāvji (I.Druviete, J.Valdmanis) ieradās uz pārrunām ar Igaunijas VVK, kur tika izskatīts Igaunijas valodas padomes piedāvājums izveidot kopīgu Baltijas valstu Valodas komisiju.

Baltijas valstu Valodas komisiju padomes nodomu protokola parakstīšana

2002.gada 17.maijā Rīgā notika kopīga Baltijas valstu Valodas komisiju un padomju sanāksme. Sanāksmē piedalījās: Valsts valodas komisija Latvijas Valsts prezidentes pārraudzībā (priekšsēdētāja Māra Zālīte); Lietuviešu valsts valodas komisija (priekšsēdētāja Irēna Smetoniene); Igaunijas valodas padome (priekšsēdētājs Jiri Valge).

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Valsts valodas komisiju vadītāji, klātesot Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, pārskatīja nodomu vienošanos par turpmāku sadarbību starp komisijām trijās Baltijas valstīs.

Latvijas Valsts valodas komisijas vizīte Viļņā

2002.gada 13.–14.septembrī Viļņas parlamentā tikās Latvijas Valsts valodas komisija ar Lietuvas Valsts valodas komisiju. Vizītes mērķis bija apmainīties ar informāciju un viedokļiem par valodu komisijas darbību, valsts valodas saglabāšanu un attīstību, izskatīt iespējas turpmākai baltu valodu komisiju sadarbībai.

No Latvijas puses piedalījās VVK priekšsēdētāja Māra Zālīte, VVK priekšsēdētājas vietniece Ina Druviete, VVK locekļi Māris Birzgalis, Roalds Dobrovenskis, Ilmārs Mežs, Jānis Valdmanis un VVK atbildīgā sekretāre Daiga Baltaiskalna. No Lietuvas puses piedalījās Lietuvas valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Irēna Smetoniene, priekšsēdētājas vietniece Jurate Palonīte, Valodas programmu nodaļas vadītāja Vallija Ragaišiene, Žurnāla “Gimtoji Kalba” (“Dzimtā Valoda”) redaktore Rita Urnežute.

Latvijas Valsts valodas komisija tika iepazīstināta ar Lietuvas Valsts valodas komisijas struktūru, darbību un finansējumu. Komisijas finansējums nāk tieši no valsts budžeta. Ikgadējais finansējums pēdējos piecos gados ir bijis aptuveni 3 miljoni litu (jeb aptuveni 500 tūkstoši latu), no kura aptuveni viena sestā daļa sedz komisijas administratīvos izdevumus (darbinieku algas, telpu īri un tehnisko nodrošinājumu). Budžeta sadalījumu pa projektiem nosaka pati komisija. Projekti tiek dalīti pa tēmām, kam atbilst četras apakškomisijas: 1) Valodas lietošanas un attīstības programma; 2) Lietuviešu valoda informatīvajā sabiedrībā; 3) Svešvārdu lietošana un apstiprināšanas kārtība; 4) Lietuviešu valodas dialekti. Katrai apakškomisijai ir savs koordinators.

Komisija pasūta un finansē attiecīgus rakstus avīzēs un žurnālos, kā arī TV un radio raidījumos. Minētajos rakstos un raidījumos tiek skaidrots komisijas darbs un analizētas svarīgākās valodas problēmas. Komisijai ir savs ikmēneša žurnāls “Gimtoji Kalba” (“Dzimtā Valoda”) 32 lpp. apjomā, ar 1400 eksemplāru lielu tirāžu. Līdzīgu populārzinātnisku žurnālu iecerēts sākt izdot arī Latvijā.

Komisijas vienojās turpināt savu sadarbību, iesaistot arī interesentus no Čehijas, Moldovas, Bulgārijas un Vācijas.

 

Sabiedriskajās aktivitātēs

Blakus sēžu darbam visi VVK locekļi veic aktīvu sabiedrisko darbību, piemēram:

2002.gada 4.martā Valsts valodas komisija tikās ar

EDSO augsto komisāru Rolfu Ekeusu;

2002.gada 7.martā VVK locekļi bija vizītē pie Lielbritānijas vēstnieka Stehana Thomasa Nasha;

VVK locekļi piedalījās Saeimas plenārsēdē Satversmes grozījumu pirmajos lasījumos;

2002.gada 6.jūnijā VVK piedalījās Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra 10 gadu jubilejas svinībās Latviešu biedrības namā;

2002.gada 12.jūlijā VVK priekšsēdētājas vietniece I.Druviete tikās ar Rotari International kluba pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar VVK darbu;

2002.gada 20.septembrī VVK priekšsēdētājas vietniece I.Druviete informēja par VVK aktivitātēm ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjus Latvijā;

2002.gada 26.septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika Eiropas valodu dienai veltīts pasākums, ko atbalstīja un kura organizēšanā piedalījās arī Valsts valodas komisija.

Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas Māras Zālītes sabiedriskās aktivitātes:

2002.gada 4. un 12.martā tikusies ar Saeimas deputātiem;

2002.gada 11.martā tikusies ar Kanādas profesoru Horvardu Vūdu;

2002.gadā 12.martā piedalījusies Juridiskās komisijas darbā;

2002.gada 15.martā piedalījusies starptautiskajā konferencē “Izglītība integrācijai”;

2002.gada 19.martā tikusies ar minoritāšu skolu pedagogiem;

2002.gada 25.martā tikusies ar Kanādas starptautiskās attīstības aģentūras pārstāvjiem;

2002.gada martā piedalījusies mazākumtautību skolēnu konferencē;

2002.gada 10.aprīlī iepazinusies ar Tulkošanas un terminoloģijas centra darbu;

2002.gada 6. un 8.maijā tikās ar Saeimas frakcijām.

 

Par ilglaicīgu stratēģisku skatījumu

Stratēģiskās analīzes komisija tika izveidota 2004.gada 2.aprīlī pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas, parakstot kopīgu rīkojumu ar Ministru prezidentu. Komisijas dibināšanas mērķis ir ar starpdisciplināriem, uz nākotni vērstiem pētījumiem veidot ilglaicīgu skatījumu uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību mūsdienu starptautisko procesu kontekstā.

Stratēģiskās analīzes komisijas galvenais uzdevums ir konsolidēt Latvijas zinātnisko potenciālu valsts stratēģiskās attīstības un interešu labā, veicot pētījumus par Latvijas kā pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts iespējām un vietu pasaules attīstības procesos un veicinot kvalitatīvu dialogu ar likumdevējvaru, izpildvaru un sabiedrību kopumā par valsts attīstību un demokrātijas stiprināšanu.

Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumos 3 gadu laikā bijuši iesaistīti gandrīz 200 Latvijas zinātnieku, pētnieku un ekspertu. Izdotas 27 publikācijas un 3 dokumentālās filmas. Tikušas organizētas starptautiskas konferences, diskusijas un ekspertu semināri. Katru gadu novembrī Rīgā notiek Stratēģiskās analīzes komisijas rīkota starptautiska konference par pasaulei, Eiropai un Latvijai nozīmīgiem tematiem.

Komisija piedalās Latvijas stratēģisko dokumentu izstrādē. 2005.un 2006.gadā tādi ir bijuši Nacionālais attīstības plāns, Latvijas izaugsmes modelis un Prioritārie zinātnes virzieni Latvijā, savukārt 2007.gadā Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieki piedalās Latvijas stratēģijas darbībai reģionālajās organizācijās un Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādē.

 

Pētniecības virzieni

• Demokrātijas attīstība Latvijā

• Latvijas ekonomiskā attīstība

• Izglītība, zinātne, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

• Latvijas dzīves kvalitāte un tās dinamika

• Demogrāfiskie procesi

• Latvija pasaules politikā

• Globālā dienaskārtība

Stratēģiskās analīzes komisija savu darbu 2004.gadā uzsāka ar starpdisciplināru, uz starptautiskas metodoloģijas balstītu pētījumu “Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits”. Pētījums izpelnījās atzinību gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām, un 2007.gadā darbs tiek turpināts, izstrādājot demokrātijas audita monitoringu.

Komisija ieguldījusi ievērojamu darbu dzīves kvalitātes izpētes veicināšanā. Atbildot uz jautājumiem par to, kādi ir dzīves kvalitāti raksturojošie galvenie aspekti tieši Latvijas sabiedrībai, kāds ir šo aspektu īpatsvars cilvēka dzīves kvalitātes vērtējumā un kādas ir dzīves kvalitātes izmaiņas, īstenojot valsts stratēģiskos plānus, kā arī turpinot 2005.gadā veikto pētījumu “Dzīves kvalitāte Latvijā”, komisija 2006.gadā radīja Dzīves kvalitātes indeksu Latvijai. Indekss ir īpaši veidots Latvijas situācijai un ar tā palīdzību iespējams veikt regulāru dzīves kvalitātes izmaiņu kvantitatīvu vērtējumu valstī. Kā parādījuši līdz šim veiktie Eiropas Savienības pētījumi par dzīves kvalitāti, citu dalībvalstu kontekstā Latvijas situācijā kā problēmpunkti iezīmējas dzīves un darba laika budžets, nepietiekami ieņēmumi, pārmaiņas ģimenēs un dzimumu lomās un mobilitātes un dzīves kvalitātes saistība. Komisija arī ir izveidojusi dokumentālo filmu ciklu “Laba dzīve Latvijā”.

Stratēģiskās analīzes komisija 3 gadu laikā bijusi ļoti aktīva starptautiskās politikas jomā – veikti gan pētījumi, gan organizētas augsta līmeņa starptautiskas konferences un ekspertu semināri. 2006.gada komisija īstenoja plašu starpdisciplināru pētījumu “Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni”. Komisijas oriģinālā pieeja Eiropas nākotnes pētniecībā ir balstīta uz Eiropas vērtībām un Eiropas interesēm. Eiropas Savienība ir būvēta uz vērtībām, kas gadu gaitā ir attīstījušās. Vienlaikus ir radušies jauni izaicinājumi, tādējādi radot jautājumu par to, kas dominē, – 25 valstu intereses vai kopējās vērtības? Pētījuma aktualitāti pastiprina atziņa, ka vērtības un intereses arī Latvijas ārpolitikai patlaban ir svarīga dilemma. Savukārt pētījums par Latviju attīstību sadarbības kontekstā ir bijis šāds pirmais īstenotais Latvijā un ir guvis atsaucību gan no LR Ārlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju, gan pētnieku un studentu puses. Komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un LR Ārlietu ministriju īsteno ikgadēju Latvijas studentu komandas dalību ANO debašu turnīrā, savukārt sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas skolotājiem ir izdota grāmata vidusskolēniem “Globālā dienaskārtība”, kas var kalpot kā palīgmateriāls gan skolotājiem, gan skolēniem globālo ekonomisko, politisko, tiesību un vides aspektu izzināšanai.

Komisija demogrāfisko pētījumu jomā veikusi apjomīgu izpēti migrācijas, depopulācijas u.c. jomās. 2006.gadā klajā tika laists plašu publicitāti ieguvušais pētījums “Brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs”. Pētījums apgāza pastāvošos stereotipus par ekonomisko motivāciju kā vienīgo argumentu Latvijas darbaspēka aizplūšanai uz Īriju, un pētnieku sniegtās rekomendācijas ir tikušas ņemtas vērā, veidojot atbilstošu politiku atbildīgajās ministrijās.

Izglītības, zinātnes un inovāciju jomā Stratēģiskās analīzes komisija 2006.gadā īstenojusi divus apjomīgus pētniecības projektus – Izglītība zināšanu sabiedrībā un Nacionālā inovāciju sistēma. Komisija ir izveidojusi dokumentālu filmu “Atklāts Latvijā”, kas stāsta par tiem pētījumiem un atklājumiem, kādi Latvijā ir notikuši un notiek, kā arī popularizē tās zinātnes personības, kuras ar savu darbu veicina Latvijas atpazīstamību pasaulē.

 

Piedaloties starptautiskos notikumos

Stratēģiskās analīzes komisija ir bijusi iesaistīta plašu starptautiska mēroga pasākumu organizēšanā. 2006.gada novembrī Rīgā Stratēģiskās analīzes komisija, Latvijas Transatlantiskā Organizācija un Vācijas Maršala fonds (ASV) kopīgi organizēja starptautisku konferenci “NATO transformācija jaunā, globālā laikmetā”, kas noritēja NATO Rīgas samita ietvaros.

Savukārt 2007.gada aprīlī Rīgā Stratēģiskās analīzes komisija rīkoja astoņu Eiropas valstu prezidentu debates ar studentiem, jauniešiem un jaunajiem pētniekiem “GOAL – Europe”, kurās tika spriests par Eiropas nākotnes tematiku. Debates notika astoņu Eiropas prezidentu neformālās tikšanās laikā. Komisija arī izdeva īpašu, debatēm paredzētu publikāciju “The Future of Europe”.

 

Tādējādi arī radušās publikācijas

Galvenie starpdisciplinārie pētījumi	Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni (2007)
	Informācijas vide Latvijā 21.gadsimta sākumā (2006)
	Dzīves kvalitāte Latvijā (2006)
	How democratic is Latvia? Audit of Democracy (2005)
	Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits (2005)
Zinātnisko rakstu sērija	Daugavpils kā attīstības ceļvedis (2007)
	Latvija – Krievija – X (2007)
	Globālā dienaskārtība (2007)
	Latvijas ārpolitika un “robežu paplašināšana” (2007)
	Latvija un attīstības sadarbība (2006)
	Demogrāfiskā attīstība 21.gadsimta sākumā (2006)
	Demographic Situation: Present and Future (2006)
	Globalizācija un globālā politika (2005)
	Latvia in International Organizations (2005)
	Demogrāfiskā situācija šodien un rīt (2006)
	Zināšanu sabiedrību veidojot (2005)
	Latvija starptautiskajās organizācijās (2005)
	Nacionālā identitāte: formulējuma meklējumos (2004)
Starptautisko konferenču publikācijas	Expanding Borders – Communities and Identities (2006)
	Negotiating Futures. States, Societies and the World (2005)
Latvijas politikas gadagrāmatas	Politikas gadagrāmata. Latvija 2006
	Yearbook of Politics. Latvia 2006
	Politikas gadagrāmata. Latvija 2005
	Yearbook of Politics. Latvia 2005
	Politikas gadagrāmata. Latvija 2004
	Yearbook of Politics. Latvia 2004
Citas publikācijas	Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojumi 2006
	The Future of Europe (2007)
Dokumentālās filmas	Dokumentālā filma “Otrā pilsēta. Latgale” (2007)
	Dokumentālā filma “Atklāts Latvijā” (2006)
	Dokumentālo filmu cikls “Laba dzīve Latvijā” (2005)

 

Par Apžēlošanas dienesta humāno darbu (laikā no 1999.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 20.maijam)

	Saņemtie apžēlošanas lūgumi	Sagatavotas apžēlošanas lietas	Izskatītas apžēlošanas lietas	Apžēloto personu skaits
1999.g.	1162 (visā gadā)	104 (no 08.07.99.)	73	8
2000.g.	1428	476	201	43
2001.g.	1424	424	123	44
2002.g.	975	336	118	25
2003.g.	1122	376	92	27
2004.g.	1107	255	134	26
2005.g.	652	178	91	13
2006.g.	621	192	74	8
2007.g. (no 2006.g. neizskatītajām apžēlošanas lietām)	223	71	56	8
kopā	8714	2412	962	202

 

Atlikumā uz 2007.gadu kā neizskatītas palikušas 167 apžēlošanas lietas.

Šajā laika periodā notikušas 52 sēdes (līdz 2003.g. 8.jūlijam notikušas 28 sēdes, bet otrajā prezidentūras laikā no 2003.g. 8.jūlija līdz 2007.g. 20.maijam – 24 sēdes).

Apžēlošanas dienestā saņemtas un līdz 2007.g. 15.maijam izskatītas 3908 sūdzības, vēstules un iesniegumi. Bez tam, sagatavojot apžēlošanas lietas, izskatot saņemtās sūdzības un iesniegumus, kā arī izpildot atsevišķus Valsts prezidentes uzdevumus, apžēlošanas dienesta darbinieki veikuši saraksti vairāk nekā 3000 dokumentu apmērā.

No 2000.g. līdz 2007.g. 15.maijam izpildīti 124 Valsts prezidentes uzdevumi sakarā ar viņai adresētājām vēstulēm un sūdzībām, kā arī plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju, galvenokārt par tiesībsargājošo institūciju darbu un likumības ievērošanu.

Apžēlošanas dienesta darbinieki piedalījušies 7 likumprojektu sagatavošanā, tajā skaitā 4 likumprojektu, kas Saeimā tikuši iesniegti pēc Valsts prezidentes iniciatīvas.

Plašsaziņas līdzekļu darbā apžēlošanas dienesta darbinieki piedalījušies 372 reizes.

 

Par Valsts prezidentei adresētajām vēstulēm (laikā no 1999.gada 8.jūlija līdz 2007.gada 21.maijam)

Gads	Kopējais vēstuļu skaits	Individuālās vēstules	Organizāciju vēstules
No 1999.g.08.jūlija	4747	3000	1747
2000.gads	9129	3161	5968
2001.gads	8916	2939	5977
2002.gads	9318	2991	6327
2003.gads	9973	3687	6286
2004.gads	8834	2993	5841
2005.gads	8756	2844	5912
2006.gads	7846	2433	5413

Līdz 2007.gada 21.maijam saņemti 3118 dokumenti.

 

Par vēstuļu tēmām

Vēstuļu tēmas	1999.	2000.	2001.	2002.	2003.	2004.	2005.	2006.
Palīdzības lūgumi	800	3161	1133	1012	884	766	619	615
Pārdomas par notikumiem valsts un sabiedrības dzīvē	380	1573	1772	2235	2797	2373	2485	1962
Ierosinājumi valsts apbalvojumu piešķiršanai	–	79	396	426	495	470	606	439
Kolekcionāru vēstules	–	144	141	110	181	179	122	95
Pateicības vēstules	–	127	145	93	119	143	154	168
Apsveikumu vēstules	–	866	820	1191	1553	1205	1115	1082

Valsts prezidenta Kancelejas informatīvs apkopojums

 

 

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga – Latvijas pilsētās, rajonos, novados, pagastos, ciemos

 

Vizīšu vietas: drukas versijā – tumšā salikumā, interneta versijā – sarkanā krāsā

 

Valsts prezidenta kanceleja/SIA karšu izdevniecība “Jāņa sēta”

 

Preses konferencē par astoņiem prezidentūras gadiem 2007.gada 7.jūnijā Rīgas pils Ģerboņu zālē

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga preses konferencē par savas prezidentūras astoņiem gadiem Rīgas pils Ģerboņu zālē vakar, 7.jūnijā Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

V.Vīķe-Freiberga: Mēs esam tā ceļa noslēgumā, kas sākās pirms astoņiem gadiem jūnija naktī. Arī toreiz bija silta vasara. Bija sasprindzinājums, satraukums.

Man ir gods būt pirmajam Latvijas prezidentam, kam bijusi laime un pienākums kalpot divreiz četrus gadus, tātad astoņus gadus kopskaitā. Es domāju, tas vien jau ko izsaka. Šie četri vienas prezidentūras gadi man šķiet minimums, lai cilvēks varētu ko pierādīt, parādīt un virzīt savus mērķus uz priekšu. Lai patiesi būtu atskaites periods par savu darbību.

Pirmais, ko es, atskatoties uz šiem gadiem, vēlos izcelt, ir tas, ka es to uzskatīju arī par tādu kā Laimas dāvanu. Man, kādreiz trimdā aizgājušam bēgļu bērnam, kuram neviens neprasīja, vai tu gribi doties projām no mājām vai ne, liktenis bija lēmis lielu sava mūža daļu pavadīt ārpus Latvijas. Un man tā ir bijusi īpaša debesu dāvana – pēc tik daudziem dažādos kontinentos un zemēs pavadītiem gadiem atgriezties dzimtenē. Atgriezties kā cilvēkam, kam sirdī allaž bijusi pārliecība, ka Latvijai jābūt brīvai un ka Latvijai ir tiesības būt brīvai. Trimdas gados visu laiku paralēli savai profesionālajai zinātnieces darbībai, ko es uztvēru ļoti atbildīgi, es esmu darbojusies latviešu sabiedrībā ar domu par Latvijas brīvību, par to, kas ir brīvība, neatkarība un demokrātija. Un kas ir latviskais.

Kādēļ brīvība tieši Latvijai? Kādēļ atkal jābūt neatkarīgai Latvijai? Kādēļ tieši latviešu tauta ir pelnījusi būt neatkarīga? Vai latviešiem ir ko sniegt pasaulei? Tās bijušas mana mūža galvenās tēmas un arī manas prezidentūras galvenās tēmas.

Protams, kļūstot par prezidenti, manās rokās nonāca daudz efektīvāki instrumenti. Par to esmu pateicīga savam liktenim un pateicīga visiem cilvēkiem, kas šajā darbā bijuši mani līdzgaitnieki, partneri, atbalstītāji. Tie bijuši skaisti gadi, un nevienu mirkli nav bijis garlaicīgi.

Varētu jau kā eksāmenā tagad atskaitīties, ko esam paveikuši, bet mūsu mājaslapa ir pietiekami augstā līmenī, un tajā viss ir redzams. Tas pieejams arī arhīvos. Tādēļ es esmu gatava atbildēt uz jūsu jautājumiem.

 

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Prezidentes kundze, kā jūs salīdzinot vērtējat savu pirmo un otro prezidentūru? Kas katrā šajā prezidentūrā, jūsu vērtējumā, bijusi augstākā virsotne, un kas, jūsu pašas skatījumā, nav izdevies?

V.Vīķe-Freiberga: Es domāju, ka, godīgi paskatoties atpakaļ uz šiem astoņiem gadiem, gan pirmajiem četriem, gan nākamajiem, paveikts ir krietni vairāk, nekā varēja cerēt. Kā, man stājoties amatā, visoptimistiskākie cerību paudēji varēja reāli sagaidīt. Jo šaubas bija ārkārtīgi smagas, un grūtības bija lielas. Piemēram, tas pats vecais stāsts par Latviju kā “korumpētu zemi”, kas it kā neesot spējīga pat pārņemt visus acquis communautaire likumus, kas Latvijai bija jāpārņem, un nav gatava to darīt. Vai, piemēram, šaubas par to, vai Latvija ir tiesiska valsts, kur viens likums valda pār visiem. Atcerieties tos emocionālos brīžus, kad es, iepazīstoties ar iekšpolitisko situāciju, biju spiesta secināt, ka mūsu tieslietu sistēmā ir ļoti lieli trūkumi. Un ne tikai likumdošanas, bet tieši izpildvaras līmenī un veidā, kā tika realizēta tiesu vara. Atcerieties dramatiskos brīžus, kad jutās aizvainoti tās vai citas profesijas pārstāvji, kad es viņiem atļāvos pateikt, kādi ir reālie fakti, par kuriem mums pārmeta arī starptautiskās organizācijas. Mums atgādināja par mūsu nepadarītajiem mājas darbiem, bet, lai varētu iekļauties starptautiskajā apritē, mums šie mājas darbi, patika tas vai nepatika, bija jāizdara, ja gribējām sevi pieskaitīt attīstītu, augošu, demokrātisku, taisnīgu un plaukstošu valstu saimei. Viss, protams, ir procesā. Viss ir relatīvi, un mēs gājām soli pa solim uz priekšu. Tāds bija mans mērķis. Ir arī bijušas cerības. Piemēram, man stājoties amatā, ja nemaldos, jau kādus desmit gadus tika strādāts pie Kriminālprocesa likuma. Un mana prezidentūra nonāca gandrīz līdz pēdējiem gadiem, kad šo Kriminālprocesa likumu bija iespējams novest līdz galam. Vai cietumu situācija Latvijā: es aizgāju uz cietumu un paraudzījos, kādos apstākļos tika turēti mazgadīgie. Daļa no viņiem pirmstiesas izmeklēšanas apcietinājumā atradās pat divus gadus. Un kādos apstākļos viņiem bija jādzīvo! Es rosījos, centos ko darīt, un ir panākts progress. Bet nesen es biju Centrālcietumā un daudziem cilvēkiem par sašutumu konstatēju, kā ir tur. Nu nevar demokrātiskā valstī cietumniekus turēt necilvēcīgos apstākļos! Mums vēl nav izdevies Latvijā izveidot īslaicīgas aizturēšanas izolatorus starptautiskā līmenī. Man nav izdevies panākt, lai mēs spētu ieguldīt visus iespējamos līdzekļus, ko es būtu gribējusi redzēt, narkotiku un prostitūcijas apkarošanā, ne arī panākt rezultātus, kādus es būtu gribējusi redzēt. Diemžēl! Mums nav izdevies panākt valsts mērogā pret alkoholismu izvērstus preventīvus un terapeitiskus pasākumus, kaut es par to esmu runājusi dažādos pasākumos, jo nenormāli izplatītais alkoholisms ir neaprakstāms mūsu valsts posts. Ir ārkārtīgi garš saraksts ar lietām, kur esmu centusies panākt progresu ar savu vārdu varu, ar savu iespaidu uz izpildvaru, ar saviem starptautiskajiem kontaktiem, ar saviem pārliecināšanas mēģinājumiem pie likumdevējiem... Bet ir vēl daudz lietu, kas sakārtojamas. Es lūdzu arī jūs: mums ir nākamās paaudzes, mums visa mūžība ir priekšā, un es uzrunāju ikvienu Latvijā, jo tas ir mums visiem kopīgi darāms darbs! Lūdzu, izdarīsim katrs to, ko mēs varam un spējam! Virzīsimies uz priekšu! Es vienmēr esmu teikusi tiem, kas uz Latviju raugās ārkārtīgi kritiski, un tādu netrūkst: soli pa solim. Galvenais, ka mēs progresējam, tas ir tas svarīgākais.

 

Jautājums: Ko jūs gribētu darīt pēc prezidentūras beigām? Varbūt jums jau ir kāds konkrēts plāns?

V.Vīķe-Freiberga: Es gribu dzīvot, baudīt dzīvi. Domāt, lasīt, runāt, būt kontaktā ar cilvēkiem. Ļoti vienkārši.

 

Jautājums: Vai jums šajos gados ir bijusi situācija, kad esat jutusies pilnīgi bezspēcīga? Kur esat smēlusies spēku?

V.Vīķe-Freiberga: Esmu to jau vairākkārt teikusi: katram savā dzīvē pietiekami regulāri pienāk brīži, kad pietrūkst spēka. Ja fiziski, tad ideāli būtu atpūsties. Tādēļ jau katras nedēļas nogalē ir brīvdienas, un ideāli to arī vajadzētu izmantot atpūtai. Bet garīgais spēks nāk no iekšējā spēka, un iekšējo spēku veido dzīves pieredze. Audzināšana un iedvesma, ko mēs katrs gūstam no savas un dažādu kultūru atziņām. No mākslas sasniegumiem, citu cilvēku laipnības, sirsnības, atvērtības, atbalsta. Cilvēkam vajadzīgs iekšējais spēks, jo dzīvē gadās situācijas, kad ir kā pasakā: ja iesi uz priekšu, būs beigts zirgs, ja iesi pa kreisi, mirs jātnieks... Vārdu sakot, kad liekas – jebkurš solis, ko spersi, nevar dot labu rezultātu. Tad ir vajadzīgs iekšējais garīgais spēks, kas nāk no cilvēka iekšējiem garīgajiem pārdzīvojumiem. No dzīves pieredzes un cilvēka pārciestajām sāpēm un ciešanām. Šo sāpīgo garīgās izaugsmes ceļu sludina kristīgā ticība. Budismā paredzēta spēja atkāpties no sāpēm un stāvēt tām pāri, bet diemžēl pasaulē ir tā iekārtots, ka garīgais spēks rodas no pieredzes un bieži vien no garīgām sāpēm.

 

Jautājums: Vai jums šajos gados izdevās kļūt par visas Latvijas tautas prezidenti?

V.Vīķe-Freiberga: Ja var ticēt socioloģiskajām aptaujām, tad jā, turklāt pārliecinoši. Es domāju tos atbalsta procentus, kādus man šo gadu garumā izdevies iegūt gan no latviešu, gan arī no krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem. Šos rādītājus varētu apskaust ļoti daudzu valstu prezidenti. Protams, izņemot tos – kā to diplomātiski pateikt –, kuriem jau iepriekš ir visai droši zināms, ka viņiem noteikti būs vislielākais atbalsts. Bet situācijā, kad cilvēkiem ir brīva izvēle paust savu gribu, spriežot par šiem daudzajiem konkrētajiem skaitļiem, šīm socioloģisko aptauju sinusoīdām, kas cēlušās augšup un lejup, kā Anšlavs Eglītis teicis – “kā mīlošas sievietes krūtis”, tā šīs līknes ir gājušas augšup un lejup, bet visu šo gadu garumā, es domāju, šis atbalsta procents ir bijis augsts. Un es par to esmu ļoti pateicīga arī krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.

 

Jautājums: Kādus iespaidus, ceļojot pa Latviju, esat guvusi dažādos mūsu novados?

V.Vīķe-Freiberga: Visur vērojams izteikts lokālpatriotisms. Tas ir labi, jo katram cilvēkam jābūt lepnam par savu ģimeni, par savu pagastu, par savu māju, par vietu, kur dzīvo. Ja nav tāda lepnuma, tad nebūs arī vēlmes un drosmes, nebūs spēka šo vietu veidot skaistāku un pievilcīgāku. Visur, kur viesojos, kā nupat Balvos, es esmu teikusi: “Jūs šajā vietā esat Latvijas naba! Jums ir tiesības tā domāt!” Kurzemnieki mīl stāstīt par sevi anekdotes. Latgalieši ļoti mīl, kad tiek novērtēta viņu savdabība. Zemgale diemžēl, salīdzinot ar pirmskara pārticību, ir diezgan daudz cietusi. Bet zemgalieši ir ļoti centušies atjaunot savu vēsturisko lepnumu. Vidzemnieki jau atmodas laikmetā ir bijuši līdera pozīcijās un cenšas šīs pozīcijas saglabāt arī tagad. Starp Latvijas novadiem ir reģionālas īpatnības un vēsturiskas atšķirības, un man tās šķiet vērtīgas.

 

Jautājums: Vai jūs gribētu iestāties kādā partijā vai varbūt dibināt savu partiju?

V.Vīķe-Freiberga: Demokrātiskā sabiedrībā tādas tiesības ir ikvienam balsstiesīgam pilsonim. Es neredzu nekādu vajadzību no šīm tiesībām atsacīties un parakstīt kaut kādus nolīgumus, ka es šīs savas tiesības nekad neizmantošu.

 

Jautājums: Ir svarīga pēctecība. Kas vispirms būtu veicams jaunajam prezidentam?

V.Vīķe-Freiberga: Protams, vispirms jāizveido sava kanceleja, lai prezidenta kanceleja bez pārtraukuma varētu darboties ar pilnu jaudu, kā tā to ir darījusi visus šos gadus. Ir iezīmēts ceļš Latvijas nākotnei, un tas nav mainījies. Tas ir – aizstāvēt Latvijas intereses saskarsmē ar citām valstīm, gan atgādinot, ka tāda Latvija eksistē, gan iestājoties par Latvijas interesēm.

Par ļoti būtisku savas prezidentūras daļu esmu uzskatījusi vajadzību pārliecināt gan pašus latviešus, gan citus, ka mēs nedzīvojam uz vientuļas salas un ka jebkuru mērķi sasniegt ir vieglāk ar sabiedrotajiem nekā vienatnē. Tas attiecas gan uz starptautiskām attiecībām, gan tepat, Latvijā.

Viena no manām prioritātēm bijusi veicināt Latvijas saimniecisko uzplaukumu. Tādēļ man bija tik būtiski, lai Latvija pievienotos ES un NATO. Ja mēs nebūtu pievienojušies, bet kaimiņi pievienotos, mēs būtu nolemti visdrūmākajai un smagākajai ekonomiskajai atpalicībai. Jau tagad mums ir grūti, bet, ja tas nebūtu izdarīts, mēs būtu vēl daudz smagākā situācijā. Mērķi, ko esam izvirzījuši savā ārpolitikā, ir saistīti ar citiem un ir kopīgā attīstībā.

Latvija nevar plaukt un zelt, ja nebūs drošības, ja latviešiem pašiem un sadarbības partneriem nebūs pārliecības par Latvijas drošību.

Latvija nevarēs plaukt, ja nepastāvēs taisnīgums ar godīgu tiesu sistēmu un pietiekami efektīvas drošības struktūras.

Latvija nevar attīstīties, ja mums nav pietiekami izglītoti ļaudis un ja šie ļaudis nesaņem adekvātu veselības aizsardzību.

Visas šīs lietas ir saistītas. Tā ir ikdiena, kas prezidenta līmenī jāturpina uz priekšu.

Frančiem ir tāds teiciens, ka viņš sevi griež četrās daļās. Bet es domāju, prezidentam sevi jāgriež simtos gabalu un jāraugās uz visām pusēm uzreiz. Jo nevar būt pārrāvums vai kritiens – visas lietas jāturpina uz priekšu.

 

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā