Zemkopības ministrijas lietpratēji 23.–24. novembrī tiekas ar Eiropas Komisijas delegāciju
Vakar, 23.novembrī, un šodien Zemkopības ministrijā risinās tikšanās ar Eiropas Komisijas delegāciju, kuru vada Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta vienības vadītājs Helmūts Štadlers. Šīs ir atkārtotas sarunas un konsultācijas starp Latviju un Eiropas Komisiju. To laikā paredzēts pārrunāt jautājumu par Latvijā ieviestajiem aizsargpasākumiem cūkgaļas importam, kā šeit tiek gatavoti ekonomiskie aprēķini, lai pierādītu to nepieciešamību.— Kamēr sadarbībā ar Ekonomikas ministriju nav sagatavots galaziņojums par pieņemtajiem aizsargpasākumiem cūkgaļas tirgus aizsardzībā, tikmēr nevaram savu nostāju pamatot ne to saglabāšanai, ne arī atcelšanai — sacīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departamenta direktors Mārtiņš Roze. Skaidrs, ka sarunu rezultātā netiks pieņemts konkrēts lēmums, jo turpinās galaziņojuma sastādīšana. Līdz 17. decembrim ir spēkā likums "Par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai". Tas nosaka muitas nodokļa likmi 70 procentu apmērā, bet ne mazāk kā Ls 0,34 par vienu kilogramu svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas. Latvijas cūku audzētāji vēlas, lai tādējādi iekšējais tirgus tiktu aizsargāts vēl divus gadus. Kopš darbojas šis tirgus aizsardzības pagaidu pasākums, cūkgaļas imports Latvijā ir samazinājies.
Aizvadītajā nedēļā Latvijā sāka strādāt valdības finansētā juristu konsultantu firma "Hammond Sudards" no Lielbritānijas. Tās uzdevums ir veikt nepieciešamos aprēķinus un rast pamatojumu, lai pierādītu, kāda ir reālā situācija Latvijas cūkgaļas tirgū, īpaši pēc pieņemto aizsargpasākumu ieviešanas. Eksperti, tiekoties ar Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas speciālistiem, kā arī cūku audzētājiem, uzsvēra, ka viņu uzdevums ir ievērot visas tiesiskās un juridiskās prasības, kādas nosaka starptautiskie noteikumi un palīdzēt Latvijas valdībai iegūt objektīvu informāciju, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu. Gadījumā, ja netiek ievērota starptautiskā likumdošana, citas valstis var iebilst par pieņemto pasākumu lietderību.
Konsultanti piebilda, ka pasaules praksē iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tiek reti izmantoti, taču, ja Latvijā tos pieņēma, tad acīmredzot Latvijas valdībai ir bijis pamats šim solim. Ekspertiem sadarbībā ar Latvijas cūku audzētājiem ir būtiski pierādīt, ka cūkgaļas ražotāji patiešām cietuši ievērojamus zaudējumus no importa apjomiem, kādi tie ir, vai kādi blakusapstākļi ir ietekmējuši radītos zaudējumus. Tomēr tieši datu savākšana var izrādīties nopietns šķērslis iecerētā mērķa īstenošanā, jo Latvijas cūku audzētāju asociācijas biedriem īsā laikā ir jāaizpilda sarežģīta anketa. Katra anketa sastāv no 24 lappusēm, kurās ir 200 jautājumu, kā arī vairāki simti skaitļu aiļu. Parasti līdzīgu atbilžu sagatavošanai vajadzīgs mēnesis, taču mūsu lauksaimniekiem to prasa veikt dažās dienās. Ražotājiem, kuriem nav datorizēta grāmatvedības uzskaite, ir grūti sniegt prasītās ziņas. Jautājumu loks aptver pēdējos trīs gadus — kur uzņēmējs ir realizējis savu produkciju, kāda ir realizēto cūku vērtība un pašizmaksa, bilance par faktiskajām ražošanas jaudām un to izmantošanu, kā arī konkrētu periodu no 1998.gada 1.maija līdz 1999.gada 30.aprīlim, jāatzīmē, ka anketu nodošanas termiņš ir 26.novembris. Eksperti solīja, ka cūku audzētāju sniegtie dati tiks izmantoti tikai zaudējumu apjomu aprēķināšanai. Būtībā tā būs konfidenciāla informācija.
Vienlaikus ar cūkkopības nozares informācijas atlasi notiek arī muitas, gaļas pārstrādes uzņēmumu aptauja. Jāpiebilst, ka gaļas pārstrādes uzņēmumi izteikuši pretēju viedokli cūkgaļas ražotāju sacītajam — cūkgaļas importa nosacījumi ir jāatvieglo. Šonedēļ eksperti apmeklē vairākas cūku audzētāju saimniecības: SIA "Uzvara — Strauti" Bauskas rajonā, LKS "Latgales bekons" Daugavpils rajonā, SIA "Ancers" Rīgas rajonā, "Stari" Kuldīgas rajonā, "LLU mācību saimniecība "Vecauce"" Dobeles rajonā, kā arī akciju sabiedrība "Jēkabpils labība" Jēkabpils rajonā. Šīs saimniecības tiks izvēlētas atlases veidā, ņemot vērā arī to ģeogrāfisko izvietojumu. Eksperti saimniecībās vērtēs to ražošanas līmeni nozarē, nodarbinātību tajā un darba efektivitāti.
M.Roze sacīja, ka Latvijā līdz šim nav veikti šādi pasākumi, tāpēc ir jābūt gataviem uz "asu cīņu" turpmākajā laikā.
Vakar notika Eiropas Komisijas un Latvijas puses konsultācijas un priekšlikumu apmaiņa par kopējo tirdzniecības režīma liberalizāciju, kā arī par iespējamo eksporta subsīdiju un muitas tarifu atcelšanu atsevišķām produkcijas grupām, noteiktu daudzumu, saglabājot iespēju tālāk šo skaitu palielināt, kā arī paplašināt šīs produkcijas grupas. Šīs diskusijas mērķis ir maksimāli veicināt brīvo tirdzniecību starp Latviju un Eiropas Savienību.
Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"