Piens savam galdam un ārzemju tirgum

Jānis Skvarnovičs, Piensaimnieku Centrālās savienības valdes priekšsēdētājs,

Gundega Mičule, Zemkopības ministrijas Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore, — "Latvijas Vēstnesim"

— Šogad piena tiks saražots mazāk nekā aizvadītajā gadā, tomēr tas nenozīmē, ka piensaimniecībā paredzama krīze, — tā Jānis Skvarnovičs.

Tā ir bijis vienmēr, ka ziemas mēnešos pārstrādes uzņēmumi spēj pārstrādāt vairāk piena produkcijas, nekā ir saražots piena.

1998. gadā kopējā piena ražošana ir samazinājusies par 35,8 tūkstošiem tonnu salīdzinājumā ar 1997. gadu. Šī gada aprēķini liecina, ka piena ražošanas apjomi būs aptuveni par 28 procentiem mazāki nekā pērn. No visa saražotā piena 1998. gadā 464,3 tūkstoši tonnu tika pārdots pārstrādes uzņēmumiem. Tas liecina, ka pieaug piena realizācija pārstrādes uzņēmumiem, bet samazinās saražotā piena realizācija tieši patērētājiem, tirgos un specializētos veikalos. Tomēr, pēc speciālistu vērtējuma, vairāk piena būtu jārealizē tieši pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā piena iepirkuma vidējā cena pašlaik ir 8,8 santīmi par litru, tāda pati kā pagājušajā gadā šajā periodā. Turklāt iespējams, ka ziemā tā varētu paaugstināties līdz 9,5 vai pat 10 santīmiem vidēji par piena litru. J.Skvarnovičs uzskata, ka līdz ar piena iepirkuma cenu paaugstināšanos ir pārvarēts kritiskākais posms piensaimniecībā, situācija pamazām stabilizējas šajā nozarē.

Daži piena pārstrādes uzņēmumi jau vairākkārt ir paaugstinājuši piena cenas, piemēram, akciju sabiedrība "Rīgas piena kombināts" oktobrī divreiz pacēla piena iepirkuma cenu. Pagājušajā mēnesī tā bija 8,5 santīmi, šomēnes tā sasniedz 9–9,5 santīmus, bet pēc jaunā gada — 10 santīmus par litru. Arī akciju sabiedrībā "Kurzemes piens", sākot ar novembri, piena iepirkuma bāzes cena ir 10 santīmi par litru. Speciālisti iepirkuma cenu celšanos izskaidro ar sviesta un piena pulvera cenu pieaugumu pasaules tirgū. Piemēram, vēl pirms neilga laika par sviesta kilogramu maksāja 1,2–1,3 ASV dolārus, bet tagad to var pārdot par 1,6–1,7 ASV dolāriem. Savukārt sausā vājpiena kilograma cena palielinājusies no 1,1 uz 1,6 dolāriem. Arī Lietuvas valdība apstiprinājusi piena iepirkuma cenas šī gada novembrī un decembrī. Par augstākā labuma un pirmās šķiras pienu tiks maksāts kā līdz šim — attiecīgi Ls 105 un Ls 95, otrās šķiras piena cena netiks regulēta. Augstākā labuma un pirmās šķiras piena cenā mainās tikai subsīdijas lielums. Līdz šim tas bija Ls 36 par augstākā labuma piena tonnu un Ls 26 par pirmās šķiras piena tonnu. Tagad gan par augstākā labuma, gan par pirmās šķiras pienu lietuviešu piena ražotāji saņems 10 latu subsīdiju. Novembrī un decembrī Lietuvā piena subsīdijām nepieciešams 0,61 miljons latu.

Aizvadītajā gadā Latvijā tika saražots apmēram 900 tūkstošu tonnu piena, no tām ap 600 tūkstošu tonnu realizēts vietējā tirgū. Tā kā šogad prognozē, ka pienu saražos par 28 procentiem mazāk nekā pērn, tad arī eksports paredzams mazākos apjomos.

Neraugoties uz iespejamo produkcijas samazinajumu, Latvijas piena ražotaji saražo apmeram par 25 procentiem vairak piena produkcijas neka iespejams to pardot iekšeja tirgu. Arejam tirgum ir liela nozime ikviena uznemuma ekonomika. Vairaku produkcijas veidu, piemeram, piena konservu un sausa vajpiena, ražošana ir ipaši atkariga no eksporta.

Lidz šim austrumu tirgu bijis vislielakais Latvijas piena produktu noiets. Ari patlaban vairaki piena parstrades uznemumi aktivi mekle jaunas tirgus iespejas tieši šaja virziena. Piemeram, paredzets, ka "Latgales piensaimnieks" novembri un decembri uz Maskavu sutis sauso pienu, sauso vajpienu, sauso pilnpienu un sviestu. Iespejamie apjomi bus tik, cik uznemums spes iepirkt no zemniekiem pienu un to parstradat. Maskavas uznemeji solijuši par produkciju maksat iepriekš. Lidz šim vairakas importetajas firmas nav spejušas atrisinat samaksas jautajumu. Šo firmu nestabilitate krietni vien apgrutina tirdzniecibas iespejas. J.Skvarnovics piebilda, ka šodien neviens uznemums nevelas bez iepriekšejas samaksas pardot produkciju, it seviški uz NVS valstim.

— Esmu daudzkart bijis Krievija, nesen viesojos ari Kazahstana. Tur it loti labas atsauksmes par Latvijas piena produktiem, bet, tiklidz nonakam pie ta, ka janosledz ligums par piegadi, viss apstajas, — sacija J.Skvarnovics.

Septembri Latvijas Piensaimnieku centrala savieniba iestajas Pasaules Piensaimnieku federacija. Ši organizacija apvieno visas pasaules piensaimniekus. Planots turpmak ari Latvija ieviest Pasaules Piensaimnieku federacijas noteiktos produkcijas ražošanas standartus, kurus ievero vairums valstu.

Musu uznemejiem ir jaspej konkuret ar kaiminu valstu ražotajiem. Pašlaik Latvija gandriz visvairak piena produktu legali tiek importets no Lietuvas, tomer kopejais ieveduma apjoms neparsniedz 5 procentus no Latvija realizeta piena. Savukart akciju sabiedribas "Rigas piensaimnieks" precu eksporta apjomi uz Lietuvu kopš 1997. gada pieauguši vairakas reizes. Rigas piena kombinats attistijis saldejuma eksportu uz Lietuvu, kur sekmigi iztur konkurenci, pateicoties produkcijas kvalitatei un iesainojumam. Vel pirms neilga laika Latvijas piena ražotaji bija satraukti, ka aizvien vairak piena tika ievests no Igaunijas. Šobrid šim uztraukumam vairs nav pamata. Pec Sanitaras robežinspekcijas sniegtas informacijas, septembri Latvija no Igaunijas ieveda 988,4 tonnas piena, bet oktobri — 748,8 tonnas piena. Turklat gada beigas Igaunija tiek prognozets piena trukums, jo zemo iepirkuma cenu del piena ražotaji ir iznicinajuši ieverojamu dalu ganampulku. Parstrades uznemumiem gada nogale varetu nepietikt piena eksportam. Gada sakuma Igaunija registrets ap 158 tukstoši govju, gada beigas — ap 120 tukstoši. Lopu kaušana iespejama lidz pavasarim, jo sausas vasaras del daudzi piena ražotaji nespeja sagatavot baribu majlopiem. Starp citu, kautuves grafiki ir aizpilditi lidz janvara beigam.

Šobrid Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piena ražotaju un parstradataju partnerattiecibas regule Brivas tirdzniecibas ligums. Daudzi specialisti šo ligumu starp Baltijas valstim verte pozitivi, tacu ka trukumu atzist, ka maz tiek darits, lai uzlabotu tirgus iespejas. Brivaja tirdznieciba butiska ir gan vienota lauksaimniecibas atbalsta politika, gan vienoti muitas tarifi.

Attieciba uz valsts atbalstu J.Skvarnovics uzskata, ka nozarei tas ir ipaši nepieciešams.

— Šaja ziema, cerams, parstrades uznemumos neveidosies lieli produkcijas uzkrajumi, tapec ka bus iespejas saražoto pardot. To liela mera nodrošina valsts sniegtais atbalsts piena produkcijas konkuretspejas paaugstinašanai. Uzskatu, ka šis atbalsts bija nepieciešams jau agrak, gada sakuma. Iespejams, ja butu bijusi ši palidziba, piena iepirkuma cenas nebutu piedzivojušas tik strauju lejupslidi. Pašlaik ar Zemkopibas ministriju tiek parrunati varianti turpmakajai ricibai.

Lai gan piensaimnieciba daudzas lietas pamazam tiek sakartotas, tomer neapmierina joprojam lielie piena parstrades uznemumu paradi zemniekiem. 1. oktobri zemnieki nebija sanemuši apmeram 844 tukstošus latu. Lielakie paradnieki ir Rezeknes piena kombinats, "Daugavpils piens", "Latgales piensaimnieks", "Kraslavas piens" un citi.

Šis ir slikts raditajs. Ceru, ka situacija driz uzlabosies. Parada ir galvenokart tie uznemumi, kuri uzkrajuši produkciju un kuriem ta ir jaeksporte. Septembris un oktobris bija veiksmigi meneši uznemumiem eksporta joma. Lai ari parstradataju paradi vairs nepalielinas (kopš julija lidz oktobrim tie sarukuši par vairak neka 67 tukstošiem latu), tie ari nesamazinas tik atri, ka gribetos.

— Nenoteiktiba attiecibas starp piena ražotajiem un parstradatajiem ir iemesls ari tam, ka ik gadu Latvija strauji samazinas govju skaits. Pedejo divu gadu laika govju skaits samazinajies par 20,7 tukstošiem. Vai tas nesatrauc piena nozares vaditajus?

J.Skvarnovics:

— Svarigaks ir piena videjais izslaukums no govs, nevis govju skaits. Tas, ka valsti samazinas govju skaits, nav labi. Pozitivi butu, ja, samazinoties govju skaitam, augtu piena izslaukums. Diemžel mums šis proporcijas nav sabalansetas. Piemeram, Danija videjais izslaukums no govs gada ir 6300 kilogramu, Latvija — tikai ap 3500 kilogramu. Ta ka mums vel ir iespejas augt un attistities.

Šo iespeju istenot Latvijas piensaimniekiem jau vairakus gadus palidz Danijas piena ražotaji un parstradataji. Aizvaditaja nedela Zemkopibas ministrija notika plašs seminars par piena kvalitates paaugstinašanas iespejam. Seminaru vadija Danijas specialisti, taja piedalijas ari Danijas partikas, lauksaimniecibas un zivsaimniecibas ministrs Henriks Dams Kristensens un Latvijas zemkopibas ministrs Aigars Kalvitis.

Danija ir mazaka no Skandinavijas valstim, tacu ražo visvairak partikas produkcijas. Tur ir piemeroti apstakli, lai nodarbotos un attistitu lauksaimniecibu — zeme ir lidzena, augliga. Butisks pagrieziens Danijas laukos notika pagajuša gadsimta 80. gados, kad zemnieki veidoja dažadas apvienibas un biedribas, valsti izveidojas daudz pienotavu, pirms kara to bija ap 1700. Velak piena ražotnes apvienojas, pašlaik Danija darbojas 45 pienotavas. Dani uzskata, ka vinu zemnieki ir loti patstavigi, iesaistiti visa piena tapšanas procesa, sakot no govs un visbeidzot, kamer tapis partikas produkts. Lielaka dala parstrades uznemumu pieder zemniekiem. Danijas uznemums "MD Foods" un Somijas "Arla" ir lideruznemumi Skandinavijas piensaimnieciba. Abi uznemumi ir nolemuši apvienoties, tadejadi Eiropa tas bus lielakais piensaimniecibas uznemums. Tas varetu saražot sešus procentus no Eiropas Savienibas piena produktu tirgus. Jauna uznemuma nosaukums tagad ir "Arla Foods", tam bus parstavniecibas 22 valstis. Ši gada sakuma "MD Foods" kontroleja apmeram 95 procentus no Danijas tirgus. Danu piensaimnieki atzist, ka lielam sabiedribam ir daudz priekšnoteikumu, lai stradatu efektivak gan piena savakšana, gan parstrade, marketinga, realizacija. Danija ir augstas piena iepirkuma cenas, tacu ari piens ir augstas kvalitates un tiek stingri kontrolets. Šis augstas iepirkuma cenas ir kriterijs tam, lai piens tiktu izmantots rentabli. Ir aprekinats, ka Danija saražota piena produkcija atbilst 15 miljonu cilveku paterinam. Tas tris reizes parsniedz iedzivotaju skaitu Danija, tapec produkcija ir jaeksporte. Danu ražojumi tiek pardoti 140 pasaules valstis, Eiropas Savieniba ir visnozimigakais tirgus. Visplašak, vairak neka uz 100 valstim, dani eksporte sieru, sviesta tirgi ir gan Anglija, gan Tuvajos Austrumos. Danu piensaimnieki uzskata, ka vinu stipra puse ir cieša saikne starp piena ražotajiem un parstradatajiem, labi organizeta piena rupnieciba, ka ari plašais tirgus visa pasaule.

Starp Latvijas un Danijas piensaimniekiem ir izveidojusies cieša sadarbiba. Jau realizeti divi kopprojekti: neatkarigas piena laboratorijas sistemas izveidošana svaiga piena parbaudei un ražotaja apmaksas sistema un sezonalas izlidzinašanas shema. Projektos piedalijas Danijas Piensaimnieku valde, akciju sabiedriba "Steina laboratorija", Latvijas Piensaimnieku centrala savieniba, Zemkopibas ministrija, Valsts veterinarmedicinas diagnostikas centrs un akciju sabiedriba "Tukuma piens". Kopejas sadarbibas merkis bija izveidot Latvija neatkarigu piena laboratoriju sistemu svaiga piena (izejvielas) parbaudei, ka ari apmaksas sistemu ražotajiem un sezonalo cenu izlidzinašanas sistemu. Projektus finanse Danijas Partikas, lauksaimniecibas un zivsaimniecibas ministrijas Austrumu palidzibas fonds, dalu izmaksu sedz Latvijas Zemkopibas ministrija.

Projekta galarezultata "Tukuma piena" uz piena pienemšanas laboratorijas bazes izveidota piena pienemšanas laboratorija, kas paklauta akciju sabiedribas padomei, tadejadi saglabajot laboratorijas neatkaribu. Laboratorija ir apgadata ar visam iekartam, kas nepieciešamas pienemta piena kvalitates noteikšanai. Veikta ari personala apmaciba, kas nodrošina aparaturas darbu un apkalpošanu. "Tukuma piena" laboratorija var noteikt analizes piena ražotajiem ciltsdarba vajadzibam, ka ari analizes piena parstrades uznemumiem.

Izmeginajumprojekta laika Latvijas piena parstrades uznemumu specialisti iepazinas ar laboratoriju, apsprieda jautajumu par neatkarigas piena kvalitates laboratorijas izveidošanu uz šis laboratorijas bazes. Ta apkalpotu regionu, kura ta atrodas.

Projektu rezultata modernizeta Valsts veterinarmedicinas diagnostikas centra piena references laboratorija. Ta ir atbildiga par to, lai laboratorijas, kuras veic piena un piena produktu analizes, butu precizi rezultati, lai tiktu organizeta starplaboratoriju testešana, ka ari lai inspekcijas sanemtu informaciju par jaunam analizes metodem.

Butisks ir jautajums par piena savaceju un zemnieku apmacibu kvalitativa piena ieguve. Projekta ietvaros organizetas piena savaceju macibas, to veica danu specialisti. Tika izskatiti piena pienemšanas sanitarie un higienas noteikumi, piena paraugu uznemšanas un saglabašanas tehnologijas un kvalitates nodrošinajums. Šie jautajumi izskatiti gan teoretski, gan praktiski. Praktisko un teoretisko nodarbibu laika zemnieku saimniecibas parrunaja jautajumus par kvalitativa piena ieguvi zemnieka saimnieciba.

Savukart piena samaksas projekta laika tika apzinata jau esoša piena samaksas sistema, kuras pamata ir samaksa par piegadata piena daudzumu un kvalitati. Sadarbiba ar akciju sabiedribas "Tukuma piens" specialistiem noteikti veidi, kurus vajadzetu ieklaut piena samaksas sistema. Jauna piena samaksas modela izstrade "Tukuma piena" varetu but par pamatu vienotai piena samaksas sistemai Latvija. Taja tiktu nemti vera gan kvalitates, gan kvantitates raditaji, ka ari piena savakšanas izdevumi. Paredzetas premijas un atvilkumi no piena naudas atkariba no kvalitates raditajiem.

Lauku laudis ir satraukti par Ministru kabineta akceptetajiem noteikumiem "Parstradei paredzeta govs piena obligatas nekaitiguma prasibas". Šie noteikumi paredz veicinat Eiropas Savienibas prasibam atbilstošas kvalitates piena ražošanu Latvija. Zemkopibas ministrijas Produkcijas kvalitates vadibas departamenta direktore Gundega Micule paskaidroja, ka noteikumi ir nepieciešami, lai Latvija raditu vienotu, precizu, visiem zinamu piena kvalitates vertešanas un paaugstinašanas sistemu.

G.Micule:

— Pienam jabut dabigam, tam nedrikst but pievienots udens, tas nedrikst but bijis sasalis, nedrikst saturet zalu atliekas un citas kimiskas vielas, bakteriju un somatisko šunu skaits nedrikst but lielaks par noteikto. Bez tam bakteriju un somatisko šunu skaitu aprekina ka geometrisko videjo par pedejiem 2–3 menešiem. Tas nozime, ka pienu verte nevis pec viena pedeja izmeklejuma, bet aprekina videjo no vairakiem izmeklejumiem.

Lidz nakama gada 1. junijam prasibas pienam neatškiras no iepriekš lietota piena standarta prasibam. Velak prasibas pakapeniski pieaugs pa gadiem, lidz 2006. gada sasniedzot ES limeni.

Piena paraugu nemšana samaksas noteikšanai. Ta ka noteikumos noteikta atbildiba par piena kvalitati (zemnieka atbildiba — pienu iegustot un uzglabajot ferma, piena parstrades uznemumu atbildiba — pienu savacot, transportejot un pienemot uznemuma, ja transportešanu veic pienotava vai tikai pienemot pienotava, ja transporte pats zemnieks), paraugu piena novertešanai nem bridi, kad atbildiba par piena kvalitati pariet no zemnieka uz pienotavu. Ta ka šobrid nav iespejams piena paraugus pilniba analizet katra piena savakšanas reize, noteikumos noteikts minimalais paraugu nemšanas biežums. Pienotava var nemt paraugus ari biežak. Saskana ar analižu rezultatiem pienu škiro un attiecigi maksa lidz nakamai paraugu nemšanai un piena novertešanai.

Piena paraugus nedrikst nemt retak, neka noteikts. Pienotava var saskana ar ligumu veikt biežaku izmeklešanu, ka ari noteikt papildu raditajus vai noteikt augstakas prasibas pienam neka minimalas. Piena paraugu izmeklešanu var veikt tikai tadas laboratorijas, kas atrodas Valsts veterinara dienesta uzraudziba, piedalas starplaboratoriju testos un izmanto noteiktas metodes.

Piena ražotajiem ir tiesibas pieprasit piena papildu izmeklejumu par samaksu, bet stridu gadijumos piena paraugu izmekle Valsts veterinara dienesta laboratorija. Lai izmeklejumi butu letaki, pienotavam savstarpeji javienojas par kopigu laboratoriju izveli, to modernu aprikošanu. Latvija vajadzetu veidot ne vairak ka 4 šadas laboratorijas (Riga, Kurzeme, Vidzeme, Latgale). Gadijuma, ja pienotavas vienojas, valstij butu japalidz šis laboratorijas apgadat ar attiecigam iztrukstošam iekartam.

Vienkaršaku piena novertešanu piena savacejs izdara katra piena savakšanas reize. Parasti veic organoleptisko izmeklešanu (izskats, smaka), bet saskana ar pienotavas paškontroles sistemu var noteikt ari piena skabumu, temperaturu. Šis izmeklejums neiespaido piena škiru un cenu, bet var but par pamatu piena nesavakšanai. Piena parstrades uznemumam šada gadijuma jadod rakstisks paskaidrojums zemniekam par iemesliem, kapec piens nav savakts.

Parasti piena paraugu nem ari bridi, kad pienu pienem pienotava. Ja piens neatbilst prasibam, pienotava lemj, ka pienu izmantot.

Piena škirošana nepieciešama samaksas diferencešanai saskana ar piena izmeklešanas rezultatiem. Par augstakas kvalitates pienu jamaksa vairak, citadi zemniekam nebus intereses uzlabot piena kvalitati. Piena škirošana neietver tauku un olbaltumvielu procentu, jo piemaksu par šiem raditajiem aprekina atseviški saskana ar ligumu.

Pamatcenu 1. škiras pienam, protams, aprekina pienotava, nemot vera savas ekonomiskas iespejas, bet noteikumos teikts, ka par augstakas škiras pienu japiemaksa vismaz par 25% vairak, bet par katru zemaku škiru — vismaz par 15% mazak. Piemeram, ja kilograms 1. škiras piena maksa 8 santimus, tad augstakas škiras piens maksas 10 santimus, 2. škiras piens — 6,8 santimus, bezškiras — 5,6 santimus. Šie noteikumi neregule piena pamatcenu.

Ja samaksa par pienu tieši atkariga no ta kvalitates, tad ir svarigi, lai piena ražotajs pec iespejas agrak sanemtu zinu par piena kvalitati un censtos to uzlabot. Rezultati japazino divu dienu laika.

Ja piena kvalitate ir pazeminajusies, bet nav skaidrs, ko darit, ka uzlabot piena kvalitati, tad nepieciešami padomdeveji, kas strada lauksaimniecibas konsultaciju centra. Padomu var prasit ari apkalpojošam licencetam veterinararstam.

Gadijuma, ja piens neatbilst šo noteikumu prasibam, par to laboratorija pazino attieciga rajona Valsts veterinara dienesta parvaldei. Inspektors noverte situaciju ferma un vienojas ar zemnieku par talako ricibu. Ja tris menešu laika piena kvalitate neatbilst noteikumiem, valsts veterinarais inspektors aizliedz piena talaku izplatišanu (anule veterinaro apliecibu).

Un, visbeidzot, daudzviet izskanejušais apgalvojums, ka tiks aizliegts ta saucamais "kannu piens", neatbilst patiesibai. J.Skvarnovics paskaidroja, ka jaunajos noteikumos nav teikts, ka nepienems šada veida glabatu pienu. "Runa ir par noteiktiem noteikumiem, kas bus jaievero. Vai piens tiek glabats un maisits kanna vai citur, tam nav butiskas nozimes. Cilveki ir nevieta satraukti, ka it ka nepienems "kannu pienu". Galvenais raditajs — pienam jabut labam. Tas, ka kanna iegut labu pienu ir sarežgiti, ari tiesa, tacu nevar apgalvot, ka tada veida nav iespejams iegut kvalitativu pienu. Ir iespejams, ja nopietni strada. Vai zemnieks, kam pieder dažas gotinas, var iegadaties atbilstošu slaukuma dzesetaju? Latvijas Piensaimnieku centralajai savienibai ir meitas uznemums, kas nodarbojas ar dzesešanas iekartu piegadi. Cehu dzesešanas iekartu ražotaji ir gatavi Latvijai piegadat tadus piena dzesetajus, kurus var ievietot kanna. Šobrid tiek apspriests jautajums par iespejamam cenam. Skaidrs, ka no nekvalitativas izejvielas nav iespejams saražot standartiem atbilstošu produkciju, tapec ari tiek paaugstinati piena kvalitates kriteriji.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vestnesim"