Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ilze Spūle. “Testamentārais nodibinājums”

Mantojuma tiesības ir personas tiesības izlietot savu brīvību, rīkoties ar sevi pašu un savu mantu pēc tam, kad persona civiltiesiskā sabiedrībā izbeigusies. Testēšanas, proti, testamenta atstāšanas tiesības ir neatņemamas cilvēka tiesības. Ar to cieši saistīta testamenta kā pēdējās gribas konstitutīvā akta nozīme.

Mantojuma tiesības, paredzot mantojuma atstājēja tiesības noteikt sava īpašuma likteni nāves gadījumam, reizē ar to kā vienu no pamatprincipiem nodibina principu par testatora pēdējās gribas ievērošanu pēc iespējas neskartā veidā. Katra civiltiesību sistēmas daļa ietver sevī savu centrālo ideju jeb “galveno normu”, kas organizē un piedod tiesībām vadošās līnijas, mantojuma tiesībās par tādu ir atzīstama mirušās personas griba un tieši – tās pēdējā griba.

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu Civillikuma Mantojuma tiesību daļā pastāvošajā juridiskās personas institūtā, kuras nodibināšanu mantojuma atstājējs paredz savā rīkojumā nāves gadījumam, un Biedrību un nodibinājumu likuma 89.pantā paredzētajā testamentārajā nodibinājumā kā šā institūta īstenošanas veidā.

• Kristīne Jaunzeme. “Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē” (II) 

Administratīvās lietas turpinājuma ierosināšanas pamats ir apstrīdēt tiesīgās personas iesniegts iesniegums par zemākas iestādes izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu. Tāpat kā sākotnējā administratīvā procesa ierosināšanai iestādē šāds iesniegums var būt gan mutvārdos, gan arī rakstveidā. Ja tas ir mutvārdu iesniegums, iestāde to palīdz noformēt vai pati noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta.

Rakstveida iesniegumam likums precīzi nosaka formālās prasības, proti, tajā jābūt norādītam iesniedzēja vārdam, uzvārdam, dzīvesvietai (juridiskajai personai – nosaukumam, adresei, reģistrācijas numuram), prasījumam un tam jābūt iesniedzēja parakstītam. Iestādei ir pienākums personu informēt un konsultēt, kas citastarp var nozīmēt arī materiālo tiesību izskaidrošanu, iespējami precīzāku prasījuma formulēšanu.

Ņemot vērā, ka zemākas iestādes izdotajā administratīvajā aktā ir jābūt norādītām personas tiesību aizsardzības iespējām, proti, apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtībai, tad personai ir zināma iestāde, kurā vērsties ar apstrīdēšanas iesniegumu.

Turklāt, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 77.pants, personai ar apstrīdēšanas iesniegumu jāvēršas iestādē, kas apstrīdamo administratīvo aktu izdevusi. Izdevējiestāde administratīvo aktu septiņu dienu laikā pārsūta augstākai iestādei. Ja persona vēlas, un tas var izrietēt no jautājuma steidzamas risināšanas nepieciešamības, tā apstrīdēšanas iesniegumu var iesniegt tieši augstākā iestādē.

“Jurista Vārda” redakcija