Valsts sekretāru 2007.gada 7.jūnija sanāksmē

AM: Par noteikumu projektiem par Nacionālo bruņoto spēku rezervju sistēmu

7.jūnijā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumu projekti “Latvijas pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšanas kārtība aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā” un “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un iesauc aktīvajā dienestā (izņemot mobilizācijas gadījumā), pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem”.

Noteikumu projekts “Latvijas pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšanas kārtība aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā” nosaka kārtību, kādā Latvijas pilsoņi – rezerves karavīri un rezervisti – mobilizācijas gadījumā tiek iesaukti aktīvajā dienestā.

Noteikumu projekts “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un iesauc aktīvajā dienestā (izņemot mobilizācijas gadījumā), pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” nosaka kārtību, kādā NBS rezerves uzskaites struktūrvienības: reģistrē un uzskaita rezerves karavīrus un rezervistus; pieprasa un saņem no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļautām personām; iesauc aktīvajā dienestā rezerves karavīrus un rezervistus (izņemot mobilizācijas gadījumā).

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību 2007.–2013.gadā struktūrfondu projektos

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti un starpnozaru saskaņošanai nodoti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumos Nr.782 “Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto un Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās”, kas paredz līdzšinējo PVN piemērošanas kārtību struktūrfondu un EQUAL projektiem saglabāt attiecībā uz nākamā ES fondu apguves perioda (2007.–2013.gads) struktūrfondu projektiem.

Ministru kabineta noteikumi nosaka šādu kārtību, kādā projekta īstenotājs var atgūt PVN ES struktūrfondu un EQUAL projektos: ja projekta īstenotājs iesniedz starpposma maksājuma pieprasījumu, atbildīgā vai sadarbības iestāde (nozares ministrija vai valsts aģentūra) uzreiz atmaksā PVN summu, kuru projekta īstenotājs ir paredzējis iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās, pamatojoties uz iesniegto starpposma maksājuma pieprasījumu.

Pēc VID atzinuma saņemšanas atbildīgā vai sadarbības iestāde pārmaksāto PVN summu, kura tika iekļauta projekta attiecināmajās izmaksās saskaņā ar starpposma maksājuma pieprasījumu, bet kuru finansējuma saņēmējam nebija tiesību iekļaut šajās izmaksās, atbildīgā vai sadarbības iestāde ietur no nākamā vai no pēdējā struktūrfonda maksājuma pieprasījuma.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

IZM: Par grozījumiem noteikumos par stipendijām

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām””.

ES struktūrfondu 2007.–2013.gadam darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” profesionālās izglītības audzēkņiem tiek plānotas mērķstipendijas profesionālās izglītības pieejamības paaugstināšanai prioritārās nozarēs.

Saskaņā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumu MK nosaka kārtību, kādā valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi ES fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, un kārtību, kādā tiek īstenotas ES fonda aktivitātes.

Lai precizētu dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem izmantošanu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu stipendijām, IZM ir ierosinājusi svītrot noteikumos par stipendijām noteiktos nosacījumus, kas attiecas uz Eiropas Sociālā fonda finansēto programmu un projektu finanšu līdzekļu izlietojumu stipendijām, jo mērķstipendijas apmēra un saņemšanas kārtības jautājumus paredzēts iekļaut attiecīgajos MK noteikumos par ES struktūrfondu aktivitāšu ieviešanu.

IZM: Par speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtību

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz palielināt uzturēšanas izdevumu normatīvu vienam izglītojamajam (kas izmanto internātu) internātskolā gadā atbilstoši reālajām patēriņa vajadzībām. Uzturēšanas izdevumu normatīva aprēķināšanai tiks piemēroti šādi koeficienti:

• izglītojamajam internātskolā un speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē – 1;

• izglītojamajam speciālajā internātskolā – 1,32;

• izglītojamajam sanatorijas tipa internātskolā – 1,74;

• gadījumā, ja izglītojamais apgūst izglītības programmu iepriekšminētajās iestādēs (izņemot speciālās pirmsskolas izglītības iestādes), bet neizmanto internātu, – 0,85.

Koeficientu noteikšana ir nepieciešama, jo ir būtiskas atšķirības starp bērna uzturēšanas izdevumiem pašvaldību internātskolā, speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē, speciālajā internātskolā un sanatorijas tipa internātskolā. Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi internātskolu, speciālo internātskolu, speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu un sanatorijas tipa internātskolu iesniegtos pieprasījumus pēc nepieciešamajiem uzturēšanas līdzekļiem.

Apkopotie dati rāda, ka speciālajās internātskolās un sanatorijas tipa internātskolās, salīdzinot ar internātskolām un speciālām pirmsskolas izglītības iestādēm, uzturēšanas izdevumi uz vienu bērnu ir lielāki, īpaši izdevumi medicīniskā un saimnieciskā personāla algām un izdevumi zālēm, ķimikālijām un citiem medicīnas materiāliem un to uzturēšanai. Speciālajās un sanatorijas tipa internātskolās bērniem saskaņā ar 1999.gada 2.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.371 “Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” tiek izmaksātas transporta kompensācijas, ko nevar paredzēt uzturēšanas izdevumu normatīvā bērnam pašvaldību internātskolā.

Internātskolās, speciālajās internātskolās un retāk sanatorijas tipa internātskolās mācās arī bērni, kas nepaliek internātā. Šādiem bērniem uzturēšanas izdevumi dienas laikā ir vajadzīgi tikpat lielā apmērā kā pārējiem izglītojamiem, taču nav nepieciešamības nodrošināt vakara un rīta ēdienreizes un palikšanu pa nakti. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati rāda, ka gadījumā, ja izglītojamais apgūst izglītības programmu iepriekšminētajās internātskolās, bet neizmanto internātu, var tikt piemērots koeficients 0,85.

Noteikumu projekts nosaka, ka pašvaldību internātskolās 25% no uzturēšanas izdevumiem tiek finansēti no tās vietējās pašvaldības budžeta, kuras teritorijā ir deklarēta uz internātskolu nosūtīta bērna dzīvesvieta. Ņemot vērā paredzēto administratīvi teritoriālo reformu, būtiski tiek samazināts gaidāmais finansiālais slogs uz vietējo pašvaldību budžetiem.

Vienlaikus Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem””. Grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām veikt savstarpējos norēķinus gadījumā, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā pierakstītie iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības teritorijā esošās internātskolas pakalpojumus.

Noteikumu projekts “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība” aizvietos pašreiz spēkā esošos noteikumus (MK 20.11.2001. Nr.493) “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība”, taču tajā ir iekļauta arī speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanas kārtība. Paredzēts, ka noteikumu projekts stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

IZM: Par Latvijas biznesa koledžas nolikumu

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Latvijas biznesa koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Latvijas biznesa koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību un filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; kā arī koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

IZM: Par ārsta un vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteiktos Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Grozījumi MK 2005.gada 29.marta noteikumos Nr.207 “Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu” un “Grozījumi MK 2005.gada 24.maija noteikumos Nr.351 “Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.

Noteikumu projektā paredzētie grozījumi papildina abus minētos noteikumus ar Rumānijas un Bulgārijas ārstu un vispārējās aprūpes māsas profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un dokumentus, ar kuriem šādi nosaukumi ir apliecināti.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām ir precizēta un papildināta ar Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvu Nr.2006/100/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos.

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūtos ārstu un vispārējās aprūpes māsas profesionālos nosaukumus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Bulgārijā un Rumānijā iegūtās ārsta un vispārējās aprūpes māsas izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā var atvieglot personām pieeju Latvijas darba tirgum, jo, izpildot visas prasības, lai saņemtu darba atļauju, personas potenciālajam darba devējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju, kas ir garants sadarbības uzsākšanai.

IZM: Par valsts aģentūras “Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs” izveidi un nolikumu

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Latvijas Šķēpa mešanas metodiskā centra reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs” izveidi” un noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs” nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka, ka ir uzsākama Latvijas Šķēpa mešanas metodiskā centra (centrs) reorganizācija un izveidojama valsts aģentūra “Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs” (aģentūra). Aģentūra ir centra tiesību, saistību, funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja. Centrs atbilst valsts aģentūras statusam, jo veic Publisko aģentūru likuma 5.pantā noteiktās funkcijas – sniedz pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām.

Aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sniegt atbalstu sporta politikas īstenošanā augstu sasniegumu sportā, bērnu un jauniešu sportā, koordinēt sporta stratēģijas ieviešanu šķēpa mešanā, gatavot Latvijas nacionālās izlases dalībniekus startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavot Latvijas nacionālās izlases rezerves šķēpa mešanā. Tās funkcijas ir:

• veidot sporta izglītības vidi, nodrošinot iespējas sportistu meistarības pilnveidei šķēpa mešanā;

• sniegt metodisku un organizatorisku atbalstu šķēpa mešanas treneriem, sportistiem, sporta speciālistiem.

Aģentūras nolikums nosaka tās funkcijas, uzdevumus, pienākumus un finansēšanas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas iekļauj vairākas normas iedzīvotāju sociālās situācijas uzlabošanai.

Viena no izstrādāto grozījumu būtiskākajām normām paredz apdrošināt cilvēkus maternitātes un paternitātes atvaļinājumu laikā invaliditātes riskam, jo šobrīd likumdošana vispār neparedz no valsts budžeta apdrošināt cilvēkus invaliditātes riskam.

No nākamā gada 1.janvāra Labklājības ministrija ir paredzējusi par sievietēm, kuras saņem maternitātes pabalstu, un vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka šis laiks tiktu ieskaitīts arī invaliditātes pensijas apdrošināšanas stāžā un šie cilvēki nepieciešamības gadījumā varētu saņemt invaliditātes pensiju (ja kopējais apdrošināšanas stāžs būtu ne mazāks kā trīs gadi).

Likumprojekts paredz sociāli apdrošināt ne tikai mātes, bet arī tēvus, kas izmanto paternitātes atvaļinājumu un saņem paternitātes pabalstu. Lai arī šis atvaļinājums ilgst tikai desmit dienas un tēvi šajā laikā saglabā darba attiecības, plānots no valsts budžeta arī par viņiem veikt gan sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju un invaliditātes apdrošināšanai, gan apdrošināšanai pret bezdarbu.

Tāpat likumprojektā ir iekļautas normas, lai cīnītos ar sociālo pabalstu izkrāpšanu. Lai gan šobrīd ir noteikta stingra kārtība, kādā var precizēt veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem, likums “Par nodokļiem un nodevām” atļauj veikt precizējumus arī par laiku līdz trim gadiem. Līdz ar to šī norma dažkārt tiek izmantota ļaunprātīgi, lai izkrāptu līdzekļus no valsts.

LM izstrādātā likumprojekta grozījumi paredz iespēju precizēt cilvēku ienākumus un sociālās apdrošināšanas iemaksas tikai par iepriekšējo mēnesi (izņemot atsevišķus gadījumus, ko būs noteicis MK).

Likumprojektā plānotas izmaiņas, lai cīnītos arī ar nelegālo un nereģistrēto nodarbinātību. Tās paredz ziņas par cilvēku pieņemšanu un atbrīvošanu no darba iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) divas reizes mēnesī, nevis vienu, kā tas ir šobrīd.

Likumprojektā iekļautie grozījumi paredz arī citas normas, piemēram, lai atvieglotu nodokļu maksātājiem noteiktos pienākumus, precizētas tiesības VID labot atrastās kļūdas darba devēju sniegtajā informācijā, kā arī citas normas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par bargākiem sodiem par pārkāpumiem fizisko personu datu aizsardzības jomā

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, LAPK tiks precizētas normas fizisko personu datu aizsardzības jomā, palielinot naudas sodus, nosakot amatpersonu atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī saskaņojot šo regulējumu ar grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem.

Pašlaik LAPK par administratīvajiem pārkāpumiem fizisko personu datu aizsardzības jomā paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no Ls 25 līdz Ls 250 fiziskām personām un no Ls 25 līdz Ls 1000 juridiskām personām, kā arī pārkāpuma priekšmetu un izdarīšanas rīku konfiskāciju.

Tomēr Latvijā administratīvie sodi par pārkāpumiem fizisko personu datu aizsardzības jomā salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm ir salīdzinoši mazi. Piemēram, Austrijā naudas sods ir robežās no Ls 6637 līdz Ls 13 275, savukārt Čehijā – no Ls 2500 līdz Ls 125 000. Savukārt arī pārējās Baltijas valstīs naudas sodi nepārsniedz Ls 440 robežu.

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos LAPK paredzētas dažādas sankcijas, sākot ar brīdinājumu līdz pat maksimālajam naudas sodam – fiziskajām personām līdz Ls 500, savukārt juridiskajām personām – līdz Ls 10 000. Tik plašas piemērojamā administratīvā soda robežas nepieciešamas tādēļ, ka, uzliekot sodu, būtu jāņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Sankcijām jābūt pietiekami elastīgām, lai kompetentā institūcija, izvērtējot visus lietas apstākļus, varētu piemērot konkrētajam gadījumam samērīgu sodu, teikts grozījumu anotācijā.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dabas parka “Driksnas sils” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

7.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Dabas parka “Driksnas sils” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parks “Driksnas sils” izveidots 2004.gada 8.aprīlī, lai nodrošinātu teritorijai raksturīgo skujkoku mežu uz osveida reljefa formām, avotaino mežu un aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību un saglabāšanu vizuāli augstvērtīgā ainavā, kā arī veicinātu teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu tūrismam un atpūtai. Dabas parks noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – Natura 2000. Noteikumu projekts paredz dabas parka teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas – regulējamā režīma, dabas parka un ainavu aizsardzības zonu.

Zonas izveidotas, lai nodrošinātu biotopu un īpaši aizsargājamu sugu aizsardzību ilgtspējīgā un sabalansētā teritorijas izmantošanas procesā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”, ko 7.jūnijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Dokumenta projektā noteiktas vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvnieka turēšanai un izmantošanai.

Jaunajā normatīvajā aktā precizētas šobrīd spēkā esošajā dokumentā noteiktās labturības prasības, kā arī tās saskaņotas ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Padomes direktīvā par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību un Eiropas konvencijā par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

Dokumenta projektā noteikti lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieka pienākumi. Lauksaimniecības dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai lauksaimniecības dzīvnieks netiktu pakļauts sāpēm, ciešanām, iespējai savainoties, kā arī jānodrošina atbilstošs skaits darbinieku ar attiecīgām prasmēm un profesionālajām iemaņām. Tāpat lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekam jānodrošina novietne un darbinieks, kam ir kompetentas iestādes izsniegts sertifikāts par zināšanām attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas labturības prasībās. Šis darbinieks arī apmāca dzīvnieku novietnē nodarbinātās personas dzīvnieku labturības prasību nodrošināšanā.

Tāpat normatīvajā aktā noteiktas prasības dzīvnieku novietnes aprīkojumam un aprīkojuma izgatavošanā izmantotajiem materiāliem. Noteikti arī novietnes, aploku, aizgaldu būvēšanā izmantojamie materiāli, norādītas prasības barošanas un dzirdināšanas vietām. Novietnei jābūt tādai, lai lauksaimniecības dzīvniekiem nodrošinātu to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām nepieciešamo fizisko aktivitāti. Savukārt lauksaimniecības dzīvniekus, kas tiek turēti āra apstākļos, jāaizsargā no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un plēsējiem, kā arī nedrīkst pieļaut draudus to veselībai un dzīvībai.

Paredzēts, ka noteikumu izpildi kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa