Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) Baznīca — Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība ar visām tās draudzēm;
2) Baznīcas galva — Baznīcas garīdznieks, kas stājies amatā un vada Baznīcu saskaņā ar Baznīcas statūtos noteikto kārtību;
3) Baznīcas garīdznieki — Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls;
4) Baznīcas statūti — Baznīcas statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;
5) dievnams — celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai.
2.pants. Likuma mērķis un uzdevums
(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.
(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, respektējot tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.
3.pants. Baznīcas statuss
(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Baznīcas statūtus.
(3) Baznīcas pilns nosaukums ir "Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība". Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca, to veidojošās draudzes, kā arī to dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un citu tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.
(4) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
(5) Baznīca pilnā mērā realizē Baznīcas statūtos noteiktās pašvaldīšanas un pašnoteikšanās tiesības.
(6) Evaņģēlistiem (kolportieriem), kuri saņēmuši Baznīcas pilnvaras, tiek garantētas tiesības sludināt adventistu mācību, īpaši izplatot reliģiska satura literatūru.
(7) Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.
4.pants. Baznīcas galva
(1) Baznīcas galva pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.
(2) Baznīcas galva Baznīcas statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.
5.pants. Baznīcas īpašums un finanses
(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.
(2) Baznīcas nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana ar lietu tiesībām iespējama tikai ar Baznīcas galvas rakstveida piekrišanu. Tā nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Baznīcas īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi.
(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
(4) Ja kāda no Baznīcas sastāvā esošajām draudzēm likvidējas, tās manta pāriet Baznīcas īpašumā Draudzes statūtos noteiktajā kārtībā. Likvidēto Baznīcas iestāžu manta pāriet Baznīcas īpašumā vai valdījumā Baznīcas statūtos noteiktajā kārtībā.
6.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība|
(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu pieejamību sabiedrības apskatei Baznīcas noteiktajā kārtībā.
(3) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Baznīcas īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.
7.pants. Baznīcas garīdznieku tiesības salaulāt
Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo garīdznieku sarakstā.
8.pants. Reliģiskās apbedīšanas ceremonijas
Baznīca reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās un krematorijās pašvaldību noteiktajā kārtībā.
9.pants. Pastorālās sarunas aizsardzība
(1) Baznīcas garīdznieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas pastorālajā sarunā, pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.
(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju pastorālo sarunu laikā.
(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Baznīcas garīdznieku.
10.pants. Baznīca un militārais dienests
Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Baznīcas garīdznieka garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.
11.pants. Baznīcas kapelānu garīgā darbība
(1) Baznīcas kapelāni darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā Baznīcas garīdznieka garīgā aprūpe, atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.
(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.
12.pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā
(1) Patvēruma meklētajam, kurš baidās no vajāšanas savas adventista pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Baznīcas pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.
(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa adventista pārliecības dēļ.
13.pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem
Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību (doktrīnu), kā arī uz morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā septītās dienas adventistu reliģiskajai pārliecībai.
14.pants. Baznīca un izglītība
(1) Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savus garīdzniekus.
(2) Baznīcai ir tiesības pasniegt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs kristīgās ticības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
15.pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu
Pārskatu par Baznīcai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Baznīca sagatavo likumā "Par budžetu un finanšu vadību" noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.
16.pants. Baznīcas garīdznieku saraksts
(1) Baznīca rakstveidā iesniedz Tieslietu ministrijai to personu sarakstu, kuras atbilst šā likuma 1.panta 3.punktā minēto Baznīcas garīdznieku statusam un kuras ir tiesīgas veikt šā likuma 7. un 11.pantā minētās darbības, kā arī ziņas par šīm personām. Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.
(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Baznīca divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai.
(3) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.
Pārejas noteikumi
1. Līdz 2008.gada 1.maijam Baznīca saskaņo Baznīcas statūtus ar šo likumu, izdarot tajos attiecīgus grozījumus, apstiprinot tos jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijā reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.
2. Baznīca līdz 2008.gada 1.jūnijam paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētos datus.
Likums stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.
Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 24.maijā.
Valsts prezidentes vietā Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis
Rīgā 2007.gada 12.jūnijā
