Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem pēc Saeimas 1999.gada 25.novembra sēdes

Saeimas Prezidijs n o l e m j:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes pēc Saeimas 1999.gada 25.novembra sēdes.

1. Dokuments, reģ. nr.33

Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, J.Čevera, P.Salkazanova, J.Lejas jautājums

LR Iekšlietu ministram Marekam Segliņam:

Par Ceļu policijas pasākumiem gājēju audzināšanai un autobraucēju drosības nodrošināšanai

1. Ņemot vērā, ka nedisciplinētie gājēji bieži izraisa ceļu satiksmes negadījumus, kādus pasākumus veiks Ceļu policija gājēju audzināšanai?

2. Ņemot vērā to, ka ir bijis pietiekami daudz gadījumu, kad autobraucējus aiztur par policistiem pārģērbušies laupītāji, kā tiks nodrošināta autobraucēju drošība tagad, kad policijai dotas tiesības apstādinātos autobraucējus aicināt pie policijas (it kā) automašīnas?

(Atbildes dok. nr.1268)

2. Dokuments, reģ. nr.34

Deputātu A.Kalniņa, J.Čevera, J.Lejas, V.Lāzo, I.Burvja jautājums

LR Ārlietu ministram I.Bērziņam:

Par vīzu režīmu ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju

Tiek uzskatīts, ka galvenais bremzējošais faktors kūrortu viesu pieplūdumam un Latvijas kūrortu noslogotības palielināšanai ir pastāvošais vīzu režīms ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju.

Šajā sakarībā ir šādi jautājumi:

1. Vai Latvijā paredzēts noteikt elastīgāku vīzu režīmu?

2. Kāds vīzu režīms ir noteikts Lietuvā, un kā var tikt izmantota šī prakse Latvijā?

(Atbildes dok. nr.1263)

3. Dokuments, reģ. nr.35

Deputātu J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, O.Tolmačova, J.Plinera, B.Cileviča, P.Maksimova, A.Bartaševiča, M.Mitrofanova jautājums

LR Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

LR finansu ministram E.Krastiņa kungam:

Par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību

Valdība, veidojot 2000.gada budžetu, ir noteikusi, ka "sākot ar 2000.gadu, virkne speciālo budžetu būs valsts pamatbudžeta sastāvdaļa. Tas uzlabos valsts budžeta vadību, elastību un nodrošinās budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas kontroli. Arī iestāžu maksas pakalpojumi, kas līdz šim bija iestāžu pārziņā, tiks iekļauti kopējos valsts budžeta ieņēmumos". Īstenojot šo principu, vairāku ministriju iestāžu iekasētās nodevas un maksas par maksas pakalpojumiem tiek piedāvāts iemaksāt valsts pamatbudžetā, izdarot grozījumus attiecīgajos likumos.

Tajā pašā laikā Ministru kabinets 28.09.1999. pieņem Noteikumus nr.334, ar kuriem nosaka, ka "Sanitārās robežinspekcijas finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem par transportlīdzekļu un kravu veterināro, fitosanitāro un sanitārti higiēnisko kontroli (saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto cenrādi)", tādējādi ieviešot jaunu maksas pakalpojumu, maksa par kuru tieši nokļūs Sanitārās robežinspekcijas budžetā.

Zemkopības ministrs, izmantojot Ministru kabineta dotās pilnvaras, 1999.gada 1.oktobrī izdod rīkojumu nr.248 "Par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumiem (grozīti 26.10.1999. ar rīkojumu nr.276), kurā voluntāri traktē Muitas likumā dotos kravu importa un tranzīta jēdzienus, kā arī nosaka izcenojumus par praktiski visu Latvijā ievedamo kravu fitosanitāro vai sanitāri higiēnisko kontroli, kas, pēc speciālistu vērtējuma, kravu transportēšanas izdevumus vien (tai skaitā tranzīta kravu) palielinās pat par 20—25%, tādējādi vēl vairāk samazinot Latijas pārvadātāju (jo īpaši dzelzceļa) konkurētspēju.

Jautājumi:

1. Vai Ministru kabineta 28.09.1999. rīkojums nr.334 atbilst valdības deklarētajai koncepcijai par valsts budžeta ieņēmumu daļas sakārtošanu?

2. Kad tiks atcelts zemkopības ministra voluntārais un nelikumīgais 01.10.1999. rīkojums nr.248 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.1999. rīkojumu nr.276)?

3. Kad valdībā tiks pārtraukta atsevišķu valsts dienestu interešu lobēšana uz tautsaimniecības attīstības rēķina?

(Atbildes dok. nr.1260)

4. Dokuments, reģ. nr.36

Deputātu L.Bojāra, R.Labanovska, J.Čevera, P.Salkazanova, I.Burvja, O.Zvejsalnieka jautājums

Latvijas Republikas Ministru prezidentam a. god. A.Šķēlem:

Par Latvijas Republikas esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa

Sakarā ar saspringto stāvokli valsts budžetā 2000.gadam lūdzam sniegt informāciju par LR esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa.

1. Kādi fondi eksistē Latvijas Republikā kopš 1995.gada?

2. Kādas ir katra fonda funkcijas?

3. Cik lielu valsts finansējumu katrs no šiem fondiem saņēmis 1995., 1996., 1997., 1998. un 1999.gadā?

4. Cik lielu summu šie fondi izlietojuši minētajā laika posmā (1995—1999)?

5. Kāda valsts institūcija koordinē šo fondu darbību, lai tie nedublētu cits citu?

(Atbildes dok. nr.1261)

5. Dokuments, reģ. nr.37

Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, R.Labanovska, P.Salkazanova, A.Kalniņa jautājums

LR kultūras ministrei K.Pētersones kundzei:

Par finansējuma pārskatu Latvijas Nacionālajai operai no 1993.gada līdz 1999.gadam

Tā kā Latvijas Nacionālajai operai ir īpaša nozīme Latvijas valsts dzīvē, tās vadība ir iesniegusi lūgumu par finansējuma palielināšanu 2000.gadā. Tāpēc lūdzam sniegt Saeimas deputātiem iespējami pilnīgu informāciju par Nacionālās operas finansēm.

1. Lūdzam sniegt pilnīgu pārskatu par finansējumu no 1993.gada līdz 1999.gadam, ieskaitot arī ziedojumos un citās dotācijās saņemto summu.

2. Lūdzam sniegt pilnīgu finansu līdzekļu izlietojuma pārskatu par katru minēto gadu atsevišķi.

(Atbildes dok. nr.1277)

6. Dokuments, reģ. nr.38

Deputātu I.Burvja, J.Lejas, L.Bojāra, R.Labanovska un P.Salkazanova jautājums

LR iekšlietu ministram god. M.Segliņa kungam:

Par 1999.gada 8.novembrī Ceļu policijas veiktās akcijas radītajiem zaudējumiem

Šā gada 8.novembrī Ceļu policija veica akciju, lai pārbaudes laikā konstatētu, vai autobraucēju vidū nav personas, kas būtu lietojušas alkoholu vai narkotiskās vielas. Minētā akcija notika laikā, kad lielākā daļa cilvēku devās uz darbu. Piemēram, pie Kalnciema ielas tilta šī akcija notika pulksten 8.30, tādējādi tika aizkavēti arī tie cilvēki, kuriem darbdiena sākas pulksten 8.30 vai 9.00. Saprotam, ka katram jādara savs darbs, arī Ceļu policijai, tomēr — vai tas bija īstais brīdis, kad vajadzēja veikt pārbaudi, jo, kā jau minējām, daudzi cilvēki nokavēja darbu, iespējams, kādam šāds kavējums bija ar tālejošām sekām.

1. Vai LR Iekšlietu ministrijai ir tiesības veikt akcijas, kuras rada tiešus zaudējumus nodokļu maksātājiem, liekot tiem nokavēt darbu?

2. Vai LR iekšlietu ministrija ir gatava segt radušos zaudējumus, ja kāds no nodokļu maksātājiem, kas šādas akcijas dēļ būs zaudējis darbu, vērsīsies tiesā un pieprasīs zaudējumu atlīdzību?

7. Dokuments, reģ. nr.39

Deputātu I.Burvja, E.Baldzēna, J.Čevera, J.Ādamsona, J.Lejas, L.Bojāra, P.Salkazanova, O.Zvejsalnieka, A.Kalniņa, G.Bojāra jautājums

LR Ministru prezidentam:

Par Ministru prezidenta rīcību, uzstājoties Latvijas radio un aicinot Latvijas tautu ignorēt Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības

Šā gada 10.novembrī LR Ministru prezidents Andris Šķēle, uzstājoties Latvijas radio, aicināja Latvijas Republikas pilsoņus nepiedalīties referendumā par pensiju likuma grozījumu atcelšanu, tātad aicināja ignorēt Satversmē paredzētās pilsoņa tiesības noraidīt vai atbalstīt sociāli nozīmīgus likuma grozījumus.

Vai tā ir Ministru prezidenta cienīga rīcība — aicināt Latvijas tautu ignorēt Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības?

(Atbildes dok. nr.1262a)

8. Dokuments, reģ. nr.40

Deputātu J.Urbanoviča, O.Deņisova, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova jautājums

LR Ministru prezidentam A.Šķēlem un

LR finansu ministram E.Krastiņam:

Par valsts valodas mācīšanu

Sakarā ar Latvijas mazākumtautību integrāciju sabiedrībā lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ārvalstu un starptautiskās organizācijas sniedz finansiālu atbalstu valsts valodas mācīšanai Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem?

2. Kādi konkrēti līdzekļi un no kādām valstīm tika saņemti 1999.gadā šā mērķa realizācijai?

3. Kā tiek izlietoti šie līdzekļi? Kādas valsts institūcijas ir atbildīgas par šādas mācīšanas organizēšanu? Kādā veidā un kur tā tiek realizēta?

4. Cik Latvijas iedzīvotāju, pateicoties ārvalstu finansiālai palīdzībai, ir apguvuši valsts valodu?

(Atbildes dok. nr.1276)

Rīgā 1999.gada 22.novembrī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume