1993.gada 5. janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim vietas! Es atgādinu, ka turpinās balsošanas laiks. Tāpēc lūgsim godājamo sekretariātu vēlreiz zvanīt. Lūdzu, godājamie kolēģi, ieņemiet vietas! Parastās darba vietas plenārsēžu zālē! Turpinās balsošanas laiks. Mēs nepabeidzām darbu ar 411.dokumentu. Frakcija “Satversme’’ lūdza pārtraukumu.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Frakcija “Satversme’’ vēlreiz sanāca kopā, lai apspriestu šo jautājumu. Atļaujiet jums nolasīt frakcijas “Satversme’’ paziņojumu: “Visi Latvijas valstij uzticīgie pilsoņi 1990.gada Augstākās padomes vēlēšanās piedalījās ar mērķi atjaunot 1918.gadā dibināto Latvijas Republiku. Frakcija “Satversme’’ joprojām stipri stāv šajās pozīcijās. Katram Latvijas pilsonim, visiem Latvijas pilsoņiem kopā, kas saskaņā ar Satversmi ir Latvijas valsts suverenitātes nesēji, ir pienākums tiesiski atjaunot mūsu valsti. Līdz ar Latvijas pilsoņu ievēlētās 5.Saeimas sanākšanu šā gada 6.jūlijā pulksten 12.00 dienā pilnībā tiek atjaunota Latvijas valsts 1922.gadā pieņemtās Satversmes darbība. Frakcija “Satversme’’ stingri iestājas par Latvijas valsts tiesiskās pēctecības nodrošināšanu līdz ar 5.Saeimas ievēlēšanu.’’

Tāds ir frakcijas paziņojums. Un no tā automātiski izriet, ka frakcija “Satversme’’ būs pret šā lēmuma pieņemšanu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl kāds vēlas izteikties par motīviem? Ja nē, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 411.dokumentu. Freimaņa kungam nedarbojas aparatūra. Lūdzu rezultātu. Par – 55, pret – 27, atturas – 4. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais balsojamais jautājums, otrais pēc kārtas, ir lēmuma projekts “Par nepamatoti aprēķināto nodokļu un nodevu pārrēķinu” – 418. un 426.dokuments. Rūpniecības komisija. Mums ir iespēja izteikties par motīviem un izteikt replikas.

Vai ir kāds, kas vēlas izteikties par motīviem? Lūdzu, Kinnas kungs? Replika? Jā, lūdzu! Viena minūte replikai.

J.Kinna: Godmaņa kungs un ziņotājs par šodienas trešo darba kārtības punktu pavēstīja, ka valdība, konkrēti – Finansu ministrija, šo problēmu ir atrisinājusi. Diemžēl dokumenta iesniedzēji nekādi nepauda savu viedokli. Es tomēr gribētu, lai Rūpniecības komisija pateiktu savu viedokli šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs! Replika vai par motīviem?

I.Ēlerts: Lēmuma projekts ir apspriests un apspriešanas un balsošanas gaitā atstāts negrozīts. Šis lēmums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, jo mēs nevaram pateikt, kuram uzņēmumam kurš nodoklis vai nodeva ir aprēķināta nepareizi. Šis lēmums, manuprāt, ir taisnīgs arī tajā ziņā, ka gadījumā, ja kāds ir samaksājis šo palielināto nodokli, šo nepamatoto nodokļu summu, viņam tā tiek atmaksāta, ievērojot inflāciju. Un mūsu valdībai būtu jāmācās, ka nevar budžetu pildīt ar negodīgi iekasētiem nodokļiem. Tādēļ es lūdzu lēmuma projektu atbalstīt. Ja kāds ir palicis parādā, viņam nekāda inflācija netiek piemērota, viņš – vēl jo vairāk – tāpat kā visi nodokļu maksājumu kavētāji maksā soda naudu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es tomēr lūdzu ņemt vērā tos apstākļus, ko minēja Andrējevas kundze un Repšes kungs: ja kāda jautājuma risināšanā lēmuma trūkst, tā ir liela nelaime, bet, ja ir pārāk daudz lēmumu, turklāt viens, kas atceļ un groza iepriekšējos lēmumus, tad tā arī ir liela nelaime, jo rada grūtības gan valsts darbiniekiem, gan uzņēmumu grāmatvežiem un tā tālāk. Uzskatu, ka šis jautājums ir pietiekami atrisināts, šīs problēmas tiek risinātas un taisnīgi iebildumi tiek ņemti vērā, tāpēc nevajadzētu pieņemt vēl kādu lēmumu šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs neviens nevēlas izteikties? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par šo lēmuma projektu – 418.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par – 65, pret – 4, atturas – 20. Lēmums ir pieņemts. Paldies. Līdz ar to balsošana par lēmumu projektiem ir beigusies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par uzņēmējdarbību”” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Pēc pirmā lasījuma ir divi labojumi, precizējumi. 31.pantā pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma redakcionāli precizēts teksts 7.apakšpunktā, bet 32.panta trešās daļas 3.apakšpunktā redakcija precizēta, konkretizēta, lai būtu skaidrs, par ko ir runa, par kādiem dzērieniem. Un tas ir viss. Vairāk nekādu priekšlikumu nebija un nekādi labojumi nav izdarīti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es saprotu, Špoģa kungs, tad... Ēlerta kungs vēlas izteikties? Par konkrētu pantu? Lūdzu.

I.Ēlerts: Es atvainojos, varbūt tas nebūs īsti pēc reglamenta, bet man ir jautājums par trešās daļas 16.punktu, kur runāts par ieroču un citu līdzekļu izgatavošanu un realizāciju. Vai pēc analoģijas ar alkoholu šeit arī nevajadzētu – ar ievešanu...

K.Špoģis: Tātad – ar ievešanu. Jā, to var...

I.Ēlerts: Man ir jautājums: kā jūs uzskatāt, vai tas ir pareizi vai ne?

K.Špoģis: Atkārtojiet vēlreiz, es nedzirdēju!

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, ir lūgums vēlreiz atkārtot.

I.Ēlerts: Vai ir pamatoti trešās daļas 16.punktu, kur runāts par ieroču un citu līdzekļu izgatavošanu un realizāciju, papildināt ar vārdu “ievešana’’? Analoģiski tam, kā tas bija ar alkoholu.

K.Špoģis: Jā, jā, te ir...

A.Līgotnis: Es uzskatu, ka jā.

K.Špoģis: Paldies. Tad ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi aizrādījumi, labojumi šā likumprojekta atsevišķos pantos un punktos? Nav, jo tas ir ļoti īss dokuments. Varbūt formāli mums nevajag nemaz pārskaitīt visus?

Blumberga kungs? Lūdzu. Blumberga kungam ir jautājums.

O.Blumbergs: Man nav skaidrs pēdējais – 33.punkts. Tur ir rakstīts: “metāla iepirkšana Latvijas Republikā un metāla eksports’’. Vai tas nozīmē, ka nevienam no Latvijas rūpniecības uzņēmumiem, kuri pārstrādā metālu, nebūs vairs tiesību iepirkt metālu?

K.Špoģis: Ministru padome izsniegs licences. Te ir domāts, ka jālicencē.

O.Blumbergs: Vai nebūtu pareizāk rakstīt: “metāla iepirkšana metāllūžņiem’’? Tad viss būtu skaidrs. Citādi mēs vispār būsim spiesti katru metālapstrādes uzņēmumu tagad laist caur Ministru padomi, jo te jau ir runa par metāla iepirkšanu. Tad vispār neviens vairs nevar pirkt metālu.

K.Špoģis: Es domāju, ka šeit ir pietiekami precīzi un pietiekami aptveroši formulēts. Pamatā ir atkārtots Prokuratūras iesniegums, kura izskatīšana ilgāku laiku bija pārtraukta. Mēs to pirmoreiz izskatījām apmēram pirms pusgada. Ņemot vērā Ministru padomes konkrētos lēmumus, šeit nekāda traģēdija nedraud. Organizācijām, kuras gribēs ar šo metālu iepirkšanu un eksportu nodarboties, vajadzēs licenci. Tāpat kā jebkura ierobežojuma gadījumā. Man nebūtu iebildumu, bet pagājušo reizi, kad jūs laikam nebijāt klāt, kolēģi to pieprasīja un speciāli nobalsoja. Tas bija konceptuāls labojums.

O.Blumbergs: Vai būtībā tas nozīmē, ka neviena saimniecība, neviena lauku saimniecība, kura grib nopirkt metālu, lai izgatavotu kādas rezerves daļas, nevar to izdarīt, kamēr nav griezusies Ministru padomē? Vai tas nav absurdi?

K.Špoģis: Redziet, cienījamais kolēģi, sākotnējā redakcijā, ko mēs pagājušoreiz izskatījām, bija vārdiņš “pārdošana’’. Bet paši deputāti to izsvītroja. Tagad, tos divus vārdiņus izsvītrojot, paliek šāda aptveroša redakcija.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, lūdzu!

Ģ.Krūmiņš: Man nav skaidrs par to pašu 33.punktu. Vai formulējums “metāla iepirkšana un metāla eksports’’ attiecas arī uz dārgmetāliem, zeltu, sudrabu, platīnu? Vai arī te ir runa tikai par krāsainajiem metāliem un melnajiem metāliem?

K.Špoģis: Par melnajiem un krāsainajiem metāliem. Par dārgmetāliem ir atsevišķi.

Ģ.Krūmiņš: Šeit ir “metāli un metālu eksports’’. “Metāls’’ ir ļoti plašs jēdziens.

K.Špoģis: Šajā pašā pantā par dārgmetāliem ir divi atsevišķi punkti.

Ģ.Krūmiņš: Bet šis formulējums attiecas uz visiem metāliem.

K.Špoģis: To varbūt varētu uzskatīt par redakcionālu labojumu par melnajiem un krāsainajiem metāliem. Tā varētu papildināt.

Priekšsēdētājs: Tātad Špoģa kungs piekrīt, ka papildina ar vārdiem “melnie un krāsainie metāli’’, lai atšķirtu no dārgmetāliem. Dārgmetāli tomēr parasti ir atsevišķā grupā. Paldies. Vai ir vēl kādi labojumi, papildinājumi? Nav.

Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 70, pret – 3, atturas – 11.

Godājamie kolēģi, ir izveidojusies situācija, ka otrā lasījuma laikā labojumi un papildinājumi nav iesniegti, bet ir izteikti redakcionālas dabas priekšlikumi un labojumi, tāpēc mēs šo likumprojektu tomēr nevaram uzskatīt par nobalsotu trešajā lasījumā. Tādēļ trešajam lasījumam tas tiks sagatavots tuvākajā laikā. Varbūt Špoģa kungs var vienīgi pateikt, līdz kuram laikam viņš šos labojumus iesniegs, lai mēs varētu nobalsot galīgi.

K.Špoģis: Nākamnedēļ mēs varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad līdz nākamajai plenārsēdei lūdzu rakstveidā iesniegt savus labojumus un papildinājumus.

Godājamie kolēģi, mūsu darbā ir izveidojusies tāda situācija, ka rītdienas darba kārtības pirmais punkts ir skatāms tikai pulksten 10.00, jo ir nobalsots par precīzu laiku, arī attiecīgās amatpersonas ieradīsies uz šo laiku. Tādējādi šīsnedēļas darba kārtībā ir palicis viens jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Ziņotājs tūlīt ieradīsies. Ziņotājs ir ceļā.

Silāra kungs šajā sakarībā vēlas ko teikt? Lūdzu.

I.Silārs: Diemžēl man un komisijai nezināmu iemeslu dēļ ziņotājs un projekta autors nav ieradies.

Priekšsēdētājs: Varbūt jūs šo noslēpumaino personu varētu nosaukt arī vārdā?

I.Silārs: Jā, tas ir deputāts Ģirts Kristovskis. Viņam no rīta speciāli tika ziņots, viņš bija, viņš nevienu nav informējis, ka aiziet un kur aiziet, kad būs. Varu tikai izteikt nožēlu.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, atcerēsimies, ka Kristovska kungs ir ne tikai deputāts, bet arī Zemessardzes štāba priekšnieks. Viņam ne vienmēr ir publiski jāziņo, kur dodas.

Kristovska kungs kuru katru brīdi ieradīsies plenārsēžu zālē. Viņš ir informējis sekretariātu par to.

Godājamie kolēģi, kamēr Kristovska kungs nesāk ziņojumu, varbūt godājamiem deputātiem, komisiju pārstāvjiem, frakciju pārstāvjiem ir kas ziņojams pārējiem kolēģiem? Ir iesniegts ierosinājumu izsludināt starpbrīdi uz 10 minūtēm vispārējai politiskajai diskusijai. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Pulkstenis ir 15 un 32 minūtes.

Ja visi godājamie kolēģi ir ieņēmuši vietas, mēs esam gatavi izskatīt mūsu šodienas darba kārtības pēdējo jautājumu – likumprojektu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. 412.dokuments. Ziņotāju lūdzu tribīnē.

Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es atvainojos par to, ka jūs manis dēļ dabūjāt aizkavēties, bet es tiešām biju domājis, ka darba diena ievilksies un šis jautājums būs dienas beigās.

Vispirms mazliet par to, kāpēc mēs esam radījuši jaunu likumprojektu par Zemessardzi. Kā jūs atceraties, pirmais likums par Zemessardzi tika radīts tad, kad šī struktūra vēl neeksistēja, praktiski valsts aizsardzības sistēma kā tāda vēl neeksistēja. Tāpēc pirmais likums tika izprojektēts tikai mūsu domās, tam nebija reāla pamata. Šobrīd, kad ir aizritējis gads un četri mēneši, mēs no nulles stāvokļa esam sasnieguši zināmu attīstību, šajā laikā esam saskārušies ar daudzām un dažādām problēmām un grūtībām, šīs problēmas laika gaitā ir risinātas ar dažādu juridisku aktu – Augstākās padomes Prezidija lēmumu, citu aktu, kā arī ar manu pavēļu palīdzību. Skaidrs ir tas, ka turpmāk Zemessardzes darbības juridisko stabilizēšanu uz vecā likuma bāzes kvalitatīvi veikt vairs nebija iespējams, tāpēc Zemessardzē izkristalizējās doma par to, ka jārada jauns juridisks akts, jauns likums. Šajā laikā ir radusies virkne ar valsts aizsardzību saistītu likumu, arī likums “Par valsts aizsardzības spēkiem”, līdz ar to likumsakarīgi ir tas, ka Zemessardzes jauno likumu mēs pieskaņojam šai aizsardzības spēkiem paredzētajai likumdošanas bāzei.

Īsumā mēģināšu uzsvērt to, kas šajā likumā ir jauns. Šeit ir mēģināts precizēt tos uzdevumus, kas pirmajā likumā bija formulēti nenoteikti. Tie ir pienākumi, kurus Zemessardze veic savā ikdienas darbā. Šo uzdevumu klāsts ir ļoti plašs, un, pirmajā acu uzmetienā iepazīstoties ar šo likumprojektu, ne vienmēr šos uzdevumus var viegli, precīzi un pareizi izprast. Tikai iepazīstoties tuvāk ar Zemessardzes struktūru, ar aizsardzības jautājumiem, ir iespējams dziļāk izprast atsevišķus terminus, kas lietoti likumprojektā.

Mēs esam precizējuši jaunos uzdevumus. Protams, Zemessardze ir dibināta uz brīvprātības pamatiem, ap 90 procentiem zemessargu ir brīvprātīgie, bet tā ir militāra novirziena organizācija, tāpēc ļoti būtisks bija nākamais solis, kas bija jāsper šajā likumprojektā, tas ir, domāt par to cilvēku statusu un sagatavotības līmeni, kuri veic profesionālo darbu Zemessardzē. Šobrīd tie ir 10 procenti cilvēku, kuri veic algotu darbu. Aizsardzības ministrijā, Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijā šis jautājums pēdējo četru mēnešu laikā ir skatīts trīs četras reizes.

Ir izveidojies viedoklis, ka šie Zemessardzes virsnieki tiks atzīti un pielīdzināti attiecīgajām aizsardzības spēku virsnieku pakāpēm. Līdz ar to parādās arī jauns moments Zemessardzē: šie atbrīvotie cilvēki ir it kā militārpersonas, viņiem nepieciešama attiecīga izglītība un arī militārās pakāpes. Tātad praktiski šis bloks ļoti cieši sasaucas ar likumu “Par valsts aizsardzības spēkiem”.

Es gribētu teikt, ka šeit parādījās pavisam jauns moments. Kā jūs zināt, Zemessardzes funkcijas tiešām ir plašas. Ir šis militārās darbības bloks, mūsu šīsdienas situācija Latvijas Republikā prasa arī aktīvu Zemessardzes darbību tieši policijas vai sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkciju daļējā veikšanā, tas attiecas tieši uz lauku rajoniem. Kā jūs zināt, bieži vien Zemessardzes darbībā lielākās problēmas ir bijušas saistītas tieši ar šīm sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkcijām. Tāpēc paralēli šim likumprojektam tiek radīts un ir jau daļēji izstrādāts nolikums, kuru varētu apstiprināt vai nu plenārsēdē, vai Augstākās padomes Prezidijā. Tas ir nolikums, kas minēts likumprojekta 3.pantā un saucas “Par Zemessardzes pienākumiem un tiesībām, sadarbojoties ar policiju vai policijai klāt neesot’’.

Ar aizsardzību un iekšlietu jautājumiem saistītos iekšējos, es gribētu teikt, konceptuālos strīdos, kuros šad tad, žurnālistiem piedaloties, izskan arī tāda saasināta rezonanse, ir izskanējušas domas, ka Zemessardze vēlas pārņemt šādas vai tādas tiesības. Tagad, es domāju, ar šāda papildu lēmuma pieņemšanu vismaz ar policiju šīs pretrunas tiks novērstas.

Vēl viens bloks, kas šajā likumprojektā ir ietverts, līdzīgi kā likumā par aizsardzības spēkiem. Tas ir bloks par sociālajām garantijām tiem cilvēkiem, kuri tiek atzīti par militārpersonām. Tās ir šīs algotās personas.

Tas arī īsumā būtu viss, ko es varu šobrīd jums teikt par jaunievedumiem. Ir gan vēl runāts par zemessargu izglītību un par šīs izglītības dažādajiem risinājumiem. Mēs esam paredzējuši iespēju un gribētu panākt (kā tas savā laikā tika darīts Amerikā, lai panāktu kvalitatīvu kadru iesaistīšanu Amerikas Nacionālajā gvardē) ar likuma palīdzību, lai tie studenti, kuri šobrīd mācās civilajās augstskolās un paralēli mācībām augstskolā darbojas Zemessardzē un beidz tās apmācības kursu, tiktu atbrīvoti no pusgadu ilgā valsts dienesta un saņemtu Zemessardzes leitnanta pakāpi. Tātad arī šāda ideja tiek izstrādāta, un, ja likums tiks pieņemts, to varētu realizēt dzīvē.

Un, visbeidzot, viens no momentiem, par kuru bija vislielākie strīdi, apspriežot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijā (piedaloties arī, protams, visu nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem), ir tas, ka tika deklarēts, it kā Zemessardze vēlas iesaukt valsts dienestam pakļautos jauniešus Zemessardzē. Mēs šo procesu nesaucam par iesaukšanu, mēs gribam šo jautājumu risināt tikai tādā veidā, ka zināma kvota no katra iesaukuma, varbūt 200 vai 300 cilvēku, pēc zvēresta nodošanas tiktu nosūtīti valsts dienestu turpināt Zemessardzē. Tādā veidā mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā šo jautājumu izvirzījām un daļēji, es domāju, esam panākuši vienošanos, kā tas varētu būt risināms.

Tas būtu viss, ko es varu šobrīd ziņot pirms jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad jautājumu laiks. Pirmajam vārds deputātam Silāram, gatavojas deputāts Ēlerts.

I.Silārs: Man, cienījamais Kristovska kungs, ir vairāki konceptuālas dabas jautājumi.

Mans pirmais jautājums ir tāds, vai jums nešķiet, ka tomēr vispirms vajadzēja izdarīt grozījumus šobrīd spēkā esošajā likumā “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu”, jo likumprojektā iestrādātā atsauce uz šo likumu nav korekta, ievērojot, ka spēkā esošās normas, uz kurām jūs atsaucaties, neko neparedz par Zemessardzi.

Ģ.Kristovskis: Jā, es uzreiz varu atbildēt. Es nezinu, kur ir palicis mans iesniegtais priekšlikums par grozījumiem divos likumos – likumā par valsts dienestu un likumā par policiju. Šos priekšlikumus es iesniedzu apmēram pirms trim nedēļām Augstākajai padomei. Nu es saprotu, ka līdz deputātiem tie nav novadīti. Acīmredzot ir jāprasa kancelejā, taču priekšlikums tika iesniegts, paredzot paralēli izdarīt attiecīgos grozījumus.

I.Silārs: Un tomēr es gribu dzirdēt atbildi uz savu jautājumu.

Ģ.Kristovskis: Jā, protams, es piekrītu tam, ka likums par valsts dienestu un šis likumprojekts būtu jāsaskaņo.

I.Silārs: Mans jautājums bija: vai tam nevajadzēja būt pa priekšu un šim sekot?

Ģ.Kristovskis: Es domāju, ka abiem būtu jābūt kopā, jo likums par valsts dienestu ir novecojis un vispār konceptuāli būtu jāpārstrādā, bet priekšlikumi, kas saistīti ar šo likumprojektu, tika iesniegti.

I.Silārs: Taču šīs normas nevarēs darboties, kaut arī mēs par tām nobalsosim, ja tajā likumā nebūs izdarīti grozījumi. Nu, labi.

Nākamais jautājums man ir par 3.pantu. Par kādiem bezvalstniekiem un ārvalstu pilsoņiem šeit ir runa? Kurus no viņiem grib iesaistīt Latvijas valsts aizsardzības nodrošināšanā, nostiprinot viņu patriotismu?

Ģ.Kristovskis: Es skatos... Jā, tur tiešām tā ir rakstīts. Nu, tur tā būtu daļēji... Ja mēs domājam par patriotisma nostiprināšanu, tas, protams, vairāk attiektos uz pilsoņiem, bet reālā situācija ir tāda, ka nav likuma par pilsonību, taču patlaban Zemessardzē ir kaut vai nedaudz cilvēki, kuri šobrīd nonākuši bezvalstnieka statusā. Un ar ārvalsts pilsoņiem mēs esam domājuši tos latviešu militāros speciālistus, kuriem šobrīd nav Latvijas pilsonības, bet kuri atrodas Rietumos un var palīdzēt. Ja mēs to neatrunājam, viņi paliek ārpus Zemessardzes ietvariem. Tāpēc mēs...

I.Silārs: Tātad, ja es pareizi sapratu, šeit nav domāti Latvijas iedzīvotāji? Te ir domāti arī tie cilvēki, kas dzīvo citās valstīs un ir citas valsts pilsoņi?

Ģ.Kristovskis: Jā, šobrīd tāda prakse ir, ka citu valstu pilsoņi...

I.Silārs: Tad viņiem gan var būt patriotisms pret citu valsti!

Ģ.Kristovskis: Nē, šeit tas ir pret Latvijas Republiku domāts. Ja viņi, teiksim, nāk strādāt šajā struktūrā, tad viņu patriotisms varētu izpausties palīdzības sniegšanā.

I.Silārs: Labi. Nākamais jautājums ir par šā paša panta pēdējo punktu. Šeit rakstīts: “sadarboties ar pašvaldībām”. Mans jautājums ir ? kāda saturiskā slodze ir šai sadarbībai? Vai sadarboties nodokļu iekasēšanā vai kādā citā jomā? Ja šī sadarbība netiek paskaidrota, es neredzu jēgu.

Ģ.Kristovskis: Ja mēs sāktu uzskaitīt likumā visus veidus, kādos var izpausties sadarbība, tad tiešām...

I.Silārs: Bet vai ir vajadzīgs? Mans jautājums ir vienkāršs ? vai ir vajadzīgs 7.apakšpunkts šādā redakcijā?

Ģ.Kristovskis: Es domāju, ka ir vajadzīgs, jo iepriekšējā likumā bija rakstīts, ka Zemessardzes apakšvienības pakļaujas pašvaldībām. Man kā štāba priekšniekam nereti tiek jautāts, kāpēc atsevišķas pašvaldības dod konkrētus uzdevumus, nesaskaņojot ar Zemessardzes štābu, un šīs vienības pašvaldību vadītājam pakļaujas. Tāpēc ir vajadzīga sadarbība, nevis divvaldība. Ir vajadzīga sadarbība.

I.Silārs: Nu labi. Varbūt var uzskatīt, ka tas ir Zemessardzes galvenais uzdevums.

Tālāk mans jautājums ir par...

Ģ.Kristovskis: Zemessardze ir teritoriāla struktūra. Tāpēc arī.

I.Silārs: ...par Zemessardze finansēšanu. 6.panta 2.punktā ir rakstīts, ka Zemessardze pašfinansēšanās nolūkos veic uzņēmējdarbību, kas “izriet no Zemessardzes uzdevumiem”, un tālāk “b” punktā ? “ieroču, munīcijas izgatavošanā un tirdzniecībā”. Pašfinansēšanās nolūkos tātad izgatavo ieročus un tirgojas ar tiem. Jautājums: no kuriem Zemessardzes uzdevumiem izriet šī nepieciešamība izgatavot ieročus un tirgoties ar tiem?

Ģ.Kristovskis: Lai atrisinātu atsevišķus uzdevumus, ir nepieciešams zināms finansiāls nodrošinājums.

I.Silārs: Miniet konkrētus uzdevumus, kas izriet no Zemessardzes uzdevumiem!

Ģ.Kristovskis: Valsts aizsardzība un policijas funkciju veikšana ir saistīta ar ieroču lietošanu, ar munīciju un tamlīdzīgām lietām. Šobrīd Latvijas valstī neražo ne ieročus, ne munīciju. Es jūs varu informēt, ka Zemessardzes speciālisti ir sagatavojuši pietiekami augsta līmeņa projektu par munīcijas ražošanu, ir izstrādāta arī tehnoloģija, valdība ar to ir iepazīstināta, tas tiek izskatīts arī aizsardzības spēkos. Ieroču ražošana Latvijas valstī vispār ir atmetama ideja, bet munīcija valstī būtu jāražo. Šis ir viens no momentiem, kas būtu ietverams likumā, ? par ieroču ražošanu un tirdzniecību. Likumprojektā ir rakstīts, ka privātpersonas vai privātfirmas var nodarboties ar šo jautājumu. Kāpēc, teiksim, Zemessardze nevarētu atvērt veikalu un pārdot ieročus tām personām, kurām ir atļauja, un tām struktūrām, kurām ir tiesības?

I.Silārs: 10.pants. Man ir jautājums: kur minēti pienākumi, kādi ir Zemessardzei, piedaloties valsts aizsardzībā? Es atrodu tikai pienākumus sabiedriskās kārtības sargāšanā un veicot policijas funkcijas. Mēs redzam, ka Zemessardze būtībā ir valsts aizsardzības struktūra, bet par pienākumiem, kādi tai ir, veicot valsts aizsardzību, es neko nevaru atrast.

Ģ.Kristovskis: Jā, redziet, arī 10.pants. Tas daļēji sasaucas ar nolikumu par Zemessardzes pienākumiem un tiesībām, veicot policejiskās funkcijas kopā ar policiju vai policijai klāt neesot. Daļēji varbūt šis trūkums būtu jānovērš. Acīmredzot būtu jāparedz vēl kāds likumdošanas akts Zemessardzes pienākumiem, veicot valsts aizsardzības uzdevumus, bet principā šie uzdevumi mums ir zināmi. Nekur, konkrēti likumā “Par valsts aizsardzību”, nav rakstīts, nav uzskaitīti visi darbi, kuri būtu jāveic šajā procesā.

I.Silārs: Tālāk ? par zemessargu dzīvokļa tiesībām un vispār par sociālajām garantijām. Vai, ņemot vērā, ka Zemessardze, kā mēs varam lasīt šajā likumā, ir brīvprātīgs formējums, valstij būtu jāuzņemas tik plašas garantijas? It īpaši, ja jūs paredzat pašfinansēšanos līdz pat ieroču ražošanai, tirdzniecību ar ieročiem, uzņēmējdarbību. Un tomēr šis brīvprātīgais formējums prasīs no valsts budžeta līdzekļus sociālajām garantijām.

Ģ.Kristovskis: 7.pantā dots zemessargu iedalījums. Ir divi termini ? ierindas un ārrindas zemessargi. Ierindas zemessargi ir tie cilvēki, kuri strādā algotu darbu Zemessardzē. Viņus varētu iedalīt vēl sīkāk: militārpersonās un kalpotājos. Sākumā šāda iedaļa bija arī šajā likumprojektā, taču, kā jūs zināt, Aizsardzības un iekšlietu komisija to uzskatīja par nevajadzīgu, tāpēc tas tika izņemts. Tāpēc ir runa par dzīvokļa tiesībām, par šo militārpersonu statusu. Šo cilvēku loks varbūt nesasniedz tūkstoti. Šīs garantijas attiecināmas tikai uz to personu loku, kuras ir militārpersonas un kā tādas ir pakļautas visiem tiem noteikumiem un prasībām, kādas attiecināmas uz militārpersonām.

I.Silārs: Paldies. Un pēdējais jautājums ? par 47.pantu, kur ir minētas papildu izmaksas. Jūs paredzat papildu izmaksas, ja atvaļināšana notiek disciplināru pārkāpumu dēļ un uz tiesas sprieduma pamata.

Ģ.Kristovskis: Es atvainojos, ja tā tiešām ir rakstīts, tad tur ir kāda drukas kļūda. Tādā veidā, protams, nav domāts.

I.Silārs: Un vēl turpat. Vai arī tā nav drukas kļūda, ka jūs rakstāt “e” apakšpunktā par obligātā aktīvā militārā dienesta zemessargiem. Vai tur nav jābūt dienestniekiem?

Ģ.Kristovskis: Jā, pareizi, tā arī ir kļūda.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, gatavojas Apsīša kungs.

I.Ēlerts: Cienījamais Kristovska kungs! Man rodas vairāki jautājumi, izlasot šo likumprojektu. Pirmais un galvenais: ja reiz mērķis ir sakārtot normatīvos aktus par Zemessardzi, kādēļ šajā likumā, kas neapšaubāmi būs pamats Zemessardzes pastāvēšanai, netiek reglamentēts pats galvenais ? ieroču iegāde, uzskaite, glabāšana un lietošana, atstājot to Augstākās padomes apstiprinātajā nolikumā? Tāds, protams, ir, es zinu, ka tāds ir.

Ģ.Kristovskis: Attiecībā uz likumprojektiem, kas saistīti ar militārajiem jautājumiem, var teikt tā: ja mēs tos paplašinām tik plaši, lai ietvertu visus reglamentējošos noteikumus, faktiski mums būtu neiespējami tos šeit izskatīt kā likumus. Šobrīd ir spēkā divi dokumenti, kas ir saistīti ar ieroču iegādi, glabāšanu, nēsāšanu un lietošanu. Nez vai būtu prātīgi to visu ietvert arī šajā likumprojektā. Vai jūs negribētu piekrist, ka šis likumprojekts ir saistīts tikai ar dažiem kvalitatīviem grozījumiem citos juridiskajos aktos?

I.Ēlerts: Neapšaubāmi, tomēr es domāju, ka likums ir augstāks par nolikumu, un likumā “Par policiju” visas šīs lietas ir regulētas.

Ģ.Kristovskis: Iespējams. Bet likumā “Par valsts aizsardzības spēkiem” tas nav regulēts.

I.Ēlerts: Labi. Bet man ir vēl sīkāks jautājums. 3.panta 3.punktā ir pieminētas izziņas funkcijas. Kas ar tām ir domāts? Kas ir pretizlūkošana, tas man ir pilnīgi skaidrs. Bet kas ir domāts ar šo “izziņu”?

Ģ.Kristovskis: Šajā gadījumā izziņa nav domāta tā kā parasti, ka katrs zemessargs veiks izziņas funkcijas. Mēs to esam diezgan cieši saistījuši ar personāla inspekciju. Zemessardzei, protams, ir dažādas problēmas ar personālsastāvu tā veidošanas īpatnību dēļ. Šīs problēmas pastāvēs arī turpmāk. Tāpēc ir izveidota personāla inspekcija, kurai dažkārt nāksies izskatīt jautājumus dienesta izmeklēšanas kārtībā.

I.Ēlerts: Paldies, es sapratu.

Ģ.Kristovskis: Lūdzu.

I.Ēlerts: Man ir divi, es atvainojos, niknāki jautājumi. Mani interesē, cik zemessargu ir gājuši bojā visā Zemessardzes vēsturē. Un cik cilvēku ir gājuši bojā un cietuši, zemessargiem lietojot ieroci?

Ģ.Kristovskis: Zemessargu darbības rezultātā trīs cilvēki gājuši bojā. Divi cilvēki gājuši bojā no zemessargu ieročiem, kuri nokļuvuši citu personu rokās. Tātad pieci cilvēki. Es precīzi nevaru pateikt, bet ir nedaudz vairāk par 20 gadījumiem, kuros ir bijuši dažādi ievainojumi saistībā ar... Bet katram šim gadījumam ir individuāls raksturs. Tos nekādā gadījumā nevar skaidrot ar sausu aritmētiku.

I.Ēlerts: Cik ieroču ir atņemts zemessargiem noziedzīgā ceļā, teiksim, laupīšanas nolūkā, lai iegūtu ieroci?

Ģ.Kristovskis: Es nesaprotu.

I.Ēlerts: Teiksim, zemessargam mājās ir ierocis, ierodas zaglis un nozog ieroci. Cik šādu gadījumu ir?

Ģ.Kristovskis: Ja es pareizi atceros, tāds skaitlis varētu būt no 10 līdz 20 pa visu republiku pusotra gada laikā.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais ? Apsīša kungs, un gatavojas Celmiņa kungs.

R.Apsītis: Man ir trīs jautājumi. Pirmais jautājums, tāpat kā Silāra kungam, man ir par 3.panta 1.punktu, kurā noteikts, ka Zemessardzes galvenais uzdevums ir saistīt un apvienot Latvijas Republikas pilsoņus, bezvalstniekus un ārvalstu pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Vai jums tomēr nešķiet, ka šādu bezvalstnieku un ārvalstnieku masveida iesaistīšana Zemessardzē ir zināmā mērā nonsenss? Jo galu galā taču var izveidoties atsevišķas bruņotas vienības, kas sastāv tikai no šādiem ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem.

Ģ.Kristovskis: Lai veiktu attiecīgu kadru politiku un viņu strukturēšanu pa Zemessardzes vienībām, vajadzīgs ļoti liels un sarežģīts darbs, ņemot vērā, protams, arī Zemessardzes veidošanās vēsturisko raksturu. Daļēji arī tāpēc šie divi termini ir ieviesti jaunajā likumprojektā. Ja deputāti zālē nobalsos par to, ka šie divi termini, respektīvi, šādi ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki, jāizslēdz, tad Zemessardze absolūti no tā necietīs. Tas šobrīd attieksies uz kaut kādu ļoti minimālu Latvijas iedzīvotāju skaitu. To vidū var būt arī personas, kuras pat ir atbalstījušas Zemessardzes darbību un būtu gatavas nākt no Rietumiem un palīdzēt to veidot. Runa ir par mūsu pašu tautiešiem, jo likumprojekts attiecas uz šo loku. Bet es vēlreiz saku ? tas ir ļoti ierobežots personu loks. Ja deputāti nolems, ka ir jāprecizē un ka Zemessardzē jābūt tikai pilsoņiem, lai tad tā arī ir. Šo frāzi es ņemu no likuma “Par valsts aizsardzības spēkiem”, es atvainojos, nevis no likuma “Par valsts aizsardzības spēkiem”, bet no likuma “Par valsts aizsardzību”. Ja nemaldos, tur šāda frāze ir.

R.Apsītis: Paldies. Otrs jautājums attiecas uz 8.pantu. Tur ir runa par zemessargu zvērestu. Sakiet, lūdzu, vai tomēr arī likumā nebūtu jānosaka tā: ja cilvēks dod zvērestu Latvijas Republikai, vai viņam vienlaikus, ja viņš ir bijis kādas citas valsts armijā un devis zvērestu šai citai valstij un tās armijai, nebūtu jāatsauc šis zvērests? Pretējā gadījumā var izrādīties, ka viens cilvēks ir devis divus vai pat vairākus zvērestus. Beigu beigās viņš dos vēl zvērestu Latvijas Republikai.

Ģ.Kristovskis: Tā tipveida veidlapa, pēc kuras zemessargs dod zvērestu, sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ir teksts, kas saistās ar to, ka cilvēks atsakās no tiem zvērestiem, kas būtu doti kādai citai armijai vai iepriekš eksistējušas valsts armijai. Un tikai pēc tam, otrajā daļā, viņš paraksta jauno zvērestu, kuru viņš dod Latvijas Republikai. Tas ir paredzēts šajā formā, pēc kuras zemessargs nodod zvērestu. Viņš netiek pie zvēresta nodošanas, pirms nav atsacījies no iepriekšējiem zvērestiem. Bet vai tas būtu jāievieš likumprojektā? Tad nāciet ar priekšlikumiem!

R.Apsītis: Paldies. Un pēdējais ? trešais – jautājums attiecas, manuprāt, uz konceptuālu problēmu par zemessargu līdzdalību politiskajā darbībā. Es runāju par šā likumprojekta 9.panta 2.punktu un 42.panta, ja nemaldos, “a” punktu. Būtībā abas šīs normas aizliedz zemessargiem piedalīties politiskajā darbībā. Bet vienlaikus mēs zinām, ka Zemessardze kā aizsardzības institūcija jau faktiski veidojas no vispatriotiskākajiem un Latvijas Republikai visuzticamākajiem cilvēkiem, kuri tādā vai citādā mērā tomēr politiskajā darbībā bija iesaistījušies, teiksim, sabiedriski politiskajās organizācijās, viens otrs arī politiskajās partijās. Turklāt 42.pantā norma ir formulēta ļoti plaši, manuprāt, tā aizliedz zemessargam piedalīties vēlēšanās, atņem viņam aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības.

Ģ.Kristovskis: Paldies par šādu jautājumu. Iespējams, ka jūsu jautājuma beigu daļa izriet no šā likumprojekta. Manuprāt, gluži tik traki nav, ka nedrīkstētu piedalīties vēlēšanās. Tādas tiesības nevienam Latvijas pilsonim nevarētu atņemt. Tās viņš iegūst, tiklīdz sasniedz pilngadību.

Bet, runājot par šo momentu, es gribu teikt, ka tas būtu jāprecizē šā likumprojekta apspriešanas gaitā. Šī norma par politisko darbību partijās būtu attiecināma uz tiem cilvēkiem, kuri Zemessardzē saņem ierindas militārpersonas statusu. Tātad tas būs noslēgts loks, kurš varbūt ietvers Zemessardzes augstāko vadību, lai šie cilvēki savā darbībā nevarētu Zemessardzi izmantot kādas politiskas partijas vai struktūras politiskajās interesēs. Es domāju, ka šāda vispārpieņemta kārtība attiecas uz militārajām organizācijām. Tā kā vadība ir profesionāla, uz šo militarizēto daļu tas varētu attiekties. Uz ārrindas zemessargiem, kas ir brīvprātīgie, šo normu nedrīkst attiecināt. Šo momentu vajadzētu vēl precizēt likumprojektā.

R.Apsītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs! Gatavojas Plotnieka kungs.

J.Celmiņš: Pirmais jautājums man ir par Zemessardzes funkciju diezgan izvērstu un plašu uzskaitījumu. Šeit iznāk tā, ka šobrīd Zemessardze faktiski pilda aizsardzības funkcijas, sabiedriskās kārtības sargāšanas funkcijas, muitas darbinieku funkcijas, izlūkošanas un pretizlūkošanas funkcijas un vienlaikus arī autoinspekcijas funkcijas. Vienīgā ierobežojošā norma, kas parādās, ir tā, ka līgums jāsaskaņo ar muitu. Tātad izriet, ka pārējās funkcijas Zemessardze faktiski veic patstāvīgi, nesaskaņojot ar tām organizācijām, kas Latvijā veic šīs pamatfunkcijas. Vai nevajadzētu saskaņot arī ar citām iestādēm?

Ģ.Kristovskis: Nē. Vakar, apspriežot šo jautājumu frakcijā “Satversme”, tika iebilsts, ka muita ir izcelta. Izskanēja priekšlikums arī šo normu izslēgt, un tad jau tas ietu zem 7.apakšpunkta, kurā teikts, ka Zemessardze sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tas, ko jūs te pieminējāt, ir fiksēts likumā “Par valsts aizsardzību”, kurā, protams, Zemessardzes loma likuma ierobežotības dēļ ir visai nosacīta. Katrā ziņā tas ir plašāks valsts aizsardzības koncepcijas jautājums. Tad mums ir jārunā plašāk par to, kādas ir Latvijas finansiālās, cilvēkresursu un vispār iespējas, lai runātu par valsts aizsardzību no lielvalsts vai mazvalsts aspekta. Tāpēc acīmredzot šā likumprojekta apspriešanas gaitā tam nebūtu vērts pievērsties.

Es varu pateikt vienīgi to, ka Latvija var runāt par valsts aizsardzību tikai, balstoties uz Zemessardzes tipa veidojumiem. Līdzīgi ir veidota Šveices armija. Šādi veidojumi kā Zemessardze Skandināvijā pastāv atsevišķi. Amerikā līdzīgs veidojums ir Nacionālā gvarde. Mēs nevaram pateikt, ka Latvijā būs tieši Amerikas vai Skandināvijas variants. Ja mēs atteiktos no policejiskām funkcijām, varētu teikt, ka mums ir Skandināvijas variants. Latvijas valstī mēs negrasāmies risināt valsts aizsardzības galvenos jautājumus. Mēs varam teikt tikai to, ka mums reāli ir 16 000 cilvēku. Varbūt reāli būs 40 000 cilvēku. Tas ir cits jautājums, kā valsts to spēj nodrošināt. Policejiskās funkcijas nāk klāt. Ja Latvijas valstij šobrīd nav nepieciešams šos cilvēkus iesaistīt, mēs esam ar mieru atteikties un līdz ar to samazināt Zemessardzes štata darbinieku skaitu, mūsu apmācību apjomu un visu pārējo. Tie ir ļoti sarežģīti jautājumi.

Runājot par pretizlūkošanu. Ņemot vērā šīs struktūras raksturu, protams, Zemessardzei par saviem kadriem jābūt pārliecinātai un visi šie jautājumi jārisina ar iekšējās pretizlūkošanas palīdzību. Izlūkošana ir tāds jautājums, ar kuru šajā procesā nākas saskarties, tātad tur, kur šī informācija nonāk ? Satversmes aizsardzības birojā vai citā struktūrā ? ir vajadzīgs nodarboties ar informācijas apkopošanu kā tādu. Un nav noslēpums, ka ne tikai struktūrām, bet jebkuram pilsonim, ikvienam cilvēkam katru dienu plūst garām informācija. Un, ja viņš to “paceļ’’, tad varētu teikt, ka tā ir vākšana vai kaut kas tamlīdzīgs.

J.Celmiņš: Es gribētu precizēt kaut vai vienu no šiem uzskaitītajiem momentiem. Pieņemsim, bieži vien Zemessardze pilda autoinspekcijas funkcijas, tātad aiztur transportlīdzekļus, pārbauda dokumentus un ko ved cilvēki. Satiksmes noteikumos nav fiksēts, ka jāapstājas būtu arī pēc zemessargu prasības. Kādas tad ir pilsoņu tiesības? Kur ir fiksēts, ciktāl jāpakļaujas Zemessardzei, braucot ar savu transportlīdzekli? Varbūt cilvēks naktī nevēlas apstāties. Ciktāl jāpakļaujas zemessargu prasībām pilsonim, kurš brauc ar savu transportu? Ja viņu aptur Zemessardze, vai viņam savi saiņi jāizpako un jārāda, ko viņš ved un tā tālāk? Kā lai vienlaikus nodrošina arī šā pilsoņa aizsardzību?

Ģ.Kristovskis: Jā, tā problēma tomēr ir. Es gribētu, lai jaunajos satiksmes noteikumos tomēr tiktu ietverts tas, ka Zemessardzei ir tiesības apturēt transportu un pārbaudīt dokumentus. Bet jautājums vēl ir arī tāds: nav fiksēts, ko pēc tam varētu darīt zemessargi, ja viņi tiešām konstatējuši, ka persona brauc dzēruma stāvoklī vai brauc bez dokumentiem, vai mašīna ir zagta un tamlīdzīgi. Var rasties problēma: teiksim, ja nav klāt policijas darbinieka, vai šādas personas būtu jā­transportē līdz tuvākajam policijas iecirknim. Ja jūs gribat jautāt, vai vispār zemessargiem vajadzētu apturēt transportu un pārbaudīt pilsoņu dokumentus, tad tādā gadījumā tas ir jautājums par to, vai mēs cīnīsimies pret transporta zādzībām un tamlīdzīgām lietām vai necīnīsimies. Tas, protams, daudzos godīgos cilvēkos izraisa nepatiku.

Un trešais moments varētu būt jautājums par to, kā sagatavot tos cilvēkus, kuri veic šo darbu uz ceļiem. Es esmu izdevis vairākas reglamentējošas pavēles šajā jautājumā. Protams, visiem tiem cilvēkiem, kuri piedalās šajos procesos, ir jāizvirza konkrēts uzdevums, kas viņiem veicams un tā tālāk. Protams, te nedrīkst izpausties nekāda pat­vaļa vai kaut kas tamlīdzīgs. Nedrīkst domāt, ka tagad nu kurš katrs zemessargs, kam ienāks prātā, apturēs transportu. Tā tas nav, tādi uzdevumi veicami tikai saskaņā ar pavēli. Tie ir konkrēti uzdevumi.

J.Celmiņš: Varbūt noslēgumā mazliet precizēsim. Vai Zemessardzei ir tiesības pārbaudīt personiskās vieglās automašīnas kravas saturu, lai konstatētu, ko pilsonis ved?

Ģ.Kristovskis: Ja, piemēram, kādā rajonā vai kādā teritorijā Zemessardze veic saskaņotas operācijas ar policiju vai ar kādu citu formējumu un tai tiek izvirzīts attiecīgs uzdevums, saņemta pavēle, kā arī attiecīgi ir instruēti cilvēki, kuri atrodas posteņos, tad viņi šo darbu varētu veikt un viņiem tas būtu jāveic. Protams, vienmēr ir jāprasa, lai uzrāda dokumentus.

J.Celmiņš: Es tikai gribētu piebilst, ka to visu vajadzētu tomēr precizēt arī likumā.

Ģ.Kristovskis: Likumā nevajag, jo tas viss ir fiksēts nolikumā par zemessargu pienākumiem, veicot policista funkcijas. Šo nolikumu, tā šeit ir rakstīts, apstiprina Prezidijs. Man ieteica, lai šis lēmums būtu kvalitatīvāks, to būtu vērts apstiprināt Augstākajā padomē. Bet tās ir tādas detaļas, ko likumā diemžēl nevar ierakstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs! Gatavojas Kides kungs.

A.Plotnieks: Godātais Kristovska kungs, kā jūs komentētu šobrīd reāli vērojamu pretrunu starp 3.pantu un 10.pantu? Ko jūs ar to esat domājis? 3.pantā ir deklarēti Zemessardzes galvenie uzdevumi, turklāt ir minēta gan valsts aizsardzība, gan sabiedriskās kārtības nodrošināšana, turklāt zināmā mērā Zemessardze šīs funkcijas gatavojas veikt sadarbībā ar Valsts policiju. Savukārt tālākā izklāstā ir tikai viens pants, kas paredz zemessargu tiesības un pienākumus veikt sabiedriskās kārtības sargāšanu, bet par valsts aizsardzību vairs nav ne vārda, turklāt 10.pantā Zemessardze jau uzņemas policijas funkcijas. Pirmā fundamentālā pretruna ir starp 3. un 10.pantu.

Ģ.Kristovskis: Es gan neredzu nekādu pretrunu starp 3. un 10.pantu. 3.panta 5.apakšpunktā, es trešo reizi atkārtoju, ir teikts, ka Zemessardze veic šīs funkcijas saskaņā ar nolikumu par zemessargu pienākumiem un tiesībām, sadarbojoties ar policiju vai rīkojoties, policijai klāt neesot. Latvijas laikā eksistēja aizsargu struktūra, kurai šajā virzienā bija pietiekami dziļi izstrādāta instrukcija, kas bija daudz stingrāka un deva lielākas tiesības nekā tās, kas paredzētas šajā nolikumā par Zemessardzes pienākumiem un tiesībām, sadarbojoties ar policiju vai rīkojoties, policijai klāt neesot. Aizsargi bija viena no tām struktūrām, kura veica policijas pienākumus tad, kad policija nebija klāt. Mūsu Zemessardze ir labprātīgi uzņēmusies veikt šos pienākumus.

Es vēlreiz atkārtoju: ja jūs uzskatāt, ka tai nav jāveic šīs funkcijas, jums ir tiesības balsojot parādīt savu attieksmi. Bet, ja mēs vēl atskatāmies uz policiju vai miliciju mazliet nesenā pagātnē, tad redzam, ka tie paši cilvēki nosargāja šo valsti un tie paši darbojās janvāra notikumos. Tolaik policija nemaz neveica tās funkcijas, kuras tai būtu bijis jāveic. Tā ka tā ir diezgan filozofiska tēma.

A.Plotnieks: Kristovska kungs, es esmu spiests savu jautājumu vēlreiz precizēt. No juridiskā viedokļa, jebkura formula ir jāvērtē un jāpēta kā tāda. 3.pantā jūs deklarējat, ka Zemessardze sadarbosies ar Valsts policiju, bet 10.pantā jūs runājat par policijas funkciju veikšanu. Tās ir dažādas lietas. Vai nu jūs iestājaties par 3., vai par 10.panta formulu, bet, lūdzu, savediet kārtībā savu projektu!

Ģ.Kristovskis: 10.pantā ir mēģināts ietvert daļu no šā nolikuma projekta. Mēs tādā gadījumā varam 10.pantu izslēgt un tikai sausi atsaukties uz šo 5.apakšpunktu.

A.Plotnieks: Labi, tādā gadījumā nākamais jautājums. Vai jūs neuzskatāt, ka bez šā 10.panta, ja mēs to tomēr atstātu, likumprojektā vajadzētu arī iekļaut pantu, kas nosaka Zemessardzes uzdevumus valsts aizsardzībā?

Ģ.Kristovskis: Tā varētu būt. Es varētu piekrist.

A.Plotnieks: Nākamais jautājums ir par 6.pantu. Jūs paredzat, ka Zemessardze saimnieciskās darbības rezultātā iegūs līdzekļus. Vai tā ir uzņēmējdarbība?

Ģ.Kristovskis: Jā, tā tas varētu būt.

A.Plotnieks: Vai saskaņā ar mūsu pieņemtajiem likumiem vai ar īpašiem noteikumiem?

Ģ.Kristovskis: Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu.

A.Plotnieks: Tādā gadījumā tas jānorāda. Ja jūs gatavojaties uzturēt Zemessardzi tikai ar uzņēmējdarbību, tad kas tā būs par uzņēmējdarbību?

Tālāk ? trešais jautājums. Ja mēs salīdzinām 1.nodaļu ? “Vispārīgie noteikumi’’ ?, kas sastāv no desmit pantiem, turklāt vesela virkne no tiem izteikta deklaratīvi, ar likumprojekta beigu daļu, tad 11.nodaļā atrodam sešus pantus, kas paredz visdažādākās, es atvainojos, ka lietoju mūsu parlamentā tik ļoti iecienīto terminu, privilēģijas. Mēs esam tikuši galā ar parlamenta privilēģijām, mēs esam tikuši galā ar tādām un tādām privilēģijām, bet tagad mēs atkal kā pankūkas “cepam’’ jaunas privilēģijas. Vai jūs uzskatāt, ka ir korekti tā risināt jautājumu, kā tas ir risināts šajā likumprojektā?

Ģ.Kristovskis: Es domāju, ka tā, kā tas ir risināts likumprojektā, ir korekti. Pretējā gadījumā ir jāpārskata likums “Par valsts aizsardzību’’, kurā tas viss ir minēts attiecībā uz militārpersonām un par kuru ir nobalsots šeit, šajā pašā parlamentā. Runa ir par vispārpieņemtiem momentiem, kas saistās ar militārpersonām. Es jau vienreiz teicu, tas ir ļoti ierobežots personu loks, brīvprātīgie zemessargi tur vispār nav ņemti vērā, tur ir runa par tiem cilvēkiem, kuri tiešām šo darbu veic.

Cik es zinu, dažas privilēģijas ir arī tiesnešiem. Tā galu galā ir mazliet filozofiska tēma, ja mēs runājam par to, vai deputātiem šīs privilēģijas ir vai nav. Es tomēr uzskatu, ka deputātiem privilēģijas nav atņemtas, joprojām ir gan braukšana transportā par brīvu, gan vēl šis un tas. Bet te ir jautājums par to, vai personām, kuras strādā valsts iestādēs, mēs dodam kaut kādas sociālas garantijas par to, ko tās veic, vai nedodam. Ja mēs atsakāmies dot jebkādas priekšrocības vai privilēģijas tiem cilvēkiem, kuri atrodas valsts iestādēs, tad mēs zinām, ka ilgi viņi neizturēs šo darbu. Tādā gadījumā visvienkāršākais variants ir aiziet uz privātām struktūrām, kurās alga ir nesamērojami lielāka. Varbūt arī tāpēc tomēr ir vērts padomāt par tiem cilvēkiem, kuri veic šo darbu saskaņā ar savu sirdsapziņu un augstā līmenī. Varbūt viņiem būtu iespējams tomēr saņemt kaut kādas priekšrocības vai privilēģijas.

A.Plotnieks: Ja priekšsēdētājs neiebilst, mans pēdējais precizējošais jautājums par 45.pantu, kurā ir paredzēts, ka valsts ierindas zemessargu divu gadu laikā nodrošina ar dienesta dzīvokli. Vai jums ir aprēķini, cik šādu dzīvokļu ir nepieciešams un kā mēs praktiski šo programmu īstenosim?

Ģ.Kristovskis: Precīzu aprēķinu nav, bet es domāju, ka daudziem cilvēkiem dzīvokļi jau ir, turklāt šāda tēze ir likumā “Par valsts aizsardzību”, tāpēc tā ir arī šajā likumprojektā. Ja šis formulējums netiks pieņemts, to var izslēgt, bet tādā gadījumā tas ir jāattiecina uz visām militārpersonām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms Kides kungs uzdod jautājumu, es gribētu atgādināt, ka vēl astoņi cilvēki pierakstījušies jautājumu uzdošanai, turklāt ir garš debatētāju saraksts. Tāpēc gribu lūgt godājamos kolēģus uzdot jautājumus precīzāk un Kristovska kungu ? atbildēt konkrētāk.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Tādēļ arī es vienā jautājumā apvienošu kādus sešus jautājumus. Tātad jautājums skan šādi: es nezinu, kāda iemesla dēļ Budžeta komisija nav izskatījusi šo likumprojektu, bet es gribētu dzirdēt pamatojumu šīm grandiozajām sociālajām priekšrocībām vai, kā jūs teicāt, sociālajām garantijām. Vai ir aprēķināts, kā tas ietekmēs budžetu, ja drīkstēs par budžeta līdzekļiem pirkt mājas un dot zemessargiem, kā ir paredzēts 45.pantā, ar budžeta līdzekļiem segt visas īres maksas un komunālos pakalpojumus ierindniekiem, nomaksāt pārvietošanās izdevumus 50 procentu apjomā visiem ģimenes locekļiem? Vai budžets to visu spēs segt? Kaut aptuvenus aprēķinus, lūdzu!

Ģ.Kristovskis: Jā, redziet, šis ir tāds diezgan dīvains jautājums. Šobrīd acīmredzot pat Latvijas valsts attiecīgie finansu dienesti nav spējuši savilkt galus kopā par mūsu valsts kopējiem izdevumiem, inflācijas un visiem pārējiem procesiem. Es vēlreiz gribu teikt, ka šajā likumprojektā ir ietverti tie paši jautājumi, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem tika pieņemti likumā “Par valsts aizsardzības spēkiem”. Tas pats tagad “uzpeld” likumā “Par Zemessardzi”. Ja jūs uzskatīsit, ka šie punkti jāizslēdz, tad balsošanas rezultātā jau to varēsit panākt.

E.Kide: Es jautājumu traktēju nevis tā: izslēgt vai neizslēgt. Es jautāju citādi. Ja rīt jums visa šī izdevumu daļa būs jāiekļauj budžetā, vai budžets to spēs segt? Mums taču pēc trešā lasījuma būs jāsāk pildīt šis likums! Tiklīdz tas būs pieņemts, to nāksies pildīt!

Ģ.Kristovskis: Nē, redziet, likumā varbūt dažas tēzes attiecas uz nākotni. Es neuzskatu, ka mēs rīt, tūlīt pēc šā likuma pieņemšanas, iesim un prasīsim dzīvokļus! Latvijas valsts varēs iedot tikai to, kas tai ir, ja vispār vēlēsies to dot.

E.Kide: Negribu komentēt. Likums vienkārši jāpilda. Bet tagad konkrēts jautājums. 6.panta 1.punktā ir paredzēts, ka Zemessardzi finansē no valsts budžeta. Tā paša panta 3.apakšpunktā ir paredzēts, ka visas ēkas, tehniku un materiālās vērtības, ko piešķir pašvaldības, tās sedz no saviem līdzekļiem. Tas ir pretrunā ar 1.punktu. Un turpat 3.punktā ir arī tāda norāde, ka visu dod bez maksas. Kristovska kungs, bez maksas nedod neko! Izdevumus sedz vai nu valsts budžets, vai pašvaldības budžets. Tas tad arī 1.pantā būtu jāparedz.

Ģ.Kristovskis: 1.pantā...

E.Kide: Tur ir minēts tikai valsts budžets, nevis pašvaldību budžets.

Ģ.Kristovskis: Kurā vietā 1.pantā?

E.Kide: Tas ir 1.apakšpunkts.

Ģ.Kristovskis: Bet tur ir rakstīts: “Zemessardzes darbību finansē no valsts budžeta, no pašvaldību un sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem, kā arī līdzekļiem, kas iegūti Zemessardzes pašfinansēšanās nolūkos.”

E.Kide: Kristovska kungs, saziedotie līdzekļi nav pašvaldības budžets. Jautājums ir – vai pašvaldība grib ziedot vai ne.

Ģ.Kristovskis: Arī privātpersonas ir daudz ziedojušas, ne jau tikai pašvaldības vien. Visus nevar uzskaitīt.

E.Kide: Paldies. Vēl jautājums sakarā par 6.panta 2.apakšpunktu, par ko jau jautāja Silāra kungs, tikai citā kontekstā. Es jautāju nevis par tirgošanos ar ieročiem veikalos, kādu veiktu Zemessardze, bet par to, kā ir formulēts apakšpunktā: “veic dažādu saimniecisko uzņēmējdarbību, izrietošu no Zemessardzes uzdevumiem’’. Dažādu. Ko nozīmē šī uzņēmējdarbība? Ja zemessargs atver veikalu, vai tas būs Zemessardzes veikals vai viņa personiskais veikals? Un vai likums “Par uzņēmējdarbību” to atļauj?

Ģ.Kristovskis: Redziet, ir dažādas uzņēmējdarbības formas un arī dažādi uzņēmumi, kas tiek dažādi veidoti. Jautājums ir par to, vai šādu uzņēmumu izveidošanā tiek izmantoti Zemessardzes līdzekļi, vai tiek izmantoti privātpersonu līdzekļi. Ja zemessargs kā individuāla persona, kā pilsonis ir atvēris savu veikalu, tad, lai gan viņš ir zemessargs, te nav nekāda sakara starp Zemessardzi un šā cilvēka peļņu. Bet, ja Zemessardze ir uzsākusi kādu darbību, kuras rezultātā gūst peļņu, valstij tiek nomaksāti visi obligātie nodokļi un vēl pāri paliek peļņa, kas tiek izmantota Zemessardzes darbības stimulēšanai, tad tā ir Zemessardzes nopelnītā nauda.

E.Kide: Kristovska kungs, 1.pants paredz, ka Zemessardzi finansē tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Ja valsts par saviem līdzekļiem atver veikalu, tad tas ir valsts veikals, valsts uzņēmums. Tas nav Zemessardzes saimnieciskās darbības uzņēmums.

Ģ.Kristovskis: Nē. Ja tas ir Zemessardzes aktivitātes rezultātā nodibināts uzņēmums, ja Zemessardze ir sagatavojusi projektu un piesaistījusi līdzekļus, tad tas ir Zemessardzes veikals.

E.Kide: Jāiedala līdzekļi no budžeta.

Ģ.Kristovskis: Nē. No budžeta nav jāiedala līdzekļi. Es varu pateikt, ka līdz pat šai dienai Zemessardze šādiem projektiem no budžeta līdzekļiem nav izmantojusi nevienu kapeiku. Mēs esam meklējuši, risinājuši un piedāvājuši valdībai un Finansu ministrijai tādus projektus, kuru īstenošanai līdzekļi tiek piesaistīti no citiem avotiem, bet peļņa būtu paredzēta Zemessardzei.

E.Kide: Un visbeidzot – vai jums nešķiet, ka saskaņā ar šo punktu Zemessardze kļūst par lielu tirdzniecības uzņēmējorganizāciju, kurai būs neiedomājamas sociālas garantijas?

Ģ.Kristovskis: Sociālās garantijas attiecas uz militārpersonām, kuras nodarbojas ar šo jautājumu loku. Zemessardzē ir 16 000 brīvprātīgo, uz kuriem neattiecas nekādas garantijas, kuras būtu piešķirtas ar likumu. Zināmā mērā, ja šīs personas ir ieinteresētas sava biznesa augļus ieguldīt Zemessardzes attīstībā, mēs esam gribējuši šo jautājumu legalizēt ar likuma palīdzību. Ja parlaments nolems citādi un uzskatīs to par nevēlamu, tad acīmredzot šīs privātās iniciatīvas tiks ar likuma palīdzību noslāpētas un līdz ar to tiks samazinātas arī Zemessardzes iespējas tālāk attīstīties.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze! Gatavojas Zeltkalnes kundze.

I.Čepāne: Cienījamais Kristovska kungs! Lasot šo likumprojektu, man, neprofesionālei militārajās lietās, nav skaidrs, vai attiecībā uz zemessargiem darba tiesiskās attiecības regulēs šis likums un tā papildinājumi vai arī darba tiesības?

Ģ.Kristovskis: Protams, arī darba tiesības. To cilvēku darba tiesības, kuri ir darba attiecībās ar Zemessardzi kā organizāciju.

I.Čepāne: Bet, piemēram, 28.pantā paredzēts, ka zemessargus no amata var atcelt ar tiesas spriedumu (tas nu būtu tā kā darba tiesībās) vai attiecīgie priekšnieki ar pavēli. Kurus tad atcels ar tiesas spriedumu un kurus – tie priekšnieki? Un kādi ir tie priekšnieki?

Ģ.Kristovskis: Manuprāt, tur ir rakstīts, kādos gadījumos atstādina no amata un kādos gadījumos atceļ un atbrīvo no amata.

I.Čepāne: Nē, te ir rakstīts “atcelt”, vienkārši atcelt. Atcelt no amata vai ar tiesas spriedumu... Es par šo lietu interesējos vairāk kā civiliste.

Ģ.Kristovskis: Attiecībā uz tām personām, kuras amatā ir ieceltas ar komandiera pavēli, militārās struktūrās ne vienmēr darbojas tās darba tiesības, kuras ir spēkā attiecībā uz visām civilpersonām. Ir dažas atšķirīgas nianses, un militārās struktūrās vispār ir spēkā nedaudz citāda darba likumdošana.

I.Čepāne: Vēl es nesaprotu jūsu atbildi Apsīša kungam. Atbildiet konkrēti – jā vai nē. 42.panta “a’’ punkts: “Zemessargiem ierindas dienestā aizliegts piedalīties politiskajā darbībā.” Zemessargi var būt politisko partiju biedri vai ne?

Ģ.Kristovskis: Ja mēs šajā likumprojektā noteiksim konkrētu militārpersonu loku, piemēram, sākot ar bataljona komandieri un tā tālāk, ja mēs noteiksim, ka šīs militārpersonas nedrīkst būt politisko partiju biedri, tad tās arī nebūs. Ja mēs noteiksim, ka visas militārpersonas, sākot ar Zemessardzes štāba priekšnieku un tā tālāk uz leju pēc pakāpēm, drīkst būt politisko partiju biedri, tad tas tā arī būs. Tāpēc šeit ir ietverta tāda tēze. Likumprojekts vēl nav pieņemts.

I.Čepāne: Nu, bet kā tad būs šajā likumprojektā? Mēs taču abi esam juristi!

Ģ.Kristovskis: Es neesmu jurists. Diemžēl es neesmu jurists. Redziet, tāpēc mēs šeit, parlamentā, diskutējam. Projektā ir ietverts variants, kuru es uzskatu par vajadzīgu, bet tauta, cilvēki, deputāti var būt arī citādās domās. Varbūt var uzskatīt arī, ka visiem zemessargiem ir jāpiedalās politiskajā darbībā.

I.Čepāne: Labi, paldies. Un vēl pēdējais. Ja ir taisnība, vismaz šodienas “Dienā” tā rakstīts, tad Latvijā ir 16 tūkstoši zemessargu, bet l600 cilvēku saņem algu. Tātad – katrs desmitais zemessargs. Vai jūs uzskatāt, ka katram trešajam vai piektajam vajadzētu saņemt algu?

Ģ.Kristovskis: Nē, 1600 šobrīd nav. Mums ir Zemessardzes priekšnieka parakstīta pavēle, ka Zemessardzes štatu saraksts nedrīkst pārsniegt 1600 vienības. Mums šobrīd ir apmēram 1250 cilvēku. Bet ir dažādas struktūras, ir pat Latvijas mazā aviācija, kas arī ir it kā piederīga pie Zemessardzes, un tur ir 60 cilvēku. Katrā ziņā es nevaru jums uzskaitīt visus šos cilvēkus pēc viņu posteņiem un pateikt, ko viņi katrs dara. Teiksim, 1600. Bet mēs ceram, ka ar šiem cilvēkiem mēs varam aptvert to milzīgo brīvprātīgo zemessargu loku, kas no 16 tūkstošiem var pieaugt līdz 30 tūkstošiem vai 20 tūkstošiem. Šobrīd to grūti pateikt. Šie cilvēki šobrīd profesionāli īsteno brīvprātīgo zemessargu vadīšanu, sagatavošanu, apmācīšanu, kontrolēšanu, uzdevumu izvirzīšanu un visu pārējo, kas ir saistīts...

I.Čepāne: Paldies. Es laikam tiešām šajā jomā esmu tik liela profāne, ka man nekas nekļuva skaidrs.

Ģ.Kristovskis: Nu, es nezinu, man grūti ... Acīmredzot šie jautājumi jāstudē nopietnāk. Nevar cerēt, ka, tikai vienreiz izlasot, viss kļūs skaidrs un visi būs speciālisti valsts aizsardzības jautājumos.

Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze, man jums jāatvainojas, bet ir sācies starpbrīdis. Jums būs iespēja uzdot jautājumu tūlīt pēc starpbrīža. Pārtraukums līdz pulksten pieciem.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, ieņemiet vietas! Kristovska kungu lūdzu tribīnē. Zeltkalnes kundze uzdod jautājumus. Nākamais jautā deputāts Blumbergs.

B.Zeltkalne: Cienījamie kolēģi! Visnotaļ atbalstu šāda likumprojekta vajadzību, bet man ir iebildes pret 45.pantu, tas ir, par ierindas zemessargu dzīvokļu tiesībām. Rodas tāds iespaids, ka autori nav lasījuši ne īres likumu pirmajā lasījumā, ne arī tos likumus un lēmumus, kas ir pieņemti, kaut vai par dzīvokļu nodrosi. Ļoti īsi par iebildēm, kādas izraisa 45.pants.

Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze, es atvainojos, tagad ir jautājumu uzdošanas laiks.

B.Zeltkalne: Jā. Kas zemessargam nodrošina dzīvokli?

Ģ.Kristovskis: Šobrīd?

B.Zeltkalne: Jā.

Ģ.Kristovskis: Šobrīd neviens.

B.Zeltkalne: Bet kā jūs domājat, kas nodrošinās viņu, ja tiks pieņemts šā likuma 45.panta 1.punkts?

Ģ.Kristovskis: Nu, iespējams, ka varbūt kādreiz varēs nodrošināt, es taču nesaku, ka tas būs iespējams jau rīt.

B.Zeltkalne: Nu, bet ja mēs tādu normu iestrādājam likumā, tad arī jānorāda, kas nodrošina, – pašvaldība vai firmas, vai privātpersonas, vai valsts. Labi. Tas būtu viens.

Ģ.Kristovskis: Jā, nu droši vien, ka valsts.

B.Zeltkalne: Bet valsts dzīvokļu kā tādu jau vairs nebūs, jo mēs taču zinām, ka pārejam uz pavisam citām...

Ģ.Kristovskis: Nē, te ir tāds interesants moments. Redziet, tātad valsts vairs dzīvokļus nedos. No otras puses, tur, kur ierakstīts, ka mums ir tiesības, teiksim, iegādāties zemes gabalus, lai kaut ko uzbūvētu... Atkal zemes gabalu nedos. Atkal kaut ko nedos. No vienas puses... Nu, es esmu ar mieru, Zeltkalnes kundze, sarunāsim tā, ka mēs šo jautājumu risināsim kopīgi, izmantojot jūsu zināšanas dzīvokļu jautājumos, es tur neesmu tik spēcīgs.

B.Zeltkalne: Jā, varbūt tā arī varētu. Piemēram, šeit rakstīts, ka uz dienesta laiku viņi tiek atbrīvoti no maksas par komunālajiem pakalpojumiem. Ja zemessargs dzīvo manā mājā vai, vienalga, kādā citā privātā mājā, kā viņš var nemaksāt par komunālajiem pakalpojumiem? Kādam tas dzīvoklis pieder un...

Ģ.Kristovskis: Valsts maksā... Ja tiks pieņemta šāda norma, tad no Zemessardzei atvēlētā budžeta valsts maksā, ja uzskata par vajadzīgu kādu cilvēku pārvietot, un šādi...

B.Zeltkalne: Nu, bet tad nevar rakstīt, ka tiek atbrīvoti, jo mums ir pirmajā lasījumā pieņemts īres likums un likums par dzīvokļu nodrosi. Nu, un šeit arī... Ja ierindas zemessargs, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimenes locekļiem tiek saglabātas zemessarga iegūtās tiesības uz dzīvokli. Kā tās var saglabāties? Nu, var būt, ka tās var saglabāties, bet ja zemessargs dzīvo privātā mājā? Šie jautājumi ir jārisina citādi.

Man ir tāds priekšlikums – autoriem tomēr vajadzētu šos jautājumus saskaņot ar Dzīvokļu komisiju, vismaz ar spēkā esošajiem likumiem un lēmumiem.

Ģ.Kristovskis: Es jums pilnīgi piekrītu, varbūt tiešām šī nodaļa nav līdz galam izstrādāta, un acīmredzot mēs to precizēsim. Ja jūs varētu iesniegt priekšlikumus par attiecīgajiem punktiem, tas man ļoti atvieglotu šo darbu. Paldies.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs! Viņa nav zālē, tātad izsvītrosim viņu garajā jautātāju sarakstā.

Lūdzu, Seiles kundze! Gatavojas Stepičeva kungs.

A.Seile: Es gribētu pajautāt, vai nav nepieciešams viens konceptuāls balsojums, Kristovska kungs? Proti, par to, ka jāpārstrādā 44. un 45.pantā iekļautās normas par privilēģijām atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Es saprotu, ka, piemēram, 45.panta pēdējais apakšpunkts, kurā paredzēts piešķirt valsts zemi individuālai celtniecībai, nevarēs tikt nodrošināts, ja zemes likumdošanas aktos nebūs iestrādāta norma par to, ka valstij jāpieprasa šī zeme. Tātad vai nevajadzētu konceptuāli balsot, lai šodien neizgāztu visu likumprojektu?

Ģ.Kristovskis: Protams.

A.Seile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stepičeva kungs! Gatavojas Kostandas kungs.

M.Stepičevs: Kristovska kungs, mēs jau komisijā runājām par šo jautājumu, bet tomēr tas ir palicis, varbūt neuzmanības dēļ. 10.panta 6.punktā rakstīts, ka, uzrādot dienesta apliecību, attiecīgās Zemessardzes struktūrvienības darbības teritorijā ir tiesības bez maksas izmantot visus valsts, pašvaldību, uzņēmējsabiedrību transportlīdzekļus, privātos un sabiedriskos transportlīdzekļus. Saprotiet, ko tas nozīmē! Es braukšu pa kādu ciemu, mani apturēs, man būs jāizkāpj ārā, un kāds cits lietos manu mašīnu! Tas ir galīgs absurds. Tādas tiesības nav dotas ne policijai, ne aizsardzības spēkiem. Un pēkšņi... Es nesaprotu, ko tas nozīmē! Varbūt varētu vienkārši izsvītrot šīs privilēģijas vai tiesības?

Ģ.Kristovskis: Es atvainojos, Stepičeva kungs, bet šie jautājumi ir apspriesti. Jums derētu iepazīties ar policijas likumu, tur šī frāze ir ietverta. Un tieši par transportu ir ļoti daudz runāts mūsu komisijā. Jūs pats arī piedalījāties viena lēmuma projekta izskatīšanā. Tur bija runa par policiju, Zemessardzi, armiju un citām šāda tipa organizācijām, kur cilvēkiem nākas bieži pārvietoties un veikt... Un sevišķi jāņem vērā, ka zemessargiem diezgan regulāri jāierodas, teiksim, uz mācībām, citiem pasākumiem, viņiem nākas veikt ceļu no rajona nomales līdz centram un pēc tam atgriezties atpakaļ. Jāņem vērā arī pašreizējās cenas. Ja jūs gribat šodien jebkuru šādu struktūru, kas balstās uz brīvprātības principa, sagraut, tad varam šo normu izslēgt. Bet, ja runa ir par privāttransportu, tad šeit laikam ir mazliet neveiksmīgs formulējums. Tur bija citādi domāts. Kā jūs zināt, šobrīd līdztekus sabiedriskajiem trans­portlīdzekļiem ir arī atsevišķu privātfirmu transportlīdzekļi. Firmas organizē savus autobusu maršrutus – gan starp pilsētām, gan rajonu teritorijās. Acīmredzot būtu lietderīgi arī uz šiem transportlīdzekļiem attiecināt normu, lai viņu autobusos, kuri pārvadā pilsoņus vai dažādas personas, arī zemessargam būtu iespējams, piemēram, līdz rajona centram pārvietoties par brīvu, ja viņš veic dienesta pienākumus.

M.Stepičevs: Jūs zināt, kā to Rietumos dara? Tajās valstīs uzņēmējs vai privātīpašnieks to dara brīvprātīgi, lai celtu savu prestižu, bet tas notiks tikai tad, ja Zemessardzei arī būs prestižs. Es domāju, ka likumā ietvert šo pantu tādā veidā nevaram, jo tas nebūtu pilnīgi pareizi, tāpēc ka ne privāt­uzņēmējs, ne kāds cits nespēj apmaksāt šos transporta izdevumus.

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs, debates sāksies vēlāk.

M.Stepičevs: Piedodiet. Nākamais jautājums ir par 41.panta 1.punktu, kurā teikts, ka zemessargiem ir tiesības zemessarga formas tērpā piedalīties masu kultūras pasākumos, sapulcēs un gājienos. Es varu iedomāties, kas notiks Dziesmu svētkos – sanāks visi zemessargi un nebūs vietas tiem, kuriem ir biļetes. Vai tā ir saprotams šis pants vai kā citādi? Varbūt formulējums nav pareizs?

Ģ.Kristovskis: Stepičeva kungs, man vienkārši negribas kļūt rupjam tribīnē...

Priekšsēdētājs: To nu gan nevajadzētu...

Ģ.Kristovskis: Es domāju, ka nevajadzētu uzdot ļoti muļķīgus sadzīviskus jautājumus, jūs droši vien vēl varat izdomāt kaut ko muļķīgu, ko šeit pajautāt.

M.Stepičevs: Paldies par atbildi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kostandas kungs! Gatavojas Kinnas kungs.

O.Kostanda: Visumā uzskatot, ka likums ir vajadzīgs un nepieciešams, un aizstāvot šā likumprojekta pieņemšanu, vismaz pirmajā lasījumā, tomēr arī man ir vairāki jautājumi. Man nāksies atkārtoties, jo līdzīga rakstura jautājums jau tika uzdots, bet man paliek neskaidri, pirmkārt, 9.panta 2.punktā un 42.panta sākuma daļā divi minētie formulējumi. Tātad Zemessardzes štata amatos esošie zemessargi nedrīkst piedalīties politisko partiju darbībā, bet 42.pantā ir teikts, ka tas attiecas uz ierindas dienesta zemessargiem. Kāda ir atšķirība starp zemessargu – štata darbinieku – un zemessargu ierindas dienestā? Kāpēc ir divi šādi formulējumi?

Ģ.Kristovskis: 9.panta 2.apakšpunktā varētu rakstīt – ierindas zemessargiem. No sākuma, veidojot terminoloģiju, mēs lietojām terminu “zemessardzes štata darbinieki’’, šobrīd mēs esam ieviesuši divus terminus – ierindas un ārrindas dienests. Ierindas zemessargi ir tie, kuri ieņem štata amatu. 9.pantā varētu teikt nevis “štata amatos’’ (šis formulējums ir palicis no kāda iepriekšējā projekta), bet “ierindas zemessargi’’.

O.Kostanda: Tātad tas ir redakcionāls labojums. Skaidrs. Bet kāpēc tad divos dažādos pantos ir divi šādi aizliegumi? Viens aizliegums 9.pantā – piedalīties politisko partiju darbībā – būtu saprotams, bet 42.pantā savukārt ir ietverts aizliegums piedalīties politiskajā darbībā vispār. Kā to lai saprot? Piedalīties Saeimas vēlēšanās un balsot – tā arī ir politiska darbība. Šis otrais formulējums 42.pantā nav skaidrs.

Ģ.Kristovskis: Es nezinu, vai politiska darbība ir piedalīšanās vēlēšanās, man grūti spriest, vai tā var teikt. Vēlēšanu tiesības, manuprāt, nav politiska darbība, bet es vēlreiz atkārtoju, ka Rietumos ir tāda prakse, ka militārpersonas politiskajās partijās tomēr nesastāv.

O.Kostanda: Tas ir saprotams, un tas 9.pantā ir skaidri un gaiši formulēts. Bet neskaidrības rada šis otrs formulējums 42.pantā. Par to es lūgtu padomāt.

Manuprāt, neskaidrs ir 10.panta 6.apakšpunkts par zemessargu iespējām bez maksas izmantot valsts un citus transportlīdzekļus zemessargu struktūrvienības darbības robežās. Ko tas nozīmētu, piemēram, Rīgas ietvaros? Rīgā ir vairāki zemessargu bataljoni. Tad Centra rajona zemessargu bataljona zemessargi varētu pārvietoties tikai starp Brīvības un Marijas ielu un nedrīkstētu braukt tālāk, viņiem uzreiz būtu jākompostrē biļete, tiklīdz aizbraukuši līdz Valdemāra ielai un tā tālāk? Vismaz attiecībā uz Rīgu vajadzētu piebilst, ka uz Rīgas bataljona un Rīgas rajona zemessargiem tas attiecas visā šajā reģionā, respektīvi, galvaspilsētā un tās apkārtnē. Vai jūs tā nedomājat?

Ģ.Kristovskis: Šo jautājumu ir diezgan grūti un sarežģīti formulēt, un par to ir diezgan plaši spriests. Es jau teicu, ka dažādās institūcijās, sākot ar mūsu Augstākās padomes Juridisko pārvaldi un beidzot ar Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisiju, šis pants, it kā tas būtu atsevišķs lēmuma projekts, tika nodots valdībai izskatīšanai. Kaut kur tur tas nogrimis. Es varētu piekrist, ka mēs precizējam, vai tas ir brigādes vai bataljona darbības robežās. Rīgā tiešām ir tā specifika, tāpēc attiecībā uz Rīgu šīs lietas būtu jāprecizē atsevišķā nolikumā.

O.Kostanda: Acīmredzot tā vajadzētu darīt. To tad es arī gribētu lūgt.

Nākamais jautājums ir par zemessargu atestāciju, respektīvi, 25.pants, kurā paredzēta zemessargu attestēšanas kārtība. Ko nozīmē 25.panta 1.punkts, kur teikts, ka jāraksta atestācija pēc nepieciešamības. Ko tas nozīmē “pēc nepieciešamības’’?

Ģ.Kristovskis: Kurš pants tas bija?

O.Kostanda: 25.panta 1.punkts. Kam tad ir nepieciešama atestācija un kam nav? Ja visiem zemessargiem, tad visiem! Ko nozīmē šī nepieciešamība?

Ģ.Kristovskis: Tā arī ir tāda diezgan interesanta nianse. Apakšpunktos ir minēti pat konkrēti gadījumi, kā raksta atestācijas, kādos gadījumos un pēc cik ilga laika tās būtu jāatkārto. Es pat šobrīd momentā nevaru pateikt, kas bija domāts ar šo frāzi “pēc nepieciešamības’’... Var būt, ka tā likumā tiešām neko neizsaka.

O.Kostanda: Tātad varētu svītrot. Paldies. Attiecībā uz šo atestāciju ir skaidrs, ka atestē visu zemāko struktūru zemessargus, bet nav skaidrs, kas atestēs brigādes līmeņa un štāba līmeņa zemessargus?

Ģ.Kristovskis: Tātad amatpersonas? Brigāžu komandierus un tamlīdzīgi?

O.Kostanda: Jā.

Ģ.Kristovskis: Šis jautājums atgādina jautājumu, kas atestēs, teiksim, attiecīgos ministrus un tamlīdzīgi... Kas atestēs augstākā ranga amatpersonas – to ir grūti pateikt, bet katrā ziņā struktūrās uz leju šāda atestācija notiek. Tai ir jābūt. Acīmredzot, ja es neatbilstu savam amatam, tad mani vienkārši noņem no amata, un viss. Un zināmā mērā tā arī ir atestācija attiecībā uz mani.

O.Kostanda: Pēdējais jautājums attiecībā uz 44.panta 7.apakšpunktu – par tā laika ieskaitīšanu izdienas stāžā, kas nodienēts citu valstu bruņotajos spēkos robežapsardzības karaspēkā, iekšējā karaspēkā, Iekšlietu ministrijā... Un šeit ir pielikts klāt – prokuratūras iestādēs. Bet turpat tālāk ir teikts, ka arī 80 procenti no civilās iestādēs nostrādātā laika. Vai prokuratūra būtu pieskaitāma militarizētajiem formējumiem?

Ģ.Kristovskis: Prokuratūrā ir šīs militārās pakāpes, tāpēc mēs esam ņēmuši šo principu vērā. Līdz šim, kā es saprotu, tas tika ņemts vērā, gan nosakot stāžu, gan arī darba samaksu.

O.Kostanda: Un kā tad būs ar tiesnešiem, advokātiem un citiem?

Ģ.Kristovskis: Uz viņiem laikam to tomēr nevar attiecināt, runa ir par prokuratūras darbiniekiem. Mēs uz šo jautājumu raugāmies tā, lai Zemessardzes darbību varētu uzlabot, tāpēc ceram, ka varbūt personālinspekcijā pie mums nāktu strādāt kāds prokuratūras darbinieks. Tādā gadījumā viņš nebūs ieinteresēts zaudēt to, kas viņam, prokuratūras struktūrā strādājot, ir iestrādāts. Tāpēc arī tas ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs jautājumu neuzdos, jo viņa nav zālē. Tātad Felsa kungs noslēdz jautājumu uzdošanu.

A.Felss: 13.panta 8.apakšpunktā ir teikts: “Zemessardzē nevar uzņemt personas, ja tās agrāk sodītas par bijušajiem noziegumiem vai atrodas narkologu uzskaitē, vai arī atzītas par rīcības nespējīgām.’’ Tas jau ir teikts 13.pantā, kurā runāts par komplektēšanas pamatiem. Vai šā panta norma arī tiks kaut kā piemērota attiecībā uz tiem zemessargiem, kas jau pašreiz ir, vai arī tā domāta priekšdienām?

Ģ.Kristovskis: Šajā likumā un arī vecajā likumā visas šīs kategorijas faktiski tika uzskaitītas. Zemessardzei ir uzdots pārbaudīt savus kadrus, ir arī noteikts, kādā veidā tas jāveic un kur šī informācija ir jāsaņem. Es pieļauju, ka Zemessardzes formēšanas laikā varbūt tajā ir iesaistījušies kādi cilvēki, par kuriem nebija iespējams attiecīgos dokumentus atrast. Ja jūsu rīcībā ir šāda informācija, tad, protams, mēs varam cilvēkus, kas nav pildījuši norādījumus, saukt pie atbildības un sodīt, ja viņi nav kādu jauno zemessargu pārbaudījuši, bet principā šī kārtība attiecībā uz jebkuru cilvēku, kurš nāk Zemessardzē, ir noteikta.

A.Felss: Jautājums par 15.pantu. Pēc šā panta var saprast, ka zemessargi tiks iesaukti obligātajā dienestā nevis Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajās vienībās, bet tieši Zemessardzē. Un jūs atsaucaties uz obligāto valsts dienestu likumprojekta 22.pantā. Es gan precīzu formulējumu neatceros.

Ģ.Kristovskis: Manuprāt, likumā “Par obligāto valsts dienestu’’, kas patlaban ir spēkā, ja nemaldos, bija uzskaitīts, kāds kontingents dienē policijā, muitā un pat sabiedrības drošības departamentā. Tāda struktūra kā sabiedrības drošības departaments šobrīd vispār Latvijā neeksistē. Un tajā pašā laikā likumā nav minēti aizsardzības spēki un Zemessardze, taču aizsardzības spēkos tiek iesaukti cilvēki. Tā ka acīmredzot kaut kādas pretrunas pastāv likumā “Par obligāto valsts dienestu’’, kurš vairs neatbilst šīsdienas realitātei. Jo attiecībā uz šiem jautājumiem, aizsardzības jautājumiem, likumdošana nav sevišķi noturīga, tā ātri noveco, jo šie procesi rit tomēr strauji. To es vēlreiz atkārtoju, kaut gan jau sākumā teicu, ka esmu iesniedzis papildinājumu likumprojektam “Par obligāto valsts dienestu’’. Vispār konceptuāli likums “Par obligāto valsts dienestu’’ būtu jāpārstrādā.

A.Felss: Paldies.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to jautājumu uzdošana ir pabeigta. Paldies Kristovska kungam par atbildēm.

Sāksim debates! Ja tās aizņems reglamentā paredzēto laiku, tad debatēsim līdz plenārsēdes beigām. Pirmais debatēs uzstājas deputāts Kiršteins, gatavojas deputāts Ēlerts.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Šis likums, kuru mēs izskatām pirmajā lasījumā, ir pietiekami svarīgs, lai noteiktu tās prioritātes, kādas ir nepieciešamas pašreizējā situācijā. Mēs nevaram atsaukties ne uz Šveices, ne uz citu valstu piemēriem, jo mums pašreiz nav noregulēta kriminogēnā situācija, mums nav attīstīta arī visa valsts aizsardzība. Un ir vēl vesela rinda pārējo jautājumu.

Kas tad pašreiz visvairāk uztrauc Latvijas pilsoņus un Latvijas iedzīvotājus? Vai viņus uztrauc noziedzība ielās, tirgos un automašīnu zādzības, dzīvokļu izlaupīšanas, cilvēku veselības apdraudēšana un tā tālāk? Vai viņus uztrauc militārs iebrukums? Acīmredzot tas militārais iebrukums pašreiz (protams, tāds bieds vienmēr pastāv) ir atvirzījies kaut kur otrajā plānā reālās dzīves priekšā. Vai mēs liekam uzsvaru uz tiesiskās kārtības nodrošināšanu vai uz kaujas un mobilizācijas gatavību? Uz pretizlūkošanu un citiem militāras valsts atribūtiem? Šajā sakarībā mums vakar bija frakcijas “Satversme’’ apspriede. Šo likumprojektu vēl izskatīs Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, un mēs rakstveidā iesniegsim visus priekšlikumus, lai gan visu mēs nepaguvām izdarīt.

Es personiski īsti netiku skaidrībā, uz ko tiek likts uzsvars, jo galvenā problēma šeit ir politiskā problēma. Faktiski jautājums ir jāizvirza tā: vai Zemessardze ir aktīvā rezerve armijai, vai arī tā ir aktīvā rezerve policijai? Es saprotu, ka ne pašreizējie līdzekļi, ne valsts resursi, ne iedzīvotāju resursi nav tādi, lai mēs varētu izraudzīt 20 jauniešus aizsūtīt stažēties uz kādu kara bāzi Rietumos. Tas saistīts ar veselības, izglītības un citām problēmām, kuru ir vesela rinda. Es vēlreiz atkārtoju, vai Zemessardze ir aktīvā rezerve armijai vai aktīvā rezerve policijai? Kāpēc jāuzdod šie jautājumi? Tāpēc, ka, pirmkārt, tas ir saistīts ar naudas līdzekļiem izglītības sistēmai un visu pārējo, kas nepieciešams, lai nodarbotos ar valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanu, jo tie atšķiras no līdzekļiem, kas ir vajadzīgi, lai veiktu to, kas ierakstīts 3.pantā, tātad ir runa par nepieciešamo kaujas un mobilizācijas gatavību, pretizlūkošanu un visu pārējo.

Kaut vai viens piemērs. Ar pretizlūkošanu mēs saprotam to darbību, ko veic vai nu citas valstis, vai citi militārie formējumi okupācijas situācijā. Svešais karaspēks, protams, nav vēl aizgājis, un kaut kāda pretizlūkošana tomēr ir. Tas, ko mēs saprotam ar informācijas vākšanu sakarā ar noziedzību, nav pretizlūkošana. Tā ir vienkārši informācijas vākšana. Pretizlūkošana ir tad, ja radiosakaru pārtveršanai ir veseli dienesti, kuri prasa milzīgus līdzekļus, kuri nevar dublēties un kuru mums arī nav. Mums izvirzās cits jautājums.

Mani vairāk uztrauc tas, kāpēc, piemēram, mums nav tāda pretkorupcijas likuma, kāds ir pieņemts Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ļāva izmantot gan video, gan audio materiālus un likvidēt jebkurus izspiešanas mēģinājumus. Mums bija iespēja gan Anglijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs tikties ar šiem tiesībaizsardzības speciālistiem. Tikai viens neliels piemērs. Pēc šā antikorupcijas likuma ieviešanas Amerikā no piecām lielākajām noziedzīgajām organizācijām Ņujorkā četras ir beigušas eksistēt un viena knapi velk dzīvību, jo vadoņi ir aizbēguši. Tur ir vesela rinda ļoti drakonisku likumu. Informācijas vākšana, noklausīšanās, audio un video kasetes, īpašuma konfiskācija, sodi. Tur šī sistēma ir ļoti labi izstrādāta.

Speciālistu atzinums ir tāds, ka Latvijai, tik mazai valstij, šādu likumu izstrādāšanai un pieņemšanai nebūtu vajadzīgi vairāk par diviem mēnešiem, lai šeit vispār izbeigtos izspiešanas mēģinājumi. Pietiktu ar vienu skaņu ierakstu, ar likumu, kuru mēs būtu pieņēmuši un izstrādājuši, lai šiem cilvēkiem konfiscētu mantu un viņi nevarētu to norakstīt ne saviem radiem, ne citām personām. Kāpēc divos gados mēs nespējam izstrādāt tik elementāras lietas? Kāpēc nav kārtības tirgos? Mums nav likuma, kas neatļautu citu valstu pilsoņiem atklāti tirgoties Latvijas tirgos un ņirgāties par Latvijas pavalstniekiem. Bet mēs šeit fantazējam par kaujas mobilizācijām un visu pārējo.

Ja mēs liekam uzsvaru uz to, kas teikts 3.panta 7.punktā, ka “Zemessardzes vienības un iestādes sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm un piedalās valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā un īpašuma un personu tiesību aizsargāšanā’’, tad es saprotu, ka tas ir viens darbības veids. Ja mēs liekam uzsvaru uz kaujas mobilizāciju, pretizlūkošanu un kopējam visas šīs militārās darbības, tad tas ir kas cits. Tā ka es īsti neredzu analīzi, ar ko mēs atšķiramies no Šveices un no tām valstīm, kur jau šī tiesiskā kārtība funkcionē un visi šie jautājumi jau sen ir noregulēti.

Lai gan kopumā, protams, likums kā tāds ir vajadzīgs. Tas ir jau novēlots. Bet jautājums rodas, kad mēs apskatām katru nodaļu un katru pantu atsevišķi. Un deputātu jautājumi un ziņotāja atbildes jau visas debates ietvēra. Faktiski tika apskatīti visi tie jautājumi, kas ir jāizstrādā un turpmākajā darbībā jāpapildina. Es tikai drusciņ tos savilku kopā.

Un tagad dažas piezīmes vēl pie tā, kas netika pateikts. Pirmkārt, ir pretruna starp 2.pantu un 3.panta 1.punktu. 2.pantā skaidri un gaiši ir teikts, ka Zemessardzes mērķis ir iesaistīt un apvienot Latvijas Republikas pilsoņus valsts un sabiedrības aizsardzībā. Bet 3.punktā teikts, ka galvenais uzdevums ir iesaistīt un apvienot pilsoņus, bezvalstniekus un ārvalstu pilsoņus valsts aizsardzībā. Tātad mērķis nav saskaņots. Es saprotu, ka varētu un vajadzētu iesaistīt visus, bet šī pretruna kaut kādā veidā ir jānovērš. Nevar būt tā, ka vienā pantā ir tikai pilsoņi, bet otrā – ārvalstnieki, nepilsoņi un tā tālāk.

Acīmredzot 3.pants ir jāuzraksta kaut kādā secīgā kārtībā. Tātad 1.punkts. Svarīgākais būtu sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm. Lieks ir 6.pants par muitu. 2.pantā acīmredzot būtu tiesiskā kārtība, jo tā skar visus cilvēkus un viņu īpašumus. Tad parādītos tagadējais 4.pants, kas varētu būt 3.pants: “veikt Zemessardzei uzticētos pienākumus saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.’’ Un, ja ir likums “Par valsts aizsardzību’’, nevis šis valsts aizsardzības plāns, tad pilnīgi lieks ir 3.punkts par pretizlūkošanu un tā tālāk. Acīmredzot valsts aizsardzības plānā ir jābūt precīzi sadalītām funkcijām, ar ko nodarbosies zemessargi, armija un tā tālāk. Ja ir šis valsts aizsardzības plāns, tad nav jāpārraksta pieci vai seši citi likumi. Bet tās ir detaļas.

Vēl maza piezīme attiecībā uz 6.pantu par saimniecisko darbību. Tātad Zemessardze izgatavo ieročus. Nākamajā pantā ir teikts, ka Zemessardzē pārsvarā strādā no pamatdarba brīvajā laikā un tā tālāk. Tātad ir vesela rinda saimnieciskās darbības pasākumu, kas acīmredzot ir jānoregulē kaut kādā citādā veidā. Mums vienā likumā jau bija teikts, ko var darīt un kas var nodarboties ar ieroču izgatavošanu, kādi uzņēmumi var un kādi nevar.

Es domāju, ka vislielākās pretrunas ir 45.pantā. Tur izpaužas absolūta neizpratne par tirgus saimniecību kā tādu un tiem principiem, kas valdīs Latvijā pēc desmit gadiem. Jo loģiski ir tas, ka Zemessardzes struktūru daļām nav jāceļ dzīvojamās mājas ierindniekiem. Ar to acīmredzot tiešām jānodarbojas kaut kādām privātfirmām. Un tātad no budžeta šīs mājas var nopirkt. Es domāju, ka te var izvērsties diezgan interesanta un milzīga saimnieciska organizācija, kura sākas ar ieroču ražošanu, dzīvojamo māju celtniecību un visu pārējo. Tātad te ietilpst viss, kas saistīts ar zemes piešķiršanu. Tas ļoti pareizi tika parādīts. Ir vesela rinda likumdošanas aktu, kuri regulē zemes izmantošanu. Privātā zeme ir valsts zeme. Un mēs jau nedosim šos zemes gabalus tikai zemessargiem būvniecībai, jo jebkurš Latvijas pilsonis var saņemt zemes gabalu celtniecībai, ja ir šī vieta. Mums jau vienā likumā ir ierakstīts par veterinārārstiem. Vēl mēs neesam par medmāsām un skolotājiem ierakstījuši. Mēs taču nerakstīsim kaut kādos 20 vai 50 likumos, kā tiek zeme izdalīta. Tam ir jābūt iestrādātam vienā likumā.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka acīmredzot galvenais darbs attieksies uz visiem šiem pantiem un nodaļām. Protams, tās var saīsināt divas reizes. Pašreiz nav vērts sīki runāt par katru atsevišķu lietu. Es vēlreiz aicinātu iesniegt rakstveidā šos priekšlikums, jo likumprojekts ir pārāk nopietns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs! Gatavojas Ābiķa kungs.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Laikam nevienam no mums nav šaubu par to, ka Zemessardze ir vajadzīga. Kaut vai tāpēc, ka tā ir visātrāk mobilizējamais bruņotais spēks un faktiski vienīgais bruņotais spēks, kas ir gatavs partizānu cīņām. Bet, palasot šo jauno likumprojektu, man rodas šaubas... Uz kurieni iet mūsu Zemessardze? Vai tai noteikts pareizais attīstības virziens?

Es sākšu ar pašu vienkāršāko ? ar uzņēmējdarbības attīstību. 1991.gada 23.augusta likumā uzņēmējdarbība vispār nav pieminēta (un to arī varētu saprast), bet pēc 12.septembra nolikuma Zemessardze jau var veikt jebkura veida saimniecisko darbību, kas nav aizliegta ar likumu. 14.novembra reglamentā jau paredzētas tiesības iegādāties, ražot un remontēt ieročus un speciālos līdzekļus. Tas arī nebūtu nekas slikts, jo ieroču problēma ir, bija un laikam būs vēl aktuāla. To varētu saprast. Bet šajā likumā blakus ieroču izgatavošanai un rekonstrukcijai jau parādās arī tirdzniecība! Nu, skaidrs. Tas jau tāpat kā visur Latvijas valstī. Ražot kaut ko ir grūti un neizdevīgi, bet tirgoties ar ieročiem ? tas vienmēr ir bijis elegants bizness, un tur nāk smuka naudiņa. Nu, vēlu veiksmi, ko citu!

Tālāk ? tāda būtiska lieta kā ieroču iegāde, uzskaite un glabāšana. 23.augusta likumā rakstīts, es citēju: “Zemessardze iegādājas, uzskaita, glabā un lieto ieročus, speciālos līdzekļus un tehniku Latvijas Republikas likumos, es uzsveru, likumos noteiktajā kārtībā.’’ 14.novembra reglamentā jau pateikts pavisam citādi: “Ieroču iegādes, uzskaites un glabāšanas kārtību nosaka Zemessardzes priekšnieks.’’ Lūk, jums likumi! Nu, bet šis likums tādiem sīkumiem vispār nepieskaras! Te tikai reglamentēts, kādi ir formas tērpi un kā tie jānēsā. Par ieroču lietošanu ir tā pati atsauce, precīzi tā pati atsauce, kas bija 23.augusta likumā attiecībā uz ieroču pielietošanas reglamentu. Manuprāt, tik svarīgi jautājumi kā ieroču lietošana, kuri ir ietverti gan jaunajā likumā par šaujamieroču izmantošanu pašaizsardzībai, gan arī likumā par policiju, tomēr ir jāiekļauj arī šajā likumā. Tādēļ es iesniedzu konceptuālu priekšlikumu šajā jautājumā.

Ir liela atšķirība starp Zemessardzi pilsētās un laukos. Laukos cilvēki viens otru pazīst daudz labāk un ir iespējams novērtēt, kam var uzticēt ieroci un kam nevar. Pilsētā ? nu, tie, kas dzīvo pilsētā, labi zina, ka vienas daudzstāvu mājas iedzīvotāji parasti viens otru nepazīst, un tādēļ arī ieroči nonāktu tādu cilvēku rokās, kuriem ieročus nekad nedrīkstētu dot. Alkohola lietošana Latvijā ir pārāk populāra, un tad šie ieroči ļoti viegli šauj. Un, protams, bieži vien noziedzīgu uzbrukumu mērķis ir iegūt no zemessargiem ieročus, kā pats Zemessardzes štāba priekšnieks mūs informēja. Tātad apmēram 10 vai 20 ieroči šādā veidā jau ir nonākuši noziedznieku rokās un droši vien visi tiek veiksmīgi lietoti. Katrā gadījumā jācer, ka ļoti svarīgais jautājums par iedzīvotāju rīcībā esošajiem ieročiem, kas ir sevišķi aktuāls laukos, tiks atrisināts ar likumu “Par šaujamieročiem pašaizsardzībai’’. Es ceru, ka tad arī būs iespējams risināt šos ieroču jautājumu pavisam citādi, nevis tā, kā tagad to risina zemessargi.

Vēl es gribētu runāt par obligātā valsts dienesta sakaru ar Zemessardzi. 23.augusta likumā ir frāze: “Zemessardzē var iesaistīt personas, kuras pilda obligāto valsts dienestu.’’ Šā gada 4.novembra likumā “Par valsts aizsardzību’’ ir teikts, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos, pie kuriem pieder arī Zemessardze, var iesaukt vīriešus no 19 gadu vecuma, bet brīvprātīgajos ? no 18 gadu vecuma. Tā kā Zemessardzei ir ļoti daudz privilēģiju, tad šo brīvprātīgo tur arī būs ļoti daudz. Viņi var iestāties Zemessardzē gadu pirms obligātā dienesta saskaņā ar šā likuma normu. Tātad jaunieši, kuri pakļauti iesaukšanai obligātajā valsts dienestā, tiek iesaukti Zemessardzē. Un viņi arī paliks Zemessardzē! Es nezinu, ko domā Aizsardzības un iekšlietu komisija, bet man liekas, ka aizsardzības spēkiem, tas ir, robežsargiem un konvoja pulkam, nepaliks vairs nekā. Man ir tādas aizdomas. Es nezinu, kur šī komisija skatās un ko viņi domā.

Tādējādi rodas Zemessardzes prioritāte pār citiem bruņotajiem spēkiem. Nu, un vainags visam ir tas, ka Zemessardze, kura 23.augusta likumā bija definēta kā sabiedrības pašaizsardzības formējums, pārtop par struktūru, kurai bez valsts aizsardzības vēl ir pienākums arī nodrošināt sabiedrisko kārtību. To nosaka šis likums. 23.augusta likumā bija rakstīts: “ja nepieciešams, sniegt palīdzību robežapsardzības spēkiem, policijai un muitas iestādēm”. Ļoti loģiski! Tagad ? “piedalīties tiesiskās kārtības nodrošināšanā sadarbībā ar policiju vai uzņemties tās pienākumus, policijai klāt neesot’’. Zemessargi veiks arī, es citēju, “pasākumus noziegumu profilaksei, novēršanai un atklāšanai’’. Pagaidām vēl nav paredzēts, ka viņi tiesās nozieguma izdarītājus, kaut gan faktiski daži ir jau tiesāti un tika piespriests nāvessods šoferim, kurš būtībā nebija izdarījis smagu pārkāpumu. Pēc Kristovska kunga informācijas, acīmredzot bijuši arī citi līdzīgi gadījumi. Drīz varbūt Zemessardze veiks arī parlamenta un valdības pienākumus, tiem klāt neesot? Cerības uz to ir, jo, kā 11.pantā teikts, Zemessardzes priekšnieks vienlaikus ir arī Augstākās padomes priekšsēdētājs, nevis otrādi. Nu, kā saka, man vairs nav ko teikt.

Priekšsēdētājs: Tas mums ietaupīja divas minūtes. Lūdzu, Ābiķa kungs! Gatavojas Preinberga kungs.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Nav noliedzams, ka likumprojektā ir diezgan daudz trūkumu, un es negribu vairs atkārtoties, jo par to jau bija runa gan jautājumu uzdošanas laikā, gan arī debatēs. Tomēr es īsti negribētu nostāties tik krasās pozīcijās kā iepriekšējais runātājs. Manuprāt, viņš pārāk akcentēja trūkumus.

Lielākais trūkums varbūt nemaz nav meklējams šajā likumprojektā. Lielākais trūkums ir tas, ka mums joprojām nav valsts aizsardzības koncepcijas. Jāatceras, ka mēs esam maza valsts, mēs nekad nebūsim militāri spēcīga valsts, un jāatceras, ka gan mūsu materiālie, gan arī cilvēku resursi ir ļoti ierobežoti. Es domāju, ka šie jautājumi ir augstākās valsts varas institūcijas, parlamenta, kompetencē. Cik lieli būs mūsu militārie spēki? Civilizētās valstīs likumdevēja institūcija nosaka, cik lielus militāros spēkus valsts var atļauties uzturēt. Turklāt jāņem vērā arī tāds faktors, ka ikvienai militārai organizācijai ir tieksme augt vai, vulgāri izsakoties, pampt. Tāpēc mani nedaudz baida šie ierindas zemessargi. Varbūt tieši Augstākajai padomei vajadzētu izšķirties par to, cik daudz līdzekļu tad zemessardze saņems no valsts budžeta, cik cilvēki tiks algoti. Un šo skaitli vajadzētu noteikt šeit ? Augstākajā padomē, jo mums jau ir pieredze arī ar citām mūsu militārajām institūcijām. Arī armija arvien vairāk aug un apaug. Apaug ar lielām kultūras daļām. Piemēram, policijā tagad ir orķestris un tā tālāk. Un man ir bail ? ja mēs nenoteiksim šo augšējo robežu, budžets vienkārši nespēs izturēt tik lielu slodzi. Par to būtu jādomā.

Viens piemērs, kas liecina par koncepcijas trūkumu ? tas ir izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbs, vai informācijas vākšanas darbs. Šodien katrai militārai struktūrai, kāda vien Latvijā ir, ? policijai, Drošības dienestam, armijai, Zemessardzei ? ir savi informācijas vākšanas dienesti, aģentūras, vai kā nu mēs tos saucam. Diemžēl nav šīs informācijas apstrādāšanas mehānisma, galu galā nav informācijas saplūdes vienotā informācijas blokā, kas būtu nepieciešams izmantošanai visas valsts interesēs. Bieži vien liekas, ka atsevišķie grupējumi vāc informāciju viens par otru, bet nav, kas šo informāciju apstrādā un galvenais ? nav kas pieņem lēmumus par informācijas izmantošanu valsts labā, tā diemžēl nav. Mēs zinām, ka Amerikā šo funkciju veic CIP, ka Krievijā ir Drošības komiteja. Es ceru, ka mums kādreiz būs Satversmes birojs.

Tajā pašā laikā man liekas, ka, neskatoties uz to, ka mums šīs vienotās koncepcijas pagaidām nav, un neskatoties uz visiem šā likumprojekta trūkumiem, mums tas tomēr būtu pirmajā lasījumā jāatbalsta. Galu galā ? mēs tomēr esam maza valsts. Un, runājot par prioritātēm, es tomēr domāju, ka jebkurā gadījumā Zemessardze būs mobilāka nekā armija. Otrkārt, tā patērēs daudz mazāk līdzekļu nekā armija. Es, protams, nenoliedzu arī armijas lomu, tāpat arī robežapsardzības dienestu, kuram tāpat būs savas zināmas funkcijas.

Un otrais faktors. Runāsim atklāti! Es esmu bieži ticies ar lauku iedzīvotājiem. Man laukos dzīvo daudz radu un paziņu. Pagaidām Zemessardze tiešām veic arī policijas funkcijas, un jāsaka atklāti ? laukos policija nespēj nodrošināt kārtību, jo tā ir pārāk mazskaitlīga. Un, otrkārt, būsim atklāti, latviešu cilvēks nelabprāt griežas policijā, zinot, ka viņu tur varbūt vispār nesapratīs, jo policijā diemžēl joprojām lielākā daļa darbinieku valsts valodu pārvalda gaužām vāji vai vispār nepārvalda. Tāda ir realitāte. Un cilvēki tomēr meklē palīdzību pie Zemessardzes. Tāpēc es uzskatu, ka, neraugoties uz visiem tiem trūkumiem un pārspīlējumiem, kādi ir šajā likumā, pirmajā lasījumā to tomēr vajadzētu pieņemt un, iesaistot darbā Budžeta komisiju un visas ieinteresētās personas, līdz otrajam lasījumam savest kārtībā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs! Gatavojas Simsona kungs.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi un klātesošie! Ir ļoti interesanti, ka mēs likumu “Par Zemessardzi’’ (es to gribētu nosaukt par tautas sardzi) izskatām 1993.gadā, kuru UNESCO izsludinājusi par pamattautību tiesību aizsardzības gadu. Domāju, ka tas ir visai zīmīgi un vieš zināmas cerības. Interesanti ir arī tas, ka šā gada nozīmi zina gandrīz visa pasaule, bet faktiski to nezinām mēs, kaut gan UNESCO mums ir savs oficiālais pārstāvis. Labi, ka šo informāciju mums nes vismaz Ziemassvētku un Jaungada apsveikumi.

Kas attiecas uz zemessargiem... Es pilnīgi piekrītu tiem kolēģiem, kuri apgalvo, ka pilsētā un laukos zemessargu funkcijas ir ļoti atšķirīgas. Lauku apvidos Zemessardzes nozīme ir ievērojama. Es gribētu minēt tikai dažas epizodes. Piemēram, Cenu zemessargu grupējums. Katrs no viņiem gada laikā ir aizturējis apmēram 20 likuma pārkāpējus, varētu teikt, noziedzniekus. Tas ir darbs. Tas ir liels darbs. Viņi ir aizturējuši malumedniekus, konkrētajā gadījumā ? krievu armijas virsniekus, ar vēl siltiem stobriem un nošautu dzīvnieku. Šie virsnieki saņēmuši Latvijas mednieku apliecības jau tad, kad tās vēl vispār netika dalītas. Vai tas ir vai nav darbs? Diemžēl tas ir darbs, liels darbs, grūts darbs, turklāt bieži saistīts ar risku. Un tikpat bieži šis darbs mēdz būt ļoti neauglīgs. Piemēram, manis minētajā gadījumā 24 stundu laikā tika atbrīvoti gandrīz visi aizturētie. Tātad kāda jēga šim darbam? Un, lūk, nedaudz vēlāk mēs runāsim par atsevišķiem punktiem.

Runāt par šo vīru darbu negatīvā nozīmē, manuprāt, ir vismaz nekorekti. Vēl viens piemērs. Jelgavas policija gada laikā spēj notvert tikai dažus zagļus (Jelgava, starp citu, ir pilna ar zagļiem), bet zemessargi viena nakts reida laikā aiztur 27, no kuriem vairākus tieši nozieguma izdarīšanas vietā. Vai tas nav darbs? Es domāju, ka tas ir darbs. Un, protams, tas ir saistīts ar risku. Es domāju, ka tāpēc šie vīri ir pelnījuši zināmu cieņu. Piedodiet, ja es tā jautāju, bet vai mūsu sabiedrība ir ideāla? Protams, mēs varētu daudz ko vairāk prasīt no tiem vīriem, varētu vēlēties labāku sastāvu, bet diemžēl mēs dzīvojam tādā laikā, kad ne vienmēr mums šīs izvēles iespējas ir.

Kas attiecas uz pašu likumu... Protams, tas satur diezgan daudz negatīvu momentu, negatīvu tēžu, bet to ir iespējams pārstrādāt līdz trešajam lasījumam. Es neredzu šeit nekā traģiska.

Par dažiem momentiem es gribētu runāt. Pirmām kārtām tas ir jautājums, kas, starp citu, šodien jau tika minēts. Runa ir par bezvalstnieku un ārvalstnieku patriotismu. Es nekādi to nevaru saprast. Par ko mēs te pašreiz runājam? Par kādu patriotismu? Vai par ārvalsts, vai par bezvalsts patriotismu, vai arī tas attiecas uz mūsu ? Latvijas patriotismu? Tad mēs varētu runāt tikai par tādiem cilvēkiem, kuri reģistrēti vismaz kā pilsoņu kandidāti, bet nekādā ziņā ne bezvalstnieki un ārvalstnieki. Es saprotu, ka tādi jau ir arī Zemessardzē, ka tāda ir prakse, tomēr jāmeklē kaut kādas konsekvences, lai šajā jautājumā atrastu pareizu atrisinājumu.

32.pants, manuprāt, būtu papildināms. Tas skar jautājumu par papildu atvaļinājumiem. Vajadzētu paredzēt zemessargu ? Latvijas augstskolu neklātienes studentu sesijas. Es zinu, ka mēs cenšamies iznīdēt neklātienes sistēmu augstskolās, bet tā, vienalga, šobrīd vēl pastāv. Un acīmredzot ? vismaz Lauksaimniecības universitātē ? pastāvēs. Ar to mums būtu jārēķinās.

7.pantā ir runa par Zemessardzes iedalījumu. Man ļoti nepatīk šis vārds, man liekas, ka būtu jārunā vienkārši par pakāpēm. “Iedalījums’’... es šo jēdzienu saprotu citādi. Vajadzētu 7.pantu saistīt ar 18., 19. un 20.pantu, kuros visos ir runa par pakāpēm, paaugstināšanu, pazemināšanu un tā tālāk.

Par 11.nodaļas nosaukumu. Vēlāk tas arī tekstā parādās. “Noteikumi par ārvalstu armiju karavīru iesaistīšanu Zemessardzes dienestā’’. Nu, es domāju, mēs neiesaistīsim ārvalstu karavīrus. Acīmredzot te ir runa par ārvalstu armijās dienējušo personu iesaistīšanu.

Un tad nu beidzot tas sāpīgais 10.punkts. Es ļoti labi saprotu tos kolēģus, kuri teica ? kā tad nu būs, es braukšu ar savu mašīnu, mani apturēs, liks taisīt vaļā bagāžas nodalījumu un tā tālāk. Protams, man arī būs nepatīkami. Bet paskatīsimies uz šo jautājumu no otras puses. Šajā bagāžas nodalījumā var būt ieroči, var būt spridzekļi, var pārvadāt izbēgušo noziedznieku. Jūs taču zināt, kā tas notiek. Te jau tika minētas nekārtības, kādas ir tirgū. Es piekrītu Kiršteina kungam. Jā, no Lietuvas ieved gaļu bez zīmogiem, turklāt no slimību skartiem novadiem. Nav iespējams efektīvi pret to cīnīties, un arī mēs šajā likumā neesam devuši pilnvaras, lai šīs parādības izskaustu.

Muitas punkti viens no otra atrodas desmitiem kilometru attālumā, un šajos desmitos kilometru ir neskaitāmi zemesceļi, pa kuriem var braukt un pa kuriem arī brauc. Robežsargi vieni paši ar šo darbu netiks galā.

Man gribētos nedaudz apšaubīt pantu, kurš nosaka ? ja cilvēks aiziet no dienesta, kā saka, uz savas iniciatīvas pamata, tad viņam jāatlīdzina apmācībai izlietotie līdzekļi. Tas jau nu būtu loģiski, tā tam vajadzētu būt, bet man liekas, ka praksē diez vai būs izdarāms. Ja runa ir par instruktoru sastāvu, tad es neko nesaku, tur to naudiņu sagrabinās, bet, ja cilvēks mācījies virsnieku skolā, varbūt pat ārzemēs, es šaubos, vai jūs no viņa dabūsit šo naudiņu pat visa viņa mūža laikā. Tā ir problēma. Un diez vai tā būtu jāietver šajā likumā.

Jautājums par dzīvokļiem ir ļoti sāpīgs un ļoti aktuāls. Nepieciešams atrast pareizu risinājumu. Man gribētos jautāt: sakiet, lūdzu, kur paliek tie dzīvokļi, no kuriem ir aizbraukuši Krievijas armijas virsnieki? Vai tajos mēs nevarētu izmitināt mūsu armijas virsniekus, zemessargu virsniekus un tā tālāk? Tas taču arī būtu viens no iespējamiem ceļiem.

Man gribētos teikt, ka mēs šajā likumā pārāk daudz runājam par tiesībām un pienākumiem, bet pārāk maz ? par pašu zemessargu aizsardzību. Un tad nu rodas tādas situācijas, kāda nule bija Jelgavā: rudenī viens zemessargs aiztur četrus noziedzniekus, tie turas pretī, viens no viņiem tiek sašauts, un zemessargu patlaban tiesā. Nu, nav tās aizsardzības, nav nekādas aizsardzības! Tur bija četri, kuri liecina, bet zemessargs ? viens pats.

Un visbeidzot es gribētu minēt vēl vienu lietu ? finanses. Formas ir vajadzīgas? Nauda. Pogas ir vajadzīgas? Nauda. Apavi vajadzīgi? Nauda. Šinelis vajadzīgs? Nauda. Visam ir vajadzīga nauda. Bet valstij naudas ir maz. Es esmu par to daudz domājis, daudz lauzījis galvu, līdz nāca tāda apgaismība paskatīties Konversācijas vārdnīcā. Pirmā sējuma 899.lappusē es uzšķīru interesantu sadaļu ? “Armijas ekonomiskais veikals’’. Tas sāka darboties 1919.gadā, un tā pamatkapitāls bija 37 tūkstoši tā laika Latvijas rubļu. Līdz 1927.gadam tas jau bija guvis pusotru miljonu peļņas. Lūk, man liekas, ka šis ceļš būtu jāiet gan Jundža kungam, gan Redisona kungam, gan Čevera kungam, gan Kristovska kungam. Domāju, ka šis likums būtu jāpieņem pirmajā lasījumā, pie tā, protams, ir jāstrādā, bet atlikt mēs to nevaram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs! Gatavojas Gorbunova kungs.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Šodien ar neizpratni lasu avīzē un pēc tam dzirdu no tribīnes, ka mums nav aizsardzības koncepcijas. Protams, es varu saprast, ka visnotaļ simpātiskā žurnāliste nav pamanījusi vai piemirsusi, ka aprīlī šāda koncepcija bija publicēta tajā pašā avīzē, bet, ja to saka nopietns deputāts, tad man ir zināmi iebildumi. Varbūt ir jautājums, ko tas nozīmē ? koncepcija? Vai tas ir noteiktā kārtībā parakstīts un apzīmogots dokuments, vai tie ir pamatprincipi, uz kuru bāzes jau ir pieņemti vairāki likumi un atbilstoši kuriem mēs arī izstrādājam un pakārtojam citus likumus? Tāpēc šajā gadījumā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka laika gaitā pēc šīs koncepcijas apspriešanas un arī atsauksmju saņemšanas ir noskaidrojies, ka dažādi militārpatriotiski domājoši politiķi pēc savas iekšējās pārliecības nepiekrīt šādai koncepcijai, un man šķiet, ka mēs rīkojamies pēc tāda principa, ka izēstu šķīvi nevis izmazgājam un pēc tam lietojam vēlreiz, bet izmetam laukā un ņemam no plaukta jaunu šķīvi. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka valstij ir vajadzīga policija, ka valstij ir vajadzīga armija, lai kā to sauc. Jo tas ir pilnīgi skaidri formulēts un ir noteiktas arī viena un otra veidojuma funkcijas.

Mēs labi atceramies, kad un kāpēc izveidojās Zemessardze, kādus vajadzīgus un labus darbus Zemessardze ir veikusi līdz šim, kādus veic pašreiz un kādus veiks arī turpmāk. Taču, ja mums ir jāizlemj, kā savstarpēji sabalansēt finansu resursus, kādi mums ir, tad mums ir jāizvēlas, vai mēs attīstām aizsardzības spēkus, vai mēs veicinām policijas attīstību, vai mēs metam šos izēstos šķīvjus projām, ņemam jaunus un uz viena līmeņa noliekam trīs jau tagad pietiekami derīgus un pietiekami dārgus veidojumus, un tad mēs neesam tālu vairs no vecā PSRS modeļa, kad Aizsardzības ministrijai bija savi bruņotie spēki, Iekšlietu ministrijai ? savi un Drošības komitejai ? savi. Tie bija vienlīdz nopietni apbruņoti un vienlīdz neatkarīgi. Šajā gadījumā es redzu zināmas paralēles, ka arī mums ir tendence veidot dažādām varas instancēm pakļautus bruņotus spēkus. Gribot negribot man ir jādomā, ka, lūk, labu motīvu vadīti, cilvēki mēģina viens otram iestāstīt, kurš spēks ir vajadzīgāks, vai vismaz to, kuru spēku nedrīkst pakļaut kādam citam spēkam.

Šis ir mans personiskais viedoklis, taču, apzinoties mūsu komisijas funkcijas, es prātā sadalu laiku un telpu gan pa horizontāli, gan pa vertikāli un gribētu redzēt katrā šajā rūtiņā zināmu bruņotu veidojumu ar zināmām funkcijām. Šis likuma variants, kas mums tiek piedāvāts šodien, nenodrošina šādu lodziņu aizpildījumu. Man ir ļoti simpātisks 2.pants, kur ir skaidri pateikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs sabiedrības aizsardzības militarizēts formējums. Šeit ir izteikta Zemessardzes būtība. Bet es nevaru piekrist, teiksim, 3.panta 2.apakšpunktam par Zemessardzes galvenajiem uzdevumiem. Šeit nav minēts Zemessardzes uzdevums, bet tās pašmērķis, kā es to saprotu. Diezin vai būtu pareiza šāda metode, kāda mums tiek piedāvāta un kāda ir pretrunā ar 2.pantu, proti, ka Zemessardzē, kas ir brīvprātīgs veidojums, mēs ieviešam obligāto dienestu ? gandrīz kā mobilizāciju, ka mēs dažādiem dienestiem paredzam piešķirt virsnieka dienesta pakāpi. Aizsardzības spēki – virsnieka pakāpi saviem virsniekiem un Zemessardze ? saviem virsniekiem.

Esmu pilnā mērā par tautas apbruņošanu, bet tautu var apbruņot un tauta var aizstāvēt sevi un aizsargāt savu valsti individuālā kārtā (to paredz nākamais likums, ko mēs gatavojam) un arī organizētā veidā, lūk, caur šādu brīvprātīgu bruņotu pašaizsardzības formējumu.

Taču mums ir jāmēģina sabalansēt šo individuālo un organizēto aizsardzības iespēju, jo es saprotu, ka tad, kad mēs katram zemniekam būsim piešķīruši tiesības iegādāties pašaizsardzībai ieroci, funkcijas, ko Zemessardze pilda kā organizēta struktūra laukos, samazināsies. Protams, ne absolūti, jo zināma organizētība un sadarbība ar policiju būs nepieciešama. Man ir bailes no kā cita. Ja mēs esam deklarējuši, ka veidojam miermīlīgu demokrātisku un tiesisku valsti un bruņoti vīri var veikt kādas akcijas īpašos gadījumos, gan kontrolējot robežu, gan veicot aplenkšanas, aptvarstes kontrabandistu pārvietošanās gadījumā un tamlīdzīgos apstākļos, diezin vai par normu varētu kļūt situācija, ka cilvēks savā brīvajā laikā ārpus darbalaika ņems ieroci un regulāri naktīs patrulēs uz ceļiem, pārbaudīs katru automašīnu un veiks citādas funkcijas.

Es gribu vērst uzmanību arī uz otru aspektu. Pamatsastāvs taču strādās savu maizes darbu savas dzīvesvietas tuvumā, tāpēc man ir grūti izprast: šeit vienā pantā ir minēts, ka, lūk, ierindas zemessarga nekustamais īpašums nevar būt par šķērsli, lai viņu pārceltu strādāt kaut kur projām no šā nekustamā īpašuma. Kurzemes zemessargi ilgu laiku tiešām sargāja robežu Latgalē, bet es nedomāju, ka tā būtu normāla situācija, ka šo cilvēku, kuram ir jānāk mājās un jāpļauj siens vai jāar zeme, pavēles kārtībā varētu atraut no viņa zemes, no viņa mājas un nodarbināt kā mobilizētu karavīru kaut kur citur projām. Tāpēc es uzskatu, ka tad, ja mēs taisām likumu, tam ir jābūt nepārprotamam un pietiekami labam arī pirmajā lasījumā, lai pirmajā lasījumā arī konceptuāli nebūtu domstarpību. Manuprāt, mazāks ļaunums ir tad, ja mēs dodam ierosinājumus un pēc tam vēlreiz izskatām pirmajā lasījumā jau ar pilnīgi skaidrām konceptuālām nostādnēm, nekā tad, ja mēs likumu pieņemam tādu, kādu mums to piedāvā, cerot, ka otrajā lasījumā tas jau būs sagatavots absolūti pieņemamā un citādā formā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka šāds paņēmiens bieži vien ir novedis pie gaužām apšaubāmu un apstrīdamu likumu pieņemšanas, tāpēc nevajadzētu uzskatīt, ka tā no manas puses ir vēršanās pret kādu koncepciju vai vēršanās pret Zemessardzi kā tādu. Mani vada vēlēšanās uztaisīt tiešām labu likumu katram bruņotajam formējumam, lai katram būtu sava vieta un savas funkcijas un lai izslēgtu sāncensības tendenci, kādu es šeit saskatu. Varbūt, to darot ar labiem nodomiem, taču nostādot visus bruņotos spēkus vienā līmenī, mēs panākam tikai savstarpēju konkurenci un savstarpēju zināmu nenovīdību mūsu valsts grūtajos nabadzīgajos apstākļos.

Priekšsēdētājs: Priekš stenogrammas precizējums. Simsona kungs, jūs runājat savā vārdā vai komisijas vārdā?

P.Simsons: Savā vārdā.

Priekšsēdētājs: Tātad Simsona kungs runāja savā vārdā kā deputāts.

Lūdzu, vārds Gorbunova kungam. Vairs neviens nav debatēs pieteicies.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es neesmu daudz ticies ar zemessargiem lielākās auditorijās, bet dažas tikšanās un diezgan nozīmīgas tikšanās man ir bijušas. Un tur vienmēr izvirzās jautājums: “Lūdzu, pasakiet par mūsu funkcijām, par mūsu nākotni, par konceptuālu pieeju Zemessardzes attīstībai un tā tālāk.” Šie jautājumi ir centrēti uz to, ka cilvēki grib precīzāk izprast savu lomu visā tajā aizsardzības un drošības sistēmā, ko mēs esam radījuši. Tos pašus jautājumus man uzdeva, kad Aizsardzības ministrijā tikos ar robežsargiem un citu mūsu struktūru pārstāvjiem, jo cilvēki grib daudzmaz precīzi zināt savu lomu, jo viņi ar sirdi un dvēseli grib kalpot tai lietai, kuru viņi ir iesākuši. Viņus visvairāk nomāc neskaidrība.

Zemessardzē problēmas rodas ar šīm policejiskajām funkcijām. Mums ir jāatbild uz jautājumu, vai Zemessardzei vajag pildīt policejiskās funkcijas vai ne. Un ļoti strikti jāatbild. Cik man ir bijušas tikšanās lauku rajonos, tik viennozīmīgi ir skanējusi atbilde, ka Zemessardze pilda policejiskās funkcijas un tās būtu arī turpmāk jāpilda, jo bez tām Zemessardze nemaz nav iedomājama. Ja kaut kas notiek, vispirms cilvēki nāk pie zemessarga, jo viņš dzīvo tuvāk, viņš visu lietu izprot, viņš ir godīgāks cilvēks un tā tālāk. Bet, lai pildītu policejiskās funkcijas, tas tiešām ir jāparedz likumā, un policejiskās funkcijas nevar pildīt katrs zemessargs tikai tāpēc vien, ka viņš ir nodevis zvērestu, tikai tāpēc vien, ka viņam ir ierocis, tikai tāpēc vien, ka viņš ir patriots un tā tālāk. Mums ir vajadzīga skaidrība. Domāju, Kristovska kungs to ļoti labi izprot.

Diemžēl neesmu šā dokumenta autors, bet es to atbalstu. Varbūt vēl nav izdevies šeit šīs policejiskās funkcijas skaidri iezīmēt un skaidri iezīmēt, ka ir jāiziet apmācības kurss tiem zemessargiem, kuriem ir tiesības pildīt policejiskās funkcijas, ja policijas nav klāt. Protams, palīdzēt policijai var visi, bet pildīt policijas funkcijas, ja policijas nav klāt, var tikai tie, kuri ir izgājuši šo apmācības kursu un no kuriem pēc tam var prasīt pilnu atbildību par to, ko viņi dara, ko viņi pārbauda, kā viņi pārbauda un tā tālāk. Un tad, man liekas, arī neradīsies šie mūžīgie aizvainojumi, ka pēc 12 stundām, pēc tā, ko mēs visu nakti esam darījuši, visi noziedznieki ir palaisti vaļā… Bet faktiski būtība jau ir tā, ka, aizturot šos noziedzniekus vai, pareizāk sakot, likumpārkāpējus, gluži vienkārši netika ievērotas elementāras lietas, kuras ir jāievēro, pildot šīs policejiskās funkcijas. Tāpēc, ja mēs konceptuāli tā nolemjam, es katrā ziņā atbalstītu, ka ir jāpilda šīs policejiskās funkcijas un ka tās precīzāk jāiestrādā likumā.

Nākamais konceptuālais jautājums, kurš, man liekas, šeit noteikti ir vajadzīgs. Tad atkristu tie jautājumi, kurus uzdeva Ābiķa kungs un citi, kas pilnīgi pareizi jautāja, cik tad lieli mums būs vieni spēki, otrie un trešie spēki. Man liekas, ka vēsturiski tagad ir izveido­jušies šie Nacionālie bruņotie spēki un tos palielināt mēs nekādā gadījumā nevaram, jo mums gluži vienkārši nav līdzekļu, lai tos palielinātu, bet, tā kā šie spēki tagad ir vēsturiski izveidojušies, tos vajadzētu fiksēt un tiešām apgādāt ar visu nepieciešamo, lai tie varētu funkcio­nēt. Ja Zemessardzē šodien ir aptuveni 16 000 cilvēku (domāju, ka tomēr mazāk, jo daudzi tur nodarbojas ar elementāru apsardzi un visas zemessargu funkcijas varbūt arī nevar veikt pilnā mērā), vai tad nevajadzētu mums šajā likumā arī paredzēt šo Zemessardzes struktūru? Mums jau tāda ir, otrajā lasījumā varētu grafiski un visādi citādi parādīt deputātiem, kāda ir Zemessardzes struktūra. Un, ja mēs uzskatām, ka šobrīd citu neko nevaram, tad nevajag cilvēkiem solīt, ka būs, kaut kas būs, bet vajag šos pašus 16 000 veidot, lai viņi būtu tiešām rīcībspējīgi savas kompetences ietvaros. Šo struktūru, kas mums jau ir izveidota, vajadzētu apstiprināt šajā likumā. Domāju, ka šī struktūra vismaz gadu vai divus gadus nemainīsies. Mums jau nebūs nemaz līdzekļu, lai to mainītu, un tad šis likums varbūt arī neradīs nekādus jautājumus par to, cik lieli šie spēki būs un cik daudz līdzekļu vajadzēs.

Protams, es arī atbalstītu, ka šajā likumā būtu jāparedz ieroču uzskaite, glabāšana un lietošana tā, kā tas ir policijas likumā. Varbūt, jau zināmu praksi ievērojot, šeit pat vairāk varētu paredzēt.

Man bija pieņemšana, tāpēc es ar vienu ausi klausījos šeit teikto par to tirdzniecību. To sacīja kolēģis Ēlerts. Redziet, var būt dažāda pieeja. Man, piemēram, patīk, ka Zemessardzē parādās dažādas iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai kaut kādā veidā sevi apgādātu, jo mēs jau neapgādājam pat ar elementāro tik, cik vajag. Diemžēl mums nav naudas, un, ja ir, tad arī mēs nevaram, to konvertējot, iegādāties kaut vai elementārus ieročus tik, cik vajag. Un tad rodas dažādas iniciatīvas ar labu nodomu un labiem mērķiem. Es pilnīgi atbalstu visas šīs iniciatīvas. Protams, dažreiz līdzi tām nāk arī daži nepieņemami elementi. Par to pašu patronu ražošanu, kuru jau grib izvērst, – tā ir ļoti laba iniciatīva, jo tiešām, vai tad mēs varam par dolāriem visu pirkt! Ļoti daudz šīs munīcijas vajag, lai apmācītu vien. Bet, redziet, tad, kad iesāk vienu, rodas jautājums, piemēram, kāpēc tur tādā un tādā ielā viena privātpersona var atvērt ieroču tirgotavu, bet kāpēc Zemessardze to nevar? Zemessardzei tomēr ir stingra ieroču uzskaite. Jā, pazūd arī, kā jūs te minējāt, visādas lietas diemžēl notiek, bet uzskaite ir stingra. Tāpēc ir labāk, ka tā tirgoša­nās, ja tā tomēr noris stingrā uzskaitē, ir valsts struktūrā, nevis, teiksim, kādas privātpersonas rokās. Bet tas, protams, ir diskutējams jautājums, un tas nav galvenais.

Un vēl. Par šo iesaukšanas principu. Te var būt dažādi. Domāju, ka atkal varētu būt tā, kā mums vēsturiski ir izveidojies. Es nekad necenšos kaut kādā veidā izcelt tos vai citus mūsu Nacionālo bruņoto spēku formējumus. Visiem ir jāsadarbojas, jo mērķis visiem ir viens. Man liekas, ka šeit varētu būt tā, ka visiem jauniešiem tomēr vajadzētu iziet obligāto apmācību vienā struktūrā. Aizsardzības ministrijas struktūrā šie apmācību punkti daudzmaz jau ir izveidoti, bet ar valsts dienestu, kuru mēs uzturam, diemžēl neesam apmierināti. Tas ir par lielu, un reālo panākumu vēl ir par maz. Bet, ja tāds dienests ir, tad apmācību vajadzētu iziet vienā struktūrā. Tā varētu ilgt četrus vai piecus mēnešus. Tas viss ir regulējams atkarībā no tā, cik ir iesaucamo, cik ir vajadzību un tā tālāk. Kādu daļu varētu arī tālāk nosūtīt iziet obligāto dienestu Zemessardzē, ja tāda nepieciešamība būtu. Tādējādi izveidotos vienota sistēma un pie reizes būtu arī zināma kontrole pār to, kur jaunieši pēc tam aiziet un kā viņi iziet šo dienestu. Ja otrādi sāk, tad var rasties šīs problēmas, tad visi kaut kur izklīst. Un kā pēc tam valsts dienests lai savāc visus kopā?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, debates turpinās. Vēl daži kolēģi ir pierakstījušies debatēs. Vārds Ģirtam Krūmiņam, un gatavojas Odisejs Kostanda.

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi! Tā kā debatētāju ir bijis diezgan daudz un visas problēmas ir pārcilātas, tad no manis paredzētajiem punktiem daudz ko nācās jau izsvītrot, lai nebūtu jāatkārtojas. Gribēju šo likumu vērtēt kā ierindas zemessargs no provinces. Es darbojos Saulkrastu zemessardzē, un zemessargi jau sen gaida šo likumu. Šeit, apspriežot šo likumprojektu, varēja manīt, ka galvenās bažas ir par šādiem punktiem ? par to, ka šis likums piešķir Zemessardzei kaut kādas privilēģijas un ka ir tā sauktie štata vai ierindas zemessargi. Šajā sakarībā es gribēju pie dažiem momentiem pakavēties.

Pirmkārt, par Zemessardzes nozīmi. Domāju, ka par to nebūtu nemaz vērts runāt. Es tikai gribētu atgādināt tādu faktu, ka Saulkrastu pilsētas apkārtnē pēc Zemessardzes aktīvas darbības sākšanās noziegumu skaits ir samazinājies par 70 procentiem. Varbūt salīdziniet ar Rīgu, kur šis procents aug. Tas ir tikai Zemessardzes nopelns.

Tajā pašā laikā zemessargi maksā par transportu, to lietojot savu dienesta pienākumu pildīšanai. Tiek pārbaudīti vilcieni līnijā Rīga ? Saulkrasti. No rītiem šajos vilcienos zemessargi savāc zagļus, kas ar vasarnīcās nozagtajiem priekšmetiem grib ar pirmajiem rīta vilcieniem atgriezties. Nekur tālu viņi netiek, zemessargi viņus arestē un aizved uz policiju. Ļoti bieži, iekāpjot vakara vilcienos, izejam cauri vilcienam. Galā ir konduktors, kas pārdod biļetes, dažreiz viņš mūs sagaida tā: “Paldies Dievam, ka jūs esat šeit, man bija bail, ka mani nupat izmetīs ārā ar visām biļetēm.’’ Bet citreiz jautājums ir tāds: “Kāpēc jūs braucat bez biļetes? Jums nav tiesību braukt bez biļetes šajā vilcienā.’’ Ar šo piemēru es vienkārši gribēju ilustrēt runas par šīm privilēģijām transporta ziņā. Domāju, ka tās nav privilēģijas. Mūsu pienākums ir likumdošanas aktos šo lietu paredzēt, jo neaizmirsīsim, ka Krievijas karaspēka pārstāvji nezin kādēļ transportā brauc par brīvu un neviens viņiem biļetes neprasa. Nezinu, uz kādu lēmumu un kādu likumu pamata tas tā ir noteikts, mūsu zemessargi un robežsargi pērk biļetes un maksā, bet Krievijas armija sabiedrisko transportu izmanto par brīvu.

Runājot par sociālo garantiju jautājumu, vajadzētu saprast, ka tādām kategorijām kā armija, tiesa, valsts ierēdņi galvenais stimuls, kas tās notur pie šīm struktūrām, ir sociālās garantijas. Neteiksim, ka valsts ierēdņiem, armijas ļaudīm un tiesnešiem ir lielas algas. Darbojoties biznesa struktūrās, šīs algas varētu būt piecas un desmit reizes lielākas, bet biznesa struktūrās nav šo sociālo garantiju, nav nodrošināts, teiksim, pensiju fonds, nav citu tamlīdzīgu garantiju. Tas ir zināmā mērā risks: kamēr tā kompānija, kurā cilvēks ir iesaistījies, zeļ un plaukst, viņš saņem lielu algu. Vienā dienā šī kompānija bankrotē, un viņš paliek bez kāda sociālā nodrošinājuma. Es šeit gribētu minēt Anglijas policistus. Anglijas policistiem ir liels bezmaksas dzīvoklis, labas pensijas. Tas skaitās amats ar augstu prestižu. Ja tur policistu gribēs uzpirkt ar kādām pāris simt mārciņām, viņš pasmiesies par to un dēļ tādas naudas, ko vienā vakarā var krogā nodzert, neies riskēt ar visu savu sociālo stāvokli, ar nodrošinātām vecumdienām un tamlīdzīgām garantijām. Vienīgais veids, kā cilvēkus var piesaistīt armijā, valsts ierēdņu darbam un tiesai, ir dot sociālās garantijas.

Tagad par to, vai šādi cilvēki Zemessardzē ir vajadzīgi. Šeit bija jautājums par to, ka Zemessardze ir pieļāvusi dažādus disciplīnas pārkāpumus, ka zemessargi nav labi apmācīti, varbūt reizēm šauj kur nevajag un tā tālāk. Tas viss ir tāpēc, ka trūkst profesionāla štata darbinieka, kas varētu viņus mācīt, organizēt un vadīt. Ja mēs šo posmu neno­drošināsim ar kaut kādu ierobežotu cilvēku skaitu, kuri saņem algu no budžeta, tad Zemessardze attīstīsies tālāk tāpat, bet tas būs zināmā mērā stihisks process bez pienācīgas apmācības, bez pienācīgas organizācijas. Tādēļ šajā jaunajā likumā pozitīvs ir tieši tas, ka ir paredzēti šie štata vai ierindas darbinieki, kas veido šo vadības kodolu un nodrošina Zemessardzē disciplīnu un apmācību gan militārajā, gan tiesiskajā jomā. Protams, ja tādu vai citu motīvu dēļ šis likumprojekts tiks noraidīts, Zemessardze tomēr darbosies un attīstīsies, jo likums par Zemessardzi ir. Mēs tikai tagad pieņemam jaunu likumu. Bet šī attīstība nebūs tik kvalitatīva, kādu es paredzu, ja nebūs šā likuma. Likumprojektam, protams, ir trūkumi, bet es ierosinātu balsot par to pirmajā lasījumā un parastajā kārtībā iesniegt atbildīgajai komisijai savus priekšlikumus, kuri otrajā lasījumā būtu jāiestrādā. Un tas arī ir viss, ko es gribēju teikt. Es aicinu balsot par šā likumprojekta pirmo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kostandas kungs!

O.Kostanda: Godājamo priekšsēdētāj, sēdes vadītāj un kolēģi, es sākšu ar to, ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu un balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo pirmām kārtām šis likums palīdzēs attīstīties mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuru neatņemama sastāvdaļa ir Zemessardze, un sekmēs Zemessardzes funkciju izpildi, tās darbību, kā arī precizēs daudzas lietas. Iepriekšējā likumprojektā nebija uzsvērts, ka Zemessardzes uzdevums ir valsts aizsardzība. Fiksēts bija, ka tas ir pašaizsardzības formējums. Ar to varētu saprast, ka gribam Zemessardzi ielikt tādā šaurā rāmītī, lai tās uzdevums labākajā gadījumā būtu aizsargāt savu māju un varbūt vēl kaimiņa cūku kūti, un ar to tad Zemessardzes funkcijas arī aprobežotos.

Kāpēc Zemessardzes darbība izvēršas tik plaši? Kāpēc runā par to, ka nepieciešams vēl bruņojums un citas lietas? Tāpēc, ka Zemessardzes svarīgākais uzdevums ir valsts aizsardzība. Un šeit ir fiksēts, ka Zemessardzes uzdevums ir valsts aizsardzība, tā darbojas valsts aizsardzības sistēmā, tā nav policijas palīgdienests, kā te daži izteicās. Tā nav Aizsardzības ministrijas palīgdienests, tā ir līdzvērtīga sastāvdaļa, viens no elementiem valsts aizsardzības sistēmā. Un nav ne pirmās, ne otrās šķiras lomas ne policijai, ne aizsardzības spēkiem, ne Zemessardzei. Šie formējumi ir līdzvērtīgi, tie visi ir vajadzīgi. Tikai es domāju, ka Zemessardzes galvenie uzdevumi būtu jāsakārto loģiskā sistēmā. Ne jau pirmais uzdevums ir iesaistīt un apvienot pilsoņus un tālāk. Pirmais uzdevums acīmredzot ir tas, kas fiksēts 2.punktā, tikai ar piebildi, ka Latvijas neatkarības aizsardzībai tiek veidotas un nodrošinātas šīs struktūras kaujasspējas un tā tālāk. Otrs uzdevums acīmredzot loģiski ir tas, ka Zemessardze tai uzticētos pienākumus veic saskaņā ar valsts aizsardzības plānu un tā tālāk. Un trešais uzdevums acīmredzot ir piedalīties valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā, kas likumprojektā ir 5.punkts. Šie trīs punkti noteikti jāsakārto šādā secībā.

Es gribētu minēt to pozitīvo, kas paver plašākas iespējas Zemessardzes attīstībai. Ja mēs gribam redzēt tiešām reālu kārtību mūsu militārajās struktūrvienībās un šo struktūrvienību reālu izaugsmi un zināt, kā katra kapeika, ko mēs ieguldām, katrs rublis no valsts budžeta, ko mēs iztērējam, tiek izlietots, tad šajā aspektā parādās ļoti svarīga un būtiska iezīme. Zemessargiem ir jābūt kvalificētiem. Mēs gribam labu Zemessardzi, kas ir reāli darbotiesspējīga. Tālab projektā ir zemessargu atestācija. Tas ir solis tajā virzienā, lai Zemessardze kļūtu kvalitatīvi labāka. Tātad obligāti ir jāatbalsta, lai šī daļa tiktu iestrādāta jaunā likumā.

Nākamais ? Zemessardzes dienesta pakāpju pielīdzināšana. Daudzi ļoti satraucas par to, ka katrs formējums attīstās pēc kaut kādiem saviem principiem. Kur tad paliek vienotība, kur tad kopējā aizsardzības sistēma? Lūk, šeit tā ir. Tāpēc mums ir jāpieņem šis likums. Zemessardzes dienesta pakāpes tiek pielīdzinātas Aizsardzības ministrijas dienesta pakāpēm. Pozitīvs solis. Vai kādam ir kas iebilstams pret to? Nav. Tātad mēs varam par to balsot.

Tāpat sociālās garantijas. Ja cilvēks, pildot dienesta pienākumus, gūst traumas, ievainojumus, ja ir traģiski notikumi, kad, sargājot savus līdzpilsoņus, sargājot savu valsti, cilvēks iet bojā, tad kāpēc lai mēs neparedzētu šīs sociālās garantijas? Tā pietrūka iepriekšējā likumā, bet šeit tas ir iestrādāts. Tās nav privilēģijas, tas ir tikai tieši tas pats, kas ir normāli paredzēts katram valsts sargam. Tas ir pielīdzināts tam pašam, kas ir Aizsardzības ministrijā, tam pašam, kas ir Iekšlietu ministrijā. Tātad kaut vai no šā viedokļa vien mums šis likums ir jāpieņem.

Nākamais ? diskusijas par saimniecisko darbību. Ko tad mēs gribam? Vai mēs gribam visu subsidēt no valsts budžeta vai tomēr meklēt visas iespējas, lai mūsu formējumi, kas valstī ir nepieciešami, attīstītos ar maksimāli maziem izdevumiem, dodot iespēju šos līdzekļus iegūt citādā veidā. Tātad varam runāt par sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem, par pašvaldību ziedotajiem līdzekļiem. Bet kāpēc lai mēs nerunātu arī par iespēju šos līdzekļus iegūt saimnieciskā darbībā? Tas taču ir loģiski. Šeit Gorbunova kungs jau minēja par šo ieroču lietu. Es gribētu minēt vēl vienu lietu ? objektu apsardzību. Vai tas ir normāli, ja katrā firmā un firmiņā, kas tagad rodas, veidojas savs apsardzes dienests? Katrs kooperatīvs veido kaut kādu savu bruņotu apsardzi. Vai nav loģiskāk un prātīgāk, ja to veic policija? Kāpēc lai to neveic Zemessardze, kura arī taču pilda policijas funkcijas? Par to mēs neviens nestrīdamies, un ir tieši prasība, ka šīs funkcijas ir jāveic. Ja Zemessardze veic policijas funkcijas, tā var veikt un tai ir jāveic šo objektu apsardze. Zemessargi to nedara, individuāli piestrādājot, tāpēc, ka viņiem ir ierocis mājās, to dara Zemessardzes formējums, bataljons, uzņemoties atbildību par noteikto objektu ar visu savu kaujas štatu. Ar to tiek iegūti līdzekļi. Neslēpsim, ka īstenībā ne ar valsts budžeta līdzekļiem, bet tieši ar šādiem līdzekļiem Zemessardze ir pacelta kaut vai tādā līmenī, kādā tā ir tagad. Tātad tas ir pozitīvi un ir jāturpina, un tas ir jāfiksē likumā.

Nākamais. Šeit bija strīds, un Ēlerta kungs, tā sapņaini raugoties zālē, izteicās: “Kur skatās Zemessardze? Kā tad tā: pēc vienošanās ar Aizsardzības ministriju daļai zemessargu tiks dota iespēja iziet valsts dienestu Zemessardzes rindās?’’ Ēlerta kungs, nav taču jāskatās apkārt! Zemessardze skatās skaidri un gaiši. Tā domā par kārtības un drošības nodrošināšanu Latvijā.

Nākamais. Šis princips nav domāts, lai radītu kaut kādus atvieglojumus, piemēram, memmesdēliņam, kas grib izvairīties no dienesta. Šis princips ir domāts tam, lai tie zemessargi, kuri jau ir sākuši savu darbību kā jaunsargi, kuri, pildot zemessargu pienākumus, ir guvuši noteiktas zināšanas, kuri ir iestrādājušies bataljona darbā, ir sastrādājušies ar saviem kolēģiem, ar saviem komandieriem, kuru izaugsmei ir nepieciešams turpināt profesionālo, militāro izglītību tieši Zemessardzes bataljona rindās, tajās arī paliktu. Šādus jauniešus pārceļot pēkšņi uz Jūras spēkiem vai uz kādu sapieru bataljonu, es domāju, mēs nodarām neglābjamu postu tieši Zemessardzes izaugsmei. Ko tad mēs gribam? Lai Zemessardze veidojas tikai kā pensionāru armija? Mēs gribam redzēt to jaunu, kvalificētu, spēcīgu. Mēs gribam tajā redzēt labākos puišus, kuri ir nepieciešami tieši Zemessardzes funkciju pildīšanai. Un nedomāsim, ka viņiem šis dienests būs nezin cik saldāks par dienestu uz robežas vai kur citur. Viņiem šī kvalitāte varbūt būs jāparāda dienu un nakti, gan šīs policejiskās funkcijas pildot, gan arī valsts drošības sardzē stāvot. Par to, ka katrs zemessargs, katrs jaunietis varētu to darīt, nav runas. Runa ir tikai par tiešām labākajiem, nepieciešamākajiem jauniešiem. Un par to ir jāpanāk vienošanās ar Aizsardzības ministriju. Tā ka izlasiet šo panta formulējumu, kur tas ir skaidri un gaiši pateikts.

Nākamais. Es gan noteikti pastāvētu uz to, ka mēs nedrīkstam nekādā ziņā dalīt Zemessardzi pilsētas un lauku Zemessardzē. Nav mums otrās šķiras cilvēku pilsētās. Vai tā ir kāda jauna politika? Vai mēs teiksim, ka pilsētās dzīvo salašņas, ka viņi nespēj kultūru radīt, ka laukos ir koncentrējusies visa labākā Latvijas iedzīvotāju daļa? Es domāju – ne. Latvijas strādnieks ir tāds pats patriots un tikpat uzticams Latvijai kā Latvijas lauku cilvēks. Viņiem kopā ir jābūt Zemessardzē un jābūt vienotiem savas tēvzemes sardzē. Un pilsētās šī kārtība pret kriminalitāti ir jāsargā tieši tāpat kā Latvijas laukos. Tieši tāpat. Vai kāds var apgalvot pretējo, ka pilsētās noziedzības nav, ka mēs brīvi staigājam pa ielām, ka šeit neaplaupa dzīvokļus un tā tālāk?

Tāpēc, mīļie kolēģi, es aicinātu dažu labu atturēties no savām negatīvajām emocijām, pirmajā brīdī ieraugot vienu vai otru caurumu likumprojektā. To visu mēs varam pieslīpēt. Par to varam diskutēt. Bet es aicinu balsot par šo likumprojektu. To gaida Zemessardze, tas ir nepieciešams Latvijas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai. Ja kāds vēl izvirza argumentu: “Ir taču policija, lai tā cīnās ar kārtības pārkāpējiem, ir taču aizsardzības spēki, lai tie nodrošina Latvijas valsts drošību’’, vai viņš var uzņemties atbildību, iznākt priekšā un pateikt: “Mums ir policija, kas tiek galā ar kriminalitāti, un mums nekas cits nav vajadzīgs. Mums ir aizsardzības spēki, kas atvairīs jebkurus draudus Latvijas drošībai’’? Vai ir kāds fantasts, kas to šeit grib izdarīt? Nav. Var jau būt, ka pēc daudziem gadiem, kad mums šī aizsardzības un drošības sistēma būs pilnveidojusies, mēs varēsim pie šā jautājuma atgriezties un pārskatīt dažas lietas. Bet šobrīd, kad mums nav policijas, kas spēj tikt galā ar kriminalitāti, kad mums nav Aizsardzības ministrijas spēku, kas varētu simtprocentīgi garantēt valsts drošību, paliek tikai šis pēdējais garants ? apbruņota tauta. Zemessardze ir apbruņota tauta. Un Zemessardze ir tā, kas uzņemsies atbildību par Latvijas valsts likteni, par visu Latvijā dzīvojošo līdzcilvēku drošību, viņu mantas un dzīvības likteni. Tāpēc es domāju, šobrīd mums ir jāiet šis ceļš, ir jāatbalsta likums “Par Zemessardzi” ar šīm apvienotajām funkcijām, ar policejiskajām un Zemessardzes funkcijām, jo tas ir Latvijas valstij vitāli svarīgs jautājums.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to debates ir pabeigtas. Ir gan mazliet pāri pusseptiņiem, bet es domāju, kolēģi, ka mēs godprātīgi pabeigsim savu darbu un nobalsosim par šo likumprojektu.

Godājamie kolēģi, deputāts Ēlerts ir rakstveidā iesniedzis priekšlikumu par konceptuālajiem balsojumiem. Tie ir divi. Pirmais, ka likums ir jāpapildina ar nodaļu par ieroču iegādi, uzskaiti, glabāšanu un lietošanu. Tas ir jāizdara līdz otrajam lasījumam. Un otrais, ka Zemessardze nevar uzņemties policijas pienākumus, ja policijas nav klāt. Tas ir konceptuāls variants.

Tātad ? vai kādam ir iebildumi, ka šie jautājumi ir konceptuāli? Nav. Tādā gadījumā balsošanas režīmu. Balsojam par Ēlerta kunga pirmo priekšlikumu, ka likums līdz otrajam lasījumam jāpapildina ar nodaļu par ieroču iegādi, uzskaiti, glabāšanu un lietošanu. Lūdzu rezultātu. Par ? 35, pret ? 3, atturas ? 13. Tātad pozitīvs lēmums. Lūdzu, Kristovska kungs, to ņemt vērā līdz otrajam lasījumam.

Vai Kides kungs par šo pašu vai par Ēlerta kunga otro priekšlikumu? Nē. Tad mums ir jāliek uz balsošanu otrais Ēlerta kunga konceptuālais priekšlikums. Es atgādināšu šo otro priekšlikumu. Tātad Zemessardze nevar uzņemties policijas pienākumus, ja policijas nav klāt.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Tieši šīs funkcijas ir saskaņotas ar Iekšlietu ministriju, un kopā ar Iekšlietu ministriju ir izstrādāts arī nolikums par šo funkciju pildīšanu. Šis nolikums tiks likts priekšā trešajā lasījumā, kad būs arī lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Manuprāt, izvirzītais jautājums vispār nav balsojams. Loģiski, ka Zemessardze nevar uzņemties policijas funkcijas. Tāpat ir loģiski, ka Zemessardze nevar uzņemties Teātra biedrības funkcijas, bet Zemessardze var uzņemties tās funkcijas, ko tā būs saskaņojusi ar policiju. Tā ka šis jautājums vispār nav balsojams. Es saprotu, ko jūs domājat... Varētu teikt “policejiskas funkcijas’’... Tad vēl par to varētu balsot, kaut gan es tādā gadījumā būtu absolūti pret, jo kur tad laukos policistu atradīs tie zemessargi? Viņš jau nav atrodams. Tur kādreiz trīs dienas ir jāmeklē, kamēr atrod.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs, pēc tam ? Gorbunova kungs.

Ģ.Krūmiņš: Es ierosinātu nelikt šo jautājumu uz balsošanu. Ja jau, policijai klāt neesot, zemessargiem nav tiesības uzņemties šīs funkcijas, tad kāda jēga viņiem to darīt, policijai klāt esot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Es saprotu, ka tagad mums tāda ekvilibristika sākas, bet varbūt tomēr pēc būtības ir jānobalso, jo zemessargi to vienkārši pieprasa. Tas ir būtisks jautājums, tāpēc es tomēr aicinātu nobalsot par šīm funkcijām. Lai Ābiķa kungs kā valodas priekšnieks to pareizi noformē, uzticēsim viņam tādu uzdevumu. Cita lieta, ko es teicu, runājot par to, ka tādā gadījumā, ja būs šis nolikums vai papildus vēl lēmums par šā likuma stāšanos spēkā, kur vajadzētu precizēt, ka šīs policejiskās (es nezinu, kā lai tās pareizi nosauc) jeb policijas funkcijas var pildīt tie, kuri iziet apmācību un kuri ir atestēti šim darbam. Tā nevar būt, ka katrs, kas nodevis zvērestu vai dara kaut ko citu, sāks pārbaudīt citus un pildīt šīs funkcijas. Ja tiks izdarīts šāds papildinājums, es tomēr aicinātu balsot “par”, jo tas atbilst tai būtībai, kuru mēs gaidām no Zemessardzes.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, te tika apšaubīts šā jautājuma konceptuālais raksturs. Saskaņā ar mūsu pagaidu reglamentu mums ir jānobalso par to, vai šis jautājums ir konceptuāls.

Balsošanas režīmu! Balsojam par to, ka šis jautājums ir konceptuāls. Lūdzu rezultātu. Par ? 28, pret ? 14, atturas ? 8. Tātad ir nobalsots, ka šis jautājums ir konceptuāls. Tātad mums ir jābalso par Ēlerta kunga formulējumu, ka Zemessardze nevar uzņemties policijas pienākumus, ja policijas nav klāt.

Par motīviem ? Kostandas kungs, pēc tam ? Kinnas kungs.

O.Kostanda: Es aicinu balsot pret šo Ēlerta kunga priekšlikumu, jo īstenībā tas nozīmēs Zemessardzes iznīcināšanu. Zemessardzei tikai valsts drošības apdraudējuma gadījumā ir valsts aizsardzības funkcijas, bet miera apstākļos tās pamatfunkcija ir šī policejiskā funkcija ? iedzīvotāju pašaizsardzība pret kriminalitāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Krastiņa kungs, paskaidrojiet man, absolūti nemilitāram cilvēkam, ko nozīmēs balsojums šādā situācijā. Ja mēs atbalstīsim Ēlerta kunga priekšlikumu, tad es saprotu, ka zemessargi nevarēs organizēt, teiksim, posteņus uz ceļiem un apturēt garāmbraucošās mašīnas. Ja neatbalstīsim, tad varēs to darīt neatkarīgi no policijas klātbūtnes?

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, jūs nepareizi adresējat šo jautājumu. Kristovska kungs ziņoja par šo jautājumu.

Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Es gribētu teikt, ka ir nolikums par zemessargu pienākumiem un tiesībām, sadarbojoties ar policiju vai policijai klāt neesot. Un tur ir noteikts, kad Zemessardze var pati darboties un kad tā nevar pati darboties, kad obligāti ir jābūt klāt policistam. Ja jūs izvirzāt jautājumu, ka tikai kopā ar policiju var apturēt automašīnu, tādā gadījumā tas arī būs tikai kopā ar policiju, bet tas tiks vēl kā atsevišķs jautājums diskutēts un atsevišķā lēmumā atspoguļots.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl Eglāja kungs vēlas izteikties.

V.Eglājs: Domāju, ka jāļauj Zemessardzei veikt tās funkcijas, kas paredzētas likumā un nolikumā par Zemessardzi, jo nodalīt, ka ir ekskluzīvas policijas funkcijas, mūsu apstākļos nav iespējams. Tāpēc es aicinu balsot pret, jo šādā formulējumā tas nebūs pareizi.

Priekšsēdētājs: Man laikam nav jāatkārto Ēlerta kunga priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga konceptuālo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par ? 5, pret ? 41, atturas ? 3. Šis konceptuālais ierosinājums nav pieņemts. Ja nav citu ierosinājumu vēl par kādu konceptuālu balsojumu...

Kides kungs nāk pie mikrofona. Lūdzu.

E.Kide: Visnotaļ atbalstot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es nekādi nevarētu balsot par 6., 44. un 45.pantu par sociālajām garantijām. Kādēļ par 6.pantu ne? Šeit ir nepareizība. Ne tikai neatbilstība pašreizējiem likumiem, bet arī tāda nepareizība, ka šā panta 1.apakšpunkts runā pretī 3.apakšpunktam. Ir neatbilstība arī ar likumu “Par uzņēmējdarbību”. Pašreizējam likumam par uzņēmējdarbību to vajadzētu atbalstīt, bet šo likuma pantu, manuprāt, vajadzētu formulēt tā, lai par to varētu balsot otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Kides kungs, mums ir tāda īpatnība Augstākajā padomē, ka konceptuālus priekšlikumus iesniedz rakstveidā formulētus, bet plenārsēdē balso par to, vai priekšlikumi ir konceptuāli vai nav konceptuāli.

E.Kide: Par nepareizībām likuma pantā arī?

Priekšsēdētājs: Es jums atvainojos, tas ir pirmais lasījums, kad tiek balsoti konceptuāli jautājumi, Kides kungs! Jums ir jāierosina konceptuāli balsojumi, tad plenārsēde varēs balsot.

E.Kide: Attiecībā uz 44. un 45.pantu man otrajā lasījumā gribētos dabūt aprēķinus, cik līdzekļu šie panti prasīs no budžeta. Tad priekšlikums priekš otrā lasījuma ? aprēķināt budžeta izmaksas. Aprēķini nav sarežģīti, jo tik un tā šos skaitļus nāksies tūdaļ iesniegt šim budžetam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs! Kāds konkrēti ir jūsu ierosinājums par konceptuālo balsojumu?

E.Kide: Man bija ierosinājums 6.pantu atstāt pirmajā lasījumā, jo tā formulējums ir neprecīzs.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs vēlaties svītrot 6.pantu?

E.Kide: Nē. Atstāt 6.pantu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Mēs pirmajā lasījumā pašlaik tikai akceptējam, tas nav vēl nevienā lasījumā, Kides kungs.

E.Kide: Nu, šādā formulējumā...

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt par 6.pantu atsevišķi balsot ? konceptuāli, tā es sapratu?

E.Kide: Ir ierosinājums šādā formulējumā nepieņemt šo pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu, kolēģi, teikt, ka konceptuāls balsojums varētu būt par to, vai mēs vispār piešķiram kaut kādas sociālās garantijas vai vispār atsakām jebkādas sociālas garantijas. Labot pantu un saskaņot var otrajā lasījumā un trešajā lasījumā. Tādēļ es komisijas vārdā aicinātu šos cilvēkus, kuri uzskata, ka kādā pantā jāizdara precizējumi, iesniegt savus priekšlikums. Mēs komisijā izteiksim paldies šiem kolēģiem, apspriedīsim un akceptēsim vai noraidīsim viņu ierosinājumus. Bet šodien ir likumprojekta konceptuāls lasījums.

Priekšsēdētājs: Mēs balsojot noskaidrosim, vai tas ir konceptuāli vai nav.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Vēl ir viens, manuprāt, konceptuāls balsojums. Es atvainojos, ka neesmu iesniedzis rakstveidā. Jautājums ir par 6.pantu. Par to runāja arī Kides kungs, bet tikai citā kontekstā. Tur ir teikts, ka Zemessardze lieto zemi bez maksas. Es atvainojos, tas vitāli skar konkrētās pašvaldības intereses. Republikā nav tāda precedenta, ka kāda iestāde ? vai tā būtu budžeta iestāde vai citāda iestāde ? lietotu zemi bez maksas. Tāpēc es ierosinu šo ierakstu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es arī atzīmēju, ka 3.apakšpunkts neatbilst spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, tas ir, nodokļu likumiem, jo šeit paredzēts visus objektus atbrīvot no nodokļiem, arī zemi atbrīvot no nodokļu maksājumiem. Tur vajadzētu precizēt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tūlīt mēs nobalsosim, vai Kides kunga un Kinnas kunga ierosinājumiem ir konceptuāls raksturs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, vai šie divi ir konceptuāla rakstura ierosinājumi. Lūdzu rezultātu. Par - 10, pret - 25, atturas - 13. Tātad plenārsēde nedomā, ka šiem ierosinājumiem būtu konceptuāls raksturs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 38 - par, 5 - pret, 6 - atturas. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Pirms mēs beidzam plenārsēdi, Kristovska kungs, sakiet, līdz kuram datumam jūs lūdzat iesniegt labojumus un papildinājumus otrajam lasījumam? To paredz mūsu reglaments.

Ģ.Kristovskis: Es ceru, ka priekšlikumi kādu divu nedēļu laikā varētu nonākt manā rīcībā un tad tos varētu apkopot.

Priekšsēdētājs: Tātad divas nedēļas. Vēl Kinnas kungam ir paziņojums.

J.Kinna: Krastiņa kungs, man ir lūgums, lai uz otru lasījumu būtu arī Juridiskās pārvaldes atzinums par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, prasiet to Kristovska kungam! Es tikai vadu plenārsēdi.

Plenārsēde ir slēgta, rīt turpinājums pulksten 10.00.

 

(Sēdes beigas)