Par 1 lata monētu ar pūcessaktas attēlu

Jaunā 1 lata (saīsināti – Ls 1) apgrozības monēta

Izmēri: diametrs – 21,75 mm, svars – 4,80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta 2007.gadā “Münze Österreich” (Austrija)

Mākslinieki:

Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2007. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā pūcessaktas attēls, no tā pa kreisi – skaitlis 1, pa labi – uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar pūcessaktas attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Banka turpina dažādot Latvijas naudas dizainu ar ierobežotas tirāžas 1 lata monētām, iekaļot tajās Latvijai raksturīgas zīmes, tēlus, notikumus. Apgrozībā ir monētas ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga un priedes čiekura attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.

Kādēļ monētā iekalta pūcessakta?

Nu jau tradicionāli Latvijas Banka ik gadu papildina apgrozības monētu klāstu ar diviem vienlatniekiem. Uz 2007.gada pirmās jaunās 1 lata monētas likta Latvijas senvēstures liecība – pūcessakta, tādējādi turpinot etnogrāfisko motīvu izmantošanas tradīciju, kas sākta lata banknošu un lata un santīmu monētu reversos (piemēram, 10 latu banknotes reversā redzams stopa šķēršu saktas attēls). Pūcessakta ir saspraude vīriešu virsdrēbju aizdarei, tā ir viena no senākajām un izteiksmīgākajām baltu cilšu vīriešu rotām, pēc rotkaļu teiktā, agrāk saukta arī par polārzvaigzni.

Lielās, ar sudrabu platētās pūcessaktas bija izplatītas baltu cilšu (latgaļu, zemgaļu un kuršu) apdzīvotajā teritorijā vidējā dzelzs laikmeta otrajā pusē (8. un 9.gs.) un tika izmantotas vīriešu virsdrēbju aizdarei. Tagadējā Latvijas teritorijā atrasts aptuveni 30 pūcessaktu (t.sk. 20 – latgaļu), dažas – arī tagadējās Lietuvas un Igaunijas teritorijā. To pagatavošanai bija nepieciešama izcila amata prasme, un process bija ļoti darbietilpīgs. Pūcessaktas atrastas tikai bagātu ļaužu apbedījumos un uzskatāmas par sava laika prestiža priekšmetu. Kultūras mantojuma spilgtā liecība tagad padara daudzveidīgāku 1 lata apgrozības monētu klāstu.

Abas 2006.gada monētas tematiski vienoja gadskārtu motīvs – vasaras saulgriežos – Jāņu vainags un Ziemassvētku laikā – čiekurs.

Kas ir monētas autori, kur tās kaltas?

Monētas grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Jaunās 1 lata monētas kaltas Austrijas kaltuvē.

Ar ko atšķiras jaunā 1 lata monēta?

Jaunajai 1 lata monētai reversā attēlota pūcessakta. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2007. Citu atšķirību monētām nav.

Cik daudz jauno monētu nokalts?

Monētas tirāža ir viens miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta. Tirāža noteikta, lai monētu pietiktu cilvēkiem, kuri to vēlēsies uzglabāt, taču apgrozībā (maksājumos) tās parādītos reti.