Ministru kabineta noteikumi Nr. 391
Rīgā 1999.gada 23.novembrī (prot. Nr. 65, 6.§)
Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 10.pantu
1. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (turpmāk — inspekcija) ir Labklājības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura kontrolē veselības aprūpes kvalitāti ārstniecības iestādēs neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības.
2. Inspekcija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un inspekcijas pilnu nosaukumu, kā arī budžeta konts Valsts kases norēķinu centrā.
3. Inspekcijas galvenās funkcijas:
3.1. kontrolēt un pārraudzīt veselības aprūpes profesionālo kvalitāti ārstniecības iestādēs neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības;
3.2. kontrolēt pārejošas darbnespējas ekspertīzes kvalitāti;
3.3. aizstāvot pacientu intereses, izskatīt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus veselības aprūpes un pārejošas darbnespējas ekspertīzes jautājumos;
3.4. ja ir sūdzības un priekšlikumi, pārbaudīt un sniegt galīgo atzinumu par veselības aprūpes profesionālo kvalitāti un patoloģiski anatomisko izmeklēšanu ārstniecības iestādēs — pacientu nāves gadījumos;
3.5. izstrādāt un iesniegt labklājības ministram priekšlikumus par veselības aprūpes kvalitātes politikas veidošanu un veselības aprūpes kvalitātes sistēmas pilnveidošanu valstī, kā arī informēt labklājības ministru par veikto pārbaužu rezultātiem;
3.6. sniegt atzinumu par veselības aprūpes kvalitāti un darbspējas ekspertīzi ārstniecības iestādēs;
3.7. kontrolēt sertifikācijas institūciju izsniegto sertifikātu esamību ārstniecības iestādēs;
3.8. ierosināt ārstniecības iestāžu sertifikācijas institūcijām novērtēt sertificētās ārstniecības iestādes atbilstību obligātajām prasībām, lai izlemtu jautājumu par attiecīgās ārstniecības iestādes sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu;
3.9. kontrolēt, kā ārstniecības iestādēs tiek izpildīti normatīvie akti, kas saistīti ar veselības aprūpes kvalitāti;
3.10. kontrolēt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises esamību ārstu praksēs;
3.11. kontrolēt narkotisko un tām pielīdzināmo psihotropo zāļu un psihotropo vielu legālo apriti ārstniecības iestādēs.
4. Inspekcija ir tiesīga:
4.1. veikt plānveida veselības aprūpes kvalitātes pārbaudes ārstniecības iestādēs neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības, kā arī veikt attiecīgās pārbaudes, ja ir sūdzības un pieprasījumi;
4.2. pieprasīt un saņemt no privātpersonām un amatpersonām dokumentus un ziņas par inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu pareizību;
4.3. ja ārstniecības iestādēs tiek konstatēti veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes pārkāpumi, piemērot vainīgajām personām administratīvos sodus atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksam;
4.4. ievērojot pārbaužu rezultātus, savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus un izteikt brīdinājumus, minot konstatētos pārkāpumus, kā arī sniegt ārstniecības iestāžu vadītājiem un ārstniecības personām ieteikumus pārkāpumu cēloņu novēršanai;
4.5. ievērojot pārbaužu rezultātus, savas kompetences ietvaros iesniegt labklājības ministram priekšlikumus veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes jautājumos;
4.6. savas kompetences ietvaros sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem un arodorganizācijām.
5. Inspekcijas darbu vada inspekcijas vadītājs — valsts galvenais eksperts, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. Inspekcijas vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts).
6. Inspekcijas vadītāja tiesības un pienākumi:
6.1. piemērot vainīgajām personām administratīvos sodus, ja ārstniecības iestādēs tiek konstatēti veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes pārkāpumi;
6.2. ievērojot pārbaužu rezultātus, savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus un izteikt brīdinājumus, minot konstatētos pārkāpumus, kā arī sniegt ārstniecības iestāžu vadītājiem un ārstniecības personām ieteikumus pārkāpumu cēloņu novēršanai;
6.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar inspekcijas finansu līdzekļiem;
6.4. saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem apstiprināt inspekcijas struktūru un štatu sarakstu;
6.5. pieņemt darbā un atlaist no darba inspekcijas darbiniekus, iecelt amatā un atbrīvot no amata inspekcijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus);
6.6. izdot rīkojumus, kas ir obligāti inspekcijas ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un darbiniekiem;
6.7. slēgt saimnieciskos un citus līgumus;
6.8. izsniegt ārstiem ekspertiem pilnvaras, lai viņi varētu pārstāvēt inspekciju tiesā;
6.9. saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem stimulēt vai disciplināri sodīt inspekcijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un darbiniekus;
6.10. pārstāvēt inspekciju valsts un pašvaldību institūcijās, tiesā, kā arī citās iestādēs un organizācijās.
7. Inspekcijas vadītāja prombūtnē vai viņa uzdevumā inspekcijas vadītāja tiesības īsteno un pienākumus pilda inspekcijas vadītāja vietnieks vai vietnieki, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti).
8. Inspekcijas uzturēšanas izdevumi tiek segti no Labklājības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru prezidents A.Šķēle
Labklājības ministrs R.Jurdžs