Ārlietu ministrs, piedaloties Baltijas jūras valstu padomes darbā Zviedrijā

Tiekoties ar Zviedrijas ārlietu ministru

Ārlietu ministrs Artis Pabriks Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ietvaros Malmē, Zviedrijā, tikās ar Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu, puses bija vienisprātis, ka organizācija jāreformē, lai tā veicinātu Baltijas jūras reģiona vēl dinamiskāku attīstību un ekonomisko izaugsmi.

Paredzams, ka sanāksmes laikā BJVP dalībvalstu ārlietu ministri vienosies par mandātu organizācijas reformēšanai. Tā būs jāsāk Latvijas prezidentūras laikā, kas sāksies šā gada 1.jūlijā. Latvijas prezidentūras prioritātes būs izglītība, enerģētika un civilā drošība.

Tikšanās laikā Latvijas un Zviedrijas ārlietu ministri pārrunāja enerģētikas tirgus jautājumus Baltijas jūras reģionā. Artis Pabriks akcentēja energotīklu starpsavienojumu nozīmīgumu, lai nodrošinātu efektīvu enerģētikas tirgu un garantētu reģiona valstu energoresursu piegādes drošību.

Amatpersonas pārrunāja Eiropas kaimiņu politikas aktualitātes un nepieciešamību turpināt atbalstu reformām bijušajās padomju republikās, ES tālāko paplašināšanos, Baltijas reģiona drošību, attiecības ar Krieviju. Karls Bilts atzīmēja pozitīvo dinamiku Latvijas un Krievijas attiecībās un pauda cerību, ka Krievijas Valsts dome nekavēsies ar Latvijas–Krievijas robežlīguma ratifikāciju.

Tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru

Ārlietu ministrs Artis Pabriks Baltijas jūras valstu padomes ietvaros Malmē, Zviedrijā, 12.jūnijā tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un aicināja Krievijas pusi tuvākajā laikā pabeigt Latvijas–Krievijas robežlīguma ratifikāciju. Viņš norādīja, ka Latvija jau ir izpildījusi visas procedūras, lai šā gada 27.martā parakstītais robežlīgums varētu stāties spēkā.Krievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Krievijas pusei nav politisku šķēršļu Latvijas–Krievijas robežlīguma ratifikācijai un Krievijas Federācijas Valsts dome tuvākajā laikā ratificēs līgumu.

Krievijas ārlietu ministrs izteica iespēju ierasties vizītē Latvijā pēc robežlīguma ratifikācijas Krievijā. S.Lavrovs arī minēja, ka Krievija būtu gatava uzņemt Latvijas prezidentu Maskavā šā gada rudenī. Sarunas laikā A.Pabriks akcentēja Latvijas ieinteresētību intensificēt abu valstu divpusējo dialogu, tai skaitā valsts augstāko amatpersonu starpā.

Abu valstu ārlietu ministri apstiprināja šā gada 20.jūlijā plānotās Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sanāksmes nozīmīgumu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, izvērtējot līguma par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas un par sadarbību sociālās drošības jomā parakstīšanas iespējas. Ministri pārrunāja arī sabiedrības integrācijas procesus Latvijā, kā arī aktuālas starptautiskas problēmas.

Runājot par bruņojuma kontroli, A.Pabriks pauda viedokli, ka Latvija vienmēr ir bijusi transparenta bruņojuma kontroles jomā EDSO 1999.gada Vīnes dokumenta un Atvērto debesu līguma ietvaros. Attiecībā uz līgumu par parasto bruņojumu Eiropā (CFE – Treaty on Conventional Armed Forces in Europe) A.Pabriks uzsvēra, ka Latvija būs gatava sākt sarunas par pievienošanos CFE līgumam, tiklīdz adaptētais CFE līgums būs stājies spēkā un jaunu valstu iestāšanās CFE kļūs iespējama.

Tikšanās laikā ministri apsprieda arī Kosovas statusa un Irānas kodolprogrammas jautājumus.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments