Par Krievijas Valsts domes deputātu vizīti Latvijā

No 11. līdz 15. jūnijam oficiālā labas gribas vizītē Latvijā uzturas Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegācija. Delegāciju vada Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis, Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu Latvijas sadarbības grupas koordinators (vadītājs) Anatolijs Starkovs (attēlā pa kreisi), delegācijā iekļāvušies – Valsts domes Sieviešu, ģimenes un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece Tamāra Fraļcova, Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Sigutkins, Valsts domes Ekonomiskās politikas, uzņēmējdarbības un tūrisma komitejas loceklis Georgijs Lazarevs, Valsts domes Starpparlamentu sakaru pārvaldes Parlamentārās sadarbības ar NVS un Baltijas valstīm nodaļas galvenā konsultante Nataļja Ostrogska. Savukārt Latvijas Republikas Saeimā deputātu grupu sadarbībai ar Krievijas parlamentu vada deputāts Dainis Turlais (attēlā pa labi). Vakar un aizvakar, intensīvā viedokļu (bieži vien atšķirīgu, bet kopsaucēju meklējošu) apmaiņā deputāti tikās Saeimas komisijās un ministrijās, bet vakardienas pievakarē – ar Latvijas pareizticīgo Baznīcas galvu, Rīgas un visas Latvijas metropolītu Aleksandru viņa rezidencē un Svētās Trīsvienības katedrālē (vidus attēlā) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”; Toms Kalniņš, A.F.I.

Saeimā

12.jūnijā Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs Dainis Turlais un deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupu sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu.

Abas puses bija vienisprātis, ka divpusējās attiecības ir uzlabojušās un kļuvušas draudzīgas, un pauda pārliecību par to turpmāku veiksmīgu un konstruktīvu attīstību. Deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs D.Turlais teica, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības ieguvušas jaunu attīstības pakāpi, kurā liela loma bijusi abu valstu robežlīguma parakstīšanai un ratificēšanai Latvijas Saeimā, kas deputātiem bijis ļoti nozīmīgs lēmums. Viņš pauda pārliecību, ka veiksmīgi turpmāk tiks risināti arī praktiskās sadarbības jautājumi, tostarp vairāk nekā divdesmit starpvaldību līgumi, kas skar ekonomiku, cilvēktiesības, iekšējo un ārējo drošību, kā arī izglītību, zinātni un kultūru.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaita Krievijas parlamentā. Krievijas Federācijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis, deputātu grupas koordinators Anatolijs Starkovs, kā arī Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs informēja, ka jau tuvākajā laikā ir plānots to ratificēt Krievijas Valsts domē.

D.Turlais izteica Latvijas atbalstu Krievijas vēlmei iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā un norādīja, ka tā dotu iespēju veiksmīgāk risināt kopīgus jautājumus. A.Starkovs pateicās par Latvijas pausto atbalstu.

Krievijas delegācijas deputāti pastāstīja par politisko situāciju savā valstī, jauno vēlēšanu sistēmu un gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas aktivizē politisko cīņu valstī.

Tika pārrunāta arī situācija Latvijas un Krievijas robežpunktos. Abu pušu deputāti bija vienisprātis par tranzīta caurlaidības pierobežā jautājuma ātrākas risināšanas nepieciešamību. Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Sigutkins pastāstīja, ka šobrīd Krievijā jau norit robežpunktu paplašināšana.

Apspriežot izglītības reformu gaitu un tās kvalitāti Latvijā, Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis pastāstīja, ka starptautiskas ekspertīzes dati liecina, ka izglītības kvalitāte Latvijā gan skolās ar latviešu, gan ar krievu mācību valodu neatšķiras no izglītības kvalitātes citās valstīs. Turklāt Latvijā nereti skolēni, kas ir beiguši skolu ar krievu valodas apmācību, darba tirgū ir konkurētspējīgāki, jo labi pārzina trīs valodas – krievu, latviešu un angļu. Viņš norādīja, ka izglītības sistēma Latvijā un Krievijā saskaras ar līdzīgām problēmām – skolās trūkst skolotāju un ir zems atalgojums. Savukārt deputāts Nils Ušakovs piebilda, ka izglītības līmenis skolās ar krievu valodas apmācību ir pazeminājies, jo kvalitatīvai izglītības reformas īstenošanai nebija sagatavoti skolotāji un izstrādāta nepieciešamā metodika. N.Ušakovs pauda interesi par Krievijā izstrādātajām valodu apmācības metodikām, ko veiksmīgi varētu izmantot arī Latvijā.

Krievijas vēstnieks Latvijā V.Kaļužnijs ierosināja 15.jūnijā delegācijām tikties atkārtoti, lai apkopotu vizītes rezultātus.

Tikšanās noslēgumā A.Starkovs izteica aicinājumu Latvijas parlamenta delegācijai rudenī apmeklēt Krieviju un pasniedza grāmatu veltītu Krievijas domes 100 gadu jubilejai.

12.jūnijā Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs un deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu koordinatoru Anatoliju Starkovu un viņa vadīto delegāciju.

Krievijas Valsts domes delegācijas vadītājs A.Starkovs informēja, ka deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu vizītes Latvijā mērķis ir sagatavoties Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijai Krievijas Valsts domē. Viņš atzina, ka tas nebūs viegli, jo robežlīguma ratifikācija ir cieši saistīta ar abās valstīs notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem.

Krievijas Valsts domes Ekonomiskās politikas, uzņēmējdarbības un tūrisma komitejas loceklis Georgijs Lazarevs, raksturojot Krievijas ekonomisko situāciju, norādīja uz valsts straujo ekonomisko izaugsmi un tās stabilitāti, kas panākta ar jaunāko zinātnes sasniegumu un tehnoloģiju ieviešanu. Svarīga nozīme ir arī sakārtotajai likumdošanai, pieaugošajiem investīciju apjomiem, kā arī inovācijām. G.Lazarevs pieskārās arī Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām, aicinot Latvijas uzņēmējus aktīvāk meklēt biznesa kontaktus Krievijā, piemēram, celtniecības, rekonstrukcijas un iekārtu montāžas jomā. “Ekonomika ir instruments, kas vieno un kas ietekmē attiecības,” teica G.Lazarevs.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis informēja, ka Latvija ir atvērta jebkurai uzņēmējdarbībai, kas strādā pēc Eiropas Savienības standartiem, arī Krievijas uzņēmējiem. Viņš pauda pārliecību, ka citu Latvijai un Krievijai svarīgu starpvalstu līgumu noslēgšanas process neapstāsies pēc abu valstu robežlīguma ratificēšanas Krievijas Valsts domē. Nākamie parakstāmie līgumi būtu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas un par investīciju aizsardzību.

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs G.Blumbergs tikšanās laikā akcentēja Latvijai svarīgu ekonomiskās sadarbības ar Krieviju jautājumu risināšanas nepieciešamību par kokmateriālu izvedmuitas un dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu pārskatīšanu, bet komisijas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts norādīja uz Latvijas un Krievijas robežkontroles punktu caurlaidības paaugstināšanu.

Pēc komisijas deputātu uzklausīšanas Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Sigutkins norādīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu un kokmateriālu muitas tarifu jautājums ir aktuāls arī Krievijai un ka šis jautājums atrisināsies līdz ar Krievijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā. Savukārt Latvijas un Krievijas robežas caurlaides spējas paaugstināšanai Pleskavas apgabalā jāplāno plaši celtniecības darbi, taču Krievijas pusei pašlaik to liedz darīt neratificētais abu valstu robežlīgums.

Runājot par enerģētikas jautājumiem, V.A.Krauklis minēja nepietiekamās elektroenerģijas jaudas, kas liek aktualizēt jautājumu par jaunas termoelektrocentrāles celtniecību, un mūsu valsts ieinteresētību Dobeles pazemes gāzes krātuves attīstībā, kas palielinātu enerģijas piegādes drošību vairākām Eiropas valstīm. Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs pauda viedokli, ka Latvija atrisinātu daudzas problēmas, ja izmantotu iespēju pieslēgties Ziemeļeiropas gāzes vadam.

Sarunas noslēgumā viesi pateicās par iespēju tikties un ierosināja apkopot Latvijai aktuālo kopīgi ar Krievijas Valsts domi risināmo jautājumu loku.

13.jūnijā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupu sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu.

Runājot par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju, Krievijas Federācijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis, deputātu grupas vadītājs Anatolijs Starkovs informēja, ka Latvijas un Krievijas robežlīgums šobrīd ir saskaņots ministrijās un valsts institūcijās un jau tuvākajā laikā tiks ratificēts Valsts domē. Viņš piebilda, ka domē to plāno pieņemt bez aizķeršanās.

Tikšanās laikā tika runāts par Latvijas un Krievijas divpusējās līgumu bāzes pilnveidošanas nepieciešamību, kas sekmētu abu valstu sadarbību ekonomikas, izglītības un tūrisma jomā. Runājot par sadarbību sociālās drošības jomā, A.Bērziņš informēja, ka Latvija šo līgumu ir parakstījusi, un norādīja uz iniciatīvas trūkumu no Krievijas puses šā jautājuma turpmākajā risināšanā. Komisijas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis vērsa uzmanību uz nepieciešamību parakstīt trīspusējo nolīgumu starp Latviju, Krieviju un Baltkrieviju par sadarbību Daugavas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā. Kā svarīgi nākotnē risināmi jautājumi tika minēti tarifu politikas jautājumi, kā arī abu valstu arhīvu sadarbība.

Runājot par naturalizācijas gaitu, Valsts domes Sieviešu, ģimenes un bērnu lietas komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece Tamāra Fraļcova norādīja, ka Latvijā pēdējā laikā tā palēninās, un interesējās, vai nebūtu lietderīgi vienkāršot pilsonības ieguves procedūru. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš norādīja, ka Latvijas naturalizācijas likumi atbilst starptautiskajai likumdošanas praksei un ir vieni no liberālākajiem Eiropas Savienībā. Savukārt komisijas deputāte Sandra Kalniete atzina, ka viens no lielākajiem Latvijas sasniegumiem ir pilsoniskā saskaņa, un norādīja, ka Latvijai ir unikāla pieredze sabiedrības integrācijas procesā un nepieciešamās likumdošanas izveidē.

Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs ierosināja rudenī rīkot konferenci par triju Baltijas valstu un Krievijas turpmākās sadarbības iespējām.

Noslēgumā tika nolemts izveidot kopīgu tikšanās protokolu, kurā tiks apkopoti vizītes laikā Saeimā apspriestie jautājumi, un plānots, ka to parakstīs deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs D.Turlais un Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupas vadītājs A.Starkovs.

Saeimas preses dienests

Ārlietu ministrijā

12.jūnijā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Maija Manika tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Saeimu delegāciju, kuru vadīja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Anatolijs Starkovs.

Sarunas laikā Latvijas puse pauda gandarījumu par politiskā dialoga intensifikāciju visos līmeņos, tai skaitā starpparlamentārā līmenī. Latvijas puse interesējās par Latvijas–Krievijas robežlīguma ratifikāciju gaitu Krievijas Valsts domē. Krievijas deputāti apliecināja ieinteresētību pabeigt robežlīguma ratifikāciju līdz Krievijas parlamenta pavasara sesijas beigām jūlija sākumā.

Tika pārrunātas arī līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas iespējas – abas puses pauda ieinteresētību pabeigt darbu pie Dubultnodokļu konvencijas, Investīciju veicināšanas un aizsardzības līguma, Sociālās nodrošināšanas līguma un līguma par sadarbību tūrisma jomā.

Latvijas puse informēja, ka ir pabeigts darbs pie abu Starpvaldību komisijas darba grupu izveidošanas un uzsvēra Starpvaldību komisijas nozīmi starpvalstu attiecību veidošanā. Krievijas deputāti uzsvēra ieinteresētību pēc iespējas ātrākā Starpvaldību komisijas darbības sākšanā.

Abas puses arī atzīmēja gatavību turpināt darbu pie Latvijas – Krievijas robežkontroles punktu caurlaidības spēju palielināšanas, risinot infrastruktūras uzlabošanas un attīstības jautājumus.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments