No 22. līdz 24. novembrim ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piedalījās kārtējā Rietumeiropas Savienības (RES) un asociēto valstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē Luksemburgā.

Sanāksmē tika diskutēts par Eiropas drošības un aizsardzības politikas veidošanu un atziņām, kas gūtas pēc Kosovas krīzes. Tikšanās ietvaros bija vairākas atsevišķas ārlietu un aizsardzības ministru sesijas, kā arī kopējā plenārsēde. 23. novembrī risinājās diskusija par tematu "Mācības no krīzēm Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā".

Diskusijās apstiprinājās viedoklis, ka Eiropas valstīm neatkarīgi no to pašreizējās institucionālās piederības ir jāattīsta jauni, efektīvi krīžu pārvarēšanas mehānismi, lai no politiskiem lēmumiem ātri varētu nonākt pie efektīvas un koordinētas militārās rīcības. Jāefektivizē aizsardzības vajadzībām paredzētie līdzekļi, vadības un bruņojuma sistēmas.

Septiņas RES asociētās partnervalstis — Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija — nāca klajā ar kopēju pozīciju par Eiropas Savienības (ES) drošības un aizsardzības politikas attīstību. Ārlietu ministru sesijas laikā par šo jautājumu uzstājās arī Indulis Bērziņš.

Ārlietu ministru sesijas diskusijās tika uzsvērts, ka Rietumeiropas savienība pašlaik nav nedz efektīva politisko lēmumu pieņemšanas mehānisma, nedz pietiekamas militārās kapacitātes, kas ļautu veikt Eiropas miera uzturēšanas operācijas. Amatpersonas apsveica faktu, ka ES ir gatava uzņemties lielāku lomu miera uzturēšanas operācijās savā perifērijā un attīstīt tam atbilstošas struktūras. Šajā jautājumā ir svarīgi ES Ķelnes sanāksmes lēmumi, un amatpersonas izteica cerību, ka decembrī Helsinkos tiks turpināts aizsāktais darbs Eiropas drošības un aizsardzības politikas veidošanā.

Vairākums klātesošo atzinīgi vērtēja RES asociēto partneru izteikto kopējo pozīciju un atbalstīja visu ieinteresēto pušu iesaisti Eiropas miera operācijās.

RES ir starptautiska organizācija, kuras kompetencē ir Eiropas drošības un aizsardzības jautājumi. Savienībā ir 28 valstis, un Latvijai tajā ir asociētā partnera statuss.

Aizsardzības ministrs debatēs uzstājās ar runu par Latvijas viedokli šajos jautājumos. Daloties Latvijas kā nelielas valsts pieredzē par tās dalību starptautiskajās miera operācijās, Ģ.V.Kristovskis pauda viedokli, ka efektīvākais mūsu valsts ieguldījums Eiropas drošībā un stabilitātē ir piedalīšanās šajās operācijās ar specializētām mediķu, militāro policistu, sapieru un ūdenslīdēju vienībām.

Luksemburgā Ģ.V.Kristovskim bija bilaterāla tikšanās ar Zviedrijas aizsardzības ministru Bjornu fon Sīdovu, kurā pārrunātas Baltijas jūras valstu reģionālās drošības iniciatīvas.

Neoficiālā sarunā aizsardzības ministrs vienojās ar Lielbritānijas aizsardzības ministru Džefriju Hūnu tikties Eiroatlantiskās partnerattiecību padomes sanāksmē decembra sākumā Briselē.

Ārlietu ministrijas preses centrs, Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību un preses nodaļa