Ministru kabineta rīkojums Nr.371

Rīgā 2007.gada 14.jūnijā (prot. Nr.33 43.§)

Par Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programmu 2007.–2011.gadam

1. Atbalstīt Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programmu 2007.–2011.gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju un Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām programmas īstenošanā.

3. Vides ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju līdz 2008.gada 31.decembrim un turpmāk katru gadu līdz 31.decembrim sagatavot un vides ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu un aktualizēšanas nepieciešamību.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmā paredzēto uzdevumu īstenošanai turpmākajos gados skatīt vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta

2007.gada 14.jūnija rīkojums Nr.371)

Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programmas 2007.–2011.gadam kopsavilkums

Biogāzes kā enerģijas avota popularitāte pēdējo 15 gadu laikā Eiropas Savienības valstīs ir ievērojami pieaugusi. Par sektora nozīmīgumu ekonomikā un enerģētikā liecina fakts, ka 20 Eiropas valstīs 2004.gadā kopumā saražoti 4265 miljoni tonnu naftas ekvivalentu. Lai gan lielāko daļu no apjoma veido atkritumu noglabāšanas poligonos iegūtā biogāze, lauksaimniecības izcelsmes materiālu pārstrāde aug ļoti strauji. Ar lauksaimniecības uzņēmumiem saistīto biogāzes ražotņu skaits Eiropā pieaudzis no 1500 ražotnēm 2001.gadā līdz vairāk nekā 2000 ražotnēm 2004.gadā, šobrīd sasniedzot jau vairāk nekā 3500 iekārtas Vācijā. Pieaugošās vides un higiēnas prasības Eiropas Savienībā ir galvenie faktori, kas veicina nozares attīstību, izmantojot jaunu tarifu, nodokļu un regulējošu ierobežojumu sistēmu.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija apņēmusies 2010.gadā, izmantojot atjaunojamus resursus, saražot 49,3 % no valsts iekšzemes elektroenerģijas patēriņa, un noteiktu daļu varētu veidot no lauksaimniecības biomasas iegūtā enerģija.

Programmā tiek analizētas iespējas biogāzi iegūt no:

1) lauksaimniecības produktiem;

2) ražošanas procesu atlikumiem;

3) bioloģiski noārdāmiem atkritumiem.

Programmas mērķis ir attīstīt biogāzes kā atjaunojamās enerģijas avota ražošanu un izmantošanu Latvijā, vienlaikus kompleksi risinot ražošanas, apstrādes un pārstrādes procesu radīto bioloģiski noārdāmo blakusproduktu un atlikumproduktu apsaimniekošanas jautājumus, kā arī mazinot augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojuma risku un iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai.

Galvenie darbības virzieni un rezultāti

Ja tiks veiksmīgi risinātas biogāzes ražošanas problēmas, paredzami šādi programmas politikas un darbības rezultāti:

• Pieejama detalizēta informācija par visu bioloģiski noārdāmo atkritumu veidu apjomu

• Samazināts importēto energoresursu daudzums un palielināts atjaunojamo energoresursu īpatsvars

• Samazināts CO₂ un citu SEG emisiju līmenis, kā arī smaku līmenis

• Biogāzes blakusproduktu izmantošana vietējām vajadzībām un eksportam

• Darba vietu skaita palielināšana lauksaimnieciski attīstītajos reģionos un lauku rajonos

• Reģionālās attīstības veicināšana

• Lauksaimniecības attīstības veicināšana

• Investīciju piesaiste lauku ekonomikā

• Ieņēmumu palielināšanās valsts un pašvaldību budžetā

• Sistemātiski pētījumi un speciālistu sagatavošana biogāzes ražošanas jomā

Papildu finansējums no valsts līdzekļiem nepieciešams investīcijām biogāzes ražošanas attīstībā – elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas jomā, pilotprojektiem, pētījumiem, zinātniskajai pētniecībai un augstskolu kapacitātes paaugstināšanai. Vienlaikus paredzami ieņēmumi valsts budžetā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī no elektroenerģijai, siltumenerģijai un kurināmajam noteiktā pievienotās vērtības nodokļa.

Ietekme uz valsts budžetu

Vides ministrs R.Vējonis