Valsts sekretāru 2007.gada 14.jūnija sanāksmē

AM: Par grozījumiem noteikumos par karavīru dienesta atalgojumu

14.jūnijā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”.

Grozījumi MK noteikumos izstrādāti pamatojoties uz rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu, kurā 2.2.1.punkts nosaka, ka regulāri jāpārskata karavīra atalgojuma apmēri, ņemot par pamatu vidējo atalgojumu valstī, dalību starptautiskajās operācijās un citus ārējos faktorus.

Algu reforma visvairāk skars kareivju un instruktoru sastāva karavīrus, viņiem tiek paredzēts algas pielikums apmēram par 70%. Savukārt augstāko dienesta pakāpju karavīriem algu palielinājums tiek plānots aptuveni 30% apmērā.

Grozījumi paredz, ka, piemēram, kareivis, kurš pirmajā dienesta gadā šobrīd saņem 190 latu lielu algu, pēc 1.septembra saņems 335 latu lielu algu, leitnants ar pašreizējo algu 254 latu apmērā varēs saņemt 434 latu lielu algu. Algas pielikums būs atkarīgs gan no karavīra dienesta pakāpes, gan arī no dienestā pavadītajiem gadiem.

Ņemot vērā situācijas saasināšanos militāro konfliktu zonās, pieaugošo fizisko un psiholoģisko slodzi, kā arī pieaugošos reālos draudus karavīru veselībai un dzīvībai, izstrādātie grozījumi paredz paaugstināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem noteikto piemaksu par dalību starptautiskā operācijā no 900 līdz 1000 latiem.

Sagatavotajos grozījumos plānots likvidēt piemaksu par komandēšanu, kas patlaban bija aptuveni 30% no darba algas. Lai motivētu karavīrus veikt valstiski svarīgo uzdevumu, kas saistīts ar palielinātu statisko slodzi un prasa īpašu karavīru sagatavotību, 50 latu piemaksa paredzēta Godasardzes rotas karavīram.

Jaunumi būs arī atalgojuma rēķināšanā Gaisa spēku pilotiem. No 1.septembra plānots noteikt piemaksu par nolidotajām stundām, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu starp lidotājiem, kuru nolidojums mēnesī ir atšķirīgs. Par vienu lidojuma stundu pilotam maksās sešus latus lielu piemaksu.

Laikā no 2004.gada jūlija, kad stājās spēkā MK noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu, līdz 2006.gada decembrim strādājošo mēneša vidējā darba samaksa valstī, pēc Centrālā statistikas biroja datiem, ir pieaugusi par 77%. Tā kā karavīra atalgojums vairs nav konkurētspējīgs darba tirgū, ir radušās grūtības noturēt un piesaistīt speciālistus, kas spējīgi nodrošināt augstu tehnoloģiju ieroču, aizsardzības sistēmu darbību un uzturēšanu, kā arī darbību NATO štābos. Tāpat ir grūtības rekrutēt personālu vienību komplektēšanai un NBS noteikto uzdevumu izpildei.

Ar MK rīkojumu apstiprinātajā AM darbības stratēģijā 2007.–2009.gadam konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana ir noteikta kā prioritāte. Tāpēc, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu racionālu izlietojumu, norit darbs pie jaunas NBS struktūras izveides, kuras ieviešanas rezultātā tiks novērsta funkciju dublēšanās, notiks administratīvā aparāta samazināšana un personāla skaita optimizācija.

AM: Par finansējuma pielielināšanu basketbola klubam “ASK Rīga”

14.jūnijā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Grozījumi Ministru kabineta (MK) rīkojumā “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā nosaka palielināt finansējumu basketbola klubam “ASK Rīga” par 70 000 latiem Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta ietvaros.

Papildu finansiālais atbalsts nepieciešams basketbola kluba “ASK Rīga” mācību treniņu procesa nodrošināšanai 2007./2008.gada sezonā.

Lai atjaunotu galvaspilsētā basketbola tradīcijas, 2005.gadā uz basketbola akadēmijas “Rīga” bāzes tika izveidots jauns un perspektīvs basketbola klubs “Rīga”. Tā dibinātāji – Rīgas dome, Nacionālie bruņotie spēki, “Parex” banka un basketbola akadēmija “Rīga”.

2006.gadā, atjaunojot leģendāro “ASK” zīmolu, klubs sev izvirzīja mērķi jau visdrīzākajā laikā kļūt par spēcīgāko basketbola klubu Latvijā un vienu no vadošajiem Baltijā. Pateicoties sasniegtajiem rezultātiem 2005./2006.gada sezonā, “ASK Rīga” no FIBA (Fédération Internationale de Basketball Amateur) saņēma speciālu atļauju jeb “wild card”, lai piedalītos FIBA EUROCUP turnīrā.

Savukārt 2006./2007.gada sezonā biedrība “ASK Rīga” sasniedza savu galveno mērķi – iekļuva Latvijas Basketbola līgas finālā, izcīnot čempiona titulu, un tika uzaicināta piedalīties ULEB (Union of European Leagues of Basketball) kausa izcīņā 2007./2008.gada sezonā.

Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta ietvaros novirzītais kopējais finansējums 22 sporta veidu atbalstam ir 1 626 470 lati.

Izstrādātie grozījumi vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par inflācijas samazināšanas pasākumu izpildes gaitu

14.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts informatīvais ziņojums par izpildes gaitu pasākumiem patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai. Ziņojumā var iepazīties ar Finanšu ministrijas (FM) apkopoto informāciju par visu ministriju veiktajām un plānotajām darbībām inflācijas samazināšanas pasākumu izpildei un to termiņiem.

Lai inflācijas samazināšanas plāna pasākumu izpilde būtu pārskatāma, paredzams, ka informācija par izpildes gaitu regulāri tiks atjaunota. Ar plāna turpmāko virzības gaitu varēs iepazīties jau rudenī, jo sagatavotais MK lēmums paredz ministrijām uzdot līdz šā gada 15.septembrim iesniegt Finanšu ministrijā aktualizēto informāciju, savukārt Finanšu ministrijai līdz 15.oktobrim ziņojums par izpildes gaitu jāiesniedz MK.

Inflācijas samazināšanas pasākumu plānā ir sešās lielās sadaļas – fiskālā atbildība, nodokļu un nodevu politika, kreditēšanas pieauguma kontrole, darba tirgus un produktivitāte, enerģijas cenas un konkurences veicināšana. Līdz šim pamatā izpildīti fiskālās atbildības, nodokļu un nodevu politikas un kreditēšanas pieauguma kontroles sadaļu pasākumi, savukārt pārējās sadaļās no atbildīgajām ministrijām saņemta vispārēja informācija par plānotajiem pasākumiem.

Inflācijas samazināšanas plānā, kas apstiprināts Ministru kabinetā 6.martā, ir paredzēta stingra fiskālā politika, kas neparedz veikt budžeta grozījumus 2007.gada budžetā. Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2008.–2010.gadam, kurā tiek plānots sabalansēts budžets 2008.gadam, savukārt 2009. un 2010.gadam paredzēts budžeta pārpalikums. Ir uzsākta funkcionālo auditu veikšana ministrijās, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus, kā arī noteikts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un centrālajām valsts iestādēm vidējā termiņā. Ar nākamo gadu budžeta izstrādē tiks ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.

Lai mazinātu patēriņa cenu pieaugumu, ir veikti būtiski grozījumi nodokļu politikas tiesību aktos. Saeima ir pieņēmusi FM sagatavotos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar kuriem plānots mazināt spekulatīvos nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus. Ar izmaiņām MK noteikumos ir paaugstinātas valsts nodevas likmes par nekustamā īpašuma reģistrēšanu un hipotēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā par trešo un katru nākamo īpašumu. Papildu nodokļu likmes ir noteiktas, iegādājoties vieglo automobili, kura dzinēja tilpums ir virs 3000 kubikcentimetriem. Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli definē reprezentatīvo vieglo automobili, kā arī neatļauj norakstīt nolietojumu un atzīt citas ar tā ekspluatāciju, uzturēšanu un nomu saistītās izmaksas nodokļu aprēķināšanas vajadzībām reprezentatīvam vieglajam automobilim.

Lai mazinātu iespēju iedzīvotājiem nokļūt maksātnespējas situācijā, nespējot segt kredītsaistības, ir stingrāk noteikta kreditēšanas pieauguma kontrole. Izmaiņas Patērētāju aizsardzības likumā paredz prasību komercbankām, līzinga devējiem un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem novērtēt klienta maksātspēju un izsniegt aizdevumu, balstoties tikai uz legālajiem ienākumiem. Tāpat, lai klients saņemtu aizdevumu, ir jāsedz pirmā obligātā iemaksa, kas nav mazāka par 10–15% no finansētās preces vai pakalpojuma. Ar grozījumiem kredītiestāžu likumā plānots ieviest vienotu vispārēju kredītņēmēju reģistru, aptverot visas finanšu iestādes, tādējādi tiktu apzināts klientu patiesais parādu apjoms.

Saeima arīdzan ir pieņēmusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz stimulēt fizisko personu uzkrājumus. Iemaksas privātajos un apdrošināšanas prēmiju iemaksas turpmāk attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut 20% apmērā no personas gada apliekamā ienākuma. Tāpat attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izmaksas, ja šīs apliecības ir bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus.

Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti darba tirgū, Labklājības ministrija ir ierosinājusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kuru mērķis ir attīstīt aktīvos nodarbinātības pasākumus atbilstoši sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu specifiskajām vajadzībām. Tāpat ar 2008.gadu tiek plānoti jauni bezdarbnieku skaita samazināšanas preventīvie pasākumi, kas paredz sniegt atbalstu ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanai.

Ekonomikas ministrija ir nolēmusi novirzīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu vairākām programmām, lai stimulētu ekonomiskās aktivitātes mazāk attīstītajos reģionos, īstenotu reemigrācijas politiku, kā arī paaugstinātu energoefektivitāti valstī.

FM: Par bioproduktu saturošas degvielas aprites kārtību

14.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par bioproduktu saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību.

Pērn Saeima pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, kam akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienots etilspirts vai rapšu sēklu eļļa. Lai īstenotu tiesību normu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus MK noteikumus. Pārejas laikā spēkā ir MK 2005.gada 7.jūlija noteikumi Nr.498 “Bioproduktus saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtība”.

Noteikumi paredzēs aprites un nodokļa administrēšanas kārtību:

• svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), ar nosacījumu, ka absolūtā spirta saturs veido 5,0 tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma;

• svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), ar nosacījumu, ka absolūtā spirta saturs veido 85,0 tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma;

• dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela – no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocenti no kopējā naftas produktu daudzuma;

• dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela – vismaz 30 tilpumprocenti no kopējā naftas produktu daudzuma;

• rapšu sēklu eļļai, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu, un biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas.

Izstrādājot noteikumus, ir novērsta tiesību normu dublēšanās ar citiem akcīzes preču apriti reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. MK noteikumi neparedz kvalitātes prasības iepriekš minētajiem produktiem, bet gan nosacījumus, lai varētu piemērot akcīzes nodokļa attiecīgu samazināto likmi minētajiem produktu veidiem. Kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšanas un patērētāju informēšanas kārtība un citi aprites jautājumi biodegvielai un tās sajaukumam ar fosilo degvielu ir noteikti atsevišķos Ministru kabineta noteikumos.

FM: Par jaunām akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām un to aizpildīšanas kārtību

Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām un to aizpildīšanas kārtību. Ceturtdien, 14.jūnijā, noteikumi tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Šā gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas reglamentē akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela. Līdz ar to Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus MK noteikumus par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām un to aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem likumā.

Akcīzes preces ir naftas produkti, alkoholiskie dzērieni (arī alus), tabakas izstrādājumi, bezalkoholiskie dzērieni un kafija. MK noteikumos ir izstrādāti pieci deklarāciju paraugi – viens katram produkta veidam, kā arī katram deklarācijas paraugam sava aizpildīšanas kārtība. Akcīzes nodokļa deklarācijas ir jāiesniedz akcīzes nodokļa maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā. Deklarāciju iesniegšanas termiņš ir dažāds atkarībā no akcīzes nodokļa maksātāja statusa. Nodokļa maksātājs – noliktavas turētājs, apstiprināts tirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis akcīzes nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu – viens kalendāra mēnesis – iesniedz 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda. Savukārt citi akcīzes nodokļa maksātāji akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā vienu darbdienu pēc akcīzes nodokļa attiecīgā samaksas termiņa.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2006.gada 31.janvāra noteikumi Nr.97 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par ministrijas pārraudzībā esošo koledžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

14.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošo koledžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu MK izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu.

Minētais MK noteikumu projekts tika izstrādāts, ievērojot Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otro daļu, pēc 2006.gada 1.janvāra spēku zaudē pārvaldes iestādes izdotie ārējie normatīvie akti. Lai noteiktu cenrādi, kuram ir vispārsaistošs raksturs, ir jāpieņem attiecīgi MK noteikumi.

Noteikumu projekts valsts budžetu neietekmē, un tam no valsts budžeta papildu līdzekļi nav vajadzīgi.

IZM: Par valsts aģentūras “Kalnu slēpošanas sporta centrs” izveidošanu

14.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Specializētās kalnu slēpošanas skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Kalnu slēpošanas sporta centrs” izveidošanu”.

Izsludinātais rīkojuma projekts nosaka, ka ir uzsākama Specializētās kalnu slēpošanas skolas (skola) reorganizācija un ir izveidojama valsts aģentūra “Kalnu slēpošanas sporta centrs” (aģentūra). Aģentūra ir skolas tiesību, saistību, funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja. Skola atbilst valsts aģentūras statusam, jo veic Publisko aģentūru likuma 5.pantā noteiktās funkcijas – sniedz pakalpojumus valsts, pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām.

Aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura izveidota, lai sniegtu atbalstu sporta politikas īstenošanā augstu sasniegumu sportā un bērnu, jauniešu sportā un gatavotu Latvijas Nacionālās izlases dalībniekus startiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavotu Latvijas Nacionālās izlases rezerves kalnu slēpošanā.

Skolas pārveidošanai par valsts aģentūru papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, jo aģentūra tiek izveidota esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiks segti no pārveidojamās skolas līdzekļiem.

Vienlaikus Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts arī Ministru kabineta noteikumu projekts par izveidojamās aģentūras nolikumu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par prasībām darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai

Lai palīdzētu uzņēmumiem nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtību.

LM sagatavotie grozījumi uzlabos un vienkāršos prasības darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, nodrošinot uzņēmumiem prasību vieglāku un precīzāku izpratni.

Grozījumos paredzēts ievērojami samazināt administratīvo slogu darba devējiem, samazinot nepieciešamo dokumentu daudzumu, ko prasa šobrīd spēkā esošie noteikumi. Darba devēji varēs vairāku dokumentu vietā izstrādāt tikai vienu, apvienojot tajā visu nepieciešamo informāciju.

Piemēram, turpmāk darba vides iekšējās uzraudzības plāns vairs nebūtu jāizstrādā kā atsevišķs dokuments, kā tas ir šobrīd. Grozījumi paredz, ka darba vides iekšējā uzraudzība būtu jāveic kā process, iesaistot gan darbiniekus, gan uzticības personas.

Vienā dokumentā varēs apvienot galvenos dokumentus darba vides iekšējai uzlabošanai – darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu. Tāpat vienā dokumentā varēs apvienot vairākus sarakstus, ko šobrīd nosaka citi darba aizsardzības normatīvie akti. Tādējādi samazinātos dokumentu daudzums un informācija būtu pārskatāmāka.

Ievērojami papildināti arī esošo noteikumu pielikumi darba vides riska faktoru noteikšanai un novērtēšanai. Šo pielikumu lietošana ir brīvprātīga, taču ļoti daudzi mazo un vidējo uzņēmumu darba aizsardzības speciālisti labprāt to izmanto savu uzņēmumu risku novērtēšanā. Šīs izmaiņas ļaus uzlabot darba vides risku novērtēšanas kvalitāti un nodrošinās labāku darbinieku drošības un veselības aizsardzību darbā.

Lai nodrošinātu sieviešu, kuras gaida bērnu, kā arī jauno māmiņu veselības aizsardzību pēcdzemdību laikā, papildināti arī tie darba vides faktori un darbi, kuros aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes, kuras baro bērnu ar krūti.

Šie LM izstrādātie grozījumi 14.jūnijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Administratīvo sodu procesa likumprojektu

14.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Administratīvo sodu procesa likumprojekta koncepcija. Saskaņā ar valdības rīkojuma projektu Administratīvo sodu procesa likumprojekts Tieslietu ministrijai būs jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2009.gada 1.augustam.

Kā teikts koncepcijā, pašlaik administratīvo sodu piemērošanas un izpildes tiesību normas ir ietvertas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). LAPK ir spēkā no 1985.gada jūlija un ir viens no nedaudzajiem padomju tiesību sistēmas normatīvajiem aktiem, kas tiek piemērots vēl šobrīd un daudzo grozījumu rezultātā kļuvis grūti izmantojams. Tādēļ jāizvērtē visas tiesību normas un jāapvieno tās jaunos likumos – Administratīvo sodu likumā un Administratīvo sodu procesa likumā. Tomēr pirms Administratīvo sodu procesa likuma izstrādes, kas noteiks procesuālo kārtību administratīvā soda piemērošanai un izpildei, bija jāizstrādā Administratīvo sodu procesa likumprojekta koncepcija, jo nepieciešama konceptuāla vienošanās par minētā tiesību akta projekta būtību.

Izstrādājot koncepciju, norādīti dažāda rakstura problēmjautājumi, kuri jārisina. Piemēram, administratīvo pārkāpumu lietas pēc sava rakstura un būtības ir līdzīgas nelieliem kriminālpārkāpumiem. Līdz ar to administratīvo pārkāpumu lietas būtiski atšķiras no citām administratīvajām lietām. Turklāt tiesa, kas pārskata personai piemēroto administratīvo sodu, nevar tikai kontrolēt izpildvaras darbības, bet tai ir arī jālemj par soda piemērošanu. Tādēļ būtu jāizlemj, kura tiesa izskatīs administratīvo sodu pārsūdzības lietas – administratīvā tiesa vai vispārējās jurisdikcijas tiesa. Koncepcija paredz noteikt, ka lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās varēs pārsūdzēt vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Pašlaik administratīvo pārkāpumu lietas var tikt izskatītas visās trijās tiesu instancēs. Līdz ar to aktuāls ir tiesu procesuālās ekonomijas principa ievērošanas jautājums, tāpēc, lai tiesai pakļautais jautājums tiktu izlemts pēc iespējas efektīvāk, administratīvo pārkāpumu lietās personām būtu nodrošinātas pienācīgas tiesības uz tiesu arī tad, ja lietu izskatīšana nebūtu noteikta trīs instanču tiesā, bet gan divu. Pirmās instances tiesas lēmumus varēs pārsūdzēt kasācijas instancē – Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā vai speciāli izveidotā Administratīvo pārkāpumu lietu departamentā.

LAPK pašlaik nosaka, ka administratīvo sodu var piemērot ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Daudzas valsts institūcijas uzskata, ka LAPK paredzētais termiņš ir pārāk īss. Izstrādājot Administratīvo sodu procesa likumu, būtu jānosaka garāks administratīvā soda piemērošanas termiņš, tas varētu būt, piemēram, seši mēneši.

Saskaņā ar LAPK protokolu par administratīvo pārkāpumu var nesastādīt un naudas sodu iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā, izdodot noteikta parauga kvīti. Saglabājot administratīvo pārkāpumu procesā skaidras naudas apriti, varētu palielināties iespējamais korupcijas risks, un līdz ar to samazināties sabiedrības uzticība tiesību aizsardzības iestādēm. Administratīvo sodu procesa likumprojektā netiktu saglabāta norma par skaidras naudas apriti.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Vides ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Augstākajai tiesai.

TM: Par vienkāršotāku nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā

14.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās.

Tos izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts zemes dienesta, zemesgrāmatu nodaļām, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un AS “Valsts nekustamie īpašumi”. Darba grupa vērtēja problēmas saistībā ar nekustamo īpašumu koroborāciju jeb zemes un ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Kā skaidro likuma grozījumu autori, pieņemot grozījumus, tiks paplašināts dokumentu loks, kuri varēs būt par pamatu ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiks precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

Grozījumi nepieciešami, jo likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās nav ietverts pietiekams dokumentu uzskaitījums, uz kuru pamata zemesgrāmatās ierakstāmas valsts vai pašvaldību ēkas, kuras atrodas attiecīgās institūcijas bilancē vai uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi ir bijušas tā pamatlīdzekļu sastāvā.

Pašlaik nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda notiek, pamatojoties uz vienu no dokumentiem – aktu par ēku pieņemšanu ekspluatācijā, darījuma aktu par ēku iegūšanu, administratīvā kārtībā pieņemtu aktu par valsts īpašumā esošu ēku nodošanu pašvaldībai vai otrādi u.c. Turpmāk tiks precizēts, ka ierakstīšana zemesgrāmatā būs iespējama arī, pamatojoties uz zvērināta revidenta apliecinātu pašvaldības vai valsts iestādes izziņu par to, ka ēka ir tās bilancē vai izziņu par to, ka ēka uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi bijusi tā pamatlīdzekļu sastāvā.

Saskaņā ar grozījumiem tiks noteikti dokumenti, kas jāiesniedz gadījumos, kad ēkām nebūs pieteikušies bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, bet tās atradīsies ministrijas vai pašvaldības valdījumā un bilancē. Ja ēkas būs nepieciešamas valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai, tās ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz ministrijas vai pašvaldības izsniegtu izziņu, ka ēkas atrodas tās valdījumā. Papildus būs jāiesniedz pašvaldības izsniegta izziņa, ka ēkām nav pieteikušies bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks vienkāršota valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību nekustamo īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatās.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Likuma grozījumi jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Eiropas Savienības atbalstu vietējo rīcības grupu pārstāvju prasmju paaugstināšanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu vietējām rīcības grupām dalībai sadarbības pasākumos”, kas 14.jūnijā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments paredz 56 000 latu lielu finansējuma piešķiršanu prasmju iegūšanai vietējo rīcības grupu pārstāvjiem vienotā programmdokumenta pasākuma “Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)” ietvaros.

Atbalstu var saņemt vietējā rīcības grupa, kas atbilst vienam no dokumentā noteiktajiem nosacījumiem. Tā ir biedrība vai nodibinājums, kuras attīstības stratēģijas iesniegums ir apstiprināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām pasākuma “Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)” aktivitātei “Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas”.

Vai arī tā izstrādā attīstības stratēģiju pasākuma “Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)” aktivitātes “Prasmju iegūšana” ietvaros un atbilst normatīvajiem aktiem par atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām aktivitātei “Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas”.

Atbalsts tiks piešķirts vietējām rīcības grupām dalībai pasākumos Latvijā un ārvalstīs – konferencēs, semināros, studiju vizītēs un citos pasākumos, kas veicinās attīstības stratēģijas izstrādi vai īstenošanu, paaugstinās kapacitāti, prasmes vai iemaņas un veicinās sadarbības veidošanos ar citām Latvijas vai ārvalstu vietējām rīcības grupām.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību biškopībai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu biškopībai”, kas 14.jūnijā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokumentā ir noteikta kārtība, kādā tiks piešķirts, administrēts un uzraudzīts valsts un ES atbalsts biškopībai pēc 2007.gada. Atbalstu paredzēts piešķirt tādiem pasākumiem kā “tehniskā palīdzība un informēšanas pasākumi”, “varrozes kontrole”, “sadarbība ar biškopjiem vai biškopju apvienībām” un “bišu skaita atjaunināšana stropos”. Pasākumi tika noteikti sadarbībā ar Latvijas Biškopības biedrību.

Atbalsts radīs iespēju biškopjiem paaugstināt savu profesionālo līmeni, ieviest efektīvus pasākumus varrozes un ar to saistīto slimību apkarošanai, kā arī biškopības produkcijas kvalitātes uzlabošanai, tādējādi paaugstinot Latvijas biškopju produkcijas konkurētspēju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa