1993.gada 12.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Tikko kolēģi komentēja, ka ir ieradušies neparasti daudz deputātu, un tāpēc vēlreiz ir jāatkārto šī procedūra. Vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu. 102 deputāti. Paldies.

Par darba kārtību 12. un 13.janvārim. Vispirms par procedūru. Augstākās padomes Prezidijs debatēja gandrīz pusotru stundu par šo plenārsēžu darba kārtību. Lai mums arī šeit nerastos nevajadzīgas debates, varbūt pirmām kārtām stingri ievērosim procedūru.

Vispirms par svītrojumiem. Ja svītrojumus deputāts izdara komisijas vārdā, tad par tiem netiek balsots, bet tie tiek tikai akceptēti. Ja deputāts individuāli ierosina svītrojumu, tad tas ir atsevišķs balsojums. Par pārējo tiek balsots kopumā, par Prezidija ierosināto darba kārtību. Par laikiem un papildinājumiem arī balsosim atsevišķi. Arī par grozījumiem un papildinājumiem.

Tagad par svītrojumiem. Teikmanis, lūdzu!

A.Teikmanis: Es lūgtu svītrot no darba kārtības 9.punktu – lēmuma projektu “Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem”.

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt savā vai komisijas vārdā?

A.Teikmanis: Savā vārdā.

Priekšsēdētājs: Tad tas būs atsevišķs balsojums. Paldies.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Vai drīkstu par šo pašu jautājumu?

Priekšsēdētājs: Mēs atsevišķi balsosim, un tad būs debates.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Man sākumā būtu jautājums, bet pēc tam – arī ierosinājums. Es nesaskatu nekādu sakarību starp 16.punkta formulējumu un 24.dokumentu. Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja atskaiti neviens nav prasījis, tāpēc es ierosinu to svītrot.

Priekšsēdētājs: Kā jūs to zināt, ka neviens nav prasījis?

J.Kinna: Vismaz plenārsēde to nav prasījusi.

Priekšsēdētājs: Tas ir ierosināts Prezidijā. Prezidijā ir ienācis kāda deputāta attiecīgs ierosinājums.

J.Kinna: Taču tas nav kontekstā ar 24.dokumentu...

Priekšsēdētājs: Paldies, arī tas būs atsevišķs balsojums. Vairāk ierosinājumu nav? Tad, lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto plenārsēžu darba kārtību. Mēs ar Edmundu Krastiņa kungu nesapratāmies... Ja jūs grozījumus uzskatāt kā atsevišķus balsojumus, tad es jums vēl došu vārdu. Lūdzu rezultātu. 88 – par, 3 – pret, 2 – atturas.

Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es lūgtu vienu likumprojektu pirmajā lasījumā pārcelt darba kārtībā augstāk, jo tas varbūt tomēr ir svarīgāks par tiem citiem likumprojektiem, kuri ir iesniegti pirmajā lasījumā. Tas ir 26.punkts – “Par Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu”, jo šo likumu gaida tūkstošiem cilvēku, kuri grib nostiprināt savas īpašumtiesības uz zemi un citiem nekustamajiem īpašumiem. Es to Lauku frakcijas vārdā lūdzu pārcelt tūlīt aiz 21.punkta, tātad aiz visiem tiem likumprojektiem, kuri ir otrajā vai trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad 26.punktu pārcelt aiz 21.punkta? Godātais kolēģi, tas taču ir laika jautājums, un mums tagad vēl ir jābalso atsevišķie balsojumi. Tā nu ir, bet jūsu priekšlikums ir pieņemts, un mēs par to balsosim.

Atsevišķie balsojumi. Teikmaņa kungs ierosināja 9.punktu par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem svītrot.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vārdā varu teikt (mums šī informācija bija jau vakar), ka mēs neuzskatām šos iemeslus par pietiekamiem, lai šo jautājumu noņemtu. Bez tam būtībā šo projektu iesniedza divas komisijas, arī Arhitektūras un celt­niecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija. Mums pagaidām nav bijis nekādu argumentu, lai to noņemtu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Tā nav, ka Rīgas pārstāvji nav piedalījušies komisijas sēdēs. Komisijas sēdēs ir piedalījies Gunārs Asaris, un viņš principā atbalstīja šādu jautājuma nostādni. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, gribētu teikt, ka šā jautājuma novilcināšana, turot to nevis atklātībā, bet kaut vai, teiksim, zondējot firmas un nerīkojot nekādu konkursu un tā tālāk... Rīgai ir pietiekami lielas iespējas – piedodiet man vēlreiz par atklātību – varbūt no viena otra eventuāla pretendenta izvilkt ārā kaut ko... Un šā jautājuma novilcināšana ir galīgi nepieņemama. Es domāju, ka šis jautājums ir jāatstāj darba kārtībā, jo komisija tiešām ļoti lūdz to darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija, kura faktiski iesāka šo jautājumu un gatavoja projektus, uzskata, ka ir pilnīgi nepieciešams, neatliekot ne brīdi, izskatīt šo jautājumu. Sēdē un apspriedēs ir piedalījušies ļoti daudzi Rīgas pilsētas pārstāvji. Pat vairākkārt piedalījušies. Arī pats šis jautājums ir ārkārtīgi dziļi un pamatīgi izskatīts, tāpēc nav nekāda iemesla to atlikt.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, lūdzu!

A.Teikmanis: Arguments ir tāds, ka šajā lēmumā Rīgas pilsētas pašvaldībai ir uzdoti vairāki uzdevumi, bet diemžēl es gribu tomēr apgalvot, ka Rīgas pilsētas pašvaldība... Faktiski es šo projektu pirmo reizi ieraudzīju vakar, tad, kad es to saņēmu kā Augstākās padomes deputāts. Rīgas pilsētas pašvaldība šo lēmumu nav skatījusi, arī pats lēmums ir stipri neizstrādāts – te ir daudz trūkumu, te ir daudz neskaidrību, te ir pretruna ar esošo likumdošanu, piemēram, lēmuma daži punkti ir pretrunā ar esošo likumu par mītiņiem un demonstrācijām, tāpēc es lūdzu šo lēmumu šodien svītrot no izskatīšanas. Pie tā mēs varētu atgriezties vēlāk, tad, kad Rīgas pilsētas pašvaldība būs izteikusi savu viedokli. Es varu arī pateikt, ka Brāļu kapu komiteja vispār nav informēta par šāda lēmuma esamību. Vakar man bija saruna ar Brāļu kapu komitejas priekšsēdi, viņš vispār nekā nezināja par šo lēmumu un nebija redzējis tā tekstu. Es domāju, ka tā nedrīkst pieņemt lēmumus, pilnīgi apejot tieši ieinteresētās organizācijas.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es izsaku patiesu izbrīnu, ka cilvēks, kuram vislabāk bija jāzina, kādā stāvoklī ir Brāļu kapi un Brīvības piemineklis, te izliekas, ka viņš neko nezina. Es, godājamie kolēģi, ierosinu šo punktu tiešām atstāt darba kārtībā un nekavējoties izbeigt diskusijas. Tas ir kauns!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, vai tas bija priekšlikums par diskusijas izbeigšanu? Balsosim par Freimaņa kunga priekšlikumu – izbeigt diskusiju. Lūdzu rezultātu. Diskusija ir pārtraukta.

Tagad ķersimies pie balsošanas. Balsosim Prezidija piedāvātajā darba kārtībā par lēmuma projektu “Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem”, par tā iekļaušanu 12.janvāra darba kārtībā. Tātad par iekļaušanu... Lūdzu rezultātu. Par – 85, pret – 12, atturas – 6. Ir iekļauts darba kārtībā.

Kinnas kungs, pirms mēs balsojam, vai jūs gribējāt sniegt kādus komentārus? Nē. Lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvātās Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja atskaites iekļaušanu darba kārtībā! Par iekļaušanu, jo Prezidijs to ir piedāvājis, bet Kinnas kungs izteicās pret. Tas ir akadēmisks gadījums, un deputāti to izšķir ar balsojumu. Lūdzu rezultātu. 59 – par, 19 – pret, 29 – atturas. Šī atskaite ir iekļauta darba kārtībā.

Edmunda Krastiņa piedāvājums – darba kārtības 26.punktu pārcelt aiz 21.punkta. Mūsu tradīcija ir bijusi tāda, ka tad, ja neviens neiebilst, ja arī komisijas neiebilst, tas skaitās akceptēts. Paldies. Viss.

Sāksim izskatīt jautājumus!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Darba kārtības pirmais jautājums – “Par dažu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu”.

Ziņotājs ir Guļāna kungs. Lūdzu.

A.Guļāns, tieslietu ministra vietnieks: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet jums rekomendēt tautas tiesnešu kandidātus Daugavpils pilsētas, Tukuma rajona un Ventspils rajona tautas tiesai.

Daugavpils pilsētas tautas tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība, un, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 57.pantu, Latvijas Republikas tieslietu ministrs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē ievēlēšanai šajā amatā Annu Kļimoviču. Anna Kļimoviča sadzīvē un darbā ir raksturota pozitīvi. Jūsu rīcībā ir nepieciešamā uzziņa ar viņas personību raksturojošiem datiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti varētu būt mazliet klusāki. Godājamie kolēģi, mēs vēlam tautas tiesnešus! Lūdzu, kurš vēlas, var atstāt zāli, bet pārējiem lūdzu ievērot klusumu! Paldies, Guļāna kungs!

Aicināsim Kļimovičas kundzi tribīnē, jo deputātiem varbūt būs kādi jautājumi. Lūdzu, godājamie deputāti, vai jums ir jautājumi Kļimovičas kundzei?

Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Kļimovičas kundze, kā es sapratu, jūs Juridisko fakultāti esat beigusi neklātienē...

A.Kļimoviča, tautas tiesneša amata kandidāte: Nē, vakara nodaļu.

G.Preinbergs: Paldies. Jūs visu laiku esat strādājusi par izmeklētāju, vai jums ir arī kāda tiesu prakse un vai šis tiesu prakses trūkums jums nesagādās kādas grūtības?

A.Kļimoviča: Domāju, ka ne.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir vēl kādi jautājumi Kļimovičas kundzei?

Lūdzu, Endziņa kungs, sniedziet komisijas atzinumu, un tad varbūt jūs varētu izteikties par visiem kandidātiem.

A.Endziņš: Cienītie kolēģi! Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja visas četras kandidatūras un vienbalsīgi tās rekomendē ievēlēšanai par tiesnesēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja visas četras tiesnešu kandidatūras un tās vienprātīgi atbalsta. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tātad balsosim par Annas Kļimovičas kundzes kandidatūru, par viņas ievēlēšanu par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 78 – par, 2 – pret, 5 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam, Kļimovičas kundze!

Lūdzu, Guļāna kungs, par nākamo kandidāti!

A.Guļāns: Arī Tukuma rajona tautas tiesā ir vakantas tiesnešu štata vienības. Latvijas Republikas tieslietu ministrs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē ievēlēšanai šajā amatā Ritu Ozolu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu Ozolas kundzi tribīnē, bet deputāti varēs uzdot jautājumus. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi Ozolas kundzei? Jautājumu nav. Paldies jums!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ozolas kundzes ievēlēšanu. Lūdzu rezultātu. 79 – par, pret – nav, atturas – 5. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Ozolas kundzi!

Lūdzu, turpiniet, Guļāna kungs!

A.Guļāns: Arī Ventspils rajona tautas tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Šim amatam Latvijas Republikas tieslietu ministrs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē Viju Videnieci.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Videnieces kundze, tribīnē, bet deputāti varēs uzdot jautājumus! Lūdzu, godājamie kolēģi, vai ir kādi jautājumi?

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamā Zajacas kundze, jūs ļoti...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet tribīnē ir Videnieces kundze...

J.Freimanis: Vai, es ļoti atvainojos...

Priekšsēdētājs: Tiesneši ir jāpazīst, Freimaņa kungs! Lūdzu, vai ir kādi jautājumi? Nav. Paldies, Videnieces kundze!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Videnieces kundzes kandidatūru tiesneša amatam. Lūdzu rezultātu. Par – 83, pret – nav, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Videnieces kundzi!

Lūdzu, Guļāna kungs!

A.Guļāns: Vēl viena tiesneša kandidāte, ko mēs rekomendējam ievēlēšanai Daugavpils pilsētas tautas tiesā, ir Rita Zajaca.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zajacas kundze, tribīnē! Deputāti varēs uzdot jums jautājumus.

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos. Zālē laikam tiešām ir troksnis... Zajacas kundze, tomēr pasakiet mums: jūs ļoti bieži esat mainījusi darbavietas, sākot no 1982. līdz 1990.gadam. Varbūt pastāstiet pāris vārdos, kā tas tur bija.

R.Zajaca, tautas tiesneša amata kandidāte: Es gribētu paskaidrot, ka es nemainīju darbavietas. Es strādāju vienā vietā, jo četras saimniecības – kolhozi un sovhozi – kooperējās attiecībā uz jurista darbu, bet, tā kā tajos laikos bija algas limits, tad tāpēc manu darba grāmatiņu no vienas saimniecības pārrakstīja uz otru. Principā darbavieta bija viena. Visus astoņus gadus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Paldies, Zajacas kundze!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Zajacas kundzes kandidatūru. Lūdzu rezultātu. Par – 86, pret – nav, atturas – 5. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Zajacas kundzi!

Godājamie kolēģi, tā kā mums visas kandidatūras ir ierakstītas vienā lēmumā – 21.dokumentā –, tad mums formāli ir jānobalso par lēmumu arī kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu kopumā. Lūdzu rezultātu. 91 – par, pret – nav, atturas – 5. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par 1958.gada 13.maija 108.konvenciju “Par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām”. Ziņos Ārlietu komisija.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Ārlietu komisija ir izskatījusi 31., 32. un 33.dokumentu. No Ārlietu komisijas viedokļa, es, protams, aicinu balsot par visiem šiem trim dokumentiem, bet es ceru, ka šobrīd zālē jau ir speciālisti (vismaz tā tika runāts), kas varētu atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par jūrnieku nacionālo personības apliecību, kā arī attiecībā uz Starptautisko jūrniecības organizāciju. Tā ka, ja šie speciālisti te ir, es lūdzu viņus nākt priekšā. Mēs paši nevaram šos jautājumus vērtēt no speciālistu viedokļa.

Priekšsēdētājs: Vai jūs, Bērziņa kungs, nevarētu nosaukt, kuri varētu būt šie speciālisti? Es zālē redzu vairākus speciālistus. Lūdzu, Štelerta kungs! Jā, un pa to laiku Endziņa kungs laikam sniegs arī komisijas atzinumu. Lūdzu.

A.Endziņš: Es gribu informēt cienījamos kolēģus, ka mēs šo konvenciju būtībā ņēmām vērā jau tad, kad tika izstrādāti jūrnieka apliecības paraugi. Tā ka mums faktiski ir atlikusi šī formālā puse, lai mēs ātrāk varētu šīs apliecības legalizēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi konkrēti jautājumi par šā lēmuma būtību – par šīm konvencijām? Deputātiem nav jautājumu. Viņiem viss ir pilnīgi skaidrs. Paldies, Štelerta kungs! Mēs sāksim balsot.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 31.dokumentu – lēmumu, kas ratificē konvenciju par jūrnieku personas apliecībām. Lūdzu rezultātu. 98 – par, pret – nav, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 32.dokumentu – konvencijas akceptēšanu par Starptautisko jūrniecības organizāciju. Lūdzu rezultātu. Par – 81, pret – nav, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 33.dokumentu par Starptautiskās darba organizācijas konvenciju ratifikāciju. Lūdzu rezultātu. Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Piektais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par apdrošināšanu” trešajā lasījumā. Ziņo Ekonomikas komisija. Lūdzu, Biezā kungs! Atgādinu godājamajiem kolēģiem, ka trešajā lasījumā mēs redakcionāli apspriežam tikai tos pantus, kuros ir izdarīti kādi grozījumi.

J.Biezais: Cienītā sēdes vadība, cienītie kolēģi! Īsumā par to, kas ir noticis likumprojektā laikā līdz trešajam lasījumam. Otrā lasījuma gaitā turpinājās diskusijas, kas bija saistītas ar ierobežojumiem ārvalstu ieguldītājiem un ierobežojumiem no klienta jeb apdrošinājuma ņēmēja puses, ja viņš, teiksim, grib apdrošināties citas valsts apdrošināšanas sabiedrībā. Šajā diskusijā piedalījās deputāti Freimanis, Ēlerts un citi, bet par šiem visiem pantiem otrajā lasījumā notika balsojumi. Bez tam Ēlerta kungs rakstiski vēlreiz dažus no šiem jautājumiem ieteica noņemt, taču Ekonomikas komisija uzskatīja, ka tad, ja ir noticis balsojums, tas paliek spēkā.

Tālāk. No izmaiņu viedokļa pati būtiskākā situācija ir saistīta ar apdrošināšanas sabiedrības maksātspēju. Ēlerta kungs pilnīgi dibināti iebilda, ka vispārējais abstraktais jēdziens “maksātspēja” neko nedod, un tāpēc arī priekšlikumos viņš bija ierakstījis, ka no šā panta daļas, kas satur jēdzienu “maksātspēja”, to vajag izslēgt; arī citās analogās daļās, kas ir saistītas ar apdrošināšanas sabiedrības finansiālo novērtējumu, to vajag izslēgt. Darba grupa tomēr izdarīja citādi, uzskatīdama, ka jēdzienu “maksātspēja” pilnīgi atmest nevar. Tāpēc attiecīgajā pantā “maksātspējas” vispārējā jēdziena vietā ir ieviests jēdziens “aprēķinātā maksātspēja” un ir ieskicēts arī mehānisms, kā šo aprēķināto maksātspēju izveidot.

Vēl otrā lasījuma laikā bija diskusija par dažiem neskaidriem terminiem. Līdz ar to ir ieviesti divi jauni terminu skaidrojumi. Vispārējā veidā tas būtu viss. Tālāk ir jāpāriet pie konkrētiem pantiem vai arī pie priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Jā, mūsu reglaments tā paredz. Tātad apspriedīsim atsevišķus pantus, ja deputātiem nav citu ierosinājumu. Tātad skatīsim tos pantus, kuros ir izdarīti šie grozījumi, un, protams, arī tos, par kuriem iesniegtie priekšlikumi ir noraidīti.

Tātad par terminiem. Biezā kungs par to jau ziņoja. Vai godājamajiem deputātiem par 1.panta terminiem būtu kas sakāms? Nē. Paldies.

Lūdzu, Biezā kungs! Es pēc saraksta redzu, ka nākamā ir jā­apspriež 5.panta ceturtā daļa, par kuru Ēlerta kungs ir iesniedzis priekšlikumu.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es atvainojos, man vēl ir priekšlikums par 4.pantu, un tas tiks formulēts mutiski: izslēgt šā panta otro un trešo daļu, jo šīs daļas ierobežo apdrošinājuma ņēmēja tiesības izvēlēties vai nu vietējos, tas ir, Latvijas apdrošinātājus, vai arī ārvalstu apdrošinātājus. Tādējādi tas būtībā ierobežo veselīgu konkurenci apdrošināšanas jomā un būtībā vēršas pret Latvijas Republikas gan fizisko, gan juridisko personu interesēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs, kāds ir jūsu komentārs?

J.Biezais: Es jau savā nelielajā ievaduzrunā teicu, ka par šiem jautājumiem un par šiem pantiem noritēja diskusija otrā lasījuma gaitā, kā arī tika izdarīts balsojums. Ēlerta kungs tiešām rakstiski iesniedza vēlreiz darba grupai šo priekšlikumu, bet darba grupa vadījās pēc balsojuma rezultāta. Tā arī pašreiz uzskata, ka šos pantus vajadzētu atstāt. Diskusija notika jau otrajā lasījumā. Protams, deputātam ir tiesības iesniegt priekšlikumus un plenārsēdei savukārt ir tiesības ar balsojumu visu izšķirt.

Priekšsēdētājs: To deputāti tūlīt arī darīs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par kolēģa Ēlerta ierosinājumu – no 4.panta svītrot tā otro un trešo daļu. Lūdzu. Viena balss papildus “pret”. Tā ir Biezā kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par – 37, pret – 5, atturas – 17. Otrā un trešā daļa no 4.panta tiek svītrota. Vēlreiz atgādinu godājamajiem deputātiem būt ļoti uzmanīgiem, jo mēs izskatām likumu trešajā lasījumā. Lūdzu sekot līdzi darbam!

Lūdzu, par 5.pantu. Nav. Paldies. Par 5.panta ceturto daļu.

J.Biezais: Tur praktiski priekšlikums ir pieņemts. Vārda “apstiprina” vietā ir vārds “akceptē”, un arī Ēlerta kungs neuztur prasību par balsošanu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kādi kolēģi vēlas ko teikt par 5.pantu? Nē? Paldies.

Nākamā ir 10.panta otrā daļa.

J.Biezais: Es atvainojos – gan Selecka kungam, gan arī Likumdošanas jautājumu komisijai bija virkne priekšlikumu, bet tie bija uz pirmā lasījuma bāzes. Arī šis Selecka kunga priekšlikums bija iesniegts uz pirmā lasījuma bāzes, bet, tā kā to var transformēt arī uz trešo lasījumu, tad tas tika ievietots pie noraidītajiem. Tur bija apskatīts šis pieteikumu iesniegšanas termiņš. Mēs, darba grupa, uzskatām, ka var būt virkne gadījumu, teiksim, avārija vai kas cits, kad 24 stundās to nevar fiziski izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Selecka kungam ir kādi iebildumi? Ir. Selecka kungs tūlīt runās.

V.Seleckis: Pēc šīs jomas speciālistu domām, termiņš tomēr ir jānosaka, tāpēc ka, nenosakot termiņu, paveras iespējas dažādām blēdībām, jo rodas izdevība, teiksim, novilcināt laiku un pēc tam griezties apdrošināšanas firmā, piesakot tādus zaudējumus, kādu patiesībā nav bijis. Taču, ja tomēr ir termiņš, tad gadījumā, ja reiz cilvēkam ir nodarīts zaudējums, viņa pienākums ir to tūdaļ paziņot. Tad arī vairs nav iespējams blēdīties. Tāpēc šāds termiņš ir nepieciešams. Un es gribētu, lai tas te būtu iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums par to ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Selecka ierosinājumu par 10.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu. Par – 42, pret – 7, atturas – 6. Labojums ir pieņemts. Lūdzu, izdariet korekcijas savos eksemplāros!

J.Biezais: Es pierakstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ceturtais labojums ir par 12.panta trešo daļu. Šis deputāta Ēlerta labojums ir pieņemts. Tā ka, cik es saprotu, deputātam Ēlertam nav pretenziju. Vai pārējiem deputātiem ir? Nav. Paldies.

Arī par 14.panta otro daļu ir Ēlerta priekšlikums. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Ja priekšsēdētājs neiebilst, es tomēr gribētu atgriezties pie 13.panta. Vai mēs būtu gatavi otrajā daļā svītrot trīs vārdus – “apdrošinātāja vainas dēļ”? Jo faktiski pirmās daļas pirmā norma paredz, ka var būt arī tāda situācija, ka cilvēks ir apdrošinājis savu mantu, bet pēc tam izrādās, ka viņš ir apkrāpts. Un ne vienmēr izdosies pierādīt, ka viņš ir apkrāpts. Bez tam var gadīties, ka šo līgumu atzīst par spēkā neesošu. Tad visos gadījumos vajadzētu, ja ir atzīti kādi pienākumi un tiesības, kas neatbilst spēkā esošajai likumdošanai, tas ir, ja apdrošinājuma ņēmējs ir nelabvēlīgā situācijā, tad lai viņam apdrošinātājs atlīdzina. Tāpēc, svītrojot no otrās rindkopas šos trīs vārdiņus “apdrošinātāja vainas dēļ”, mēs vienkārši sabalansētu pirmās divas normas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs, jūsu komentāru!

J.Biezais: Es tā ekspromtā pašlaik skatos... Man liekas, ka tad, ja svītros šos vārdus, būs tā, ka gadījumos, ja līgums atzīts par spēkā neesošu, apdrošinājuma ņēmējam nodarītos zaudējumus atlīdzina apdrošinātājs, taču ir iespējami arī citādi gadījumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs, pamatojiet vēl savu domu!

J.Biezais: Starp citu, dzīvē ir tādi gadījumi, ka tad, ja, piemēram, bērni izraisa ugunsgrēku, ģimenes locekļi vienkārši vienojas nepieprasīt atlīdzību un netiesāties. Tā ka...

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, izlasiet uzmanīgi pirmo normu! Tā nosaka, ka apdrošināšanas līgumi, ja apdrošinātāji ir nostādīti sliktākā stāvoklī, nekā tas paredzēts likumos, ir spēkā neesoši. Neviens taču neapdrošināsies uz sliktākiem noteikumiem, nekā tas ir paredzēts likumdošanā, ja apdrošinātājs viņam tos gluži vienkārši neuzspiedīs. Tātad pirmā norma paredz tikai vienu situāciju – apdrošinātājs ir apkrāpis apdrošinājuma ņēmēju. Lūdzu, rakstīsim tā, ka nevis tad, ja līgums atzīts par spēkā neesošu, bet šajā gadījumā liksim, ka tad... Te ir runa tikai par pirmās normas realizācijas sekām. Ja cilvēks ir apkrāpts, tad visos šajos gadījumos apdrošinātājs apdrošinājuma ņēmējam atlīdzina zaudējumus.

J.Biezais: Es uzskatu, ka Plotnieka kungs mani ir pārliecinājis. Ja zālei nav iebildumu, tad mēs redakcionāli tā arī izdarīsim. Man liekas, ka tur īpašu satura izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā balsojums nav nepieciešams, jo Biezā kungs piekrīt šādam labojumam.

Lūdzu vēlreiz par 14.panta otro daļu, jo tur ir Ēlerta kunga labojums, bet, tā kā tas ir pieņemts, tad problēmu nav.

Arī septītais ir Ēlerta kunga labojums, bet tas ir noraidīts. Tas attiecas uz 16.panta otro daļu. Taču Ēlerta kungam nav pretenziju. Paldies.

Nākamais ir Ēlerta kunga labojums par 16.panta trešo daļu. Tas, kā te rakstīts, ir pieņemts. Vai pārējiem kolēģiem nav pretenziju? Nav priekšlikumu.

Nākamais labojums arī ir Ēlerta kunga pieteikums, bet tas ir saistīts ar iepriekšējo.

11.labojums ir par 17.panta otro daļu. Šis deputāta Ēlerta priekšlikums ir pieņemts. Vai pārējiem kolēģiem nav ierosinājumu?

Nākamais ir par 18.pantu. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Par 18.pantu. Diemžēl šeit lietotie termini, tas ir, “aprēķinātā maksātspējas robeža” un “garantijas fonds” nav skaidroti terminu daļā un tie nav saistīti ar pārējo likumu. Tādēļ es uzturu spēkā savu ierosinājumu – pilnīgi izslēgt pirmo un otro daļu, kā arī trešās daļas pirmo teikumu, atstājot tikai pēdējo šā panta teikumu: “Garantijas fonda minimālo lielumu nosaka Finansu ministrija.” Jo būtībā tik un tā aprēķināšanas kārtību nosaka Finansu ministrija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Biezā kungs, jūsu komentāru!

J.Biezais: Es jau savā uzrunā teicu, ka no jēdziena “maksātspēja” gan darba grupa, gan arī Ekonomikas komisija uzskata par neiespējamu atteikties. Ēlerta kungam ir taisnība, ka šo maksātspējas aprēķinu tehniku... Varat paskatīties lēmuma projektā. Tur tiešām ir paredzēts, ka to nosaka Finansu ministrijas ietvaros. Šeit, kā saka, domas dalās. Jābalso!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Ēlerta priekšlikumu par 18.panta pirmās, otrās daļas un arī trešās daļas pirmās rindkopas svītrošanu. Viena balss papildus “pret”. Tā ir Biezā kunga balss. Lūdzu rezultātu. 28 – par, 7 – pret, 17 – atturas. Tādējādi šis deputāta Ēlerta ierosinājums par svītrošanu ir pieņemts. Balsošanā piedalījās 67 deputāti.

Nākamais labojums ir par 21.pantu. Varbūt deputātiem ir kādi ierosinājumi par 19. un 20.pantu? Nav.

Tātad 21.pants. Deputāta Ēlerta ierosinājums ir daļēji pieņemts, bet viņš nevēlas komentēt. Paldies.

14.labojums ir pieņemts. Vai deputātam Ēlertam nav ierosinājumu? Līdz 24.pantam deputātiem nav ierosinājumu.

Par 24.panta trešo daļu ir bijis 15.ierosinājums, kas ir noraidīts. Vai Ēlerta kungam ir kas sakāms? Nav. Paldies.

Nākamais 16.labojums ir par 24.panta astoto daļu. Lūdzu.

I.Ēlerts: Krastiņa kungs, es ļoti atvainojos! Es nokavēju 15. un 17.labojumu. Tie ir saistīti. Tātad nav pamata pārbaudīt akcionāra finansiālo stāvokli, jo jebkurš akcionārs atbild tikai par to ieguldījumu, ko viņš ir veicis, iegādājoties šo akciju. Akcionārs nekad neatbildēs ar savu pārējo mantu. To nosaka likums, un nav nekādas jēgas pārbaudīt akcionāra finansiālo stāvokli, taču ir pamatota prasība par viņa godīguma pārbaudi. Tai es piekrītu, bet nevar pārbaudīt finansiālo stāvokli. Tātad es aicinu šajā pantā izslēgt vārdus “un finansiālo stāvokli”. Tā ir 24.panta trešā daļa. Un attiecīgi arī 25.pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Biezā kungs, jūsu komentāru!

J.Biezais: Nekāda īpaša nelaime nenotiktu, ja mēs šo Ēlerta kunga priekšlikumu pieņemtu. Taču, tā kā darba grupa izšķīrās tā, tad ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Ēlerta kungs un Biezā kungs piekrīt, ka mēs balsotu kopā par abiem – 15. un 17.labojumu?

J.Biezais: Jā, tie ir saistīti.

Priekšsēdētājs: Absolūti saistīti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu – svītrot jautājumu par šo finansiālo stāvokli. Lūdzu rezultātu. Par – 43, pret – 4, atturas – 13. Tātad deputāta Ēlerta labojums ir pieņemts. Paldies.

16.labojums ir deputāta Ēlerta priekšlikums par 24.pantu. Tas ir pieņemts. Vai ir kādi komentāri? Nav. Paldies.

Par 27.pantu ir 18.labojums. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi! Palasiet uzmanīgi pirmo un arī otro daļu un salīdziniet! Es domāju, ka otrās daļas sākums būtībā ir tas pats pirmās daļas atkārtojums. Manuprāt, pirmā daļa ir pilnīgi lieka. Un arī pats šis teksts ir absolūti neloģisks un nepieņemams.

J.Biezais: Jā, paldies. Tā varētu būt.

Priekšsēdētājs: Biezā kungs piekrīt bez balsošanas izdarīt šīs korekcijas. Paldies.

Vai par citiem pantiem deputātiem ir kādi labojumi, grozījumi vai papildinājumi? Protams, šie labojumi ir redakcionālas dabas, jo šis ir trešais lasījums.

Lūdzu sekretariātu ilgstoši un intensīvi zvanīt. Deputāti, kuri vēlas piedalīties balsošanā, lūdzu, ieņemiet savu vietu zālē! Gaidīsim vismaz divas minūtes, lai šis sekretariāta zvans nebūtu formāls. Lūdzu sekretariātu vēl mazliet zvanīt...

Balsosim par likumu “Par apdrošināšanu” trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 90, pret – nav, atturas – 2. Likums ir pieņemts.

Vēl mums ir jāapspriež lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, Biezā kungs! Godājamie kolēģi, es domāju, ka visi to ir izlasījuši. Vai kādam par šā lēmuma būtību ir jautājumi Biezā kungam? Jautājumu nav. Paldies, Biezā kungs! Vai ir kādi ierosinājumi par tā labošanu, papildināšanu, grozīšanu? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par minētā lēmuma pieņemšanu. Jā, par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par uzņēmējdarbību””. Tas ir trešais lasījums.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, mums atlika precizēt 32.panta 33.apakš­punktu. Un tagad jūsu piedāvātajā redakcijā tas ir sadalīts divās daļās, lai būtu vēl skaidrāks un precīzāks. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jebkurš var pirkt metālu jebkurā valstī un vest to iekšā Latvijā neierobežoti un bez nekādām licencēm, bet pašā Latvijā metālu var pirkt jebkurš uzņēmējs un lietot atbilstoši savai vajadzībai, piemēram, mašīnu ražošanai, vai zemnieki un tā tālāk. Taču lūžņiem ir nepieciešama licence. Tikai lūžņiem! Bet, kā redzat, 34.apakšpunktā ir norādīts, ka izvest no Latvijas var tikai ar licenci. Visu var vest iekšā, bet neko nevar vest ārā, respektīvi, tikai ar licenci var izvest. Tāda tagad ir būtība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi komentāri, godājamie kolēģi? Eglāja kungs startē pirmais. Lūdzu.

V.Eglājs: Es saprotu, ka tas ir 37.dokuments. Šeit 39.panta 2.punktā, kur ir sacīts par virs 25 grādu ievešanu, izgatavošanu un pārdošanu, tur tīri redakcionāli vajadzētu “vai izgatavošanai, pārdošanai”. Tā ir redakcionāla lieta, citādi tur varētu būt kaut kāds...

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai nav iebildumu, Eglāja kungs? Tas tiek labots.

K.Špoģis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem ir vēl kādi labojumi, papildinājumi, grozījumi un tā tālāk? Ir.

Preinberga kungs, lūdzu! Bet sekretariāts, manuprāt, var zvanīt tik un tā.

G.Preinbergs: Manam teiktajam varbūt vairāk ir jautājuma raksturs. Špoģa kungs, vai šādā redakcijā tiks ierobežotas krāsaino metālu zādzības un tā tālāk?

K.Špoģis: Jā! Jo lūžņus var iepirkt tikai ar licenci. Tas ir pirmais. Bez tam ir jāizstrādā mehānisms, un valdība to jau ir izdarījusi. Tās vakardienas sēde ir publicēta, tur šis jautājums diezgan izvērsts un diezgan konkrēts. Tur ir redzams šo mūsu labojumu realizācijas mehānisms.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi komentāri? Nav. Paldies, Špoģa kungs!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumu. Tas ir 37.dokuments. Lūdzu rezultātu. Par – 79, pret – 1, atturas – 6. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministra atbrīvošanu”. Šo dokumentu iesniedzis Ministru padomes priekšsēdētājs.

Lūdzu, kurš pārstāv Ministru padomi? Šeit klāt ir divi ministri. Godājamie kolēģi! Ja neviens nepārstāv... Šeit praktiski ir formāls lēmums, kas ir nepieciešams saskaņā ar likumu “Par Ministru padomi”. Jo mēs ar savu balsojumu, ko izdarījām pagājušajā gadā, jau noraidījām Kalniņa kunga atbilstību amatam. Vai jums nav iebildumu, ka mēs bez speciāla ziņojuma balsosim par šo lēmumu? Likumā “Par Ministru padomi” ir minēts, ka, runājot par amata pildīšanas laiku, Augstākajai padomei mēneša laikā ir jāpieņem šāds lēmums. Prezidijā šis jautājums tika izdiskutēts.

Cupruna kungs vēlas izteikties. Lūdzu.

I.Cupruns: Ir viens jautājums: ar kuru datumu, ar kuru dienu atbrīvosim, ja šodien pieņemsim lēmumu?

Priekšsēdētājs: Ar šodienu, jo lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

I.Cupruns: Taču vai Kalniņa kungs pildīja savus pienākumus līdz šai dienai?

Priekšsēdētājs: Cits ministrs nav bijis iecelts. Un mēneša laikā viņš ir jāatbrīvo, ja Ministru padomes priekšsēdētājs nav iecēlis citu ministru. Tādējādi tagad ministrija būs bez ministra.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man tomēr ir neskaidrība: kas būtu bijis tad, ja mēs būtu apstiprinājuši Osi par ministru? Vai tad mums būtu divi ministri?

Priekšsēdētājs: Tad būtu Osis, jo likumā ir noteikts, ka tikai tad, ja neieceļ citu, iepriekšējais turpina pildīt savu pienākumu vienu mēnesi.

V.Eglājs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 74, pret – 5, atturas – 2. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Darba kārtības 8.jautājums – “Par mandāta anulēšanu deputātam Jānim Dzintaram”.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Pagājušā gada 30.jūnijā, kā jūs atceraties, mēs izdarījām labojumus likumā “Par tautas deputāta statusu”. Saskaņā ar šiem labojumiem ir noteikta kārtība, ka tie deputāti, kuri sesijas laikā apmeklējuši mazāk par pusi no plenārsēdēm, riskē ar sava mandāta anulēšanu. Visspilgtākais piemērs šādai rīcībai, protams, ir mūsu kolēģis Jānis Dzintars, jo attiecībā uz viņu šeit pat nav nepieciešams izdarīt kaut kādus aprēķinus, jo 5.sesijas laikā viņš darbā nav bijis nevienu dienu. Un, ja mēs paskatāmies tālākā pagātnē uz to periodu, uz kuru gan šo likumu nevar attiecināt, tad redzam, ka viņš nav bijis darbā jau pusotru gadu, tas ir, kopš 1991.gada augusta apvērsuma dienām. Taču tajā pašā laikā viņš joprojām turpina pie mums saņemt attiecīgu naudas summu, kas ir samaksa par šiem deputāta izdevumiem. Šeit, es domāju, tieši vietā būs Ļeņina teiciens: “Kas nestrādā, tam nebūs ēst!” Un tāpēc es uzskatu, ka šī nejēdzība ir jāizbeidz. Protams, man ir nedaudz skumji, ka Latvijas Augstākajā padomē turpmāk būs par vienu Jāni mazāk, bet... Kuram nu ir jāiet, tam ir jāiet!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi Līgotņa kungam? Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Līgotņa kungs, sakiet, lūdzu, vai jūs neuzskatījāt par iespējamu izstrādāt kopīgu lēmumu ar Budovska kungu, kurš arī gatavo kaut ko tamlīdzīgu, turklāt šis nav vienīgais deputāts, kurš ir pakļauts šādai darbībai.

A.Līgotnis: Jā, protams, es to zinu, ka viņš nav vienīgais. Te būs apmēram 20 cilvēku. Taču, tā kā Mandātu un deputātu ētikas komisijai šis darbs rit diezgan lēni, tad es gribēju ar šo lēmumu rādīt pozitīvu paraugu, kā jārīkojas ar tiem, kuri nenāk darbā. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Budovska kungs arī vēlas ko jautāt? Nē, tagad nav replikas, Budovska kungs! Tagad ir jautājumi.

Vai ir vēl kādi jautājumi Līgotņa kungam? Nav. Paldies, Līgotņa kungs! Nē, tomēr ir jautājums – Endziņa kungs vēlas jautāt.

A.Endziņš: Tas ir ne tik daudz jautājums, cik precizējums. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu” 5.panta pirmās daļas 4.punktu vajadzētu otrās daļas 1.punktu rakstīt 1992.gada 30.jūnija likuma redakcijā, tātad papildināt.

A.Līgotnis: Jā, piekrītu.

A.Endziņš: Tas būtu mans precizējums.

Priekšsēdētājs: Līgotņa kungs piekrīt. Vai vairāk jautājumu nav? Paldies, Līgotņa kungs! Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Paldies.

Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Par motīviem vēlas izteikties Budovska kungs, tāpēc trīs minūtes ir viņa rīcībā.

M.Budovskis: Paldies Līgotņa kungam par labu paraugu! Mandātu un deputātu ētikas komisija vienmēr ir vadījusies pēc labākajiem parau­giem. Tanī pašā laikā arī mēs izskatījām Jāņa Dzintara jautājumu, un Mandātu un ētikas komisija visā pilnībā piekrīt tam, ka Jānis Dzintars praktiski ir atskaitāms un viņa mandāts šeit, Augstākajā padomē, ir anulējams. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Budovska kungs! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu par mandāta anulēšanu Jānim Dzintara kungam. Lūdzu rezultātu. Par – 82, pret – 6, atturas – 4. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem”.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Lēmuma projekts jau ir jūsu priekšā. Es izteikšu tikai divus nelielus komentārus, kuri varbūt arī neattiecas uz šo saturu.

Pirmais komentārs. Lēmuma projekta izstrādē piedalījās diezgan plašs personu loks, un iniciatīva pilnā mērā šajā ziņā pieder Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijai. Tādēļ šis mūsu iesniegums, ko mūsu komisija jums iedevusi, ir drusku neprecīzs. Būtībā tas ir divu komisiju kopdarbības rezultāts. Un it sevišķi es gribu šeit novērtēt tos nopelnus, kas bija kolēģim Alkšņa kungam, kurš aktīvi darbojās īpaši pēdējā stadijā, veidodams šo lēmuma projektu.

Vienlaikus var teikt, ka šis lēmuma projekts ir speciālistu gatavots. Te ir ne tikai Blumberga kunga komisijas pārstāvji, bet arī Kultūras ministrijas Pieminekļu aizsardzības daļas speciālisti, kuri būtībā palīdzēja sagatavot šo mūsu komisijas variantu. Rezultāts ir abu komisiju kopdarbības veikums. Tas ir pirmais.

Otrais punkts ir tas, ka mēs šinī gadījumā paļaujamies uz arhitektūras speciālistiem, izšķirot šo jautājumu. Tomēr viens vadmotīvs mums bija. Mēs uzskatām, ka situācija, kāda šobrīd ir ar šo ansambli, kurš ir unikāls ne tikai mūsu tautai un valstij, bet ir ietverts arī pasaules kultūras pieminekļu ansambļu skaitā, nevar turpināties. Kaut kas ir jādara, ir jāveic šie tiesiskie pasākumi, lai nodrošinātu šā kultūras pieminekļa optimālu saglabāšanu. Arī mūsu nabadzības apstākļos.

Un vēl mazs papildu motīvs. Ja mūsu pašvaldības var diskutēt par to, ka tām trūkst 50 000 rubļu mēnesī, ar kuriem apmaksāt šo pieminekļu apsardzību naktīs, tad man liekas, ka tas vien jau par kaut ko liecina. Par to, kāda ir šī attieksme, un par to, kā tas viss var beigties, ja mēs šādu darbību neizdarīsim.

Un visbeidzot par to, kā jau tas dažkārt gadās, ja dokumenta gatavotāji ir daudzi. Šeit ir viena neprecizitāte – būtībā punkts, kurš atkārto to, kas ir jau citā punktā. Es šinī gadījumā runāšu par to, kas ir uzdots Ministru padomei, tātad par 3.punktu. 2.apakšpunktu komisija ierosina svītrot, jo tas pats principā ir izteikts ar 2.punkta 3.apakšpunktu – sakārtot Rīgas Brāļu kapu ansambli atbilstoši to izveides sākotnējai idejai un autora iecerei. Tas jau arī ietver šo 2.punktu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumi. Lūdzu. Sekretariātā vēl neviens rakstiski nav pieteicies. Bērza kungs bija pirmais. To es pats redzēju, ka viņš bija pirmais pie sekretariāta. Pēc tam bija Endziņa kungs, Freimaņa kungs un Preinberga kungs. Lūdzu, visiem ir vietas pie mikrofoniem!

A.Bērzs: Man ir jautājums: saskaņā ar kādu informāciju, ar kādiem datiem šeit ir ierakstītas Allažu šūnakmens atradnes? Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, Allažu šūnakmens atradnēs šūnakmens vairs nav. Tur visi šie krājumi ir izlietoti un šīs atradnes dabā ir aizaudzis dīķis.

P.Laķis: Informācijas avots, Bērza kungs, ir Kultūras ministrijas Dabas pieminekļu aizsardzības daļa. Tā ka es baidos ar jums diskutēt. Man bija mazliet citāds priekšstats, ka tur nav tik traki, kā jūs nupat teicāt. Taču, ja jūs tā domājat, tad acīmredzot tā informācija, kas ir nākusi no Kultūras ministrijas šīs daļas, ir neprecīza. Droši vien Blumberga kungs jums paskaidros precīzāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais bija Endziņa kungs. Lūdzu.

A.Endziņš: Arī es gribēju gandrīz vai to pašu prasīt, bet tikai būtībā par šo 2.punktu. Kas tas par īpašumu, kas ir piederējis Rīgas Brāļu kapiem? Varbūt tomēr te ir bijusi kaut kāda cita organizācija?

P.Laķis: Jā, es varu pateikt. Tā organizācija, kas pastāvēja jau pirms Otrā pasaules kara. Tātad Brāļu kapu komiteja nav mūsu laiku veidojums...

A.Endziņš: Te jau nav runas par komiteju. Te ir runa par Brāļu kapiem. Brāļu kapiem pieder īpašums – tā ir teikts jūsu lēmuma projektā. Un šinī sakarībā es gribētu sacīt, ka šeit tomēr vajag saglabāt precizitāti. Es vēlētos redzēt arī kaut kādus dokumentus, kuri to pierādītu, un uzzināt arī to, kādā veidā tiek nodots īpašumā, valdījumā, lietojumā. Kas tas ir par īpašumu? Vai akmens apstrādes un tēlnieka darbnīca Rīgā, Gaujas ielā 1? Šeit tomēr ir īpašuma attiecību jautājuma regulācija. Te vajag dokumentāri kaut kā izskaidrot.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs ir līdzautors šim dokumentam. Lūdzu.

O.Blumbergs: Endziņa kungs, es jums varu atbildēt vienkārši. Brāļu kapiem piederēja trīs īpašumi, kuri ir oficiāli noformēti, un tie visi skaitās dokumentos. Mēs varam pārbaudīt pirmskara arhīvu materiālus, ja ir tāda vajadzība. Mēs to jau izdarījām: tātad tā ir darbnīca Brāļu kapos, tas ir Allažu šūnakmens un vēl neliela darbnīca pašā kapu teritorijā. Jā, tas viss bija Latvijas Brāļu kapu valdes īpašumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ozola kungs, jūs laikam sen neesat bijis plenārsēdē. Pie mums no vietas nerunā... Tā ir Rietumu demokrātijas privilēģija.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Laķa kungs, mani drusku izbrīna jūsu liberālisms attiecībā uz 2.punkta 2.apakšpunktu. Ņemot vērā mūsu Rīgas pašvaldības specifiku, vai jūs nedomājat, ka 2.apakšpunktu tomēr noteikti vajag atstāt ar jēgu, lai kaut kas nenotiktu?...

Un otrs jautājums: vai jūs neiebilstu, ka šos vārdus – “Allažu šūnakmens atradnes” – mēs pārveidotu par “šūnakmens atradnes Latvijā”? Vides aizsardzības komiteja man neļaus sameloties, jo šūnakmens atradņu Latvijā ir ļoti maz. Un būtu pēdējais laiks tās visas apsekot un arī kādam pakļaut, jo tās ir skaitāmas uz vienas rokas pirkstiem.

P.Laķis: Blumberga kungs mani papildinās, bet lieta ir tāda, ka šeit tiešām ir runa par īpašumu, kas pirms 1940.gada piederēja Brāļu kapu valdei. Un tur nebija vis “šūnakmens atradnes”, bet tur bija tikai šī Allažu atradne, tādējādi šinī gadījumā mēs runājam par daudzmaz juridiski korektām īpašuma attiecībām. Tas ir tīri īpašuma attiecību jautājums.

Ja runājam par šiem trim objektiem, par kuriem jautāja Endziņa kungs un Blumberga kungs atbildēja, tad tie tiešām ir bijuši Brāļu kapu pārvaldes īpašums. Tas ir viņu īpašums. Ja jūs domājat par 3.punkta 2.apakšpunktu, tad šinī gadījumā uzdevumi Ministru padomei ...

J.Freimanis: Par 2.punkta apakšpunktu jūs teicāt, ka to varētu mest ārā, taču, manuprāt, tam obligāti ir jāpaliek.

P.Laķis: Nē, tas ir 3.punkta.

J.Freimanis Jā, 3.punktam, protams, arī ir jāpaliek.

P.Laķis: Taču par 2.punktu, es atvainojos, es neteicu neko. Tās ir tieši šīs īpašuma attiecības. Jūs kaut ko esat pārklausījies.

J.Freimanis: Laķa kungs, tāpēc vēl jo vairāk mums nevar būt runas par to, ka mēs 3.punkta 2.apakšpunktu ņemtu ārā.

P.Laķis: Es runāju tikai par šo 3.2.punktu. Par 2.2.punktu vispār runas nevar būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Man ir gluži tādas pašas domas kā Freimaņa kungam. Mūsu praksē pārāk bieži Prezidijam un Juridiskajai pārvaldei jānodarbojas ar lēmumu vai likumu atsevišķiem skaidrojumiem. Ja mēs izsvītrosim 3.punktu...

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, es atvainojos, bet debates mums sāksies apmēram pēc minūtēm desmit. Jums ir tiesības uz jautājumu, jo ir jautājumu laiks.

G.Preinbergs: Jā, jā, es sapratu! Es tikai motivēju, kāpēc to jautāju. Vai jums neliekas, ka šim punktam tieši šā iemesla dēļ tomēr būtu jāpaliek?

Otrs jautājums man ir ļoti īss. Sakarā ar 3.punkta 2.apakšpunkta realizāciju varētu rasties un varētu būt arī krematorijas pakalpojumi. Vai jūs varētu informēt, kādā stāvoklī pašreiz ir krematorijas celtniecība?

P.Laķis: Cik es zinu, Preinberga kungs, tad tur šie pakalpojumi laikam nebūs pieejami. Tā ka tas vismaz vēl labu laiciņu... Mums abiem varbūt ir viens priekšlikums – vairāk nediskutēt un varbūt arī neuzdot jautājumus par šo 3.punkta 2.apakšpunktu. Es domāju, ka šo jautājumu vienkārši var izšķirt balsojot. Un tas ir viss. Vai nu svītrot, vai atstāt – tas ir balsošanas jautājums. Te jau nekādi papildinājumi nav vajadzīgi. Tas ir svītrojams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bez manis to neviens nav ierosinājis.

Lūdzu, Dobeļa kungs! Un pēc tam – Cālīša kungs.

J.Dobelis: Cienījamie autori! Cik zinu, ievērojamākā un nopietnākā organizācija, kura Latvijā tika atjaunota pēc tam, kad Kultūras fondā darbojās šī karavīru piemiņas vietu apzināšanas grupa, bija Brāļu kapu komiteja. Tieši Brāļu kapu komiteja, kura darbojās arī pirmskara Latvijā. Taču es šajā lēmuma tekstā nekur neredzu, kādas funkcijas un ko varētu darīt Brāļu kapu komiteja.

Un tāpēc man ir tāds jautājums: vai jūs ar šīs komitejas vadību vai ar tās atsevišķiem pārstāvjiem esat runājuši par šo lēmuma projektu un kāpēc es te nejūtu absolūti nekā no tā, ka šī organizācija ir piedalījusies šā lēmuma projekta sastādīšanā un īstenošanā?

O.Blumbergs: Dobeļa kungs, šī organizācija ir sabiedriskā organizācija, un tāpēc tai šeit uzlikt kaut kādas saistības mums nebija nekādu tiesību. Attiecībā uz tās piedalīšanos šā jautājuma izskatīšanā varu teikt, ka tā tika organizēta ar viņu līdzdalību...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Man ir jautājums par 2.punkta 2.apakšpunktu attiecībā uz šo pašu Allažu šūnakmeni: vai šajā gadījumā tiks izbeigta šūnakmens pārvēršana būvkaļķī? Jo pašlaik tur aktīvi iznīcina šūnakmens krājumus, dedzinot kaļķi no tā.

Attiecībā uz 4.punkta 1.apakšpunktu: vai šeit nebūs pretrunas ar citiem likumdošanas aktiem, kas nosaka kārtību, kādā organizējami masu pasākumi Rīgas pilsētā?

Attiecībā uz 4.punkta 3.apakšpunktu: vai šeit neradīsies tāda situācija, ka, lūk, šī Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde monopolizēs visu veidu vizuālo informāciju, kurā būs saskatāmi Brāļu kapu elementi vai Brīvības piemineklis? Vai ir pieļaujama šāda monopolizācija?

P.Laķis: Par šiem trim jautājumiem. Par pirmo. Jā, protams, tas tiks pārtraukts, un tieši tāpēc jau tas te tiek ierakstīts, lai beigtu šo rūpniecisko ražošanu. Attiecībā uz Allažiem, par ko jūs jautājāt, ir pozitīva atbilde. Jā, protams!

Otrais jautājums – par 4.1.punktu. Pirmkārt, šis dokuments ir saskaņots ar mūsu Juridisko pārvaldi, līdz ar to un pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tur šādu pretrunu nav. Bez tam situācija būs normāla, jo tiek pieņemts atsevišķs lēmums par valstīs īpaši svarīgiem objektiem, un tad arī būtu iespējams šādā veidā šo režīmu ap tiem regulēt.

Un visbeidzot trešais. Jā – tas būs monopols! Taču bez šāda monopola diemžēl izvairīties no tām darbībām, kuras tur pašlaik notiek, nav iespējams.

O.Blumbergs: Turklāt tam ir jābūt vienam no galvenajiem ienākumu avotiem, lai šo pieminekli un šo Brāļu kapu ansambli varētu uzturēt. Tā ka tas ir pats par sevi saprotams. Tas ir monopols, un kā tāds arī tiek radīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: 2.punkta 2.apakšpunktā ir minēti divi īpašuma objekti: tātad akmens apstrādes un tēlnieku darbnīca Rīgā, Gaujas ielā 1, un Allažu šūnakmens atradnes. Sakiet, lūdzu, kam šie īpašuma objekti piederēja līdz to nacionalizācijai 1940.gadā?

O.Blumbergs: Uz šo jautājumu jau tika atbildēts. Tie bija Brāļu kapu komitejas īpašumā.

J.Lagzdiņš: Paldies. Tad ir vēl otrs jautājums. Brāļu kapu komiteja bija sabiedriska organizācija. Sakiet, lūdzu, vai šī Brāļu kapu pārvalde tiek veidota kā pašvaldības iestāde vai valsts iestāde, pašvaldības uzņēmums vai valsts uzņēmums?

O.Blumbergs: Brāļu kapu komiteja šinī gadījumā tiek veidota kā valsts iestāde – pārvalde.

J.Lagzdiņš: Tādā gadījumā sakiet, lūdzu, kā šī jūsu nostādne saskan ar mūsu lēmumu par kārtību, kādā stājas spēkā likums “Par sabiedriskajām organizācijām”, attiecībā uz kurām 12.punktā ir noteikts, ka šo īpašumtiesību atjaunošanu sabiedriskajām organizācijām nosaka īpašs likums, ja sabiedriskajai organizācijai piederošo īpašumu jūs nododat valsts uzņēmumam?

O.Blumbergs: Brāļu kapu komiteja arī pirms kara nebija sabiedriskā organizācija. To radīja ar prezidenta lēmumu, arī toreiz tā bija valstiska rakstura pārvalde.

J.Lagzdiņš: Jūs pirms minūtes teicāt, ka tā bija sabiedriska organizācija...

O.Blumbergs: Es to teicu par pašreiz funkcionējošo Brāļu kapu komiteju.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Godājamie ziņotāji, man tomēr vēlreiz ir kas sakāms par šo pašu 2.punkta otro daļu. Tas būs viens jautājums. Un pēc tam vēl par 5.punktu. Man tā īsti nepalika skaidrs: tātad šī ražošanas bāze... Kāda uzņēmuma forma tad tai īsti būs – valsts uzņēmums, pašvaldības uzņēmums vai privātuzņēmums? Ja šie īpašumi tiek nodoti ražošanas bāzei, tad kas šī bāze ir pēc uzņēmējdarbības formas?

O.Blumbergs: Tas būs valsts uzņēmums.

A.Punovskis: Paldies, bet vai to nevajadzētu akcentēt arī šeit? Man liekas, ka šīs diskusijas patlaban tik garas ir tāpēc, ka tas netiek skaidri pateikts.

O.Blumbergs: Tādu papildinājumu mēs varam izdarīt.

A.Punovskis: Un otrs jautājums man ir par 5.punktu: atgādiniet, lūdzu, kādam nolūkam atbilstoši Medlingera projektam tiek izmantots Kolonādes kiosks saskaņā ar 1923.gada projektu? Vai tā ir kafejnīca vai kaut kas cits?

P.Laķis: Tur, cik es zinu, ir bijuši pavisam trīs projekti. Tātad pirmais ir 1923.gada projekts, bet diemžēl, lai to varētu precīzi izstāstīt, man būtu vajadzīga shēma un karte. Taču ideja bija tāda, ka šajā kioskā atradās visi trīs infrastruktūras elementi, tas ir, avīžu kiosks, neliela kafejnīca un arī tas, par ko visi tik ļoti diskutē, – tualete. Tie visi trīs tur atradās pēc sākotnējā projekta. Ideja acīmredzot bija apmēram tāda, ka dominējošā, iespējams, bija šī avīžu pārdotava, kur jebkurš kungs vai dāma varēja iegādāties avīzi un pēc tam to mierīgi palasīt, dzerot kafiju. Turklāt, pēc manā rīcībā esošajām ziņām, to varēja darīt arī ar nelielu alkohola piedevu, apmēram tā, kā tas bija Austrumvācijā – līdz 40 gramiem alkohola. Tāda apmēram bija šī iecere, un pēc tās arī šis projekts bija veidots. Vēlāk, protams, tur notika zināmas izmaiņas, bet sākotnējā variācija bija šāda.

A.Punovskis: Paldies, Laķa kungs! Man ir vēl tikai precizējošs jautājums: kādā veidā šis 5.punkta teksts, ja mēs to tādu pieņemsim, patlaban saskan ar Rīgas pašvaldības pieņemto lēmumu attiecībā uz Zīgerista kunga iecerēm un tamlīdzīgi? Vai tas atbilst šim nolīgumam vai veidojas kaut kāda veida pretruna?

O.Blumbergs: Darba gaitā mēs tikāmies ar Zīgerista kungu, lai konkrēti noskaidrotu, ko viņš paredz attiecībā uz šiem objektiem – kādi būs pārkārtojumi un pārbūvējumi, – un nonācām pie slēdziena, ka mūsu viedokļi sakrīt. Vēl vairāk. Tātad principā 5.punktā izteiktā redakcija apmēram atbilst tam, ko gatavo Zīgerista kungs. Bez tam vēl tika panākta vienošanās, ka šajā kioskā un kafejnīcā, kā tam tagad ir jāpārtop, tiks radīti visi apstākļi, lai tur būtu materiāli par Brīvības pieminekļa rašanos un tapšanu. Tur tātad būs panorāmas skati no dažādām brīvības demonstrācijām, tā reizē būs arī iestāde, kurā jebkuram tūristam, jebkuram cilvēkam, kas ir iebraucis Rīgā un vēlas kaut ko tuvāk uzzināt, būs iespējams iepazīties ar šo objektu.

A.Punovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Cienījamie ziņotāji, man par 5.punktu tieši šinī pašā sakarībā būtu tāds priekšlikums: nevajadzētu uzspiest Rīgas pašvaldībai šo izmantošanas jautājumu. To varētu formulēt apmēram tā: “Kolonādes kiosks restaurējams atbilstoši 1923.gada Medlingera izstrādātajam projektam un 1929.gadā izdarītajām pārbūvēm. Tā restaurācijas projekts saskaņojams ar Latvijas Republikas kultūras ministru.” Jo pats svarīgākais tomēr ir šis restaurācijas moments, bet ne tik daudz tā izmantošana, ko var noteikt pašvaldība.

O.Blumbergs: Tā varētu būt, Karlsona kungs!

P.Laķis: Jā, lai gan mēs domājam, ka zināma determinācija... lai tur tiešām netiktu pārkāptas šīs tradīcijas. Es domāju, ka, godīgi sakot, 1923.gadā iedibinātais bija visveiksmīgākais, bet tas, kas vēlāk parādījās 1929.gadā un 30.gados, tas vairs nebija tik veiksmīgs. Tas bija daļēji saistīts arī ar šo vispārējo ideju par šiem spārniem Brāļu kapos, par laukumu iekārtošanu. Manuprāt, tas nebija pats veiksmīgākais, taču es neesmu speciālists šajos jautājumos... Tā ka tas viss tā arī varētu būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kostandas kungs!

O.Kostanda: Man ir vairāki jautājumi. Pirmkārt: kā jūs saprotat ievadā formulēto tekstu – “ņemot vērā to saglabāšanas un ekspluatācijas problēmu līdzību”? Kādas ir šīs problēmas, kuras ir tik līdzīgas? Funkcionālā nozīme taču šiem objektiem ir dažāda.

O.Blumbergs: Tas ir izskaidrojams vienkārši ar to, ka principā gan viena, gan otra objekta restaurācijai un uzturēšanai ir vajadzīgi vieni un tie paši tehniskie līdzekļi – gan, teiksim, akmeņu apstrādes mehānismi, gan arī tā pati tehnika... Man, bijušajam akmeņkalējam, cilvēkam, kurš strādājis tieši šajās darbnīcās, ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir viena un tā pati tehnoloģija, lai šos objektus varētu uzturēt un sakārtot.

O.Kostanda: Tas tad attiecas uz visiem? Un otrs jautājums...

P.Laķis: Es atvainojos, Kostandas kungs, taču tur jau ir precīzi pateikts, ka runa jau nav par funkcionālo nozīmi, bet par saglabāšanu un ekspluatāciju. Tehnisks jautājums.

O.Kostanda: Un otrs jautājums: kā saprast vārdus – “sevišķa režīma teritorija”? Bez tam tālāk nekur nav nekāda atšifrējuma, kas tas par sevišķo režīmu. Vajadzīga caurlaide? Vai žogs apkārt? Kas tas tāds ir?

P.Laķis: Es atvainojos, kur tas ir?

O.Kostanda: Tātad: “Augstākā padome nolemj: 1.punkts. Noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu sevišķā režīma teritoriju.” Robežas tur ir noteiktas, bet par režīmu es neko tālāk neatrodu.

P.Laķis: Tas attiecas uz šādu lietu. Tātad 3.punkta 1.apakšpunkts – pirmais moments. Tālāk – 4.punkts, kas ir saistīts ar 4.punkta 2.apakšpunktu par ielu tirdzniecību, ubagošanu, piketēšanu. Tas šeit ir ietverts, bet tas nav izdalīts atsevišķā punktā. Tas šeit ir uzrādīts atsevišķos punktos, kas tur ir domāti.

O.Kostanda: Es piekrītu, bet vai jūs domājat, ka tas ir jāsauc par “sevišķo režīmu”?

P.Laķis: Ja jūs mulsina šie vārdi “sevišķais režīms”, tad tos var nomainīt ar tādiem, kādus jūs iesakāt par piemērotiem. Doma ir ļoti vienkārša. Šie punkti tur jau ir atklāti, tie ir tur iekšā. Var saukt arī citādi, bet es tikai nezinu – kā.

Priekšsēdētājs: Matvejeva kungs, jums vārds!

K.Matvejevs: */Laķa kungs! Mani interesē 3.punkta 2.apakš­punkts. Runa ir par pārapbedīšanu. Esiet tik labi, pasakiet konkrēti, kas finansēs šo drūmo ceremoniju? Vai tas tiks uzdots pašvaldībai? Kas konkrēti būs finansējuma avots?/

P.Laķis: Ja jūs esat lasījis lēmuma projektu, tad 3.punktā ir rakstīts: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei...” Ja kaut ko uzdod, tad ir arī jāfinansē – es vismaz tā domāju.

K.Matvejevs: */Vai jums neliekas, ka jau šajā dokumentā vajadzētu konkrēti norādīt, kas par šo ceremoniju maksās?/

P.Laķis: Es atvainojos, bet tur ir uzrakstīts melns uz balta: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei ...” Mēs taču neesam izpildvaras institūcija, tāpēc šādas lietas mēs neuzskatām par nepieciešamu precīzi norādīt.

K.Matvejevs: */Kas rakstīts, tas ir viens, bet praksē var notikt citādi. Atvainojiet, bet kā jūs vispār iedomājaties šīs diezgan delikātās procedūras praktisku realizēšanu?/

P.Laķis: Es jums varu atbildēt no savas puses, ka mūsu komisijā šis jautājums tika diskutēts. Šāds priekšlikums tika iesniegts, taču mūsu komisija šo jautājumu neatbalsta. Tā ka es tālāk nekomentēšu.

K.Matvejevs: */Pateicos jums. Man arī liekas, ka tīri no morāli ētiskā viedokļa būtu varējis iztikt bez šīs rakņāšanās pa kapiem, jo liekas, ka tas nav pats galvenais šajā lēmumā./

P.Laķis: Redziet, jautājums ir ļoti delikāts. Mēs par to varam ilgi diskutēt, taču es domāju, ka tas nav jautājumu un atbilžu līmenis. Jums ir savs viedoklis, bet man ir savs viedoklis, tāpēc pārvērst to šeit par mūsu diskusiju nav nekādas nozīmes.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs vēlas jautāt. Lūdzu.

V.Mucenieks: Par 3.punkta 2.apakšpunktu – par pārapbedījumiem. Tur ir rakstīts: “civilo personu mirstīgās atliekas”. Vai šādu ierobežojumu vajadzēja? Es domāju, ka tas nav noskaidrots, tur varbūt arī kāda cita zvaigžņota personība ir apglabāta, un vispār šie apbedījumi ir nevietā. Tas nav nekādā saskaņā ar to ieceri, ka jebkuri apbedījumi tur būtu jālikvidē. Vai ne tā?

P.Laķis: Jā, Mucenieka kungs, es jums piekrītu! Es vēlreiz atkārtoju to, ko es jau teicu sākumā, – manā izpratnē viss ir pateikts ar 2.punkta 3.apakšpunktu. Tā ka šis punkts, godīgi runājot, man atgādina tādu variantu, ka mēs neuzticamies Ministru padomei, jo tā nesaprot, kas tai ir jādara. Tāpēc es attiecībā uz šo punktu arī bez citiem apsvērumiem izjūtu mazas šaubas: ja mēs tik daudz neuzticamies, ka Ministru padome saprot, kas tai jādara, ja ir minēts šāds punkts, tad mēs šo 3.2.punktu varam nerakstīt. Tas ir mans komentārs.

V.Mucenieks: Es neiebilstu pret šo apakšpunktu, bet es iebilstu pret vārdu “civilo personu”. Es domāju, vajag svītrot vārdu “civilo”, jo tas ir lieks.

P.Laķis: Jā, pareizi! Es varu piekrist.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, paldies! Vienīgi ir jautājums par to, ka Ministru padomei tas tomēr būs jāizdara līdz jūlija sākumam, nevis līdz 1.janvārim, jo pēc tam Ministru padomes Latvijas Republikā vairs nebūs. Cauri!

Un tagad būs pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet, lūdzu, vietas! Tātad turpināsim apspriest lēmuma projektu “Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem”.

Sāksim debates. Pirmais debatēs uzstāsies deputāts Silārs.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi un cienījamie lēmuma projekta autori! Es gribu runāt tikai par vienu man un, domāju, arī autoriem būtisku lietu. Proti, pēc manas visdziļākās pārliecības no 3.punkta 1.apakš­punkts ir jāpārliek pie 2.punkta. Es pievēršu uzmanību tam, ka galu galā par kārtību pirmām kārtām tomēr ir jāatbild pašvaldībai. Kārtība savā teritorijā ir jānodrošina pašvaldībai, un es gribu atgādināt, ka par šo tematu vajadzēja runāt arī Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai, jo šī komisija bija tā, kura līdz trešajam lasījumam aizstāvēja uzskatu, ka ir nepieciešama municipālā policija. Galu galā tā ir municipālās policijas pamatfunkcija. Jau pirmajā variantā es autoriem iesniedzu rakstisku priekšlikumu, lai atgādinātu, ka eksistē arī municipālā policija. Tātad, kur vajag un kur var, protams, arī Ministru padome palīdzēs, bet pamatā tomēr... Tā ka tas būtu pasakāms tur, kur Ministru padomei ir uzdots kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību... Līdz ar to 3.punkts vairs nebūtu jāsadala 1. un 2.apakšpunktā. Te būtu viens punkts. Un tad tas izriet no iepriekšējām debatēm, vai vispār šis 3.punkts ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs (tas attiecas uz šīm pārapbedīšanām). Es, protams, aizstāvu deputāta Mucenieka ieteikumu – svītrot vārdu “civilo”, te ir jebkuru personu pārapbedījumi. Mēs nevaram vienu daļu atstāt, bet otru – neatstāt, tad jau tam vairs nav nekādas jēgas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienītie kolēģi! Vispirms es gribētu pateikt, ka neesmu pret šāda lēmuma pieņemšanu. Noteikti nē! Man ir arī zināms emocionāls pamats, kāpēc es nekad nebūtu bijis pret to. Jo es piecu gadu vecumā esmu redzējis, kā padomju “speciālisti” izkaļ ģerboni virs ieejas Brāļu kapos, un pusaudža gados bieži vien esmu riskējis un licis ziedus pie pieminekļa. Tāpēc nav runas par to, ka te būtu kaut kāda pretdarbība. Nerunājot nemaz par visu pārējo, kas mums ar to ir saistīts, sākot no 1986.gada – par visām mūsu akcijām pie Brīvības pieminekļa.

Tomēr tieši tāpēc man liekas, ka, pieņemot šo lēmumu, ir nepieciešama, ja tā varētu teikt, zināma vienota pozīcija. Turklāt šīs vienotās pozīcijas izstrādi un šīs vienotās pozīcijas izklāstu es nevaru iedomāties bez Brāļu kapu komitejas aktīvas līdzdalības. Jo Brāļu kapu komiteja, arī tās atjaunošanas gaita tieši iekļaujas visā šajā mūsu atmodas procesā. Es tomēr gribētu atgādināt, ka tas bija viens no variantiem, kādā veidā celt tautas pašapziņu. Un, kad 1988.gada sākumā mēs centāmies izmantot kaut cik legālas iespējas, kādas nu toreiz bija, tad Latvijas Kultūras fonda dibinātā Latviešu karavīru piemiņas vietu apzināšanas grupa bija viens no tādiem soļiem. Tieši no šīs grupas vēlāk izauga Brāļu kapu komiteja. Es tieši gribu teikt, ka tur pulcējās ļoti daudzi zinoši un patriotiski noskaņoti cilvēki. Un tāpēc man pret šo komiteju joprojām ir dziļas simpātijas. Es gribētu, lai mēs rēķinātos ar šo cilvēku domām, kuriem būtu ko teikt. Tāpēc man ar dziļu nožēlu jāsecina, ka es šodien zālē neredzu nevienu no Brāļu kapu komitejas pārstāvjiem, es nedzirdu viņu atzinumu par šo dokumentu.

Tanī pašā laikā, aprunājoties ar tiem deputātiem, kuri ir saistīti ar Brāļu kapu komiteju, man ir jādzird tieši tas, ka viņi nav līdz galam iepazīstināti un nav līdz galam piedalījušies šā lēmuma izstrādē. Un tāpēc, ņemot vērā to, ka par pašu lēmuma tekstu ir vairākas piezīmes un ka tas tik un tā būs jālabo, man ir tāds ierosinājums: vai tiešām cienījamie autori nevarētu tomēr iegūt kaut kādus atzinumus no Brāļu kapu komitejas vai uzaicināt viņu pārstāvjus, lai viņi pārskatītu šo dokumentu ar visiem tiem ieteikumiem, kuri šodien ir izskanējuši. Pēc tam šādu tekstu mēs piedāvātu šeit, plenārsēdē, un varētu to beidzot pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Man ir ļoti žēl, ka nevarēju būt klāt pie jautājumu uzdošanas, jo tepat blakustelpā notiek pašvaldību vadītāju sanāksme par šāgada budžetu. Un tas, protams, ir stipri svarīgāks jautājums.

Attiecībā uz šo lēmumu. Es tomēr joprojām lūgtu cienījamo parlamentu šodien tiešām to neapspriest, tātad atlikt lēmuma pieņemšanu. Es nebūt nevēršos pret lēmumu kā tādu. Brīvības piemineklis un Brāļu kapi patiešām ieņem īpašu vietu Latvijas kultūrvēsturē, un nav nekāda pamata to apšaubīt. Tāpēc būtu nepieciešami kādi īpaši risinājumi. Es vēlreiz lūdzu: nepieņemsim konkrētu lēmumu vienkārši tāpēc, ka tas nav pietiekami izstrādāts. Tas nav precīzs. Es nerunāju par to, ka tas patiešām nav nopietni izskatīts Rīgas pašvaldībā un arī Brāļu kapu komitejā... Vakar man šīs komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmalis visnotaļ apstiprināja, ka viņš šo projektu ir ieraudzījis tikai vakar. Tātad runa ir par konkrēto projektu, un pats šis projekts tiešām prasa nopietnu uzlabošanu. Tas ir redzams burtiski katrā punktā. Teiksim, arī Brāļu kapu komiteja nevarēja saprast, kāpēc pirmais un galvenais uzdevums pārvaldei būtu akmens konservācija un apkope. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, nav skaidrības, kas tā būs par pārvaldi. Te tiek uzdots Ministru padomei kopā ar Rīgas pašvaldību. Man ir jautājums: kur tad īsti būs šī pārvalde – pašvaldībā vai Ministru padomē? Šis lēmums tādu atbildi nedod.

Treškārt, attiecībā uz pretrunu ar iepriekšējo likumdošanu. Likums par mītiņiem un demonstrācijām neparedz nekādas īpašas zonas, tātad neparedz arī nekādu īpašu zonu un mītiņu ierobežošanu, un Augstākās padomes lēmums nevar būt pretrunā ar likumu. Tādējādi ir jāmaina likums. Šajā gadījumā te ir ielikta pretruna. Ja šis lēmums ir pretrunā ar likumu, tad tas nav spēkā.

Visbeidzot. Kāpēc nevienam deputātam nav iedots kāds nezināms Medlingera projekts, kas ir izstrādāts 1923.gadā un uzlabots 1929.gadā? Tas ir tajā laikā, kad Brīvības piemineklis vēl neeksistēja. Kāpēc Kolonādes kiosks tagad ir jāiekļauj tieši šajā projektā? Man tas nav skaidrs. Brīvības piemineklis ir atklāts, kā jūs zināt, sešus gadus vēlāk. Tātad te ir daudz jautājumu... Es, protams, nerunāju, par to, ka šis lēmums paredz pārapbedīt, teiksim, civilpersonas, bet atļauj atstāt militārpersonas. Tā izriet no lēmuma teksta. Lēmums vienkārši ir neizstrādāts, tāpēc es lūgtu šo lēmumu nepieņemt, to atlikt un pie tā vēl pastrādāt. Un tad mēs varētu atkal atgriezties pie tā.

Taču, tā kā tas nav izstrādāts, tad patiešām es neredzu izeju, jo mēs vienkārši sarežģīsim situāciju vēl vairāk un faktiski neko neuzlabosim. Runa nav, teiksim, par to, ka Rīgas pašvaldība meklēs to vai citu investoru, kreditoru vai bagātu firmu. Tad, ja reiz ir jāpieņem lēmums par Kolonādes kiosku, tad arī vajag teikt, ka ir jāpieņem lēmums par Kolonādes kiosku, nevis par Brīvības pieminekli. Turklāt ar Kolonādes kiosku, es domāju, tāpat vien var tikt galā un ielikt tā visus projektus pietiekamos rāmjos, lai tas nebūtu pretrunā ar Brīvības pieminekļa ideju. Tāpēc es tomēr lūgtu nekādu lēmumu šodien nepieņemt un šo lēmumu svītrot no izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Debatēs vēl ir pieteikušies deputāti Kostanda un Bērzs. Nevienu no viņiem es zālē pašlaik neredzu. Varbūt es maldos? Nē, viņu zālē nav.

Nākamais ir deputāts Preinbergs. Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Brāļu kapi un Brīvības piemineklis ir visas latviešu tautas atbrīvošanās cīņu simbols. Tā ir svētnīca visiem tiem, kuru piederīgo kapavieta ir Sibīrijā, Tālajos Ziemeļos vai vispār nav zināma. Tā ir arī man un manai ģimenei. Tāpēc Brāļu kapi ir vienīgā vieta, kur par godu saviem aizgājējiem mēs varam nolikt ziedus. Uzskatu, ka darba grupa – apzināti vai neapzināti – ir sagatavojusi šo lēmuma projektu tagad – gadā, ko UNESCO ir veltījusi pamattautību tiesībām. Un šis būtu viens no šo pamattautību tiesību realizācijas veidiem. Visnotaļ atbalstīdams šo lēmumu, es uzskatu, ka tas varēja notikt arī agrāk. Man tomēr ir šāds priekšlikums: atstāt 3.2.punktu, lai kārtējo reizi mūsu Prezidijam nebūtu jānodarbojas ar attiecīgā lēmuma atsevišķu pantu un apakšpunktu skaidrojumu. Paldies. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Mani nedaudz izbrīnīja Teikmaņa kunga teiktais. Un ne jau tas, ka viņš atrada šajā lēmumā nepilnības. Tās ir iespējamas, un tās arī ir. Un tomēr – kam tad galu galā vajadzēja nākt ar iniciatīvu pie valdības vai Augstākās padomes, kam galu galā vajadzēja izstrādāt šo lēmumu, ja ne Rīgas pilsētas pašvaldībai? Rīgas pilsētas pašvaldība diemžēl šo jautājumu marinē, marinē, un, piedodiet, man no malas izskatās... Es negribu te nevienu apvainot, es nesaku, ka tā ir absolūta patiesība, taču, no malas raugoties, izskatās, ka tiek gaidīti kādi ieinteresētie – personas, kam ir liels naudas maks. Un tad šī problēma tiek kurināta presē un tā tālāk. Izskatās, ka vienai ieinteresētajai personai ierēdņi mēģina izvilkt naudiņu no kabatas. Es negribu personīgi teikt, ka tas tā ir bijis, taču tā no malas izskatās. Tagad ir parādījusies vēl viena firmiņa, kura arī ir ieinteresēta šo kiosku dabūt savā īpašumā, jo tas tiešām stratēģiski ir ļoti izdevīgs kiosks. Nevienam taču nav noslēpums, ka tur varbūt varēs gūt ļoti lielu peļņu.

Šo jautājumu jau sen vajadzēja risināt, taču risināt vajadzēja godīgi, nevis kurinot sabiedrībā kaislības un tā tālāk. Jo šis jautājums nav pārāk sarežģīts. Kam tad mums ir Kultūras ministrija un Kultūras ministrijas Pieminekļu aizsardzības inspekcija? Tās izstrādātu savas prasības un, ja ir vajadzība, tiešām varētu iesaistīt augstāko likumdevēja institūciju. Varētu izstrādāt noteiktas prasības, konkursa noteikumus, kurus nedrīkst pārkāpt. Attiecīgi firmas varētu pieteikties, un, kura vairāk samaksās un garantēs izpildīt visus šos noteikumus, ar to tad arī tiek noslēgts līgums. Un tā pārbūvēs šo kiosku un tā tālāk. Elementāra situācija! Tā to vajadzēja risināt normālā sabiedrībā. Diemžēl no malas izskatās pavisam citādi. Pavisam citādi! Rīgas pilsētai jau sen vajadzēja nākt ar šo iniciatīvu un to normāli risināt. Normāli risināt šo jautājumu!

Un tāpēc man ir ierosinājums: jā, varbūt tiešām šeit ir iebildumi, tāpēc es lūgtu plenārsēdi šo jautājumu vairs nevilkt garumā, šodien noteikti nobalsot par to, ka jautājums ir balsojams nākamnedēļ otrdien balsošanas laikā. Mēs darīsim visu iespējamo, lai šo lēmumu saskaņotu ar visām iespējamām institūcijām, lai gan īsti normāls šis ceļš nav. Tas viss jau ir pietiekami daudz un daudzkur saskaņots, un nekad nebūs tā, ka simtprocentīgi visu saskaņotājpušu viedokļus varēs ņemt vērā. Tomēr, ņemot vērā tiešām to, ka Teikmaņa kungs beidzot ir pamodies un tagad aktīvi ar visu krūti grib risināt šo jautājumu, mēs komisijas vārdā – es gan nezinu, vai priekšsēdētājs mani atbalsta, – varam piekrist un balsot par to, lai lēmuma galīgo tekstu akceptētu nākamajā otrdienā. Mēģināsim iespēju robežās saskaņot, bet nevilksim vairs šo jautājumu garumā! Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, līdz ar to debates ir pabeigtas. Jo deputāti, kuri bija pieteikušies, vēl arvien nav ieradušies plenārsēdē. Tātad tagad var izteikt replikas un motīvus, taču tikai tad, ja mēs nolemsim, ka šā jautājuma izskatīšanu neatliksim. Divi deputāti un arī Teikmaņa kungs ierosināja šā jautājuma izskatīšanu atlikt un pie lēmuma vēl pastrādāt. Tāds ierosinājums bija. Tas bija Teikmaņa kunga un Dobeļa kunga ierosinājums. Turpretī pārējie deputāti uzskatīja, ka šis jautājums šobrīd ir izskatāms. Tāpēc mums pirms tālākām replikām būs procedūras balsojums par to, vai mēs atliksim šā lēmuma izskatīšanu uz vēlāku laiku, vai skatīsim to šodien līdz galam.

Teikmaņa kungs, vai jūs par šo jautājumu? Jā, lūdzu!

A.Teikmanis: Sniegšu uzziņu, lai arī deputātiem būtu skaidrs par kiosku. Tā jau nav, ka mēs esam atmodušies tikai šodien. Jautājumu par Kolonādes kiosku ir izskatījusi Rīgas domes pastāvīgā komisija. Tā izskatīja divus priekšlikumus – par kioska pārbūvi vai kioska remontu. Ir divas firmas: jums jau zināmā Zīgerista firma, kas pārstāv “Rīga–Union”, un Grīnberga tirdzniecības... nu, tā, kas tur blakus alu tirgo. Šīs abas firmas pretendē uz kioska nomu. Komisija atbalstīja Zīgerista projektu, jo Zīgerista noteikumi bija labāki: Zīgerists uzņemas apkopt arī visu operas skvēru, uzturēt kārtībā apkārtni un arī maksāt nomas naudu. Vārdu sakot, viņa piedāvātie finansiālie un citi nosacījumi, kas bija veltīti Rīgas pilsētai, bija izdevīgāki, tāpēc komisija izšķīra šo jautājumu par labu Zīgerista firmai. Tā ka nekāda slēpšana nenotika, Ābiķa kungs. Jūs vienkārši esat alojies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Par tālāko procedūru. Cienījamie kolēģi, es domāju, ka mans priekšlikums būtiski neatšķiras no tā, ko teica Ābiķa kungs. Es domāju, ka viena nedēļa, tas ir, līdz nākamās otrdienas balsošanai, ir pilnīgi pietiekams laiks, lai varētu šādu īsu lēmumu izlabot. Un šodien nav jābalso par kaut kādu īpašu atlikšanu, jo šī nākamā nedēļa būtībā jau ir atlikšana. Tā ka man nav nekāda cita priekšlikuma. Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Ābiķa kungs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lai izbeigtu neauglīgo diskusiju, es atgādināšu, ka uz balsojamo laiku mēs atliekam pilnīgi apspriestus un pa punktiem nobalsotus lēmumus, kad vairs nekāda apspriešana vai kas cits nenotiek. Tā ka Dobeļa kunga ierosinājums neatbilda mūsu reglamentam, gluži tāpat tam neatbilst arī tas, ko teica Ābiķa kungs. Šāda procedūra nav iespējama, ja mēs ar atsevišķu lēmumu nemainām savu reglamentu.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir mazliet citāds priekšlikums. Tātad šajā situācijā tiešām ir divi varianti – atlikšana un vēlreiz apspriešana vai iekļaušana balsojamā laikā. Krastiņa kungs, tad, kad mēs runājam par šā lēmuma projekta iekļaušanu balsojamā daļā, mēs šeit, noslēgumā, pirmkārt, varam komentēt to, kas šeit ir pieņemts un kas tiks izlabots, un tas, mūsu izpratnē, ir ļoti mazs un principā redakcionāla rakstura labojums.

Otrkārt, tādā gadījumā šeit ir tikai viens vienīgs principiāls balsojums, un, mūsuprāt, tas ir par šo pārapbedīšanu. To balsojumu, manuprāt, mēs šodien varam izdarīt, un tādā gadījumā es tiešām varbūt nesaprotu reglamentu tik precīzi, bet, manā izpratnē, tomēr būtu iespējams šo lēmuma projektu izskatīt nākamreiz balsošanas laikā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lēmuma projektu mēs balsošanas laikā nevaram izskatīt, bet mēs šodien varam izspriest pa punktiem. Nekāda ierobežojuma tam, lai mēs izspriestu pa punktiem un izdarītu nepieciešamos balsojumus par lēmuma tekstu, nav.

Ābiķa kungs un tad Freimaņa kungs.

Dz.Ābiķis: Tiešām, sēdes vadītājam par procedūru ir pilnīga taisnība. Es gan nezinu, vai tas atbilst procedūrai, pieņemot lēmumus, taču es piedāvātu nobalsot par šodien izdalīto dokumentu kā par pamatu un iekļaut to nākamotrdien nobalsošanai. Tātad iekļautu to darba kārtībā un tad nobalsotu par to, ka debates par šo lēmuma projektu vairs neatklāj. Kaut kā vajadzētu no situācijas izkļūt.

Priekšsēdētājs: Par pamatu balsoja citās auditorijās laikam pirms trim vai četriem gadiem. Nesauksim vārdos…

Dz.Ābiķis: Tomēr izeju vajadzētu no šīs situācijas atrast.

Priekšsēdētājs: Tā nav izeja, jo tas nav paredzēts mūsu reglamentā.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es gribētu lūgt precīzu formulējumu. Mēs nevaram kaut ko atlikt uz kaut kādu nenoteiktu laiku. Ja Teikmaņa kungam liekas, ka šis jautājums ir jāatliek, tad tādā gadījumā viņam pilnīgi artikulētā latviešu valodā ir jāpasaka, uz cik ilgu laiku. Manuprāt, ja mēs šeit vienojamies, ka atliekam šā galīgā teksta apspriešanu un pieņemšanu uz nākamo otrdienu, tad tas ir vienīgais pieņemamais variants, bet vispār atlikt nevar.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs māj ar galvu par tādu priekšlikumu. Viņš ierosina divas nedēļas. Un pēc tam mēs balsosim – atlikt vai neatlikt. Ja gadījumā mēs neatliekam, tad tūlīt apspriedīsim šo dokumentu pa punktiem un izdarīsim nepieciešamos labojumus.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir replika, kas sastāv no trim daļām. Pirmkārt, empīriskā daļa. Par šīm saskaņošanām. Redziet, mūsu komisijai jau ir ļoti bēdīga pieredze attiecībā uz šīm saskaņošanām ar pašvaldībām un Kultūras ministriju. Tātad es nosaukšu tikai trīs lietas – Rīgas pili, kuru arī saskaņoja Rīgas pašvaldība un Kultūras ministrija. Tās skaņoja, skaņoja un…

Tālāk. Tad vēl tā anekdotiskā skaņošana, ko vispār publiski nevar teikt, par to, kurš finansēs Salaspils memoriālu – Rīgas pilsēta, Kultūras ministrija vai Rīgas rajons. Es atvainojos, tādos gadījumos viens otram mētā kā futbola bumbu, un tā tad ir tā saskaņošana. Tieši tā, kā to Teikmaņa kungs man vakar teica pa telefonu. Tā ir otra lieta.

Un trešā lieta – Rīgas Doms. Mēs arī skaņojām, skaņojām ar neskaitāmām institūcijām, viņu pārstāvji sēdēja pie mums, pieņēma pirmajā lasījumā… un cauri. Atkal iestrēga. Iestrēgām gan, Teikmaņa kungs! Un, lūk, šinī situācijā ir ļoti vienkārša lieta. Tad galu galā vienreiz ir jautājums: kad tad mēs ar šīm saskaņošanām reiz tiksim galā? Jo šīs saskaņošanas, piedodiet, tā ir futbola bumba, kuru spēlē.

Nākamais jautājums ir tīri teorētisks. Es atvainojos, taču neuzskatu, ka komisijai vai divām komisijām tagad ir jāstaigā un jāmeklē, kurš vēl šajā jautājumā ir ieinteresēts. Piedodiet, bet tā pie mums ir. Es atvainojos, tagad būs vēl Centra rajons. Un ar to jau vēl nebeigsies. Noslēgsies ar to, ka arī namu pārvalde būs ieinteresēta, un tā tad arī būs pēdējā ieinteresētā institūcija. Tieši tā! Ja jūs sakāt, ka komisijai jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas pašvaldību, tad es neredzu iemesla, kāpēc nevajadzētu saskaņot vēl arī ar Centra rajona pašvaldību.

Pēdējā lieta. Mani interesē tas, un varbūt pašvaldību vadītāji, arī Rīgas pilsētas, var izdalīt komisijām sarakstu, kuras tad ir šis pilnvarotās personas un par ko katra persona atbild, kādas ir viņas pilnvaras. Mani, piemēram, interesē, vai Asara kungam vispār ir pilnvaras un vai visos gadījumos var runāt tikai ar Teikmaņa kungu? Tas attiecas ne tikai uz mums, bet arī uz Blumberga kunga komisiju. Arī viņiem ir tāda pati situācija. Es jums varu nosaukt piemērus, kad mēs tā arī netikām gudri, jau sākot ar to laiku, kad pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks bija Barkāna kungs un kad nevarēja saprast, kurš par ko atbild un kurš tad ir tiesīgs kaut ko komisijā pateikt pašvaldības vārdā. Un vai katrā gadījumā ir jābūt pašvaldības lēmumam vai nav jābūt. Lūdzu, iesniedziet mums šādu sarakstu, par kuru jautājumu kura amatpersona ir tiesīga ko lemt.

Priekšsēdētājs: Par atlikšanas vai neatlikšanas jautājumu. Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis: Es ļoti atvainojos, taču esmu spiests vēlreiz uzstāties. Tātad es domāju, ka šinī gadījumā mēs šodien nevaram apspriest šo dokumentu. Tas ir pilnīgi izslēgts, tāpēc ka te ir vairāki punkti, kuri prasa precizējumu. Tas ir pirmais.

Otrais. Es tomēr ierosinātu… Labi, es to precizēšu apmēram tāpat, kā teica Freimaņa kungs, – atlikt šā lēmuma izskatīšanu līdz nākamajai otrdienai, taču līdz tam acīmredzot tomēr vajadzētu saistīties ar Brāļu kapu komiteju. Arī es mēģināšu tur kaut kādā veidā piedalīties, lai viņi tiešām sanāktu, jo no viņiem ir vajadzīgs tieši šis vēsturiskais atzinums un vēl viens otrs precizējums. Un tad mēs varētu nākamo otrdien to izskatīt un, es ceru, arī pieņemt. Jo tiešām speciāli vilkt garumā es negribētu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tagad par kārtību, kādā mēs balsosim.

Tātad pirmais balsojums būs par šā lēmuma izskatīšanu pēc būtības vai arī tā atlikšanu. Ja būs pozitīvs lēmums, tad mēs balsosim, uz kuru datumu atlikt, jo ir ieteikti divi varianti. Par izskatīšanas turpināšanu mums nav jābalso, jo mēs to jau darām saskaņā ar mūsu darba kārtību. Tā ka ir viens principiāls balsojums – par atlikšanu.

Dobeļa kunga un Teikmaņa kunga ierosinājums ir atlikt izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Dobeļa un Teikmaņa kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 48, pret – 23, atturas – 17. Tātad ar nelielu balsu vairākumu ir nolemts šā jautājuma izskatīšanu pēc būtības atlikt.

Tagad būs divi balsojumi. Viens ierosinājums bija atlikt uz 19.datumu, otrs ierosinājums – atlikt uz 26.datumu. Citi ierosinājumi nav bijuši. Vai ir vēl kāds cits ierosinājums?

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir tātad trešais ierosinājums: tā kā uz šā lēmuma projekta ir rakstīta Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija, tad es lūdzu nobalsot arī par to, lai šo lēmuma projektu turpmāk iesniedz cita komisija. Mēs nevaram turpmāk atbildēt par šā lēmuma projekta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, tad, lūdzu, nosauciet šo komisiju! Mums ir vajadzīgs konkrēts balsojums.

P.Laķis: Ja Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija ir ar mieru, tad Blumberga kungs var to apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs, jums vārds!

O.Blumbergs: Protams, man nav tiesību vienpersonīgi izlemt jautājumu par to, ka šo lēmuma projektu turpmāk izskatīs mūsu komisija, kaut gan būtībā ar šo dokumentu sākām darboties mēs. Tikai nav skaidrs, kādēļ pilsētas vadībai ir vajadzīgas vēl divas nedēļas, lai šo jautājumu turpinātu izskatīt. Es domāju, ka ir pilnīgi pietiekami, ka Laķa kunga komisija saglabā šo dokumentu savā autoritātē un mēs to izskatām nākamajā otrdienā. Ar to būtu pilnīgi pietiekami, un nav nekādas vajadzības vēl pēc divām nedēļām, jo visi Teikmaņa kunga nosauktie ieinteresētie pārstāvji ir piedalījušies praktiski visās sēdēs. Šis dokuments ir tapis tieši uz viņu iniciatīvas pamata. Un šeit nav nekāda pamata apgalvojumam, ka tur neviens, lūk, par šīm lietām neko nezina. Tātad man ir vēlreiz priekšlikums: es aicinu jūs atbalstīt atlikšanu līdz nākamajai otrdienai, un, ja tādā gadījumā jūs uzskatāt par nepieciešamu balsot, kurai komisijai to nodot, tad Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija droši vien no tā neatteiksies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mums sākumā ir jābalso par priekšlikumiem par šiem diviem datumiem un pēc tam par ierosinājumu šo dokumentu nodot kā atbildīgajai Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas pastāvīgajai komisijai.

Pirmais balsojums tātad būs par 19.janvāri, otrais balsojums – par 26.janvāri. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu par 19.janvāri. Lūdzu rezultātu. 58 – par, 13 – pret, 14 – atturas. Paldies. Teikmaņa kungs noņem savu ierosinājumu. Tātad dokumenta izskatīšanu mēs atliekam uz 19.janvāri.

Taču būs vēl viens balsojums par Laķa kunga ierosinājumu – šo dokumentu nodot izskatīšanai kā atbildīgajai komisijai Blumberga kunga vadītajai komisijai, kuras nosaukums ir ārkārtīgi garš.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā dokumenta nodošanu tālākajai darbībai Blumberga kunga komisijai. Lūdzu rezultātu. Par – 70, pret – 2, atturas –3. Lēmums ir pieņemts. Tātad Blumberga kungam līdz nākamajai otrdienai ir jāvada darbs pie šā dokumenta.

Godājamie kolēģi, man ir kāda informācija par šo jautājumu. Ir iesniegts 20 deputātu iesniegums, kuri lūdz atbalstīt un nobalsot ar personālbalsojumu par 3.2.punkta svītrošanu no šā dokumenta. Tā ir informācija, jo mēs šobrīd neko nebalsosim un neapspriedīsim. Paldies.

Godājamie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts ir 10.punkts, lai gan tam ir noteikts konkrēts laiks – skatīt pulksten 15.00. Tas ir valsts kontrolieru zvērests, un tas tiks izskatīts pulksten 15.00.Taču mēs varam skatīt 11.jautājumu. Kolēģis Ēlerts māj ar galvu – tātad tas ir likumprojekts “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Runa būs par 36.dokumentu, kurā ir lasāms sagatavotais likumprojekts otrajam lasījumam. Ilustrācijai ir arī lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, ko mēs, protams, šodien neapspriedīsim, un priekšlikumu tabula. Šajā tabulā ir redzami gan pieņemtie, gan arī noraidītie priekšlikumi. Jums ir arī pārskats, kas un kā ir iesniegts un kas ir pieņemts.

Lai atvieglotu šā visai garā likumprojekta skatīšanu otrajā lasījumā, kursīvā ir dots viss, kas ir nācis klāt no jauna, un tajā ir uzsvērts tas, kas no jauna ir nācis sakarā ar deputātu priekšlikumiem. Taču šie priekšlikumi bieži vien ir citā redakcijā, nevis tādā, kādā deputāti tos ir iesnieguši. Tātad priekšlikumus iesniedza Freimaņa kungs un Alkšņa kungs. Un jau pirms pirmā lasījuma bija Ministru padomes darbinieka Groskaufmaņa kunga priekšlikumi, no kuriem viens ilustrācijai ir dots šajā priekšlikumu tabulā. Abu deputātu priekšlikumi ir par zemi, uz kuras atrodas uzņēmums. Darba grupai veiksmīgāki likās Alkšņa kunga priekšlikumi, un tie būtībā lielākoties ir pieņemti.

Deputāts Freimaņa kungs ierosināja šajā likumā būtībā atrisināt zemes pārdošanu ārvalstu ieguldītājiem, izmantojot nomu ar izpirkumu. Principā šāda doma ir atbalstāma, taču jāteic, ka šis likums nav tas, kurā šo problēmu ir jāsāk risināt. Tātad tā acīmredzot ir jārisina tā, kā tas tika ierosināts, apspriežot Freimaņa kunga likumprojektu par zemes pārdošanu ārvalstu ieguldītājiem. Tāda būtu īsumā informācija, pirms sākam skatīt likumu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad sāksim skatīt likumu pa pantiem, tikai, protams, vadoties pēc šīs iesniegtās tabulas. Mums otrajā lasījumā ir jāskata visi panti.

Pirmā sadaļa ir likumā lietotie termini. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Šī sadaļa ir papildināta ar tādiem papildinājumiem, kas skar zemi, uz kuras atrodas uzņēmums. Tātad tā ir papildināta ar terminiem – “inflācija” un “izpirkuma brīdis”, lai vienkārši saīsinātu likuma tekstu, lai nebūtu vienmēr šīs definīcijas jāatkārto, un ar Alkšņa kunga ierosināto papildinājumu par zemes nomu. Man ir jāpiezīmē, ka Čepānes kundze jau ir iesniegusi priekšlikumus uz trešo lasījumu, kuros ir precizēti daudzi jautājumi, kuri attiecas uz zemi un kurus darba grupa nebija pietiekami kompetenti juridiski risinājusi. Tātad šie jautājumi uz trešo lasījumu vēl tiks precizēti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem par terminiem ir kas sakāms?

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Cienījamais Ēlerta kungs, vai jums neliekas, ka virsraksts ir klajā pretrunā ar to saturu, kāds ir radies pēc papildinājumiem, iekļaujot zemes jautājumus šajā likumā? Tas ir viens jautājums.

Un otrs: vai tomēr nevajadzētu atstāt izlemšanai šā jaunizveidotā Valsts zemes dienesta struktūrās arī jautājumu par zemi?

I.Ēlerts: Cienījamā Seiles kundze! Ja jūs uzmanīgi paskatīsities likumprojektu kopumā – it sevišķi es lūdzu paskatīties 9.panta pirmo daļu – tad, es domāju, šie risinājumi nebūt nav pretrunā ar pašreizējiem likumiem. Un gan darba grupas, gan Ekonomikas, gan arī Rūpniecības komisijas domas ir tādas, ka mēs nevaram turpināt sociālisma praksi, ka zeme un tas, kas ir uz zemes, ir dalīts īpašums. Mums tomēr pamazām ir jāsāk šos īpašumus apvienot tad, kad to ir iespējams izdarīt, nenonākot pretrunā ar pašreizējiem likumiem.

A.Seile: Jā, bet rītdienas darba kārtībā ir likums par zemesgrāmatām, kur tiks noteikts, kā reģistrēt īpašumu un zemes gabalu. Un tur šī saite tiešām ir atbalstīta. Taču vai nav mazliet priekšlaicīgi, neizsverot visas nianses un Zemes dienesta vadībai klāt neesot, šajā jaunajā Zemes dienestā ielikt pēkšņi papildinājumus, kas ir konceptuāli?

I.Ēlerts: Seiles kundze, katrā ziņā par šiem papildinājumiem mēs varēsim nobalsot, taču es ļoti lūdzu jūs un arī Zemes dienesta vadītāju Grūbes kungu iesniegt nepieciešamos priekšlikumus, kurus noteikti uz trešo lasījumu izskatīs gan darba grupa, gan abas komisijas, gan arī plenārsēde.

A.Seile: Jā, tie būs, taču mēs nezinām, kā tiks...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Par terminiem.

J.Freimanis: Krastiņa kungs, es gribētu lūgt atļauju man uzdot vienu jautājumu nevis par šiem terminiem, bet tieši tādēļ, vai es pareizi esmu sapratis šajā likumprojektā vienu formulējumu, jo pretējā gadījumā man jāsāk runāt par pirmo, par otro, par trešo, jo visi mani priekšlikumi ir noraidīti. Varbūt tas bija arī pamatoti, un tad man nebūs šīs nepieciešamības runāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Tas būs tikai lietas labā.

J.Freimanis: Ēlerta kungs, es jums izņēmuma kārtā gribēju jautāt par 9.pantu. Tā kā mans priekšlikums – iemontēt šeit iespēju ārvalstu investoriem pirkt zemi, izmantojot nomu, tika noraidīts, sakiet, lūdzu, vai es pareizi saprotu 9.panta 1.apakšpunkta labojumu? Tātad uzņēmuma aizņemtās zemes izpirkšana iespējama tikai tad, ja nomniekam ir tiesības iegādāties šo zemi īpašumā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Vai tas nozīmē, ka tad, ja mēs, vai vēlāk Saeima savā pirmajā vai otrajā sēdē pieņems lēmumu, ka ārvalstniekam investīciju nolūkos ir tiesības pirkt zemi, automātiski šis likums darbosies arī, lūk, šādā virzienā? Varbūt mums būs vēl speciāli jānodarbojas?

I.Ēlerts: Jūs pilnīgi pareizi esat sapratis. Es saprotu, ka patlaban tādas iespējas ir tikai tad, ja uzņēmumu nomā ar izpirkumu fiziskā persona. Turklāt nevis tikai fiziskā persona, bet Latvijas Republikas pilsonis.

J.Freimanis: Tātad šis likums būtībā sagatavo to, lai nākotnē ar vienu spalvas vilcienu varētu realizēt to, par ko bija runa agrāk?

I.Ēlerts: Jā.

J.Freimanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties par likumā lietotajiem terminiem un citiem vispārīgiem jautājumiem? Nav neviena. Paldies.

Par 1.pantu.

I.Ēlerts: 1.pantā ir izdarīti grozījumi sakarā ar zemi, uz kuras atrodas uzņēmums. Šie Alkšņa kunga priekšlikumi ir pieņemti. Bez tam šis pants ir papildināts ar ceturto daļu – ar to, ka uzņēmuma atsevišķās iekārtas un citas kustamās mantas nomā regulē nevis šis likums, bet Civillikums. Tātad parastajā Civillikumā noteiktajā nomas kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Ēlerta kungs, vai jūs piekrītat manam priekšlikumam, kuru es šodien iesniedzu tikai par 2.apakšpunktu? Šeit ir teikts, ka šis likums neregulē dabas resursu nomu, bet, manuprāt, zeme ir viens no vissvarīgākajiem dabas resursiem. Tātad šeit būtu divi varianti: vai nu tas būtu svītrojams, vai tālāk jāpapildina – “izņemot zemi”.

I.Ēlerts: Tātad darba grupa skatīs šo jautājumu. Tas tiks sagatavots uz trešo lasījumu. Es vēl neesmu izskatījis jūsu priekšlikumu tādā līmenī, lai varētu dot atbildi, vai tas tiks pieņemts vai netiks pieņemts. Es jums tā uzreiz nevaru pateikt. Jūs tikai šorīt to iesniedzāt. Tie būs uz trešo lasījumu un tiks izskatīti. Es jums to apsolīju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es ierosinu 1.panta 1.apakšpunktā balsot par tekstu, kas ir kursīvā, tātad par vārdiem “un zemes, uz kuras šie uzņēmumi atrodas”, jo uzskatu, ka nav iespējams izstrādāt priekšnoteikumus par nomu, kamēr nekas nav zināms par zemes īpašumu un tā reģistrāciju, par zemes atdošanu īpašumā. Šo likumu mēs skatīsim rītdien. Es boikotēšu katru punktu.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, es īsti nesapratu jūsu ierosinājumu par 1.apakšpunktu. Par ko jūs ierosināt balsot?

A.Seile: 1.panta 1.apakšpunktā izsvītrot vārdus, kas ir ierakstīti kursīvā, ka nomu var attiecināt uz zemi...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Seiles kundze ierosina svītrot.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Vai es drīkstu sniegt komentāru? Tātad, ja tiek nomāts uzņēmums, tad, gluži dabiski, ka zeme, uz kuras atrodas uzņēmums, nav šā nomnieka īpašums. Viņam tā ir jānomā no valsts, no pašvaldības vai no šā bijušā zemes īpašnieka, ja viņam šīs tiesības atjaunotas, vai no kāda cita. Tātad šeit nemaz nevar būt runa, ka šis zemes gabals netiktu nomāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka tas, ko šeit ir izdarījis Alkšņa kungs, ir pēdējais iespējamais mēģinājums normalizēt īpašuma situāciju, jo īpašums, tas ir, uzņēmums, var būt traktēts tikai kopā ar zemesgabalu. Un šajā sakarībā es, pirmkārt, paziņoju, ka savus priekšlikumus, kuri netika pieņemti tāpēc, ka tika pieņemts Alkšņa kunga priekšlikums, es oficiāli atsaucu sakarā ar to, ko Ēlerta kungs man pateica.

Un otrs jautājums. Es gribētu aicināt kolēģus pašlaik netaranēt šo likumprojektu tikai tādēļ, ka lauku pārstāvji mums nav gatavi runāt. Arī Grūbes kungs nez kādēļ šodien nav ieradies. Šis jautājums ir pārbriedis, un tas ir jārisina neatkarīgi no lauku deputātu patiesās vēlēšanās izdarīt kaut ko pašiem pirmajiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es saprotu, Seiles kundze pastāv uz balsojumu?

A.Seile (no zāles): Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad atgādinu: Seiles kundze ierosināja svītrot 1.panta 1.apakšpunktā vārdus, kas rakstīti kursīvā, proti, “un zemes, uz kuras šie uzņēmumi atrodas”. Būtību Ēlerta kungs jums visiem paskaidroja, ko tas nozīmē. Nē, mums ir jābalso, Seiles kundze!

Jā, par motīviem. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Kāpēc pieprasu svītrot? Tāpēc, ka, nododot zemes gabalu nomā pirms tam, kamēr tas nevienam vēl nav īpašumā, mēs liedzam šim īpašuma noformēšanas pretendentam dabūt zemes gabalu. Pilsētās jau bija tādi gadījumi, ka izsola zemes gabalu, izsola uzņēmumu, un līdz ar to tiek zaudētas tiesības kādam atgūt īpašumā zemi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēl par motīviem! Neviens nevēlas. Tādā gadījumā mēs varam balsot...

Ēlerta kungs vēlas ko teikt. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi, lūdzu, paskatieties 12.panta pirmo daļu! Tātad, ja uz iznomātā uzņēmuma zemes gabalu, uz kura atrodas uzņēmums, bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atjauno savas īpašuma tiesības, tad ir jāgroza nomas līgums, paredzot nomu ar izpirkuma daļas maksāšanu bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem. Šī problēma likumā ir risināta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Kinnas kungs par šo pašu? Lūdzu.

J.Kinna: Ēlerta kungs, man, protams, jāatvainojas Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas vārdā, ka mēs šādā redakcijā šo likumu vispār neesam skatījuši. Un tomēr man ir jautājums jums: kā jūs pamatojat to, ka pirmajā lasījumā šīs koncepcijas šeit nebija, bet otrajā lasījumā tā ir parādījusies?

I.Ēlerts: Pavisam vienkārši. Tas nav konceptuāli attiecībā uz nomu, un par to bija divu deputātu priekšlikumi, kuri bija pieņemami gan darba grupai, gan divām komisijām.

J.Kinna: Tad mums tas ir jāizskata Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, lai mēs varētu...

I.Ēlerts: Reglaments neparedz likumprojekta obligātu izskatīšanu starp katru lasījumu komisijās, kuras nav par to atbildīgas. Protams, jebkura komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkuru likumprojektu. Jūs vienkārši, Kinnas kungs, esat nokavējis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Ēlerta kungs, cienījamie kolēģi un arī Kinnas kungs! Es runāju tikai tāpēc, ka jūs tikko uzstājāties. Šeit vispār, jau sākot ar likumā lietotajiem terminiem, kur ir atšifrēta zemes noma, kas tā ir, tas viss ir pilnīgā pretrunā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu, proti, ar likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, kas tika pieņemts 1991.gada 21.jūlijā, 15.pantu, jo tur iznomātājs ir nevis īpašnieks, bet lietotājs. Taču šeit ir pilnīgi citas tiesiskās attiecības. Tā ka acīmredzot, ja šādā redakcijā tiks pieņemts arī likums par zemi, tad šajos likumos būs jāizdara izmaiņas.

I.Ēlerts: Es Čepānes kundzei pilnīgi piekrītu, ka iznomātājs var būt arī lietotājs vai valdītājs, kā tas ir teikts Civillikumā. Un tas tiks labots. Šajā ziņā es pilnīgi piekrītu Čepānes kundzes priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, visi argumenti ir izteikti. Tātad pirmais balsojums būs par Seiles kundzes ierosinājumu – svītrot no 1.panta pirmās daļas vārdus, kuri ir kursīvā. Tie sākas ar vārdiem “un zemes” un beidzas ar vārdu “atrodas”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Seiles kundzes ierosinājumu. Viena balss papildus “pret”. Tā ir Ēlerta kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par – 37, pret – 13, atturas – 19. Ar nelielu balsu vairākumu šie vārdi no 1.panta 1.apakšpunkta tiek svītroti. Paldies. Un tātad tālāk viss paliek kā tekstā.

I.Ēlerts: Būtībā tas tiek svītrots visā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Mums likuma pārējā tekstā par zemes nomu nav vērts runāt.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es tādā gadījumā ierosinu pārtraukt vispār šā jautājuma izskatīšanu, jo mēs pārsteidzības un deputātu paviršas pieejas dēļ esam izdarījuši tādu konceptuālu labojumu, kas pašreizējā momentā pārsvītro iespēju tālāk strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es šoreiz ļoti atbalstu Freimaņa kunga priekšlikumu. Pārtraukt izskatīšanu būtu vienīgais prātīgais solis.

Priekšsēdētājs: Vai Ēlerta kungam ir ko teikt par šādu radikālu ierosinājumu? Nav. Tādā gadījumā mums par to ir jābalso. Divi deputāti ir ierosinājuši pārtraukt šā likumprojekta izskatīšanu, kā es sapratu – uz nenoteiktu laiku!

I.Ēlerts: Jā, protams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par ierosinājumu – pārtraukt šā likumprojekta izskatīšanu –, ko izteica deputāts Freimanis un Seiles kundze. Lai likumprojektu pārstrādātu. Lūdzu rezultātu. 60 – par, 5 – pret, 9 – atturas. Likumprojekta izskatīšana tiek pārtraukta. Tātad komisija tālāk rīkosies tā, kā mūsu reglamentā paredzēts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos”. Tas ir 30.dokuments.

Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Ņemot vērā to, ka par šo likumprojektu bija gatavojies ziņot deputāts Endziņš, kura pašlaik nav klāt attaisnojošu iemeslu dēļ, ir lūgums Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā pašlaik izskatīt nākamo likumprojektu, proti, “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā” otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem nav iebildumu? Nav. Tādā gadījumā izskatīsim darba kārtības 13.jautājumu – “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Apsīša kungs! Mums ir laimējies, jo Geidāna kungs arī mūs pagodinājis ar savu klātbūtni.

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, pārējie deputāti! Es ļoti īsi gribētu izteikties Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā. Mēs izskatījām šo likumprojektu pēc pirmā lasījuma, klātesot arī Muitas departamenta direktoram Geidāna kungam. Pašlaik jūsu apspriešanai tiek piedāvāts 19.dokuments – “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā”. Runa ir par šā kodeksa 91.1 pantu.

Kādi ir būtiskākie papildinājumi pēc pirmā lasījuma? Pirmās daļas pirmajā teikumā 20 procentu vietā ir paredzēti 60 procenti. Par to droši vien šeit runās arī Geidāna kungs. Viņš pierādīja komisijai, ka šie 60 procenti ir nepieciešami, un komisija tam piekrita.

Tālāk pirmās daļas trešajā rindiņā no apakšas aiz muitas iestādēm ir nākuši klāt vārdi “robežapsardzības, policijas un zemessardzes”, ja nemaldos. Šie vārdi ir nākuši klāt. Citādā ziņā šis pants ir koriģēts redakcionāli. Komisija centās to lielā mērā uzlabot, piedaloties arī Juridiskās pārvaldes attiecīgajam darbiniekam. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Es jums atgādināšu, ka šis likumprojekts ir otrajā lasījumā. Tātad apspriedīsim to pa pantiem. Turklāt šis ir vienīgais pants šajā dokumentā. Tā ka visi tiek aicināti pie mikrofoniem, lai izteiktu savus apsvērumus.

Pirmais ir Freimaņa kungs. Nē, pierakstīties nevajag, Kinnas kungs!

J.Freimanis: Godājamais Apsīša kungs! Es jums gribētu jautāt: kā noritēja šā panta apspriešana vispār? Es gribētu atgādināt, ka pagājušajā reizē mēs, runājot par šiem 20 procentiem, tos gan palielinājām, bet nu šis palielinājums ir ļoti interesants. Tas būtu pirmais jautājums.

Otrais jautājums. Jūs visi atceraties, ka šinī gadījumā tika izvirzīts arī otrs pants pirmajā lasījumā, pret kuru neviens, arī godājamais Geidāna kungs, neiebilda. Un, proti, ka daļa no šīm ieskaitītajām summām varētu tikt izmantota arī robežapsardzības kapitālo būvju finansēšanai. Toreiz Geidāna kungs neko neiebilda un teica: “Labi, labi!” Tātad: kas te ir mainījies? Jo šis jautājums te ir izkritis ārā, bet robežapsardzība šeit ir tikai pieminēta. Es te nesaprotu.

R.Apsītis: Attiecībā uz robežapsardzības būvēm Geidāna kungs pierādīja, ka viņi šīs būves cels kopā ar robežapsardzības dienestu – viņiem muita dod līdzekļus un arī viņi paši, tā ka celtniecības darbi norit kopīgi.

J.Freimanis: Vai tas nozīmē, ka tas šeit jau ir automātiski iekļauts un Geidāna kungs to var apstiprināt? Un, otrkārt, par šiem procentiem?

R.Apsītis: Tātad par šiem procentiem. Geidāna kungs, kā es jau teicu, pierādīja, ka šie procenti ir reāli un atbilst viņu vajadzībām. Likumdošanas jautājumu komisija uzskatīja, ka mēs varētu apmierināt Muitas departamenta direktora lūgumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Apsīša kungs, man ir divi ļoti īsi jautājumi. Pirmais: vai ir valdības atsauksme?

R.Apsītis: Nē, Likumdošanas jautājumu komisija valdības at­sauksmi nav saņēmusi.

J.Kinna: Vai ir Apvienotās budžeta komisijas atsauksme?

R.Apsītis: Nē, Apvienotās budžeta komisijas atsauksmes arī nav.

J.Kinna: Cik lielu summu šie 60 procenti sastāda 1992.gadā?

R.Apsītis: Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Varbūt uz to atbildēs Geidāna kungs.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu vēl precizēt un turpināt Kinnas kunga jautājumu, jo pirmajā lasījumā likumprojektu iesniedza valdība. Tad es gribu jautāt: kādēļ par šo tik kardināli atšķirīgo labojumu nav valdības viedokļa?

Priekšsēdētājs: Mums valdības pārstāvju vairs zālē nav, Silāra kungs! Diemžēl. Valdības vārdā jums neviens nevar atbildēt.

I.Silārs: Es jautāju tiem, kuri aizstāv šo projektu. Kādēļ viņi paši nav uzskatījuši par vajadzīgu uzzināt valdības viedokli?

R.Apsītis: Tie apsvērumi, kurus izteica Geidāna kungs, bija visai pārliecinoši. Es domāju, ka viņš atbildēs arī uz šo jautājumu, zināmā mērā pats būdams valdības pārstāvis.

I.Silārs: Es vēlreiz precizēju: kādēļ Likumdošanas jautājumu komisija uzskatīja par iespējamu kaut ko akcentēt, nekonsultējoties ar valdību, kuras iesniegto likumprojektu jūs virzāt tālāk?

R.Apsītis: Man grūti atbildēt uz šo jautājumu. Es varu atkārtot tikai to, ko jau teicu. Acīmredzot Geidāna kungs atbildēs uz šo jautājumu.

I.Silārs: Paldies. Tālāk man ir jautājums par tekstu. Šeit pēdējā daļā ir teikts, ka pirmajā daļā minēto (tātad visu) līdzekļu izlietošana un arī ceturtajā daļā minēto līdzekļu izlietošana notiek Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā. Vai šī kārtība, kā līdzekļus sadalīs starp robežapsardzību, policiju, zemessardzes un muitas iestāžu darbiniekiem, ir jau noteikta?

R.Apsītis: Es domāju, ka tā vēl nav noteikta, taču komisija sprieda par to, kas to varētu izdarīt – vai tas būtu jānosaka valdībai vai Finansu ministrijai? Un, ņemot vērā to apstākli, ka šis departaments ir pakļauts tieši Finansu ministrijai, komisija uzskatīja, ka Finansu ministrijas galvenais uzdevums un pirmais uzdevums būtu to noteikt.

I.Silārs: Pēdējais jautājums: vai būs arī lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību?

R.Apsītis: Jā, lēmuma projekts parasti tiek gatavots, kad likumprojekts tiek apspriests trešajā lasījumā.

I.Silārs: Jā, es zinu, taču mums ir arī bezlēmuma projekti. Parasti par tādiem īsiem likumiem lēmumi nemēdz būt. Tādēļ es arī jautāju. Vai šim būs?

R.Apsītis: Es nevaru garantēt, ka noteikti būs, taču katrā ziņā par to tiek domāts, vai tas ir vajadzīgs vai nav.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Pirmais jautājums: ar kuru datumu šis lēmums stājas spēkā, ja likums tiks pieņemts?

R.Apsītis: Par to vēl būtu jālemj. Komisija šo jautājumu nav apspriedusi.

V.Zeile: Otrais jautājums. Tātad 1993.gada budžeta projekts jau tikpat kā ir gatavs. Un mēs nezinām, kā šis pēkšņais lēciens no 20 procentiem uz 60 procentiem, kas paliek Muitas departamenta rīcībā, ietekmēs valsts budžeta ieņēmumu daļu.

Otrkārt, mēs šo jautājumu nevarējām paspēt izskatīt Apvienotajā budžeta komisijā. Tāpēc mēs ļoti lūdzam Likumdošanas jautājumu komisiju kopā ar Geidāna kungu sagatavot izvērstus skaitliskos aprēķinus un pamatojumus šim jautājumam. Mēs jūs laipni lūdzam un aicinām pirmdien uz mūsu komisijas sēdi, lai izskatītu šo jautājumu ar visiem finansu pamatojumiem. Tas ir pārāk nopietns jautājums, lai šādi, kā saka, bez skaitļu ekonomiskā pamatojuma varētu kaut ko lemt. Es ļoti lūdzu Apvienotās budžeta komisijas vārdā šo dokumentu šodien neskatīt un nepieņemt otrajā lasījumā, kamēr nav izvērtēti šie skaitliskie pamatojumi.

Priekšsēdētājs: Ja es pareizi jūs saprotu, Zeiles kundze, jūs ierosināt atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz tā apspriešanai Apvienotajā budžeta komisijā. Paldies.

Geidāna kungs, lūdzu!

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, es negribēju uzdot jautājumus. Es esmu gatavs palīdzēt kolēģim Romānam Apsītim aizstāvēt muitu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Geidāna kungs, bet jautājumi nemaz nav jāuzdod. Tas ir otrais lasījums. Tā ka jūs varat izteikties par būtību.

V.Zeile: Es vēlētos dzirdēt komentāru. Geidāna kungs, neuzskatiet, lūdzu, ka mana prasība ir...

Priekšsēdētājs: Tikko jau runāja Zeiles kundze. Lūdzu, Geidāna kungs, jūs varat izteikt savus apsvērumus par šo likumprojektu!

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj! Cienījamais mūsu mūžīgais atbalstītāj Apsīša kungs! Es gribētu mūsu šarmantajai kolēģei izteikt atzinību, ka tas nebūt netika šādi uztverts. Tas tika uztverts kā jūsu vēlēšanās palīdzēt muitai. Tos jautājumus, kurus jūs, kolēģi, uzdevāt, varbūt mēģināsim izlemt. Pirmais pie manis pienāca Freimaņa kungs, un mēs guvām skaidrību.

Viens no iemesliem, kāpēc pieaug līdz 60 procentiem, bija tas, ka Freimaņa kungs pirmajā lasījumā, kad mēs dokumentu skatījām konceptuāli, izvirzīja tēzi, ka nepietiekamos naudas līdzekļus kapitālajai celtniecībai un esošo būvju uzturēšanai kārtībā varētu saņemt arī no šejienes. Tas būtu tas, ko šodien budžeta koncepcija nevar iedot. Un līdz ar to tas tika ielikts šeit iekšā. Mēs redzam, ka tad, ja mēs ņemam no apakšas, tad 7.rindiņā minētais ir domāts robežbūvju celtniecībai un labiekārtošanai. Te domāts arī kapitālais remonts. Jo mēs pamazām atgūstam atpakaļ savas kādreizējās robežbūvju ēkas. Tās visas parasti ir jāremontē. Un tas bija viens no iemesliem, kāpēc sākotnējais skaitlis palielinājās par 40 procentiem.

Nākamais. Par robežsargiem. Kolēģis Kinna uzdeva jautājumu, vai tas ir saskaņots ar robežsargiem. Jā, to varu apgalvot ar visu atbildību. Tad, kad mēs gatavojāmies izskatīt otro redakciju, šeit bija klāt Jundža kungs, kurš gribēja tieši par to uzstāties. Jo mēs jau visu kopā būvējam. Šie jēdzieni – robežbūves robežsargiem un robežbūves muitai – nav atrauti. Tas viss ir viens jēdziens, viens projekts, viens pasūtītājs un viens uzraugs. Tā ka tas viss notiek vienoti.

Nākamais. Silāra kungs prasīja, kāpēc nav valdības atsauksmes par otro lasījumu. Bet, cienījamie kolēģi, jebkurā gadījumā, kad mēs izskatām likumprojektus tālākajos lasījumos, mēs nebūt neprasām speciālu vai obligātu valdības uzstāšanos. Ja tā atsauksmi iesniedz, mēs izskatām, ja neiesniedz – neizskatām. Tas bija tāpēc. Un tagad iesniedz Likumdošanas jautājumu komisija.

Nākamais. To, vai būs lēmuma projekts, es nezinu. Protams, ja kolēģi uzskatīs, ka vajag, tad mēs to gatavosim kopā ar Likumdošanas jautājumu komisiju.

Tad vēl Zeiles kundze jautāja par datumu, kad stāsies spēkā. Iespējams, ka mēs kopīgi ar jūsu komisiju varētu arī to izlemt. Ja mēs runājam par budžeta izmaiņu sakarā ar šiem 20 vai 60 procentiem, tad domāju, ka tas nekādā ziņā neietekmēs ne budžeta koncepciju, ne skaitļus, jo 1993.gada budžetā, ja atceraties trešo aili, ir redzami faktiskie nepieciešamie izdevumi, lai mēs garantētu tos muitas ieņēmumus, kuri tiek projektēti. Taču otrajā ailē mums ir ierakstīts, cik reāli līdzekļu šodien var iedot. Un šis reālais, ko var iedot, ir divas vai trīs reizes mazāks, nekā vajag. Lūk, tā! Līdz ar to tas notiek neatkarīgi no mūsu budžeta koncepcijas, jo šie soda naudas ieņēmumi tur nav paredzēti, šīs summas kā tādas taču nav. Taču šis pieaugums dotu iespēju samazināt disbalansu. Tātad ir nepieciešams nodrošināt, un mēs reāli to varam iedot.

Nākamais – par Budžeta komisijas sēdi. Mums nav nekādu problēmu, ko kopīgi apspriest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Te ļoti daudzi deputāti ir nostājušies pie mikrofoniem, taču nezinu, kāpēc neviens nemīl otro mikrofonu, jo visi ir sastājušies pie malējiem. Salīša kungs, es domāju, ka arī jūs varat mazliet pastāvēt. Tā ir ļoti laba vieta. Jo mēs tūlīt balsosim par Zeiles kundzes priekšlikumu. Ja mēs par to pozitīvi nobalsojam, tad nav vērts stāvēt un runāt.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta izskatīšanas atlikšanu līdz tā izskatīšanai Budžeta komisijas sēdē. Lūdzu rezultātu. 56 – par, 7 – pret, 10 – atturas. Tātad ar balsu vairākumu ir nolemts, ka mēs atliekam otro lasījumu un atjaunosim to pēc šā likumprojekta apspriešanas Apvienotās budžeta komisijas sēdē, kas notiks pirmdien, 18.janvārī. Paldies.

Tā kā Endziņa kungu es vēl arvien zālē neredzu, tad tālāk mēs varam izskatīt šīsdienas pēdējo darba kārtības jautājumu – “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā” otrajā lasījumā.

Muciņa kungs, lūdzu, jums vārds!

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! 41.dokuments jums šodien ir jau izdalīts. Tas ir par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Notiks otrais lasījums.

Es ziņošu jums par tiem grozījumiem, kuri ir izdarīti laikposmā starp pirmo un otro lasījumu. No deputātiem neviens papildinājums vai grozījums nav saņemts. Ir saņemti priekšlikumi no Tieslietu ministrijas, kā arī no Juridiskās pārvaldes. Priekšlikumi tika apspriesti Likumdošanas jautājumu komisijā un ir akceptēti.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, diemžēl arī šeit ir rakstīts – otrais lasījums. Un mums ir jāskata pa pantiem.

L.Muciņš: Tātad es ziņošu par šiem četriem pantiem un pielikumu...

Priekšsēdētājs: Nē, otrajā lasījumā mums ir jāizskata visi panti pēc kārtas. Ja iebildumu nav, tad nav!

Tātad, lūdzu, par 1.pantu!

L.Muciņš: Par šo pantu nav bijuši priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem ir kas sakāms? Nav.

Par 228.panta 3.punktu. Arī nav? Paldies. Par 24.a nodaļu. Par jauno redakciju.

L.Muciņš: 239.1.pants – “Tiesā izskatāmās lietas”. Šeit ir izdarīti daži redakcionāla rakstura precizējumi un redakcionāli grozījumi. Tātad otrajā daļā likumā noteiktajos gadījumos pēdējā rindkopa ir papildināta, bet trešajā daļā mēs devām formulējumu “citas valsts institūcijas”, tādā veidā aptverot domu, ka tiesā var pārsūdzēt ne tikai šo valsts un pašvaldību institūciju rīcību, bet arī, kā mēs uzskatījām Vēlēšanu komisijā, kura faktiski ir likumdevēja izveidota iestāde, tādā veidā tiek aptverti visi tie gadījumi, un ir uzsvērts, ka tikai likumā paredzētajos gadījumos ir tiesības pārsūdzēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie deputāti! Par 239.1.pantu! Nav nekādu iebildumu? 239.2.pants.

L.Muciņš: 2.lappusē nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 239.3.pants.

L.Muciņš: Nav.

Priekšsēdētājs: 239.4.pants.

L.Muciņš: Nav.

Priekšsēdētājs: Un 239.5.pants.

L.Muciņš: Arī nav.

Priekšsēdētājs: Deputāti nereaģē. Paldies.

L.Muciņš: 3.lappusē nav nekas labots.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kas sakāms par pantiem, kuri ir 3.lappusē no 239.6. līdz 285.3.pantam ieskaitot? Vai nav nekādu iebildumu? Tad 5.lappusē.

L.Muciņš: Es atvainojos, 4.lappusē minētajos pantos ir grozījumi.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos.

L.Muciņš: 285.1.pants. Tātad šeit... Es atvainojos, tas ir 285.2.pants. Tātad šeit ir izņemta nepieciešamība divreiz ievietot avīzē sludinājumu. Pirmo reizi, kad tiek atvērts un nolasīts testaments, un otro reizi atsevišķi sludināt, kad ir jāpiesakās kreditoriem un pretendentiem uz mantojumu. Šeit bija Tieslietu ministrijas priekšlikums, kas bija apspriests arī tiesnešu apspriedē, un mēs to akceptējām, ka nav nepieciešams divreiz ievietot avīzē. Pietiek, ka ievieto šo paziņojumu par testamenta atvēršanu tiesā redzamā vietā. Šim pantam ir dota jauna redakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par 4.lappusi vairāk priekšlikumu nav. 5.lappuse.

L.Muciņš: 5.lappusē nav nekas grozīts.

Priekšsēdētājs: Vai godājamie deputāti par pantiem, kas ir iekļauti 5.lappusē, tas ir, 285.5.pantu ieskaitot, neko nevēlas teikt? Nē. 6.lappuse.

L.Muciņš: 6.lappusē grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, lūdzu, par pantiem, kas beidzas ar 285.9.pantu! Nav. 7.lappuse.

L.Muciņš: 7.lappusē nekas nav mainīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 8.lappusi, kas beidzas ar 285.13.pantu?

L.Muciņš: Nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 9.lappusi, kas beidzas ar 285.16.pantu ieskaitot?

L.Muciņš: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Paldies. Par 10.lappusi, kas beidzas ar 285.18.pantu ieskaitot?

L.Muciņš: Nav papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 11.lappusi?

L.Muciņš: Par 285.22.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Tas gan atrodas 12.lappusē, tā ir 285.22.panta otrā daļa. Te lasāms, ka pēc tiesas vai tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma atzīme par aizliegumu atsavināt vai apgrūtināt nekustamo īpašumu... Tas ir paņemts no Latvijas laika Civilprocesa kodeksa, un tieši tā arī tas burtiski ir iekļauts. Faktiski tas atkārtosies, ja mēs akceptēsim tālāk Zemesgrāmatu likumu, taču pagaidām mēs to ievietojām šajā bijušajā Latvijas PSR Civilprocesa kodeksā, lai vēlreiz atkārtotu šo jautājumu, ka nevar atsavināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi? Ierosinājumi? Nav. Paldies. Vēl par 12.lappusi, lūdzu!

L.Muciņš: 285.23.pants... Es atvainojos, nevis tas pants, bet 6.punkts zem tā. 6. un 7.punkts tiek dots jaunā redakcijā. Šeit vēl papildus tika apspriests šis jautājums sakarā ar mantu sarakstu, kurš ir minēts 12.pantā – Latvijas Civilprocesa kodeksa 1.pielikumā. Mēs izdarām 377. un 379.tekstā attiecīgus precizējumus. Tātad mēs izslēdzam šos vārdus, uz kuriem agrāk nevarēja vērst piedziņu – tie bija ražošanas instrumenti un darbarīki, kuri nepieciešami parādnieka profesionālajai darbībai vai amatam. Pielikumā pirmajā lasījumā, kā jūs redzējāt, mums bija mazliet citāds formulējums, taču mēs nesakām tik absolūti. Jo, ja viņš tos ir ieķīlājis, zinādams, ka viņš nodarbojas ar šādu darbību un ka tai ir nepieciešami šādi instrumenti un darbarīki, tad šeit var rīkoties, kā nu kurā gadījumā. Vispār jau nevar vērst, bet, ja viņš tos ir ieķīlājis, tad var vērst.

Un par 379.panta jauno ceturto daļu. Tātad runa ir par viendzīvokļa dzīvojamo māju, saimniecības ēku vai dzīvokli, kurā dzīvo šis parādnieks un viņa ģimene. Mēs te paplašinām aprakstīšanas gadījumus. Tātad, ja tie netiek doti piespiedu realizācijā, tad tomēr tie tiek aprakstīti, lai nodrošinātu šā parādnieka prasījumu piedzīšanu. Šeit tad ir aprakstīts, kādā kārtībā notiek šī mantas aprakste. Tātad tiesu izpildītājs apraksta šo mantu, pēc tam nodod to šim parādniekam, kurš dzīvo tajā, atbildībā un glabāšanā, par to paņemot parakstu. Mums Kriminālkodeksā ir 178.pants, kas paredz kriminālatbildību par šīs atbildībā nodotās mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu, un tādā veidā, kamēr tiesu izpildītājs nerealizē pārējo mantu un ja tās pietiek, lai dzēstu šo parādu, tad uz šo māju nekas netiek vērsts, un to pēc tam atbrīvo no šīs aprakstes. Taču citos gadījumos, ja tiesu izpildītājs sāk to atsavināt vai kaut kā citādi ar to rīkoties, tad stājas spēkā likums, ka parādniekam tomēr ir prioritāras tiesības šādā veidā saņemt savu...

Priekšsēdētājs: Paldies, Muciņa kungs! Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Muciņa kungs, man ir sakāms par 285.23.pantu. Pirmo rindiņu. Tiesas spriedumā ir jānorāda, kuras mantas ir nododamas katram mantiniekam. Sakiet, lūdzu, vai procesuālajā likumdošanā šis jautājums ir pietiekami skaidri atrunāts atbilstoši šodienas situācijai, kad mantojumā var būt zemes gabals vai ir tiesības uz zemes gabalu, uz kura aug mežs? Nav noslēpums, ka šodien ļoti daudzas īpašuma attiecības tiek realizētas tieši šā meža dēļ. Sakiet, vai jūs saprotat, ko nozīmē notaksēt katru koku? Vai tas ir atrunāts, kā tas praktiski var notikt šajā gadījumā, kad mums ir zeme, kurai ir dažāda vērtība, ka ir arī mežs, kurā katrs tā gabals dažādi maksā?

L.Muciņš: Jā, es varu jums pastāstīt, kā tas notiks nākotnē un kā tas kādreiz ir noticis, taču šobrīd vēl pagaidām, protams, par šo jautājumu… taču par to tiek domāts. Tātad mežs un zemes gabals sastāda vienotu nekustamā īpašuma jēdzienu. Un likumā par Valsts zemes dienestu mums ir paredzēti šie zvērinātie taksatori, kuri šā dienesta metodiskā vadībā izstrādās instrukciju un normatīvus, šos noteikumus, kādā veidā tiek vērtēts zemes gabals ar mežu. Mežs acīmredzot tiks vidēji mērīts, kā un cik ilgu laiku tas ir audzis, cik resni ir koki, un tad tas viss kopumā tiks novērtēts. Tā ka tas ir vienots jēdziens – nekustamais īpašums. Civillikumā tas ir vienots jēdziens – koki plus zeme, ēka plus zeme, aramzeme ar visu ražu.

J.Freimanis: Muciņa kungs, bet kad šis institūts, šie taksatoru dienesti sāks reāli strādāt? Un vai tādēļ tas nebūtu jānorāda kādā lēmumā par likuma stāšanos spēkā, jo pretējā gadījumā tas paliek karājoties gaisā?

L.Muciņš: Nē! Tas normāli sāks darboties tad, kad mēs akceptēsim likumu par zemesgrāmatām, jo pagaidām privātīpašums uz zemi ir jānostiprina zemesgrāmatās. Kamēr mums šis privātīpašums uz zemi nav nostiprināts zemesgrāmatās, tikmēr mums vēl šobrīd privātīpašums uz zemi kā tāds neeksistē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl! Nav. 13.lappuse.

L.Muciņš: 13. un 14.lappusē papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem nav kas aizmirsies par kādu pantu? Ir.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribētu atgriezties pie 285.16.panta. Tas ir 9.lappusē, 33.c nodaļā. Gribētos precizēt, kas nepārprotami un juridiski ir saprotams ar “pēdējo dzīvesvietu”? Paskaidrošu, kādēļ es šādi jautāju. Jo es, piemēram, varu aizbraukt uz ārzemēm, padzīvot tur kādu laiku, bet mani tur sabrauc automašīna vai arī es vienkārši nomirstu dabīgā nāvē, taču viss mans īpašums ir šeit, Latvijā. Pēdējā dzīvesvieta man būs bijusi Amerika. Vai tad šādā gadījumā tiesu izsludinās Amerikas tiesa? Tādēļ es uzdodu precizējošu jautājumu par šo pantu. Lai tas būtu nepārprotams.

L.Muciņš: Nē, šo jautājumu risina Civilkodekss. Mēs šos jautājumus esam atjaunojuši jau pirms kāda laika un tur ir noteikts, kas ir uzskatāms par pēdējo dzīvesvietu. Nekādā gadījumā jūsu izbrauciens uz Ameriku…

I.Silārs: Taču ja es tur dzīvoju gadu vai divus?

L.Muciņš: Nekādā gadījumā jums tas neradīs šīs sekas. Pagaidām gan mums praktiski darbojas divi jēdzieni – šobrīd ir parasts jēdziens un ir nekustamā īpašuma vai īpašuma reģistrācijas vietas jēdziens. Tātad pēc šā Latvijas PSR kodeksa bija tā, ka bija šī pēdējā dzīvesvieta… Mēs to analogi uzskatījām arī par pieraksta vietu. Tagad ir citādi, tomēr pamatā šos jautājumus nosaka jūsu īpašuma atrašanās vieta.

I.Silārs: Un tieši tādēļ jau man arī radās tāda doma, ka šeit to neviennozīmīgi var izprast.

L.Muciņš: Jā, tāpēc arī Civillikums runā tieši par dzīvesvietu, lai cik arī tas būtu interesanti, to saistot tomēr ar mantu.

I.Silārs: Paldies. Un pēdējais – par 285.17.pantu. Vai, jūsuprāt, aiz Augstākās padomes iekavās ierakstīto Saeimu un Ministru padomi nevajadzētu aizvietot ar vārdu “valdība”?

L.Muciņš: Nu, jā… Es domāju, ka mēs varētu vienkārši… Mēs biežāk esam lietojuši tādu jēdzienu, ka ar valdības lēmumu noteikts, ka ir oficiāls izdevums. Varbūt mēs varētu…

I.Silārs: Jā, jo šodien, kad jau ir izsludinātas Saeimas vēlēšanas, es domāju, ielikt jaunajā likumā tādu normu kā Augstākā padome, Ministru padome… Tas vienkārši nebūtu korekti.

L.Muciņš: Jā, tātad mēs jūsu priekšlikumu varētu pieņemt. Jā, vispār ir noteikts, kā oficiāls izdevums…

I.Silārs: Jā, tieši tā. Paldies.

L.Muciņš: Labi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es jūtos ļoti pateicīgs Silāra kungam, ka viņš atgādināja tieši to neprecizitāti, kas man arī vēl bija.

Muciņa kungs, es turpināšu savu iepriekšējo jautājumu par 285.16.pantu. Ja šis mantojums… Skatīsimies atkal mazlietiņ uz priekšu: ja šis mantojums būs zeme un šis vecais cilvēks, kam pieder šis īpašums, dzīvo pavisam kur citur, piemēram, mantojums viņam ir Latgalē, bet viņš pats ir nomiris, teiksim Kurzemē, tad vietējā tautas tiesa Kurzemē neko nezinās par to, kas ir noticis Latgalē. Sakiet, lūdzu, vai šis jautājums attiecībā uz zemi ir pārdomāts?

L.Muciņš: Jā. Redziet, kopš šīs padomju civiltiesības likvidēja tādu jēdzienu kā zemesgrāmatas, viss tika saistīts ar to, ka notārs ir valsts ierēdnis, bet visi līgumi par nekustamajiem īpašumiem, arī par ēkām, kādreiz bija reģistrējami tikai pie notāra. Tagad mēs atjaunosim zemesgrāmatas, un šī zemesgrāmata tātad būs katrā vietā, kur atrodas šī zeme. Tātad šī zeme ir ierakstīta tikai tās tiesas zemesgrāmatā, kurā rajonā atrodas šis nekustamais īpašums. Taču, ja jums ir dzīvesvieta citā rajonā, tad, protams, tiek apzināti visi jūsu nekustamie īpašumi pa visu Latviju, un neviens nevar apiet šo zemesgrāmatu. Arī tiesa nevar neko izlemt, piemēram, ja jūs dzīvojat Latgalē, neziņojot to Kurzemes Zemesgrāmatu nodaļai.

J.Freimanis: Bet Muciņa kungs, jūs jau pats apstiprināt, ka šīs neprecizitātes pastāv, jo zemesgrāmata jau atradīsies tur, kur ir šis zemes gabals. Tātad kāpēc Kurzemei būtu jāstrādā pa Latgali?

L.Muciņš: Nē, ja jūsu pēdējā dzīvesvieta būs bijusi Latgalē, tātad šis cilvēks mirst Latgalē, tātad mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta… Tur arī izsludina un, protams, apzina visus viņa īpašumus, jo viņam varbūt ir bijis nams Rīgā, zeme Kurzemē un arī dzīvojamā ēka šobrīd Latgalē.

J.Freimanis: Nē, es laikam neskaidri izteicos. Gluži otrādi – tas mantojuma atstājējs ir miris citā vietā, nevis tur, kur viņam ir bijis tas zemes gabals. Gluži otrādi – tas mantojuma atstājējs pēdējos gadus ir dzīvojis Kurzemē, tur nomiris, bet viņam šī zeme ir bijusi Latgalē. Ko darīs tad? Vai kurzemnieki tad spriedīs par to, kas ir bijis Latgalē? Jūs nesapratāt mani…

L.Muciņš: Tur, kur viņš mirst, tur arī spriež.

J.Freimanis: Tomēr tas nav loģiski! Šī tiesa procesuāli… Tai būs grūti strādāt ar to, kā tai nav acu priekšā.

L.Muciņš: Nē, jūs esat mantinieks, jūs iesniedzat ziņas, kādas ir jūsu rīcībā, vai arī, teiksim, viņa testamentā tas ir redzams, kur atrodas viņa īpašumi un kam viņš šos īpašumus novēl, vai arī, ja jūs esat dēls vai mazdēls, tad jūs zināt, kur jūsu vecākiem atrodas nekustamie īpašumi. Jūs tad šajā miršanas vietā, tātad pēdējā dzīvesvietā, tiesai iesniedzat uzziņu vai arī paziņojumu par visiem šiem nekustamajiem īpašumiem jebkurā vietā, jo tie var būt arī, piemēram, Amerikā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Demokrātiskās valstīs, kolēģi, katrs solīds cilvēks raksta testamentu. Tā ka…

Godājamie kolēģi, vai ir vēl kas sakāms par šo likumprojektu otrajā lasījumā? Nav nekādu iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Par – 67, 1 – pret, 7 – atturas. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

Endziņa kunga vēl nav… Viņam ir laimējies. Taču līdz pārtraukumam ir divas minūtes…

Godājamie kolēģi, tātad pēc pārtraukuma pulksten 15.00 šeit, Augstākās padomes plenārsēdē, valsts kontrolieri nodos zvērestu. Lūdzu būt klāt arī visiem Augstākās padomes deputātiem!

Vai Ābiķa kungam ir paziņojums? Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Jā, es gribēju pateikt vienu repliku, bet varbūt tomēr neteikšu.

Priekšsēdētājs: Ja ne, tad ne. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)