• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2007. gada 31. maija Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.06.2007., Nr. 98 https://www.vestnesis.lv/ta/id/159066-latvijas-vecticibnieku-pomoras-baznicas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums

Vēl šajā numurā

20.06.2007., Nr. 98

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 31.05.2007.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums
1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Baznīca — Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca ar visām tās draudzēm;

2) Baznīcas mācītāji— Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls;

3) Baznīcas priekšsēdētājs — mācītājs, kas stājies amatā un vada Baznīcas Centrālo Padomi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

4) dievnams — celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai;

5) statūti — Baznīcas statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā.
2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.
3.pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī statūtus.

(3) Baznīcas pilns nosaukums ir "Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca". Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

(4) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(5) Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.
4.pants. Baznīcas priekšsēdētājs

(1) Baznīcas priekšsēdētājs statūtos noteiktajā kārtībā pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas priekšsēdētājs statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.
5.pants. Baznīcas īpašums un finanses

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Rīcība ar Baznīcas nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā Baznīcas nekustamo īpašumu atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana ar lietu tiesībām iespējama tikai ar Baznīcas priekšsēdētāja rakstveida piekrišanu. Tā nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Baznīcas īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
6.pants. Baznīcas kapsētu pārraudzība un ceremonijas kapsētās

(1) Baznīcai piederošās kapsētas atrodas Baznīcas pārziņā. Baznīcai piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši Baznīcas noteiktajai kārtībai.

(2) Vecticībnieku reliģiskās apbedīšanas ceremonijas Baznīcas mācītāju vadībā var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldību noteiktajā kārtībā.
7.pants. Baznīcas mācītāja tiesības salaulāt

Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Baznīcas mācītāji, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo mācītāju sarakstā.
8.pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Baznīcas mācītāju nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzē, pat tad, ja šis mācītājs ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes laikā.

(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Baznīcas mācītāju.
9.pants. Baznīca un militārais dienests

(1) Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Baznīcas mācītāja garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Baznīcas mācītāji nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā viņi norīkojami pasākumos, kuros nav jālieto ieroči.
10.pants. Baznīcas kapelānu garīgā darbība

(1) Baznīcas kapelāns darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā Baznīcas mācītāja garīgā aprūpe atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.

(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.
11.pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem

Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību, kā arī uz morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā vecticībnieku reliģiskajai pārliecībai.
12.pants. Baznīca un izglītība

(1) Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savus mācītājus.

(2) Baznīcai ir tiesības pasniegt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs kristīgās ticības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
13.pants. Baznīcas mācītāju saraksts

(1) Baznīca rakstveidā iesniedz Tieslietu ministrijai to personu sarakstu, kuras atbilst šā likuma 1.panta 2.punktā minēto Baznīcas mācītāju statusam un kuras ir tiesīgas veikt šā likuma 7. un 10.pantā minētās darbības, kā arī ziņas par šīm personām. Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Baznīca divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.
Pārejas noteikumi
1. Līdz 2008.gada 1.maijam Baznīca saskaņo Baznīcas statūtus ar šo likumu, izdarot tajos attiecīgus grozījumus, apstiprinot tos jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijā reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.
2. Baznīca līdz 2008.gada 1.jūnijam paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētos datus.
Likums stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 31.maijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 20.jūnijā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!