Šonedēļ žurnālā “Komersanta Vēstnesis”:

• Kamēr vienai pašvaldībai ir pat pārsimt projektu, kuriem piesaistīta Eiropas Savienības nauda, citas pašvaldības nevar lepoties pat ar vienu, žēlojoties, ka labumi aiziet gar degunu. Faktori, kas to var ietekmēt, ir vairāki: pašvaldības kapacitāte, finanšu resursi, to cilvēku kvalifikācija, kas raksta projektus, arī veiksme konkursos. Protams, var domāt, ka lielajām pašvaldībām iegūt valsts atbalstu ir vieglāk – iespējams atrast lielāku līdzfinansējumu, piesaistīt profesionālākus projektu rakstītājus. “Vislielākā nozīme ir vēlmei kaut ko darīt!” uzskata Gaida Lāce, Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijas ģenerāldirektore.

• Ka viņai ir taisnība, pierāda Allažu pašvaldība, kuras kontā teju divi simti projektu. Arī samērā neliela pašvaldība ar diviem tūkstošiem iedzīvotāju var gandrīz visus darbus padarīt, pateicoties pašu sarūpētajām projektu naudām. Par to “Komersanta Vēstnesī” stāsta Allažu pagasta padomes priekšsēdētājs Verners Bērziņš. Viņš sava skaistā pagasta nākotni saskata galvenokārt atpūtas industrijas attīstībā.

• Vieni no šī ceļa pirmajiem gājējiem ir Māra un Andris Zemdegas, Allažu pagasta viesu nama “Mauriņi” īpašnieki. Viņi stāsta ne tikai par saimniekošanu savā uzņēmumā, bet arī par to, kā inflācija spiež naudu nevis turēt bankā, bet grozīt saimnieciskā apritē.

• Vai latviešiem ir bailes no Lietuvas tirgus? Ir gan – to apstiprināja diskusija “Latvijas uzņēmumu iespējas un pieredze Lietuvas tirgū”. Lietuvieši biznesa izvēršanā Latvijā ir galvastiesu pārāki par latviešiem, kuri ļoti bikli virzās uz kaimiņvalsts tirgu. Kādi tam cēloņi un kā sasparoties aktīvākai rīcībai – par to “Komersanta Vēstnesī”.

• Ja jaunam uzņēmējam naudu nedod komercbankas, tad var gadīties, ka palīdzīgu roku sniedz Riska kapitāla fonds. Kas šos investorus interesē un kā tiem piekļūt – arī lasiet “Komersanta Vēstnesī”!

“Komersanta Vēstneša” redakcija