Par Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmi Luksemburgā

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 17. un 18.jūnijā Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē, kuras uzmanības centrā bija nākamās Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmes – jūnija Eiropadomes sagatavošana.

Svētdienas vakarā Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri aizsāka plašāku viedokļu apmaiņu par jūnija Eiropadomes centrālo jautājumu – par ES nākotni un ar to saistīto līgumu reformu. Piedaloties diskusijā, ārlietu ministrs Artis Pabriks atzina, ka Latvija varētu piekrist klasiskajai Eiropas Savienības līgumu grozīšanas metodei, ja tiek saglabāti būtiski elementi – ES vienotas juridiskas personas izveide un atteikšanās no pīlāru sistēmas. Ministrs atbalstīja Konstitucionālā līguma, kā arī to elementu, kas saistās ar nacionālu valsti, nosaukumu maiņu. Latvijas skatījumā Pamattiesību hartai ir jābūt juridiski saistošai neatkarīgi no formas, kā tas tiek nodrošināts.

Konstitucionālā līguma nākotnes risinājums ir nepieciešams ne vien, lai atrisinātu pārāk ieilgušo ES līgumtiesiskās bāzes reformu, bet arī lai ES spētu atbildēt uz aktuālajiem globālajiem izaicinājumiem un nezaudētu tās tēlu gan Eiropas Savienības iekšienē, gan attiecībās ar stratēģiskajiem partneriem.

Latvijai ir būtiski, lai 21. un 22.jūnija Eiropadomes laikā piedāvātais risinājums neizmainītu Konstitucionālajā līgumā panākto līdzsvaru un kompromisu par institucionālajiem jautājumiem, tādējādi neizmainot Latvijas dalības nosacījumus ES. Svarīgi, lai, atbildot uz aktuālajiem izaicinājumiem, ES turpinātu veidot vienotu pieeju enerģētikas politikas stiprināšanā un veicinātu tās konkurētspēju un ietekmi starptautiskajā politikā un ekonomikā.

Diskusijas par Konstitucionālā līguma nākotni turpināsies līdz pat šīs nedēļas beigām. 21. un 22.jūnijā plānotajā Eiropas Savienības dalībvalstu valstu un valdību vadītāju sanāksmē šis būs svarīgākais dienas kārtības jautājums.

Pievēršoties migrācijas jomai, ES ārlietu ministri atbalstīja vispārējas pieejas migrācijai ģeogrāfisku paplašināšanu uz ES austrumu un dienvidaustrumu reģioniem, kā arī tās saturisku padziļināšanu, izvērtējot iespējas ietvert legālās migrācijas nosacījumus attiecībās ar migrantu izcelsmes valstīm.

Padomē tika akceptēts ES Vācijas prezidentūras ziņojums par Eiropas kaimiņu politikas stiprināšanu. Sanāksmē Latvijas pārstāvis vērsa uzmanību situācijai vienā no Eiropas kaimiņu politikas valstīm – Gruzijā pēc ES un Krievijas vīzu atvieglojumu līguma stāšanās spēkā šā gada 1.jūnijā. Latvijas skatījumā labākais risinājums ir pēc iespējas drīzāk ES sākt sarunas ar Gruziju par vīzu atvieglojumu un readmisijas līgumiem. Papildus aktīvi ir jāturpina kaimiņu politikas rīcības plāna ar Gruziju ieviešana, lai palīdzētu tai reformu procesā iekšlietu un tieslietu jomā.

Pievēršoties Rietumbalkāniem, Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri pārrunāja Stabilizācijas un asociācijas līguma sarunu atsākšanu ar Serbiju. Padome pozitīvi novērtēja Serbijas jaunās valdības ciešo apņēmību un efektīvo darbību, lai nodrošinātu pilnu sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu bijušajai Dienvidslāvijai. Attiecībā uz Kosovas nākotnes statusu padome pauda atbalstu ANO īpašajam sūtnim Marti Ahtisāri un atgādināja, ka M.Ahtisāri priekšlikums ir vienīgais pamats ANO Drošības padomes jaunai rezolūcijai šajā jautājumā.

ES valstu ārlietu ministriem bija plašāka diskusija par aktuālo situāciju Tuvo Austrumu reģionā, īpaši pievēršoties Gazas sektoram un Libānai, kā arī attiecību stiprināšanai ar Arābu līgu. Sanāksmes noslēgumā ES valstu ārlietu ministri tikās ar Izraēlas ārlietu ministri Cipi Livni.

Sanāksmē ES ārlietu ministri akceptēja ES stratēģiju Centrālāzijai, kuras mērķis ir attīstīt ES koordinētu politiku šajā reģionā. Plānots, ka ES stratēģija Centrālāzijā tiks pieņemta jūnija Eiropadomē.

Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojās par ES nostāju Tuvo Austrumu miera procesa kontekstā. Latviju sēdē pārstāvēja ārlietu ministrs Artis Pabriks un Latvijas pastāvīgais pārstāvis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Savienībā Eduards Stiprais.

Latvija līdz ar pārējām ES dalībvalstīm ir dziļi satraukta par palestīniešu grupējuma “Hamas” īstenoto vardarbīgo varas sagrābšanu Gazas joslā un stingri nosoda uzbrukumus gan Palestīniešu pašpārvaldes drošības, gan citiem politiskajiem spēkiem, kā arī izsaka visdziļāko līdzjūtību saistībā ar sadursmēs bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem un sociālajiem darbiniekiem.

Krīzei Palestīniešu pašpārvaldē steidzami ir nepieciešams politisks risinājums. ES atbalsta prezidentu Mahmudu Abasu un viņa pieņemtos lēmumus par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un jaunas valdības izveidošanu premjerministra Salama Fajada vadībā. Eiropas Savienība aicina visas palestīniešu politiskās kustības respektēt prezidentu Mahmudu Abasu un viņa lēmumus.

ES pieņēma lēmumu nekavējoties atjaunot attiecības ar Palestīniešu pašpārvaldes struktūrām un steidzami meklēt iespējas sniegt tām finansiālu un praktisku atbalstu.

ES atbalsta Arābu līgas prasību nodrošināt palestīniešu un Palestīniešu pašpārvaldes teritorijas vienotību, kā arī atbalsta Ēģiptes valdību tās centienos panākt pamieru starp konfliktējošajām palestīniešu kustībām.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments