1993.gada 13.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Turpināsim darbu! Vispirms es gribētu klātesošos deputātus brīdināt, ka zālē vairs nav pirmā mikrofona, tātad runāt varēs tikai pie otrā vai trešā mikrofona. Pirmais mikrofons atrodas ārpus šīs ēkas sakarā ar janvāra dienu pasākumiem. Pulksten 16.00 aiz loga sāksies neliela kņada sakarā ar ugunskura iededzināšanu, bet 16.20 vai 16.30 sāksies pats pasākums. Mums pārtraukums būs pulksten 16.30. Tādēļ jautājumu par to, vai pārtrauksim plenārsēdi, acīmredzot mēs izlemsim pulksten 17.00, protams, ja nebūs citu ierosinājumu. Pagaidām man tādu oficiālu ierosinājumu nav.

Un tad skatīsim darba kārtībā iekļautos jautājumus. Mums saskaņā ar plenārsēdes balsojumu pirmais jautājums ir par piena pārstrādes valsts uzņēmumu privatizāciju. Likums par zemesgrāmatu darbības atjaunošanu ir skatāms pirms pirmajiem lasījumiem. Mēs skatīsim likumu par šaujamieročiem un patentlikumu, un pēc tam jautājumu par zemesgrāmatām.

Lūdzu, par piena pārstrādes privatizāciju!

R.Krūmiņš: Godātie kolēģi! Šobrīd trešajam lasījumam ir sagatavots 38.dokuments, es lūdzu visus paņemt šo dokumentu, lai mēs varētu skatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Laikposmā starp otro un trešo lasījumu ir saņemti ļoti nedaudzi priekšlikumi, faktiski no pāris cilvēkiem, jo deputāts Ēlerts iesniedza diezgan daudzus priekšlikumus. Un arī no Brīvo arodbiedrību savienības tika saņemti priekšlikumi. Daļa priekšlikumu ir iestrādāta, bet otra daļa – noraidīta. Noraidītos priekšlikumus jūs redzat arī šajā dokumentā.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, varbūt skatīsim uzreiz visu pēc kārtas pa lappusēm? Un tos priekšlikumus, kuri ir bijuši, vai nu akceptēsim, vai noraidīsim.

R.Krūmiņš: Jā, pie šā dokumenta komisijās ir diezgan daudz strādāts, tāpēc šeit ar izcelto tumšo druku ir parādīts tas, kas ir nācis klāt laikā starp otro un trešo lasījumu. Te ir redzami ne tikai deputātu priekšlikumi, bet arī komisijas pašas ieceres un priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Tātad par 1.lappusi. Ja nebūs Krūmiņa kunga komentāra, tad es vienkārši jautāšu deputātiem, vai viņiem kādam ir papildinājumi vai piezīmes. 1.lappusē nav.

2.lappuse. Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Priekšlikumi? Blumberga kungs steidzas. Nē.

3.lappuse. Lūdzu, godātie deputāti! Nav papildinājumu.

4.lappuse. Šeit ir 4.pants, par kuru ir bijis Brīvo arodbiedrību savienības ierosinājums. Te varbūt būtu vajadzīgs Krūmiņa kunga komentārs.

R.Krūmiņš: Te Brīvo arodbiedrību savienība ierosināja uzlikt par pienākumu administrācijai veikt minētās darbības. Taču tas vispār neietilpst administrācijas pienākumos. Tāpēc komisija šo priekšlikumu noraida. Saskaņā ar šo privatizācijas likumu tas ietilpst Privatizācijas komisijas pienākumos. Tāpēc komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot par šo priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu! Arī par 5.pantu ir Brīvo arodbiedrību savienības papildinājums.

R.Krūmiņš: Šis priekšlikums ir noraidīts sakarā ar to, ka šī arodbiedrība ļoti daudzos gadījumos pārstāv tikai nelielu daļu no uzņēmumos strādājošajiem. Un tieši tāpēc, lai būtu pārstāvēts objektīvi visu strādājošo viedoklis, komisija uzskata, ka arodbiedrības īpaši izcelt nav vajadzības. Ja tās spēj pierādīt savu darbinieku vai savu biedru priekšrocības salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem, tad lai pierāda tās šo darbinieku sapulcēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir nepieciešams balsot? Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav.

Par 6.pantu. Tie ir gari panti. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Papildinājumi? 7.pants, 7.lappuse.

8.lappuse, kurā ir 8. un 9.pants. Deputātiem nav nekādu papildinājumu 9., 10., 11., 12.lappuse.

R.Krūmiņš: Es atvainojos, 11.lappusē bija Ēlerta kunga priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. 13.pants! Es atvainojos Ēlerta kungam. Lūdzu. Tātad 11.lappusē mums nav papildinājumu vai citu priekšlikumu.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir jautājums. Kāpēc ir noraidīts mans priekšlikums par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu? Vai šī iespēja ir nenozīmīga, vai kā? Es vienkārši gribētu dzirdēt jūsu paskaidrojumu.

R.Krūmiņš: Es negribētu teikt, ka tā ir nenozīmīga, taču likuma darbība faktiski ir vērsta uz šo piena pārstrādes uzņēmumu decentralizāciju un, varētu teikt, demonopolizāciju. Un šā likuma darbības rezultātā nekādā veidā nav iespējama augstākas pakāpes ražošanas koncentrācija, nekā tā ir šobrīd. Un tā var tikai decentralizēties. Ja, teiksim, atsevišķi uzņēmumi saskaņā ar šā panta nosacījumiem mēģinās atgriezties tā uzņēmuma ietvaros, kurā tie kādreiz ietilpa, šajās ražotnēs, uz kuru bāzes ir izveidoti šie jaunie uzņēmumi, tad tādā gadījumā tas, es domāju, neko būtisku nemainīs attiecībā uz monopolizāciju vai uz konkurences ierobežošanu.

I.Ēlerts: Jā, paldies. Mani atbilde apmierina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsot nav nepieciešams. Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es arī gribēju sniegt komisijas paskaidrojumu šajā jautājumā. Likums “Par monopoldarbības ierobežošanu” darbojas neatkarīgi no tā, vai mēs to šeit ierakstām vai neierakstām. Tātad tas ir likums, kas darbojas jebkurā situācijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Mans jautājums attiecas gan uz 10., gan uz 11.pantu. Krūmiņa kungs, tad, kad mēs pagājušajā reizē izskatījām iepriekšējo lasījumu un mums radās jautājums par to, ka 10.pantam vajag pielikt vēl 6.punktu par sanitāro atļauju, tātad veidot šādu punktu. Taču pašlaik es redzu, ka tas nav iekļuvis iekšā. Es patlaban kaut ko nesaprotu. Jūs teicāt, ka nevis 10., bet 11.pantā. Taču ne vienā, ne otrā tā nav.

R.Krūmiņš: Jā, atklāti sakot, komisijā šo jautājumu mēs vairs speciāli neapspriedām, jo diemžēl mēs nebijām saņēmuši rakstiskus priekšlikumus. Turklāt mēs nejutāmies arī pietiekami kompetenti, lai varētu šos jautājumus te atspoguļot atbilstošā līmenī. Un otrs moments ir tas, ka, teiksim, Uzņēmumu reģistrs līdz šim ar tādām lietām nav nodarbojies, tādējādi acīmredzot tas ir risināms vispārējā likumdošanā noteiktajā kārtībā. Nav nekādu šaubu, ka tās normas, kuras ir iestrādātas attiecīgajos likumos par karantīnas nosacījumiem vai par veterinārmedicīnu, vai par citām lietām, kas saistītas ar sanitāro stāvokli šajos uzņēmumos, darbojas neatkarīgi no tā, vai, teiksim, šinī likumā mēs to atgādināsim vai ne. Taču, ja mēs paredzēsim šo vai kādu līdzīga rakstura dokumentu iesniegšanu, izdarot reģistrāciju, tad man šķiet, ka tas jau būs neatbilstoši likumam “Par uzņēmējdarbību” un likumam “Par Uzņēmumu reģistru Latvijas Republikā”.

G.Preinbergs: Es varētu jums piekrist, ja tas nebūtu saistīts ar pārtikas precēm. Šobrīd saimniecībās kā sēnes pēc lietus veidojas dažādi gaļas pārstrādes cehi. Tagad veidosies arī šie. Es gribu atgādināt pirms diviem gadiem notikušo epidēmiju Jelgavā, kad saslima vairāk nekā 4000 cilvēku. Un pašreiz, visu nepārbaudot, šie sanitārie un veterinārie dienesti nevar zināt, kur un kad veidosies viens vai otrs punkts. Jūs saprotat, kas par lietu?

R.Krūmiņš: Es saprotu, bet, atklāti sakot, man pilnīgi nav nekādu iebildumu šeit iestrādāt šos nosacījumus, un mēs būtu noteikti tos iestrādājuši, ja būtu saņēmuši kaut vienu rakstisku priekšlikumu. Es atceros, Preinberga kungs, – jūs man pienācāt klāt, mēs pārrunājām šo problēmu, bet diemžēl es rakstiski neko neesmu saņēmis.

G.Preinbergs: Vai jums nebūtu iebildumu, ja mēs to sagatavotu uz nākamo reizi? Es pieņēmu, ka mūsu saruna bija pilnīgi pietiekama.

R.Krūmiņš: Es atvainojos, bet tas ir trešais lasījums. Atgādinu vēlreiz: man šķiet, ka te nav nekādu problēmu un nekāda riska, jo tās likumdošanas normas, kuras paredz visu sanitāro noteikumu ievērošanu un tamlīdzīgi, tās darbojas neatkarīgi no tā, vai mēs šajā likumā to ierakstām vai neierakstām.

Priekšsēdētājs: Es gribētu vienīgi papildināt, ka, reģistrējot sabiedrību, viņi savu darbu vēl nav uzsākuši, tādējādi visas kontroles iespējas paliek uz priekšdienām. Tā tikai tiek reģistrēta.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es šeit gribu teikt to pašu, ko teicu jau iepriekš, runādams par monopoldarbības uzraudzību. Tātad likums par veterināro medicīnu darbojas neatkarīgi no šā likuma, un ir vienalga, vai mēs šeit to ierakstām vai neierakstām. Taču, ja veterinārmedicīnas speciālisti uzskata, ka šādas prasības reģistrēšanas brīdī ir vajadzīgas arī kādos citos līmeņos, tad es lūgtu viņus griezties pie šīm institūcijām un kārtot šos jautājumus, jo likumdošana to atļauj.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uzstāj par balsošanu par šo pantu? Nē. Tādā gadījumā turpināsim izskatīt 13.lappusi.

13.lappuse, 4.nodaļa. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Par 16.pantu ir mans priekšlikums. Tātad patlaban privatizējamo objektu novērtē saskaņā ar 15.aprīļa lēmumu par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Šajā lēmumā par novērtēšanu ir pateikts tikai tas, ka atsevišķi novērtē atdalītus un tehnoloģiski patstāvīgus objektus. Nekas cits par novērtēšanu te nav teikts. Tādēļ es tomēr aicinātu papildus šim lēmumam iekļaut tekstā arī atsauci uz likumu “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu un to mantas novērtēšanas kārtību”. Tātad to varētu darīt, nevis aizvietojot šo lēmumu, bet to papildinot. Līdz ar to manā priekšlikumā ir tāds teksts, ka pirmajā daļā minēto lēmumu vajag papildināt ar Latvijas Republikas likumu un tā tālāk, kā tur ir tekstā.

R.Krūmiņš: Jā. Mēs komisijā ļoti dziļi izskatījām šo problēmu, un mums bija lieli strīdi arī par šo jautājumu. Redziet, kas šinī gadījumā sarežģī situāciju: mums bija jau pieņemts šis 1992.gada 15.aprīļa lēmums par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Un šajā lēmumā tātad jau bija noteikta šī kārtība; tā varbūt nebija pilnīgi noteikta pašā lēmumā, bet, pamatojoties uz šo lēmumu, pati Lauksaimniecības ministrija ir noteikusi kārtību, kādā novērtējama, atsavināma vai nododama šiem kooperatīviem, šīm sabiedrībām valsts mantība – šis valsts īpašums, šie privatizējamie objekti. Šis process reāli jau ir aizsācies, teiksim, ar tiem nosacījumiem, kādi ir paredzēti šinī lēmumā un attiecīgi tam pakārtotajā, ministrijas izdotajā reglamentējošajā dokumentā.

Šinī likumā, kuru min Ēlerta kungs, paredzētā kārtība būtiski atšķiras no tās, kāda ir paredzēta šobrīd. Tā jau ir realizēta vairākos gadījumos. Tāpēc, lai neradītu tādu situāciju, ka mēs vienu kurpi novērtējam par vienu cenu, bet otru kurpi – par citu cenu, tātad paredzam šo privatizāciju, nošķiršanu vai atsavināšanu, ar citādiem nosacījumiem, lai neradītu šīs jukas, varbūt zināmā mērā vajadzētu saglabāt to pašu kārtību, kāda ir noteikta saskaņā ar likumu par privatizējamajiem uzņēmumiem, tādu, kāda bija paredzēta jau minētajā lēmumā.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Ēlerta kungs, pabeidziet!

I.Ēlerts: Krūmiņa kungs, vai jums neliekas, ka tad, ja Latvijas Republikā vienus uzņēmumus, tas ir, rūpniecības uzņēmumus, novērtēs pēc viena likuma, bet lauksaimniecības uzņēmumus vai, teiksim, pārstrādes uzņēmumus pēc cita… Pie tam pēc Lauksaimniecības ministrijas iniciatīvas tos novērtē pēc pavisam cita likuma. Tad tas jau ir tiesiskais haoss Latvijas valstī. Tādēļ es aicinu nobalsot par manu priekšlikumu izmainītā veidā, tātad papildināt. Taču, ja cienījamajai Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai ir iebildumi pret šo nebūt ne ideālo novērtēšanas likumu, tad es aicinātu izdarīt papildinājumus un grozījumus pašā šajā novērtēšanas likumā, lai tas tiešām atspoguļotu to labāko pieredzi, kas patiešām varētu būt lauksaimniecības uzņēmumu novērtēšanā. Es neapstrīdu, ka tāda pieredze varētu būt, bet Latvijas valstī nedrīkst būt divas uzņēmumu novērtēšanas kārtības.

R.Krūmiņš: Ja drīkst, es mazliet paskaidrošu. Ēlerta kungs nupat atsaucās uz tiesisko haosu; taču es uzskatu un arī komisija nonāca pie tāda secinājuma, ka šeit nekāds tiesiskais haoss neveidojas, jo likumos par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju un arī citos aktos ir atrunas par to, ka, teiksim, privatizācijas kārtību piena pārstrādes un agroservisa uzņēmumos, tātad visos lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumos – es varbūt ne sevišķi precīzi citēju – nosaka speciāli likumi. Un, pamatojoties tieši uz šo normu, mēs paredzam šādu kārtību, lai tiešām neradītu haosu jau vienas nozares uzņēmumu privatizācijas ietvaros. Varbūt nemaz tik traki nav, ka, teiksim, visa tautsaimniecības nozare privatizējas pēc dažādiem principiem. Trakāk būs tad, ja, teiksim, privatizācijā haoss iestāsies vienas nozares ietvaros, kur viens uzņēmums būs novērtēts pēc vieniem principiem, bet otrs – pēc citiem. Lai novērstu šādu situāciju, komisija tomēr palika pie viedokļa, ka ir jāsaglabā tāda kārtība, kāda privatizācijā jau ir aizsākta.

Priekšsēdētājs: Dosim vārdu Grūbes kungam. Vai jūs šajā pašā sakarā?

G.Grūbe: Es vienkārši lūgtu kolēģus paklausīties, jo Krūmiņa kungs savā atbildē pieļāva divas neprecizitātes. Pirmā nenosaka, ka to dara Lauksaimniecības ministrija, bet 15.aprīļa lēmumā tas bija uzdots Ministru padomei, un Ministru padome šādu kārtību ir noteikusi. Tā ir pirmā jautājuma daļa.

Un otrā daļa. Es gribu informēt, ka daļa no šiem objektiem, no šiem piena kombinātiem, jau ir noņemta nost, turklāt tiem ir tādas cenas, kādas bija noteiktas saskaņā ar 15.aprīļa lēmumu. Tagad Ēlerta kungs piedāvā otro daļu, tas ir, vērtēt pēc citiem noteikumiem. Tāpēc mēs komisijā nonācām pie secinājuma, ka tagad nevaram mainīt spēles noteikumus. Ja Ēlerta kungs uzstāj, tad mēs nevaram neko darīt, bet katrā ziņā šis process ir sācies un pašreiz noteikumus mainīt nedrīkst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Ir pilnīgi pamatota tāda rīcība, ka, teiksim, šos lauksaimniecības uzņēmumus – piena pārstrādes un agroservisa uzņēmumus – privatizē pēc īpašiem likumiem, tātad īpašā kārtībā. Tas ir pilnīgi pamatoti, saprotami un atbalstāmi. Tomēr šajos uzņēmumos nevar būt citāda grāmatvedība kā, piemēram, visā Latvijas Republikā un arī novērtēt tos nedrīkst citādi. Tādēļ es aicinu balsot un pieņemt vēl papildus šim 15.aprīļa lēmumam arī to likumu, kuru esmu iesniedzis kā priekšlikumu, tas ir, likumu par vispārējo uzņēmuma mantas novērtēšanu Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga papildinājumu 16.pantam. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! Par – 20, pret – 10, atturas – 22. Papildinājums nav pieņemts.

Lūdzu, Krūmiņa kungs, turpināsim! Vai 16.pantā ir nepieciešams balsot par panta redakciju kopumā? Nav. Vai 13.lappusē ir kādas citas piezīmes, papildinājumi?

17.pants. Tur Ēlerta kungam ir ierosinājums. Lūdzu.

I.Ēlerts: Attiecībā uz 17.pantu man būtu Krūmiņa kungam jautājums: kā vispār darba grupa un komisija ir domājusi risināt bijušā īpašnieka īpašuma tiesību atjaunošanu šajos uzņēmumos? Varbūt tāda problēma vispār nepastāv, ja darba grupa ir noraidījusi šo priekšlikumu?

R.Krūmiņš: Jā, es varu paskaidrot. Mums uz otro lasījumu sagatavotajā redakcijā bija paredzēts, ka no privatizējamā uzņēmuma mantas ir izslēdzama visa tā manta, uz kuru ir atjaunojamas īpašumtiesības saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem. Proti, tur bija runa tikai par namīpašumiem. Ja pietiekami drīz tiks pieņemts vēl kaut kāds likums, lai šādu situāciju paredzētu un ņemtu to vērā… Tur šobrīd ir svītrota vārda daļa “nam” un ir atstāti tikai “īpašumi”. Tas ir izdarīts 16.pantā un vēl vienā pantā, es tagad to no galvas nevaru precīzi pateikt. Šajā sakarā es domāju, ka līdz ar to šī situācija pilnā mērā šādā veidā tiek atrisināta, jo šie īpašumi tiek atdoti natūrā, bet ko bijušais īpašnieks, kad viņam tiks atdots šis īpašums, ar to darīs – tā jau ir viņa problēma. Mums nav svarīgi, vai viņš ieguldīs to uzņēmējsabiedrībā vai viņš to ieguldīs kādā citā sabiedrībā, vai pats izmantos šo īpašumu – tā ir viņa darīšana. Taču likums faktiski paredz bijušajiem īpašniekiem piederējušo īpašumu atdošanu natūrā. Un, tā kā mums nav neviena likumdošanas akta, izņemot, teiksim, šo likumu par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, kurš paredzētu juridiskajām personām atjaunot īpašuma tiesības, tad mēs šeit citu kārtību neparedzējām un tāpēc tika noraidīts arī šis Ēlerta kunga priekšlikums.

Attiecībā uz viņa priekšlikumu šajā pantā par nomniekiem. Lai gan mums tajā tekstā, kurā bija runa par privatizācijas projekta saturu, ir minēti arī šie nomnieki un ziņas par viņiem, kuras būtu šajā privatizācijas projektā iesniedzamas, vēlreiz izskatot šo jautājumu komisijā un saskaņojot to ar Lauksaimniecības ministriju, mēs konstatējām, ka faktiski piena pārstrādes uzņēmumos šādas nomas attiecības vispār nekur nav piemērotas. Un tāpēc mēs izslēdzām tās gan no turienes, gan arī neiestrādājām šo Ēlerta kunga priekšlikumu, lai neradītu nevajadzīgu jucekli, un tāpēc arī šeit šis priekšlikums nav guvis atbalstu. Taču daļēji – es uzsveru! – tas ir iestrādāts tādā veidā, ka ir noņemta šī vārda daļa “nam” no tiem īpašumiem, kuri ir atdodami bijušajiem īpašniekiem.

I.Ēlerts: Krūmiņa kungs, man ir tāds jautājums šajā sakarā. Es piekristu attiecībā uz nomniekiem, jo, ja tādu faktiski nav, tad nav ko tādu normu ieviest. Un tagad tāds jautājums. Bijušajam īpašniekam 1940.gadā tika piederējis samērā neliels piena pārstrādes uzņēmums. Gluži saprotami, ka pēckara laikā šis uzņēmums ir paplašinājies. Bijušais īpašnieks var pretendēt tikai uz šā uzņēmuma, kāds tas ir tagad, daļu, bet nekādā gadījumā ne uz visu īpašumu. Taču tur nevar pateikt, ka konkrēti, lūk, šis mājas stūris ir piederējis bijušajam īpašniekam, bet šis – ne, ka šī iekārta ir bijušā īpašnieka, bet tā – ne. Tā to nevar ņemt. Te būtībā ir jāmeklē daļa, taču jūsu variants neparedz šo kompromisu, ka bijušais īpašnieks varētu atjaunot savas īpašuma tiesības, iegūstot šajā uzņēmējsabiedrībā atbilstošu kapitāla daļu. Kādēļ jūs izslēdzāt šo trešo ceļu? Vai nu viņam atdod, vai kompensē – tie ir divi galējie ceļi, bet trešais ir šis kompromisa ceļš, ko būtībā piedāvā mans priekšlikums.

R.Krūmiņš: Attiecībā uz piena pārstrādes uzņēmumiem. Jā, mūsu komisijas rīcībā faktiski nav pārbaudītas informācijas, ka kaut kur kāds piena pārstrādes uzņēmums būtu piederējis vienai fiziskajai personai. Faktiski visi piena pārstrādes uzņēmumi ir piederējuši piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām, par kurām ir jau attiecīgs pagājušā gada aprīļa lēmums. Var būt, ka šāda problēma radīsies, teiksim, sagatavojot citus likumus par agroservisa uzņēmumiem vai par cita produkcijas veida pārstrādes uzņēmumiem, taču šobrīd man šķiet un arī komisijas viedoklis bija tāds, ka patlaban nebūtu lietderīgi šo problēmu sarežģīt ar kaut kādiem daļu meklējumiem. Ja tāds īpašums ir, tad tas ir atdodams, un es arī pieļauju iespēju, ka teorētiski varbūt kaut kur arī ir kāda ēkas daļa vai kāda iekārta, kas piederējusi bijušajam īpašniekam. Tad, pirmkārt, ir variants, ka pietiekami bieži stājas spēkā šis likums par rūpnīcu un dažādu citu uzņēmumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem. Tas ir viens variants. Otrs variants ir tāds, ka šis bijušais īpašnieks kompensācijas veidā saņem sertifikātus.

I.Ēlerts: Krūmiņa kungs, ja šāds likums tiek gatavots, turklāt divos variantos, tad arī kaut kāds rezultāts noteikti būs, bet es tomēr aicinātu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu, protams, izslēdzot šo 2.punktu par nomniekiem, kas, kā izrādās, nav aktuāls. Es tam pilnīgi piekrītu. Taču šo iespēju – bijušajam īpašniekam iegūt šīs kapitāla daļas – es tomēr aicinātu cienījamos deputātus atbalstīt.

R.Krūmiņš: Ja drīkst, mazliet paturpināšu. Es piemirsu, ka mums beigu daļā saskaņā ar jau minēto aprīļa lēmumu bijušajiem paju īpašniekiem šajās piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās bija izsludināta pieteikšanās uz šo piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļām. Viņiem saskaņā ar minēto likumu bija jāpiesakās līdz 1992.gada 31.decembrim. Šā likuma 24.pantā ir noteikta kārtība, kādā veidā viņi atgūs šīs kapitāla daļas un kādā veidā, teiksim, attiecībā uz šīm kapitāla daļām tiek personificēts atdotais īpašums. Tātad šeit šī problēma faktiski lielā mērā jau ir atrisināta ne tikai attiecībā uz to, ka kādam tur natūrā varēja piederēt kāds stūris no tagadējā uzņēmuma. Pamatā šie īpašumi juridisko personu sastāvā bija fiziskajām personām, jo tām vienkārši piederēja pajas. Līdz ar to mēs šeit pat paredzam līdz šim nekur nepraktizētu variantu – ka tiek atjaunots šis paju skaits, kāds tas šajās piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās viņiem ir bijis tanī laikā.

I.Ēlerts: Es jums pilnīgi piekrītu attiecībā uz šiem paju īpašniekiem. Tas viss ir saprotams un pareizi, bet, tā kā jūs tomēr nevarat viennozīmīgi apgalvot, ka nav tāda piena pārstrādes uzņēmuma, kurš pirmskara laikā varētu būt piederējis vienai personai, es tomēr pieļauju domu, ka tāda varēja būt, ka atsevišķa pienotava varēja piederēt arī vienam īpašniekam. Tātad es tomēr aicinu deputātus attiecībā uz šādiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem ievērot viņu tiesības, ļaujot iegūt īpašumā daļu šajā statūtsabiedrībā, kas ir ļoti reāli. Un tas, manuprāt, ir vislabākais kompromiss.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Pirms balsošanas par šo priekšlikumu es lūgtu cienījamos kolēģus izlasīt 6.panta pirmās daļas otro teikumu: “Objekta vērtībā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem nav iekļaujama denacionalizējamo un likumīgajiem īpašniekiem atdodamo īpašumu vērtība.” Tātad nav iekļaujama pat objekta vērtībā. Un es domāju, ka ar to tad arī tiek atrisināts tas, kādā veidā viņi vienosies tālākajai – kopējai vai atsevišķai – darbībai. Es domāju, ka šeit tas jau ir pateikts. Bez tam tālāk šo darbību risina Civillikums un arī citi denacionalizācijas likumi. Es nezinu, kāpēc mums būtu jāparedz papildinājums, ka viņiem dod tikai pajas daļu. Pamatā viņi varbūt grib tieši īpašumu. Es domāju, ka šeit ir dota aptverošāka formula, tāpēc tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu 17.pantam, kurā ir izdarītas šādas izmaiņas: 2.punkts tiek svītrots un arī cipars viens tiek svītrots. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par – 12, pret – 7, atturas – 22. Nav pieņemts.

Vai ir nepieciešams balsot par 17.panta redakciju kopumā? Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Par 17.pantu. Man katrā ziņā no tīri juridiskās tehnikas viedokļa pārdomas izraisa otrās daļas 1.apakšpunkts. Runa ir par piena ražotājiem, piena un piena produktu piegādātājiem. Ja jūs vēlaties tomēr respektēt civiltiesību terminoloģiju, tad ražotājs pats var arī piegādāt, bet piegādāt var arī starpnieks. Kā jūs to saprotat? Ja jūs gribat šeit ielikt īpašu zināmu jēgu, kā tas šodien tiek praktizēts, tad mums ir jādod īpašs šo terminu skaidrojums. Citādi te būs pretruna ar Civillikumu.

R.Krūmiņš: Jā, es varu paskaidrot: ražotājs tālāk tekstā gan ir atšifrēts, taču šinī gadījumā ražotājs ir domāts tas, kurš ražo un piegādā, bet piegādātājs ir domāts tas, kurš tikai piegādā.

A.Plotnieks: Tad kas jums būs šie piegādātāji – vai starpnieki, kuri ved no zemnieka pienu uz pienotavu?

R.Krūmiņš: Nē, šinī gadījumā te ir domāti šie piena pārstrādes uzņēmumi, kuri pieņem pienu no ražotāja. Ražotājs nodod šim primārajam piena pārstrādes uzņēmumam, bet pēc tam tas savukārt, tā kā visu savu produkciju uz vietas nevar realizēt, šis mazais piena pārstrādes uzņēmums, daļu savas saražotās produkcijas nogādā uz lielākiem piena kombinātiem, kuri savukārt pārstrādā šo pienu tālāk. Notiek dziļāka pārstrāde. Tātad par šo piena piegādātāju ir uzskatāma šī mazā kooperatīvā sabiedrība vai arī cits uzņēmums, kurš ir izveidojies uz tā objekta bāzes.

A.Plotnieks: Katrā ziņā šo jūsu piedāvāto un varbūt visnotaļ labi domāto formulu var saprast ļoti dažādi. Tad jums ir jārunā vispār par piegādātājiem – vienā gadījumā tas būs zemnieks, kurš ražo pienu un pats to piegādā, otrajā gadījumā tā būs paju sabiedrība, kura ražo un pati arī piegādā, bet trešajā gadījumā tas būs kāds sīks uzņēmums, kurš tikai piegādā. Vai arī jums šis 2.punkts ir jādala divās daļās. Tāda formula, kādu jūs pēdējā mirklī esat ieviesuši, ir juridiski nekorekta. Es apgalvoju to ar vislielāko atbildības izjūtu. Šinī gadījumā zūd piegādes līguma jēga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 17.panta redakciju kopumā. Lūdzu atsaukt! Vēl Grūbes kungs steidzas ar kādu papildinājumu.

Lūdzu, Grūbe!

G.Grūbe: Es nedomāju, ka šeit notiks kaut kas traģisks, ja mēs aiz tā “un” noņemsim arī šo daļu. Un tad ir minēti tikai piena ražotāji. Kādā veidā darbosies šis mehānisms – tas jau ir parādīts tālākajās daļās. Un šeit nekā traģiska nebūtu. Es domāju, ka arī Plotnieka kungam tad nebūtu iebildumu.

R.Krūmiņš: Jā, bet šinī gadījumā mums tomēr radīsies problēmas, jo mums šie termini ir izskaidroti. Bez tam tālāk ir arī 18.pants. Un, izejot no tiem, tad arī ir noteikta procedūra. Tāda, ar kādu to visu var realizēt. Ja mēs šo terminu izsvītrojam, tad mēs praktiski šo procedūru padarām nereālu. To nevarēs realizēt. Es pieļauju iespēju, ka Plotnieka kungam ir taisnība attiecībā uz to, ka šis termins no juridiskā viedokļa nav korekts. Taču tas ir pietiekami izskaidrots, lai cilvēki, kuri šo likumu piemēros praksē, nevarētu pārprast, teiksim, tās normas, kuras tajā ir ieliktas.

Priekšsēdētājs: Man tādā gadījumā vairs nav skaidrs, jo iznāk tā, ka tad mums visā tekstā ir jāsvītro šie vārdi. Un es to nevaru atļauties likt uz balsošanu, jo tas nav apspriests komisijā.

R.Krūmiņš: Ja būtu runa tikai par vārdu svītrošanu visā tekstā, tad tas vēl nebūtu tas trakākais, bet līdz ar to mainās arī pati šī procedūra, un tāpēc šādu priekšlikumu nedrīkst pieņemt.

Priekšsēdētājs: Kungi, pie mikrofoniem – vai nu runājiet, vai ejiet vietā! Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Es šajā sakarā varu apliecināt visnotaļ solidāru nostāju attiecībā uz Grūbes kungu. Ja jūs svītrosit šos pāris vārdus, tad katrā ziņā pašā likumā būs kaut kāda jēga un mēs varēsim to saskaņot ar Civillikumu. Es vēlreiz saku: nevar iedarbināt vienā dienā Civillikumu, bet otrā dienā ražot jaunus likumus, kas ar to ir pretrunā, un šajos likumos definēt jaunus terminus. Tad jau mēs šeit varam definēt, ka arī govs ir kaut kas pavisam atšķirīgs. Nevar tā darīt! Govs ir govs, un piegāde ir piegāde. Un, no šā viedokļa raugoties, ja jūs vēlaties šeit runāt par piena pārstrādātāju, tad lietojiet precīzu terminu – piena pārstrādātāji uzņēmumi, bet nerunājiet par piegādātājiem vispār.

R.Krūmiņš: Es nezinu, vai to pieļauj mūsu procedūra. Es pat domāju, ka to varētu realizēt. Es piekrītu Plotnieka kungam, ka šeit varētu precizēt gan juridiski, gan tīri terminoloģijas ziņā. Vai to nevar atlikt? Tad Juridiskā pārvalde mums palīdzētu vēl precizēt šo terminoloģiju kā redakcionālu labojumu, kurš nav būtisks.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es ierosinu šādu variantu šīs problēmas atrisināšanai, iekams mēs rīkosim otrdien balsošanu par likumprojektu kopumā, – mēs to varētu faktiski nodot komisijai, lai tā visu pārbauda, vai tāda izmaiņa nerada pretrunas starp pantiem un vai tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Par to varētu informēt deputātus pirms balsojuma kopumā, bet pašlaik tādējādi mēs šo jautājumu noņemtu no darba kārtības. Paldies. Vai tādā gadījumā ir nepieciešamība balsot par 17.pantu kopumā? Domāju, ka šajā variantā nebūtu speciālas vajadzības par to balsot.

Lūdzu, par 15.lappusi un par 18.pantu. Piedodiet – par 14.lappusi! Vai deputātiem ir kādi papildinājumi vai iebildumi? Nav.

15.lappuse – 19. un 20.pants. Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Nav.

16.lappuse. Ēlerta kungs, lūdzu! Par 22.pantu.

I.Ēlerts: Jā, patiešām par 22.pantu. Tātad te ir jau stipri principiāla lieta – par privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošanu. Visā Latvijas valstī ar likumu ir noteikts, ka šos līdzekļus ieskaita valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu, kuru mēs pirms mēneša vai varbūt drusku agrāk jau esam pieņēmuši. Lauksaimnieki vienmēr ir šajā īpaši saudzējamajā kategorijā, viņiem vienmēr ir bijuši atviegloti noteikumi, un viņi būtībā grib parazitēt uz rūpniecības rēķina, nepadomājot par to, ka tad, ja rūpniecība vāji strādās, ne tikai rūpniecības strādnieku, bet arī visu budžeta organizāciju darbinieki saņems mazākas algas un līdz ar to mazāk pirks arī lauksaimniecības produktus, bet lauksaimnieki paliks savā pašreizējā situācijā. Diemžēl lauksaimnieki par to nedomā; viņiem ir šī vienas dienas domāšana – visu sagrābt sev.

Es atgādināšu vēl to, ka ar īpašu Augstākās padomes lēmumu apmēram pirms pusgada viss privatizācijas fondā iekrātais – un tas bija apmēram 40 miljoni Latvijas rubļu, rēķinot tā laika cenās, – tika atdots vienīgi zemnieku saimniecību kreditēšanai. Es to atļaujos atgādināt, un tādēļ varbūt ir gluži simboliski tas, ka es tomēr aicinu 40 procentus un nevis visu, kā tas ir ar citiem uzņēmumiem Latvijā, tomēr ieskaitīt šajos valsts un attiecīgo pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos. Tā, kā tas ir likumā noteikts. Bet par pārējiem 60 procentiem, kā tas patlaban ir iecerēts 22.pantā, tur nekādu iebildumu nevar būt. Tātad tas būtu mans priekšlikums – papildinājums pirms pirmās daļas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es ļoti korekti, nemēģinot šeit saasināt nekādas attiecības, gribētu Ēlerta kungam pateikt, ka lauksaimnieki laikam gan neko būtisku nav sagrābuši… Manuprāt, ja to var kaut kur laukos parādīt, tad es patiešām lūgtu to izdarīt. Redziet, visur ir paredzēts tā, kā piedāvā Ēlerta kungs. Tad, cienījamie kolēģi, kad jūs nobalsojāt par banku privatizāciju, tad tas ir banku privatizācijas fondā… Es saprotu, ka tā ir pati nabadzīgākā iestāde Latvijā, un mēs, bez šaubām, tādā gadījumā nevaram pretendēt… Tad varētu piekrist arī Ēlerta kungam, bet visumā es tomēr lūgtu atbalstīt šo variantu, kurš ir pieņemts mūsu komisijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es zemnieku vārdā esmu ļoti pateicīgs toreiz par šiem līdzekļiem, šiem 40 miljoniem, kas tiešām tika novirzīti zemnieku saimniecību kreditēšanai. Un tomēr, Ēlerta kungs, ja mums būtu absolūti svēta pārliecība, ka vispār pastāv kaut kāda kontrole pār privatizāciju, pār pašvaldības privatizācijas fondu izmantošanu, un ka mums būtu reāla institūcija, kas kontrolētu šajos pašvaldību privatizācijas fondos, it sevišķi Rīgas pašvaldībās, ieplūdušos līdzekļus, tad es varētu piekrist. Taču šobrīd es tomēr domāju, ka šos līdzekļus vajadzētu virzīt tur, kur tie būtu vislietderīgākie, lai veiktu šo uzņēmumu modernizāciju. Lai tomēr arī mūsu lauksaimnieki spētu to pienu, kuru viņi izslauc pasaules standartam atbilstošu… Taču mēs nespējam to pārstrādāt tā, lai varētu šo piena produkciju aizvest un pārdot kaut vai trešās pasaules valstīs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Ēlerta kungs lūdz balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu par 22.pantu. Viena balss papildus “pret”? Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. 21 – par, 17 – pret, 18 – atturas. Nav pieņemts.

17.lappuse. Vai deputātiem par šiem pantiem ir kādi papildinājumi vai priekšlikumi? Dobeļa kungam? Nē, viņš par piena ražošanas privatizāciju nerunās.

Un pēdējā – 18.lappuse. Ja deputātiem nekādu priekšlikumu vai papildinājumu nav, tad es saprotu, ka Krūmiņa kungs piekritīs, ka balsošana par trešo lasījumu tiek atlikta uz otrdienu pulksten 13, bet ar nosacījumu, ka pirms tam tiks dots slēdziens par šo vārdu izmaiņas radītajām sekām – vai nav pretrunu ar Latvijas Republikas likumiem, arī Civillikumu, kā Plotnieka kungs teica.

Un tagad par lēmumu. Lūdzu.

R.Krūmiņš: Man faktiski ir tikai jautājums par procedūru: vai mēs lēmumu skatīsim tagad vai otrdien? Pēc būtības tas gan būtu jāskata tagad…

Priekšsēdētājs: Mēs lēmumu tagad apspriežam, bet nebalsojam. Mēs par to balsosim tikai tad, kad būs… Protams, ja darba grupa to vēlas…

R.Krūmiņš: Tātad lēmumā ir atrunātas trīs galvenās lietas, kuras būtu jāizdara, lai varētu realizēt šo likumu. Tātad šeit ir viena tāda problēma, ka četri piena pārstrādes uzņēmumi savā laikā ar dažādu valsts un pārvaldes institūciju lēmumiem un rīkojumiem tika nodoti dažādiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Es varu tos nosaukt: tie ir tagadējā Saldus rajona sabiedrība “Nīgrande”, Aizkraukles rajona paju sabiedrība “Koknese”, Jēkabpils bijusī agrofirma “Daugava” un piensaimnieku sabiedrība “Bauskas piens”. Arī šos uzņēmumus ir paredzēts privatizēt saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, tāpēc šeit Ministru padomei ir uzdots atcelt tos lēmumus, pamatojoties uz kuriem šie uzņēmumi kādreiz tika nodoti saimniecībām.

Lauksaimniecības ministrijai saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir jāsastāda saraksts, lai būtu skaidri zināms, kuri konkrētie uzņēmumi attiecīgajā laikā ir privatizējami, lai būtu, teiksim, pārskatāms šis privatizācijas process, jo pēc likumā paredzētās procedūras visi uzņēmumi privatizāciju vienlaikus nesāks. Tāpēc Lauksaimniecības ministrijai ir dots šis uzdevums. Bez tam šajos minētajos uzņēmumos, kuri savā laikā tika nodoti šo dažādo juridisko personu valdījumā, laikā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un no šā lēmuma pieņemšanas dienas ir aizliedzama jebkura mantas atsavināšana. Tātad līdz nobalsošanai vēl ir jāizdara nelielas izmaiņas saskaņā ar Juridiskās pārvaldes priekšlikumu, jo te vienkārši ir jāraksta, ka manta nav atsavināma, nevis atsavināma šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tātad tā nav atsavināma, un viss.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Krūmiņa kungam? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Sekretariātā tādu ziņu nav. Tad uzskatīsim šo dokumentu par apspriestu, un par to tiks nobalsots pēc likuma pieņemšanas.

R.Krūmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir laiks ķerties pie šaujamieročiem, protams, pārnestā nozīmē… Tātad izskatīsim likumprojektu par šaujamieročiem. Lūdzu ziņotāju tribīnē!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, paņemiet, lūdzu, 44.dokumentu! Pie reizes gribu pateikt, ka mums vienlaikus ir jāizskata arī likums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā”, ko jūs atrodat šā paša dokumenta beigu daļā. Par to mēs neesam saņēmuši nevienu rakstveida priekšlikumu vai labojumu.

Tātad atbilstoši mūsu kārtībai skatīsim likumprojektu pa pantiem, īpaši tos, par kuriem ir saņemti rakstveida labojumi.

Priekšsēdētājs: Jā.

I.Silārs: Jā, protams, mēs varam skatīt visus, vienīgi atbilstoši reglamentam visi priekšlikumi un labojumi ir jāiesniedz rakstveidā.

Priekšsēdētājs: 1.pants. Bela kungs, lūdzu!

A.Bels: Es vispirms runāšu par procedūru. Likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā”, Silāra kungs, nav darba kārtībā! Ja jūs gribat to apspriest, tad vispirms ir jāierosina to iekļaut darba kārtībā.

I.Silārs: Paldies. Tādā gadījumā, protams, es ierosinu par to balsot un iekļaut, jo tie ir savstarpēji savienoti. Bez tam tiem abiem ir vajadzīga vienlaicīga spēkā stāšanās.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, tādā gadījumā man jāteic, ka tas ir procedūras jautājums. Vai tas vienlaikus tika apspriests arī pirmajā lasījumā?

I.Silārs: Vienlaikus gan.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā šie dokumenti ir skatāmi vienā paketē, bet, ja Bela kungs uzstāj, tad mēs varam nobalsot, jo citādi mēs radām papildu pretrunas likumos, un tādēļ, lai… Ja tie ir skatīti paketē arī pirmajā lasījumā, tad tādā gadījumā es saprotu, ka balsojot mēs tomēr esam akceptējuši to vienlaicīgu skatīšanu.

I.Silārs: Jā, vienā dokumentā tie bija arī pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai Bela kungs uzstāj par balsošanu? Nē. Paldies.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Tātad par 1.pantu te ir vairāki priekšlikumi. Likumdošanas jautājumu komisija ir lūgusi aizstāt vārdu “šaujamierocis” ar vārdu “ierocis”. Paskaidroju: mēs esam radījuši likumu, kurš atrunā šaujamieroču lietošanas tiesības un ierobežojumus, līdz ar to šāds vispārināts vārds “ierocis” tiek noraidīts.

Arī, runājot par lokiem, arbaletiem, medību lokiem, sporta lokiem, diez vai kāds tos izmantos pašaizsardzības nolūkā. Šis likums ir domāts pašaizsardzībai, tāpēc šādu ieroču iegādi un lietošanu, kas nav domāti pašaizsardzībai, mēs nedomājam regulēt, un komisija to noraida.

Priekšsēdētājs: Vai Likumdošanas jautājumu komisija uzstāj par balsojumu? Nē. Paldies.

I.Silārs: Tālāk ir deputāta Simsona priekšlikums – 1.panta sestajā daļā ielikt terminu “pašaizsardzības nolūkā”. Atkal paskaidroju, ka šis likums ir tikai… Jau pats nosaukums ir tikai par pašaizsardzību, un arī 1.panta 10.punkts reglamentē, kas ir saprotams ar pašaizsardzību. Tādēļ vēl citā daļā, kur ir šie atsevišķie termini, to atkārtot komisija uzskatīja par nelietderīgu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Sakarā ar to, ka pēc mana ierosinājuma tika iedibināts jauns termins, kas izskaidro vārdus “pārnešana, pārvadāšana”, jo pirmajā lasījumā runa bija tikai par “nēsāšanu”, tad kopsakarā vajadzētu skatīt arī citus manus labojumus – 3., 4. un 5. Sevišķa nozīme ir 4.labojumam, kas attiecas uz septīto daļu – “nepielādētā vai iesaiņotā veidā bez pielietošanas nolūka”. Lūk, šo atšķirību starp pārvadāšanu un pārnēsāšanu, kas notiek noteiktā kārtībā, ja ierocis nav domāts lietošanai šajā pārvadāšanas un pārnešanas procesā, es tieši gribētu akcentēt. Tad, kad tas tiek nēsāts, tad tas notiek pašaizsardzības nolūkā un ir šaušanas gatavībā. Jo tad, ja ierocis būs atsevišķi no munīcijas, ja viens būs vienā kabatā, bet otrs – otrā kabatā, ja kāds to tikko būs nopircis un nesīs uz māju, tad tā nebūs pārnēsāšana. Tāpēc es gribētu piedāvāt tomēr nobalsot par to.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, vai jūs uzskatāt par iespējamu balsot par visiem trim ierosinātajiem labojumiem kopā vai būs jābalso par katru atsevišķi?

P.Simsons: Es varu piekrist kopējai balsošanai par sesto un astoto daļu, bet par septīto daļu noteikti ir jābalso atsevišķi, jo pārvadāšana un pārnēsāšana – šis mans ierosinājums būtiski atšķiras no projektā iekļautā.

Priekšsēdētājs: Tātad es likšu…

P.Simsons: Par sesto un astoto daļu – par šo pašaizsardzības vai nepašaizsardzības nolūku – es piekrītu, ka var balsot arī kopā, bet par septīto daļu obligāti ir jābalso atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Tātad es tā arī likšu uz balsošanu.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Arī es gribēju runāt par septīto. Ko nozīmē “vienreizēja pārvadāšana”? Visi, kuriem ir ieroči, legāli tos vadā nevis “vienreizēji”, bet vadā vispār, teiksim, mednieki vadā vienā vadāšanā.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, jums taču nav ierocis līdzi…

J.Bojārs: Nē, nē… es tikai jautāju. Man ir ierocis vispār. Mednieks vadā ieroci nepārtraukti turp un atpakaļ uz katrām medībām. Kāpēc tad…

I.Silārs: Atļaujiet atbildēt! Nejauciet divus dažādus likumus. Mednieks nenēsā līdzi ieroci pašaizsardzībai. Šis likums – es vēlreiz atkārtoju: izlasiet virsrakstu! – runā tikai par ieroča lietošanu paš­aizsardzībai. Ja jūs man sāktu argumentēt un teikt, ka mednieks nēsā to visur līdzi, tad viņš nav mednieks. Taču mednieks to nēsā ne jau pašaizsardzībai…

J.Bojārs: Atvainojiet, arī medību ieročus izmanto pašaizsardzībai, un tie ir pirmie ieroči, kurus atļāva pirkt pat nemedniekiem un tieši paš­aizsardzības nolūkos, piemēram, fermeriem. Tas ir pirmais jautājums.

Un otrs jautājums: kādus tad vēl likumus jūs plānojat, ja jūs tūlīt nodalāt nost… Šeit ir minēti tikai pašaizsardzības ieroči. Vai par mednieku ieročiem būs atsevišķs likums?

I.Silārs: Jā.

J.Bojārs: Būs? Tad paldies!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es pamanīju, ka šeit starp kolēģiem Bojāru un Silāru radās mazas domstarpības terminu dažādā skaidrojuma dēļ. Neatkarīgi no tā, vai cilvēkiem ir ieroči medību vajadzībām vai pašaizsardzības vajadzībām, tie atsevišķos gadījumos jāpārvadā vai jāpārnēsā. Ja attiecībā uz medību ieroci ir reglamentēta kārtība, kā tas ir jāpārvadā vai jāpārnēsā, tad šādam jēdzienam arī šeit ir jābūt, lai atšķirtu nēsāšanu no pārnēsāšanas. Tāpēc es nevaru piekrist piedāvātajam variantam, ka pārnēsāšana ir vienreizēja pārvietošana. Tā var būt vienreizēja pārvietošana, regulāra vai atkārtota pārvietošana tik lielā mērā, cik bieži ierocis ir jāpārved no vienas vietas uz otru vietu – no dzīvesvietas uz šautuvi, no šautuves uz remonta vietu vai tamlīdzīgi. Tāpēc es vēršu jūsu uzmanību uz savu 4.ierosinājumu, kas attiecas uz septīto daļu. Pārvadāšana un pārnēsāšana ir jānosaka un jāreglamentē, ar ko tā atšķiras no nēsāšanas. Pārvadāšana un pārnēsāšana nav domāta pašaizsardzības nolūkā, jo ierocis nav pielādēts, tas ir izjauktā veidā, nepielādēts, iesaiņots, un ir vienalga, kā to uzstādīs…

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, izšķirsim jautājumu balsojot! Tātad būs pirmais balsojums. 1.punkta sestā un astotā daļa ir Simsona kunga ierosinājums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Simsona kunga ierosinātajiem labojumiem, kuriem ir 3. un 5.kārtas numurs! Tie, pēc Simsona kunga ierosinājuma, tiek balsoti kopā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 26, pret – 1, atturas – 14. Tātad šie priekšlikumi ir pieņemti.

Tagad balsosim priekšlikumu par 1.panta septīto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 29 – par, 10 – atturas. Pieņemts. Balsosim par 1.panta redakciju kopumā…

Atvainojos, lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Es pēkšņi pamanīju vienu absurdu šajā 10.punktā. Tur ir teikts, ka pašaizsardzība ir aizstāvēšanās. Un tad pēkšņi parādās teksts: “aizstāv mantu vai tiesības.” Vai tad tiesības aizstāv ar pistoli? Man liekas, ka šie vārdi “vai tiesības” ir jāizsvītro, jo 17.pantā, kur ir runa par ieroču lietošanu, par tiesībām nav minēts neviens vārds. Kā jūs, Silāra kungs, skatāties uz šo priekšlikumu?

I.Silārs: Uz visiem priekšlikumiem es skatos tā, ka visi priekšlikumi un labojumi ir jāiesniedz rakstveidā uz trešo lasījumu, lai mēs komisijā varētu tos izskatīt.

Priekšsēdētājs: Vai Simsona kungs izteiksies par šo pašu?

P.Simsons: Es ļoti atvainojos, bet es tiešām neatceros, vai sākotnējā variantā rakstveidā bija par 4. … Vai valdījumu mēs izsvītrojām, noraidījām vai palika vēl kā citādi? Es gribētu paskaidrot, kāds šeit drusciņ ir neloģiskums.

Priekšsēdētājs: Jā, te ir variants.

P.Simsons: Jā, tātad variants.

Priekšsēdētājs: Tas mums jānobalso.

P.Simsons: Es gribēju paskaidrot, ka, rakstot “valdījumā”, veidojas drusciņ absurda situācija, jo policija izdos atļauju ieroča iegādei īpašumā, bet valdījumā tas var būt visiem ģimenes locekļiem, turpretī īpašumā tas būs tikai ģimenes galvam.

I.Silārs: Paldies, Simsona kungs, par pamanīšanu! Aicinu svītrot tekstu “vai valdījumā”.

Priekšsēdētājs: Tātad tas tiek izslēgts. Komisija tam piekrīt, līdz ar to nav nepieciešamības balsot. Bojāra kungs, vai jūs par 1.pantu? Tātad būs balsojums par 1.pantu kopumā, svītrojot vārdus “vai valdījumā” un ņemot vērā tos nobalsotos labojumus, kurus iesniedza Simsona kungs.

Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par 1.pantu kopumā. Rezultātu! 30 – par, 2 – pret, 3 – atturas. Pieņemts.

Lūdzu, Bojāra kungs, par 2.pantu!

I.Silārs: Vispirms par 2.pantu atļaujiet paskaidrot man. Ņemot vērā Likumdošanas jautājumu komisijas 32.ieteikumu, kurā ir rakstīts: “Izskatīt likumprojektu kopā ar Ministru padomes izstrādāto nolikumu par kārtību, kādā juridiskās un fiziskās personas var iegādāties, glabāt un lietot ieročus un speciālos līdzekļus”, paskaidroju, ka tas būs ietverts lēmuma projektā par likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bela kungs!

A.Bels: Silāra kungs, 2.panta otrā daļa, kas sākas ar 21. un beidzas ar 25.rindiņu, ir zināmā mērā pretrunā ar 3.pantu. Vienkārši loģiskā pretrunā. Tādā sakarībā jums jāizdomā, kuru daļu jūs piekristu svītrot.

I.Silārs: Paskaidroju, ka ir jāpapildina 3.panta otrā rindiņa ar vārdu “patronas” (pašaizsardzībai). Tur ir viens vārds izlaists.

A.Bels: Un visi šie panti ir pretrunā ar 1991.gada 10.decembrī pieņemto konstitucionālā likuma normu, ka Latvijas pilsonis drīkst turēt reģistrētu ieroci. Tātad, Silāra kungs, šie likumi tomēr nav savilkti kopā… Līdz ar to, ja jūs negribat svītrot 2.panta otro daļu, ir jāsvītro arī viss 3.pants. Tāds ir mans priekšlikums.

I.Silārs: Paskaidroju: to nav iespējams izdarīt, jo ir jānosaka zināma kārtība, kādā veidā konstitucionālais likums reglamentē tiesību atšķirību starp pilsoni un iedzīvotāju. Un tālāk reglamentē arī kārtību, kādā šis konkrētais pilsonis var iegādāties ieroci. Tam ir jābūt reglamentētam citos likumos un normatīvajos aktos, un tādēļ arī tiek izstrādāts šis likumprojekts.

A.Bels: Silāra kungs, 2.panta otrajā daļā ir teikts: “Kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.” Jūs taču pats to sakāt. Tātad 3.pants ir pilnīgi nevajadzīgs.

I.Silārs: Tas ir domāts organizatoriski. Un tādēļ es paskaidroju, ka tas nāks klāt lēmumā par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Tas ir tikai organizatoriskā ziņā.

A.Bels: Un tomēr: kā tas korespondē ar 1991.gada 10.decembrī pieņemto likumu?

I.Silārs: Pilnīgi normāli. Šā konstitucionālā likuma 11.panta norma nav iespējama, ja kāds cits normatīvais akts nereglamentē šo kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

I.Silārs: Tā paliek tikai deklaratīvā līmenī.

J.Bojārs: Silāra kungs! 2.panta otrā daļa man tomēr liekas mīklaina. Redziet, kā te rakstīts: “Kārtība, kādā juridiskās un fiziskās personas var iegādāties, glabāt un lietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus”. Kas tie ir par speciāliem līdzekļiem, ko var iegādāties fiziskās personas?

I.Silārs: Dienesta vajadzībām. Lasiet tālāk! Tas arī te ir pateikts.

J.Bojārs: Paga, paga, paga! Tālāk ir rakstīts: “dienesta, medību un sporta vajadzībām”. Kas tie ir par speciāliem līdzekļiem, kuri ir domāti medību un sporta vajadzībām? Man tas nav skaidrs, kādi speciālie līdzekļi te ir domāti? Man tomēr gribētos to zināt, pirms es balsoju. Turklāt runa ir par fizisko personu, tas nozīmē, ka tā nav amatpersona. Tā es saprotu šo lietu. Ja būtu amatpersona, tad tā arī vajadzētu rakstīt.

Otrkārt. “Iegādāties” – tas nozīmē, ka viņš pērk kaut kādus speciālos līdzekļus medību un sporta vajadzībām. Piemēram, gāzi medību vai sporta vajadzībām. Kas tie tomēr ir par līdzekļiem, cienījamie autori? Fiziskajai personai speciālie līdzekļi medību un sporta vajadzībām? Kas tas ir?

I.Silārs: Tādā gadījumā mēs varam rakstīt…

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, speciālie līdzekļi šā likuma izpratnē, tas ir pantā, kuru mēs tikko akceptējām, ir domāti gāzes pistoles, to patronas, gāzes baloniņi ar kairinošām vielām… Tā tas ir rakstīts likuma pantā, kuru mēs tikko akceptējām. Kāpēc gan vēl ir vajadzīgi kādi citi paskaidrojumi?

J.Bojārs: Pagaidiet! Kāpēc medību un sporta vajadzībām ir vajadzīga gāze? Atvainojiet, “speciālie līdzekļi medību un sporta vajadzībām”… Kādi ir šie speciālie līdzekļi: cilpas, lamatas, tiešām gāze? Taču iepriekš nav rakstīts, kas ir speclīdzekļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es paskaidroju: šajā pantā “un” vietā ir jāliek “vai” – “šaujamieročus vai speciālos līdzekļus”…

J.Bojārs: Tas neko nemaina: “vai speciālos līdzekļus medību un sporta vajadzībām”… Kas tie par speciālajiem līdzekļiem?

Priekšsēdētājs: Vai Simsona kungs vēlas papildināt?

P.Simsons: Jā, es gribētu profesoram Bojāram minēt vienu speciālo līdzekli medību vajadzībām. Tās, piemēram, ir kurmju, sesku vai bebru lamatas. Tie ir speciālie līdzekļi, kuri nav domāti pašaizsardzībai, bet medību vajadzībām. Protams, tos var izmantot arī pašaizsardzībai, automašīnā pieliekot pie pedāļiem…

J.Bojārs: Sesku lamatas tur neder.

P.Simsons: Bet mēs to šeit nereglamentējam.

J.Bojārs: Cienījamie kungi, mēs, man liekas, nodarbojamies ar kaut kādām blēņām. Te kaut kas ir jāsvītro, varbūt 2.pants – tā otrā daļa – ir jāpilnveido… Tādu mistiku nevar rakstīt likumā.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, lūdzu, iesniedziet rakstiski savus priekšlikumus trešajam lasījumam.

J.Bojārs: Es vienkārši ierosinu pagaidām atturēties no balsošanas, jo šo daļu vajag pilnveidot, lai tur ir skaidrs.

I.Silārs: Es jau paskaidroju: svītrot to nevar. Pēc šā jūsu pamatojuma ir skaidrs, ka tas ir jālabo, jāprecizē, lai nebūtu pārprotams. Pašreiz es piekrītu, ka tas ir pārprotams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Es turpinu domu par šo 2.panta otro daļu. Ja mēs godīgi runājam, tad jāteic, ka mēs tagad apspriežam likumu nevis par ieročiem, bet par kaut kādiem gāzes baloniņiem. Būs vesels likums, kurā mēs iedosim pilsonim šīs tiesības, taču tajā pašā laikā šajā otrajā daļā, kur ir runa par kārtīgiem ieročiem, tas netiks darīts ar likumu. Mums Silāra kungs vienkārši grib iesmērēt, lai mēs nobalsojam, jo tad visu noteiks Latvijas Republikas Ministru padome bez kāda likuma, bez kaut kā. Mēs te balsosim – dot vai nedot kaut kādu sūda baloniņu, bet kapitālus ieročus… Es vakardien, piemēram, biju medību veikalā. Tur stāv ieroči par 126 000 un par 87 000 rubļu. Atnāca vīri un tādu raustāmu stobreni paņēma bez kādiem kreņķiem. Viņi nolika kaut kādus papīrus; skatījos – latviešu valodā gan bija rakstīti. Un man ir ierosinājums: vai nu tiešām vajag svītrot, vai šajā daļā “nosaka Latvijas Republikas Ministru padome” vajag papildināt “nosaka citi likumi”.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es vēlreiz lūdzu precīzi izlasīt 2.panta otro daļu! Un tas būtu: “Kārtību, kādā juridiskās un fiziskās personas var iegādāties, glabāt un lietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus, nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.” Precīzi. Šis likums, kā es uzskatu, nemaz nav vajadzīgs. Tātad būtu lūgums izlasīt tieši tādā formā, kā te ir uzrakstīts. Kas tur pa vidu ir samudžināts – tā ir pavisam cita lieta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienītie kolēģi, nevar tā izraut vārdus no vidus vai tos savienot kaut kā citādi kopā: sporta ieroču iegādi, medību ieroču iegādi, dienesta ieročus, policiju un tā tālāk. Jūs gribat, lai mēs uztaisām vēl kādu… Mēs jau varam vēl taisīt arī likumu par sporta ieroču iegādi, lietošanu un glabāšanu, par medību ieroču iegādi un glabāšanu… Taču atcerieties – normatīvie dokumenti par to jau ir. Medību ieroču iegādi, lietošanu un pārnēsāšanu – to visu jau dokumenti reglamentē, tādi noteikumi jau ir. Par kādiem ieročiem šeit ir runa? Šeit taču nav runas par ložmetējiem, lielgabaliem, tankiem, bruņutransportieriem vai tamlīdzīgi. Šeit ir runa par dienesta ieročiem, kuri ir zemessargiem, policijai, aizsardzības spēkiem, arī par medību ieročiem, kuri visiem šeit klātesošajiem medniekiem ir mājās, un par sporta ieročiem, ar kuriem šauj mērķī. Starta pistole nav ierocis, tā acīmredzot tiek izmantota kā līdzeklis sporta vajadzībām. Tāpat arī kurmju lamatas nav vis medību ierocis medībām, bet gan līdzeklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Piekrītu. Šī otrā daļa ir papildināma. Aiz “Ministru padome” ir jāraksta: “nosaka citi likumi”, tātad, svītrojot “Latvijas Republikas Ministru padome”, tās vietā paliek “citi likumi”, jo pirmā daļa runā par paš­aizsardzību, bet otrā atrunā par pārējiem, par kuriem uztraucās Endeles kungs, jāteic, zināmā mērā zaudējot savaldību… Tātad tos pārējos, kuri nav domāti pašaizsardzībai, dienesta vajadzībām, medībām vai sporta vajadzībām, tos reglamentēs nevis Ministru padome, bet gan citi likumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribu turpināt šo diskusiju un lūgt kolēģus atbalstīt priekšlikumu par šo 2.pantu, lai viņi to otrajā lasījumā nepieņem. Kad mēs redzētu precīzu redakciju, tad varētu orientēties. Jo šeit slēpjas neliela bīstamība. Es tikai nezinu, kāpēc autori neatzīst, ka šeit tomēr nav korekti.

I.Silārs: Es domāju, ka tad, ja mēs pasakām: “citi likumi”, tad tas ir pietiekami korekti. Ja jūs svītrosit to ārā, tad arī tas neko neatrisinās. Panta redakcija ir tāda, ka Ministru padomes vietā vajadzētu rakstīt “citi likumi”. Par medību ieročiem būs atsevišķs likums, kas reglamentēs medību ieroču izmantošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Jā, par 2.pantu es varētu piekrist, ja tajā būtu rakstīts “citi likumi”. Un tomēr 3.pants šinī kontekstā skan diezgan savādi. Ja visi…

I.Silārs: Es jau paskaidroju, ka tur ir jāieliek…

J.Karlsons: Atļaujiet man pabeigt, Silāra kungs!

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, ļaujiet kolēģim pabeigt!

J.Karlsons: …jebkādas sistēmas un kalibra šaujamieročus. Tātad tur tiek ietverti visi šie Simsona kunga nosauktie dienesta ieroči, jebkādas sistēmas. Te tieši tā arī skan: “Saņem valsts policijas izsniegtu atļauju.” Tātad arī dienesta ierocim no drošības dienesta ir jāsaņem valsts policijas atļauja.

I.Silārs: Tāpēc jau es pārtraucu jūsu uzstāšanos, ka šeit ir izlaists vārds “pašaizsardzībai”. Nav nekādu dienesta ieroču…

J.Karlsons: Skaidrs. Paldies.

I.Silārs: Es tieši tādēļ arī pārtraucu jūsu uzstāšanos. Es to jau pateicu, pirms atbildēju Ēlerta kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Piekrītot referenta teiktajam, ka to nosaka citi likumi, es domāju, ka šeit vajadzētu ņemt vērā arī šo uzskaitījumu – dienesta, medību un sporta vajadzībām. Jo varbūt ir arī citas vajadzības, bet visas mēs tik un tā nevarēsim uzskaitīt. Tāpēc vajag uzrakstīt vai nu par neparedzētajām vajadzībām, vai par citām vajadzībām, vai kā citādi, kas to visu vispārinātu. Paldies.

I.Silārs: Piekrītu. Paldies, Mucenieka kungs! Pilnībā tam piekrītu, un tas tad atrisinātu visu problēmu. Jāprasa – kur jūs bijāt agrāk?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tomēr lūdzu likt uz balsošanu priekšlikumu par 2.pantu un to šodien otrajā lasījumā neakceptēt, bet atstāt pirmajā lasījumā, kamēr mēs redzēsim precīzu redakciju.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, varbūt tādā gadījumā to vajadzētu darīt kopā ar 3.pantu, jo tie savstarpēji ir saistīti. Un arī Bela kungs to ierosināja.

I.Silārs: Es taču saku: 3.pantā ir izlaists viens vārds – “pašaizsardzībai”. Un tad tur vairs nav nekādu pārpratumu. Attiecībā uz 2.pantu es tomēr lūdzu tikai par… Skaidrs, tā ir otrā daļa, bet tā ir saistīta ar visu pantu. Nē, man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Tātad Grūbes kungs par 2.pantu ierosina… Mēs to nevaram atstāt pusceļā, mēs vienkārši par to šobrīd nebalsosim.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! 2.pantā būtībā tikai ir jāizmaina redakcija, lai nerastos tās šaubas un tie jautājumi, kuri tagad izskanēja. Šeit viss ir ļoti skaidri nodalīts. Te nav runas par pašaizsardzību, te ir runa par citiem uzdevumiem, kad šie ieroči vai speciālie līdzekļi var tikt iegādāti. Teiksim, Valsts banka tos iegādājas inkasentu aizsardzībai. Ir dažādas inspekcijas, kurām arī ir paredzēti ieroči. Bez tam mums ir likums par policiju, likums par zemessardzi. Un tā tālāk. Tātad šinī gadījumā viena to daļa likumā jau ir reglamentēta un mums tagad vajag vienkārši precizēt redakciju, lai novērstu šīs neskaidrības. Un tas ir viss. Mums nekādu citu būtisku pretrunu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Birkava kungs, man liekas, ka mums nav ne mazākās vajadzības te nodarboties ar Grūbes kunga ierosinājumu. Mēs nobalsosim par 2.pantu, un, ja mēs to nepieņemsim ar balsu vairākumu, tad tas automātiski paliek uz nākamo lasījumu. Kāpēc mums šeit vajag Grūbes kunga…

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, jūs pateicāt to, ko es nupat gribēju teikt. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu.

I.Silārs: Es gribētu paskaidrot, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Silārs: Šeit būtībā jāraugās, lai mēs nepalaistu garām aiz šīs “paš­aizsardzības” to, ka ir arī vēl cita veida ieroči un citiem nolūkiem. Un to ir gribēts pateikt šajā otrajā daļā, ka to atrunās citi likumi. Es jau piekritu ierakstīt, ka ir vēl citi likumi, ka tas nav šā likuma uzdevums. Un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2.pantu. Stenogrammā tas tiek fiksēts, un komisijas uzdevums ir ņemt vērā…

I.Silārs: Trešajā lasījumā es to jums no jauna iesniegšu. Tas nav galīgais variants.

Priekšsēdētājs: Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par – 22, pret – 7, atturas – 14. Kur savu balsi pievieno Silāra kungs? Par – 23. 3.pants ir pieņemts. Vai Bela kungs uztur spēkā savu ierosinājumu – svītrot 3.pantu?

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Par 3.pantu. Kad mēs pirmajā lasījumā to apspriedām, tad mēs skārām arī to jautājumu, ka republikas vadība, kas ir koncentrēta šajā ēkā, tomēr ir saņēmusi atļaujas no Drošības dienesta. Diezin vai to vajadzētu diskriminēt, jo Drošības dienests tādā vai citādā veidā tomēr pastāvēs un apkalpos republikas vadību. Tāpēc, es domāju, pēc policijas vajadzēja ielikt iekšā arī šo Drošības dienestu. Tāds man toreiz bija priekšlikums. Un es to uzturu arī tagad.

I.Silārs: Ja jūs esat aizmirsis iesniegt savu priekšlikumu uz otro lasījumu, jūs to varat iesniegt vēl trešajam lasījumam. Mēs neesam saņēmuši no jums rakstisku priekšlikumu. Taču es gribu paskaidrot, ka konstitucionālā likuma priekšā visi ir vienādi un visiem arī šī reģistrācija ir jāiziet vienādi. Visiem ieročiem ir jābūt reģistrētiem vienā vietā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bela kungs!

A.Bels: Es iesaku 3.pantu kā nevajadzīgu svītrot, jo tālākajā likuma gaitā visas normas ir pietiekami drakoniski reglamentētas.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms balsosim par radikālāko priekšlikumu. Bela kunga priekšlikums ir svītrot 3.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus “pret”. Rezultātu! 17 – par svītrošanu, 13 – pret, 13 – atturas. Paliek iepriekšējā šā panta redakcija. Bojāra kungu lūdzu iesniegt priekšlikumu vai arī uzticēties darba grupai, ka tā ņems vērā Drošības dienestu. Taču tā acīmredzot neņems vērā, ja nebūs iesniegts rakstiski. Tātad 3.pants ir akceptēts. Vai ir nepieciešams par to vēlreiz speciāli balsot? Nav.

Par 2.nodaļu.

I.Silārs: Tātad par…

Priekšsēdētājs: Piedodiet, Silāra kungs! Mēs diskutējot neesam ņēmuši vērā Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumu par 3.pantu. Vai Likumdošanas jautājumu komisija uzstāj, ka ir nepieciešams par to balsot? Noraidītajos priekšlikumos tas ir lasāms kā 6.punkts.

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Visi šie priekšlikumi, kuri bija gatavoti uz pirmo lasījumu un kuri tika diskutēti pirmā lasījuma gaitā, jau bija izdalīti arī agrāk – uz pirmo lasījumu…

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs vienkārši nelikām tos uz balsošanu. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es vēl gribēju runāt par iepriekšējo…

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

J.Bojārs: Es principā gribēju pajautāt, jo mums būs vesela rinda visādu kategoriju, kam būs ieroči. Teiksim, armijas virsnieks. Arī viņš taču var lietot ieroci pašaizsardzībai, bet tad viņš mums izkrīt no likuma pavisam laukā ar saviem ieročiem…

I.Silārs: Piedodiet, ja viņam būs atļauja, tad to reglamentēs…

J.Bojārs: Nēsāt, nēsāt…

I.Silārs: Ja viņam šīs tiesības – lietot pašaizsardzībai – noteiks armijas reglaments, tad viņš negriezīsies policijā, bet, ja viņam tas nebūs uzticēts un ja viņš uzskatīs, ka viņam vajag pašaizsardzībai, tad viņam tik un tā būs jāgriežas policijā. Tas pats būs zemessargam – arī viņam ir dienesta ierocis. Ja viņam nav tiesību to lietot ārpus darbalaika, tad viņam pēc dežūras tas ir jānodod. Taču, ja viņš grib otru ieroci vēl arī pašaizsardzībai un grib to turēt mājās, tad viņam ir jāgriežas attiecīgajā iestādē šajā likumā paredzētajā kārtībā un jāprasa atļauja iegādāties ieroci pašaizsardzībai. Tad viņš to var turēt mājās un nēsāt ārpus dienesta uzdevumu pildīšanas.

J.Bojārs: Vai tas ir komisijas viedoklis? Parasti oficieris, ja viņam ir uzticēts ierocis, nēsā to līdzi. Vai viņam būs jāskrien uz mājām pēc pašaizsardzības ieroča?

I.Silārs: Kolēģi, ievērojiet tomēr reglamentu! Ja jums padomā ir kāda cita norma, lūdzu, iesniedziet to rakstveidā un tad aizstāviet!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribēju precizēt un atbildēt profesoram. Arī policijā ir tāda kārtība, ka, atstājot dienesta telpas, viņš nodod savu ieroci glabātavā, bet no rīta, atgriežoties darbā, atkal saņem šo ieroci. Nebūt ne visiem virsniekiem un ne visiem policistiem dienesta ierocis ir klāt 24 stundas. Šos noteikumus, kā rīkoties ar dienesta ieroci, nosaka attiecīgais resors. Taču, ja ieroču trūkuma dēļ zemessardze neatļaus savam cilvēkam nest pistoli līdzi uz māju, ja tas ir dienesta ierocis, kas ir jāatstāj uz vietas, tad viņš varēs griezties policijā un dabūt atļauju, lai nopirktu pašaizsardzības vajadzībām sev otru ieroci.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bela kungs! Mēs tagad apspriežam 4.pantu.

A.Bels: Par 4.panta pirmo daļu, kas sākas ar desmito rindiņu. Tur ir teikts, ka ar valsts policijas atļauju ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles. Es aicinu izsvītrot šajā desmitajā rindiņā trīs vārdus: “iegādāties, glabāt un” un sākt šo rindiņu tā: “…ir tiesības ar valsts policijas atļauju nēsāt gāzes pistoles”, un tālāk kā tekstā. Jo ir milzīga starpība, vai cilvēkam ir mājās šī gāzes pistole, vai viņš to nēsā ikdienā līdzi kā pašaizsardzības ieroci. Vairāki mani vēlētāji ir izteikuši sašutumu par to, ka mājās bez policijas atļaujas nedrīkstēs turēt tādu mantiņu kā gāzeni. Redziet, šeit tā lieta tomēr ir stipri nopietnāka, nekā tas pirmajā acu uzmetienā šķiet. Te ir it kā sajauktas šīs atbildības pakāpes, jo iegādāties un glabāt – tas nav tas pats, kas nēsāt. Nēsāšana – tā ir pavisam cita kategorija. Tāpēc es iesaku svītrot šos vārdus “iegādāties, glabāt un”, atstājot tikai “nēsāšanu”.

I.Silārs: Pirmām kārtām, cienījamais sēdes vadītāj, man tomēr gribētos, lai mēs izskatītu tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti rakstiski, lai mēs būtu korekti pret tiem, kuri to ir darījuši, un pēc tam…

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, svītrojumus mēs jau esam skatījuši.

I.Silārs: Tomēr vispirms skatīsim tos, kuri ir iesniegti par pantu. Ja nav, tad var skatīt nākamos.

A.Bels: Tādas kārtības, Silāra kungs, mums nav…

I.Silārs: Piedodiet, tādā gadījumā es… Es jau zināju šo procedūru, kāda būs, jo ir spēkā Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums, kurš nosaka, ka otrajā lasījumā visi – uzsveru: visi priekšlikumi un labojumi – ir jāiesniedz rakstiski.

A.Bels: Izņemot priekšlikumus par svītrojumiem.

I.Silārs: Parādiet man, kurā vietā…

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Nesarežģīsim šo situāciju, jo ir skaidri pieteikts Bela kunga ierosinājums. To var apspriest, protams, arī komisijā, turklāt trešais lasījums vēl ir priekšā. Mēs varam, nepārkāpjot nevienu detaļu…

I.Silārs: Komisijā tāds priekšlikums…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Es gribētu atzīmēt, ka 1.pantu mēs jau izskatījām. Es gribēju izsvītrot vienu vārdu, taču tad jūs atteicāt tādu iespēju, aizbildinoties, ka komisija skatīs… Un tagad tas jautājums rodas no jauna. Ja tā, tad atgriezīsimies atpakaļ un svītrosim šo vienu vārdu, kuru tiešām varētu izsvītrot…

Priekšsēdētājs: Principā šobrīd mums nav šķēršļu, lai visus šos priekšlikumus izskatītu komisija, bet mēs tos varētu izskatīt trešajā lasījumā. Mums nevajag pārkāpt procedūru tur, kur tas absolūti nav nepieciešams. Un vispār to nevajag pārkāpt.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Man ir sakāms par 4.panta trešo daļu. Man viss ir saprotams, izņemot vārdu “paššāvējas pistoles”. Vai tās šauj pašas no sevis vai ar cilvēka līdzdalību? Te ir runa par pistoli. Bet kas ir “paššāvēja pistole” – to es nezinu. Godavārds!

M.Stepičevs: Krieviski tā saucas: */“pistoļet–puļemjot” (pistole–ložmetējs: Red./.

J.Bojārs: Tad jau pietiek, ja teiktu – “automātiskā pistole”, bet “automātiskā paššāvēja pistole” – tas ir ļoti grūti saprotams. “Automātiskā pistole” – tad ir skaidrs, ka šauj kārtām, bet “automātiskā paššāvēja”… Tad tūlīt nāk prātā “samostrel”, bet “samostrel” ir aizliegts… Vismaz Krievijā. Kā nu nav? “Samostrel” ir medību ierocis, un tas ir aizliegts. Tas ir šaujamais, kas ir nolikts uz medību zvēra takas, un tas šauj pats no sevis, ja zvērs iet garām. Tāpēc “samostrel” es tomēr gribētu izvākt ārā no šejienes. Tam ar aizsardzību nav nekā kopēja. “Automātiskā” – tad ir pilnīgi skaidrs. Tad man nekādas šaubas nerodas. “Paššāvēja” ir “samostrel”, bet “samostrel” ir vispār aizliegts. Es gribētu dzirdēt atbildi.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu, atbildiet!

I.Silārs: Es palūgšu speciālistus to komentēt. Tā, protams, ir terminoloģija, un es neesmu kompetents kaut ko izšķirt. Atbildēs Iekšlietu ministrijas sekretārs. Lūdzu.

Iekšlietu ministrijas pārstāvis: “Samostrel” – tas skan tajā valodā, kura tagad ir svešvaloda; tas nav tas pats, kas latviešiem ir “patšautene”. Tas ir jau no senseniem laikiem, kad tās tikko sāka veidot. Un tad uz cilvēku nešāva. Taču patšautenei bija klāt strēlnieki. Līdz ar to tagad literatūrā ir tāda terminoloģija – “automātiskā paššāvēja pistole”. Var arī teikt – “automātiskās pistoles”. Taču tas nav “samostrel”.

I.Silārs: Tātad, ja mēs izsvītrojam vārdu “paššāvēja”, tad tas neko nemainīs?

Iekšlietu ministrijas pārstāvis: Nē, nē.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pēc trim minūtēm sākas pārtraukums, bet mums vēl ir jānobalso par vienu priekšlikumu, kas ir ienācis rakstveidā sakarā ar janvāra dienu atzīmēšanu. Ir saņemts ierosinājums pārtraukt plenārsēdes darbu. Man tas ir jāliek uz balsošanu, un tādēļ es lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu, ka tagad pulksten 16.30 mēs šodienas darbu beidzam.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai mēs izbeigsim darbu. Tie, kuri balsos “par”, tie grib beigt darbu, bet tie, kuri būs “pret”, tie grib turpināt strādāt. Lūdzu rezultātu. Par – 54, pret – 7, atturas – 6.

Es lūgtu godātos kolēģus, kuriem bija problēmas ar 4.pantu, to nokārtot, iesniedzot rakstisku priekšlikumu, lai mēs vairs neatgrieztos pie šīs diskusijas. Paldies. Tātad beigsim šodienas plenārsēdes darbu.

 

(Sēdes beigas)