Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 14.jūnija sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Tutins

(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Pirmkārt, gribu teikt, ka pirms 66 gadiem uz Sibīriju tika deportēti ļoti, ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji. Daudzi ir palikuši tālajā Sibīrijā, daudzi atgriezušies, tāpēc no savas puses es noliecu galvu viņu priekšā.

Otrkārt, runājot par šodienas darbu, gribu pievērst uzmanību Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumam. Likumprojekts kopš 2002.gada ir pabijis gan Saeimā, gan valdībā, gan arī komisijās. Šajā laikā nav bijusi iespēja rast kaut kādas savstarpējās sasaites no Saeimas un valdības puses par to, kā pieņemt un kas būtu virzāms tālāk, domājot par iedzīvotājiem. Šodien, pieņemot šo likumu, man ir prieks, ka pasažieru pārvadājumu jomā, izstrādājot jaunus maršrutus, prioritāte būs bērnu pārvadājumi no skolas uz mājām. Arī pārējie šodien atbalstītie priekšlikumi šajā likumā dos vairāk iespēju mūsu iedzīvotājiem izmantot kvalitatīvus un drošus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

I.Čepāne

(frakcija “Jaunais laiks”):

Pievienojoties kolēģim, arī es aicinu atcerēties un pieminēt tūkstošiem deportēto cilvēku un darīt visu, lai nekas tamlīdzīgs nekad vairs nenotiktu.

Runājot par būtiskākajiem grozījumiem likumos, kas šodien tika pieņemti, vispirms gribu uzsvērt zemes reformu regulējošos normatīvos aktus. Šos grozījumus Ministru kabinets Saeimā iesniedza pirms likumprojekta trešā lasījuma, tāpēc tie nopietni tika apspriesti vairākās komisijās. Pirmkārt, šos grozījumus es varētu vērtēt pozitīvi, jo ārpus zemes reformas bija palikusi ievērojama daļa cilvēku un arī viņu mantinieki, kas savulaik pirkuši no baltvāciešiem jeb Latvijas vācu izceļotājiem nekustamos īpašumus. Īpašumu apliecinošie dokumenti arhīvā nebija atrodami. Tomēr tagad tie ir atrasti un šiem cilvēkiem ir zināmas cerības uz īpašumtiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes saņemšanu.

Otrkārt, šodien tika pieņemti grozījumi piecos likumos. Jāuzsver, ka turpmāk palielināsies Centrālās zemes komisijas un arī pašvaldību loma īpašumtiesību atjaunošanā un līdzvērtīgu zemju dalīšanā. Taču jāapbēdina tie, kuri šo zemi vēl tikai vēlēsies saņemt, jo līdzvērtīgu zemju diemžēl ir palicis ļoti maz. Deputātiem, manuprāt, īstā situācija arī nebija skaidra. Faktiski šie pieņemtie grozījumi likumos ir kā tāda sapņu pils. Es domāju, ka viss būs kā loterijā – veiksies tikai veiksmīgākajiem, jo visi nekādā gadījumā nevarēs saņemt savulaik sev piederējušu vai tai līdzvērtīgu zemi. Tāpēc likumdevējs ir noteicis, ka atsevišķos gadījumos notiks lozēšana.

Bez tam jāmin arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums. Pateicoties “Jaunā laika” deputāta Dzintara Zaķa sagatavotajam priekšlikumam, veidojot maršrutu tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiks nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt izglītības iestādes.

Un vēl gribēju minēt, ka, pateicoties vairāku deputātu godaprātam, nevalstiskajām organizācijām un masu plašsaziņas līdzekļiem, likuma grozījumos, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu, tika novērsta iespēja, ka zemi nepamatoti saņemt varētu, manuprāt, daļa cilvēku, kuri, iespējams, atraduši savus lobijus Privatizācijas aģentūrā. Līdz ar to cilvēkiem, kuri nav saņēmuši savām zemēm līdzvērtīgas un kuriem šādas tiesības paredz manis iepriekš minētie likumi, ir cerība saņemt kādu daļiņu no šīm zemēm, kuras bija paredzēts privatizēt, iespējams, saviem draugiem un sponsoriem.

J.Porietis

(Tautas partijas frakcija):

Es tāpat kā mani kolēģi noliecu galvu komunisma genocīda upuru un arī viņu tuvinieku priekšā. Šis genocīds latviešu tautai ir atrāvis ļoti būtisku cilvēku daļu, kuri mūsu valsti varbūt būtu veidojuši tālāk.

Runājot par šodienas plenārsēdi, jāsaka, ka tā atšķīrās no citām sēdēm, kurās bija karstas debates, emocijas un dažādu viedokļu sadursme. Šodien sēde bija samērā mierīga, jo tika noslēgts darbs pie vairāku likumu grozījumiem. Galīgajā lasījumā tika pieņemti 17 likumi.

Viens no tiem ir Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums. Nav noslēpums, ka sabiedriskais transports ne visur vienmēr tiek organizēts atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Tāpēc es domāju, ka šis likums precizēs sadarbību gan ar pakalpojumu sniedzēju, gan saņēmēju, gan arī finansētāju. Arī pieņemtie grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā un grozījumi Autopārvadājumu likumā precizēs transporta kustības jomu.

Saeima šodien gandrīz vienprātīgi piekrita trīs deputātu administratīvai sodīšanai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tas liecina, ka runas par to, ka Saeima varētu neizdot sodīšanai savus deputātus, nav pamatotas. Ja pārkāpums ir acīmredzams, tad administratīvā soda pieprasījums ir pamatots. Protams, ka Saeimai pret deputātu administratīvo sodīšanu nav nekādu iebildumu.

Tuvojas Līgo svētki. Tautas partijas frakcijā ir visvairāk Jāņu no visām Saeimas frakcijām. Četri Jāņi. Viņu un arī savā vārdā es visiem novēlu gaišus un priecīgus Līgo svētkus bez starpgadījumiem.

P.Hanka

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Arī es Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību tām ģimenēm, kuras nevainīgi cieta šajā genocīdā pret latviešu tautu.

Par lietas būtību. Daži vārdi par grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Katrs iedzīvotājs vairāk vai mazāk zina, ka notiks administratīvā reforma. Likums ir spēkā, to atbalsta gan Ministru kabinets, gan Saeima, un reforma lēnām tuvojas finišam. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 500 pašvaldību. Šajā likumā, kas tika pieņemts bijušā pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska laikā, runa bija par 167 novadiem. Pašlaik tiek runāts, ka Latvijas Republikā varētu būt apmēram 80 novadi. Par ko ir runa? Runa ir par šī manis nosauktā likuma 9.panta grozījumiem, kas paredz noteikt: ja pašvaldības izveido novadu, tad tās infrastruktūras attīstībai saņem mērķdotāciju 100 tūkstošu latu apmērā. Tomēr tagad valdošā koalīcija, Saeima un valdība, lai šo procesu paātrinātu, domā, ka šis skaitlis ir jāmaina. Ir plānots to izdarīt vēl līdz Saeimas sesiju pārtraukumam. Tātad 100 tūkstošu vietā tiek paredzēti 200 tūkstoši. Tas nozīmē: ja pašvaldības vienosies un izveidos novadu, tad katra šajā novadā ietilpstošā pašvaldība infrastruktūras attīstībai saņems 200 tūkstošus latu. Šajos grozījumos būs atrunāts vēl viens svarīgs moments. Pašvaldības šo naudu saņems tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas, nevis pēc novada izveidošanas. Tas ir ļoti būtiski. Tās pašvaldības, kuras jau ir kādā novadā, naudu ir saņēmušas. Tomēr, lai tiktu saglabāts vienlīdzības princips un pašvaldības netiktu apdalītas, no šiem 200 tūkstošiem tiks atskaitīta jau saņemtā summa, lai kopīgā summa nepārsniegtu 200 tūkstošus latu. Tas ir būtiskākais par teritoriālo reformu Latvijā.

Tuvojas Jāņi. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es mīļi sveicu visus Latvijas iedzīvotājus Līgo svētkos. Lai mums visiem jauki un priecīgi Jāņi!

N.Kabanovs

(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Arī es pievienojos manu kolēģu līdzjūtībā tiem cilvēkiem, kuri cieta represiju laikā.

Tagad par šodienas aktualitātēm Saeimā. Pirmais izskatāmais jautājums bija mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums grozījumiem Ārstniecības likumā. Šie grozījumi nepieciešami ļoti daudziem – ap 10 tūkstošiem Latvijas invalīdu. Mūsu piedāvājums bija ļoti vienkāršs. Tas paredzēja bezmaksas medicīniskos pakalpojumus invalīdiem. Diemžēl tikai frakcija “Saskaņas centrs” atbalstīja mūsu iniciatīvu, bet visas pārējās frakcijas atturējās. Līdz ar to es secinu, ka viena lieta ir abstraktas runas, bet cita – konkrēta likumdošanas prakse. Diemžēl valdošās frakcijas un arī frakcija “Jaunais laiks” nesaprot, ko īsti tauta vēlas. Es domāju, ka parlamentam šodien šis bija liels grēks.

Viena no šīs nedēļas aktualitātēm bija arī Krievijas Valsts domes deputātu vizīte Latvijas Saeimā. Vakar bija tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem, bet šodien būs pieņemšana Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupā. Šī ir pirmā šāda vizīte septiņu gadu laikā. Tas ir ļoti simboliski, jo tieši šajās dienās Latvijas un Krievijas attiecībās sāksies jauns posms, jo ir parakstīts robežlīgums. Līdz ar to starpvalstu attiecības uzlabosies. Krievijas kolēģi Anatolija Starkova vadībā, kas pārstāv valdošo frakciju “Vienotā Krievija”, mums apliecināja, ka šis līgums Krievijas Valsts domē tiks ratificēts un divu nedēļu laikā to parakstīs arī Valsts prezidents Vladimirs Putins.

Viens no šīs vizītes rezultātiem būs ekonomiskās sadarbības veicināšana, kā arī dažu līguma projektu, piemēram, sociālās palīdzības jomā, apstiprināšana. Sarunas notiek arī par jauniem avio kustības maršrutiem starp Latviju un Krieviju. Tas, manuprāt, ir ļoti normāli, jo kaimiņattiecībām ir jāattīstās.

I.Feldmane

(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima strādāja raiti un neilgā laikā izskatīja vairāk nekā 20 likumprojektus.

Kā vienu no būtiskākajiem gribu atzīmēt pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālām dienesta pakāpēm”. Grozījumi paredz noteikt, ka darbiniekiem, kuri laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti sociāli apdrošinātas personas, līdz 2007.gada 31.decembrim ir izmaksājama pensijas ieturētā un nesaņemtā daļa.

Šodien bijām spiesti pieņemt arī trīs nepatīkamus lēmumus par savu kolēģu izdošanu administratīvai sodīšanai. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija atbalsta šādu kārtību, kad par visiem deputātu pārkāpumiem tiek informēta arī sabiedrība. Tas disciplinē gan deputātus, gan arī cilvēkus, kas seko līdzi mūsu darbībai.

Šodien tomēr mums visiem ir smaga sirds, jo pieminam komunistiskā genocīda upuru piemiņu. 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām Latvijas vēstures lappusēm, kad desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju tika deportēti uz Padomju Savienības austrumu apgabaliem. Reti kurš pēc tam atgriezās savā tēvzemē. Īpaši traģisks liktenis bija Padomju Savienības ienaidniekiem – tikai dažus mēnešus veciem bērniem, no kuriem daļa diemžēl mira, nenonākot piespiedu nometināšanas vietās. Tieši viņiem – bērniem – ir veltīts viens no šodienas piemiņas pasākumiem – konference “1941.gada 14.jūnijā deportēto bērnu piemiņai”. Aicinu visus piedalīties kādā no pasākumiem, lai nekad neaizmirstu šos traģiskos notikumus. Esmu pārliecināta, ka nekas tāds nekad neatkārtosies!

Diemžēl šajā skumjajā dienā es nevaru nerunāt arī par kādu citu genocīdu, ko pēdējā laikā aktīvi uzsākušas dažas tā sauktās nevalstiskās organizācijas kopā ar dažiem masu medijiem. Šoreiz es runāju par genocīdu pret dabisku laulību un ģimeni. Tas ir bijis redzams un dzirdams pēdējā laikā. Tiek organizētas konferences, rīkotas diskusijas un gājieni, rakstītas vēstules Saeimas deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām par it kā tradicionālās laulības un ģimenes pakāpenisku atmiršanu un jauna, moderna ģimenes modeļa veidošanos – galvenokārt homoseksuālu pāru dzīvošanu kopā un bērnu adopciju viņiem. Es, pirmkārt, varu paust savu kategorisko nostāju par to, ka šādu “ģimeni” uzskatu par bērnu tiesību pārkāpumu. Otrkārt, kamēr Latvijas Pirmās partijas deputāti strādās Saeimā, mēs nekad nepieļausim dabīgas laulības un ģimenes institūcijas sagraušanu un degradāciju, kā arī dažādu nedabisku kopādzīvošanas piemēru pielīdzināšanu ģimenei. Es aicinu arī bērnu tiesību un ģimeņu aizsardzības organizācijas nepalikt malā, bet aktīvi diskutēt par dabīgas ģimenes, tēva un mātes lomu bērna attīstībā, ko neviens cits aizstāt nevar. Aicinu nepieļaut jaunu genocīdu pret savu tautu.

M.Grīnblats

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Pagājuši 66 gadi kopš traģiskajiem notikumiem.

Šodien mūsu pienākums ir veicināt Latvijas vēstures izpratni gan šeit, gan arī ārpus Latvijas. Tādēļ gribu atzīmēt, ka Latvijas tieslietu ministrs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs Gaidis Bērziņš ar īpašu vēstījumu ir vērsies gan pie Vācijas tieslietu ministres, gan arī pie citiem Eiropas Savienības valstu tieslietu ministriem, aicinot darīt visu viņu kompetencē iespējamo, lai komunistiskie noziegumi, kas nebija mazāk asiņaini kā nacistiskie, tiktu pielīdzināti nacistiskajiem noziegumiem. Tie ir daudz labāk izpētīti un par tiem Rietumu demokrātiskajā pasaulē ir lielāka skaidrība. Diemžēl šādas skaidrības nav par komunistiskajiem noziegumiem. Ir jāizdara pavērsiens, bez kura tomēr nebūs iespējams patiess skatījums uz Eiropas vēsturi un robežas nojaukšanu, kas aukstā kara laikā tika radīta starp Austrumu un Rietumeiropu. Austrumeiropa nespēja pilnā mērā iekļauties Eiropas valstu līdztiesīgajā saimē.

Šonedēļ aprit desmit gadi kopš apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK apvienošanās. Divas organizācijas, nacionālas labējas partijas, kas darbojās jau kopš atmodas sākuma (LNNK kopš 1988.gada un “Tēvzemei un Brīvībai” kopš 1993.gada), apvienojās, lai kopīgi darbotos nu jau kurā parlamenta sasaukumā pēc kārtas.

Kaut arī pašlaik ir pievērsta pastiprināta uzmanība atsevišķiem notikumiem mūsu partijas iekšienē un domu dažādībai, kas mums kā demokrātiskai partijai vienmēr ir bijis raksturīgi, gribu teikt, ka nekāda šķelšanās vai sabrukšana nenotiks. Mums ir diskusijas un reizēm arī atšķirīgi viedokļi par dažādiem jautājumiem.

Šonedēļ noslēdzās pagarinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš grozījumiem partiju finansēšanas likumā un diviem priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektiem. Uzskatām, ka likumu mērķis ir panākt maksimāli vienlīdzīgu partiju konkurenci, skaidrību un godīgu sacensību. Tādējādi mums ir svarīgas divas būtiskas lietas – saglabāt partiju finansēšanas griestus, par kuru apmēriem Saeimā vēl būs diskusija, un likumā tomēr definēt trešo personu tiesības un pienākumus. Ja tās piedalās priekšvēlēšanu kampaņā ar “par” vai “pret” viedokļiem, tad to finansējums nevar būt neierobežots. Tam ir jābūt ierobežotam.

Apsveicami, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ķērusies pie grozījumu Administratīvi teritoriālās reformas likumā izskatīšanas. Grozījumi paredz noteikt, ka katra pašvaldība, kas iekļausies novadā, saņems 200 tūkstošus latu. Šo finansējumu pašvaldības varētu saņemt šogad vai vēlākais nākamajā gadā. Īpaši nozīmīgi tas būs mazo pašvaldību un pagastu iedzīvotājiem.

Mūsu apvienības deputāts Pēteris Tabūns ir griezies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar prasību izskatīt jautājumu par to, ka “PCTVL” deputāts Jakovs Pliners neievēro Valsts valodas likumu. Gan likums, gan Satversme nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Ja tas tiek pārkāpts, tad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai šādi fakti ir rūpīgi jāizvērtē un tie nav atstājami bez ievērības.

Saeimas preses dienests