Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre B.Rivža

Uz jaut.Nr.21/J9 – dok.Nr. 1097

Par Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajām iniciatīvām

Atbildot uz Jūsu 2007.gada 7.jūnija vēstuli Nr.8/7-2-98-(9/07) ar deputātu jautājumu Nr.21/J9, Izglītības un zinātnes ministrija informē:

1. Sociālo atbalstu pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem, piemēram, medicīnisko veselības apdrošināšanu, īsteno pašvaldības likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldību autonomo funkciju ietvaros. Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta, bet pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē.

2. Izglītības un zinātnes ministrija 2007.gada 7.jūnijā ir iesniegusi Valsts kancelejā Ministru kabineta noteikumu Nr.735 “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs” grozījumu projektu, kurā ir paredzēti vairāki papildu iespējamie objektīvie apstākļi, kādēļ ministrija būs tiesīga saskaņot klases ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Pamatizglītības programmas īstenošanai minimālais skolēnu skaits pilsētās ir samazināts no 18 līdz 15 skolēniem.

3. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas paraugos finanšu līdzekļu efektīvai izlietošanai ir ieteikts dalīt klasi divās grupās atsevišķos mācību priekšmetos (svešvalodas, informātika, sports, mājturība), ja klasē ir 26 un vairāk skolēnu. Republikas pilsētu un rajonu pašvaldību izglītības pārvaldes, veicot tarifikāciju, drīkst ņemt vērā konkrētu situāciju izglītības iestādē “Likumā par valsts budžetu’’ noteiktās “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” piešķirtā finansējuma ietvaros.

4. Labklājības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu par izdienas pensiju piešķiršanu. 2007.gada 11.aprīļa Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, izskatot Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par izdienas pensiju piešķiršanu, tika izteikts viedoklis, ka minētajam ziņojumam pievienotais saraksts par profesijām, kurās pēc noteikta laika nostrādāšanas varētu tikt iegūtas tiesības uz izdienas pensiju, ir pārāk plašs. 2007.gada 1.jūnijā Labklājības ministrijā notika sanāksme, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis aizstāvēja ministrijas viedokli par to, ka uz izdienas pensiju saņemšanu var pretendēt visi valsts pedagogi. Labklājības ministrijas organizētā darba grupa, lai izpildītu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ieteikumu sašaurināt izdienas pensijas pretendentu loku, nolēma iekļaut informatīvajā ziņojumā punktu par pedagogu amatu grupu, kas var pretendēt uz izdienas pensiju saņemšanu, kurā ietilpst pirmsskolas skolotāji, speciālie pedagogi, sporta skolotāji, sporta treneri.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

2007. gada 12.jūnijā

Ministru prezidents A.Kalvītis

Uz jaut. Nr.20/J9 – 1095

Par Drošības policijas rīcību

Atbildot uz deputātu jautājumu Nr.20 “Par Drošības policijas rīcību”, informēju, ka Ministru prezidenta vai Ministru prezidenta biroja amatpersonu kompetencē neietilpst konkrētu valsts drošības apdraudējumu vai jebkādu ar valsts drošību saistītu likuma pārkāpumu analīze vai izvērtējums.

Valsts drošības apdraudējumu analīze un izvērtējums ietilpst tikai attiecīgo valsts drošības iestāžu kompetencē, kuras šīs funkcijas veic valsts drošības iestāžu darbību reglamentējošajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Šajā sakarībā vēršu Jūsu uzmanību, ka atbildoši Valsts drošības iestāžu likuma 15.pantam Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu aizsardzības (apsardzes) pasākumus, kur viena būtiska šā uzdevuma sastāvdaļa ir pastāvīga augstāko valsts amatpersonu apdraudējuma analīze.

Ievērojot minēto, visos gadījumos, kad Ministru prezidentam adresētā korespondence rada aizdomas par jebkādiem iespējamiem apdraudējumiem, šāda korespondences pārbaude tiek nodota attiecīgo tiesībaizsardzības institūciju ziņā.

Jūsu vēstulē minētās personas – Marijas Vidiņas vēstule tika nosūtīta zināšanai Drošības policijai. Savukārt Drošības policijas veiktos pasākumus šāda veida informācijas pārbaudē nosaka Drošības policijas darbību reglamentējošie tiesību akti.

Ministru prezidents A.Kalvītis

2007. gada 13.jūnijā