Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija sēdē

 

AM: Par Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu

19.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādņu projekts 2007.–2010.gadam.

Pamatnostādnes precizē civilmilitārās sadarbības mērķus un rīcības virzienus plānojot, organizējot un īstenojot civilmilitāro sadarbību: valsts nemilitāra apdraudējuma gadījumā, veicot glābšanas darbus un sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību; valsts militāra apdraudējuma gadījumā līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai; piedaloties NATO militārajās operācijās kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros un citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās; piedaloties citu starptautisko krīžu pārvarēšanas operāciju plānošanā, īstenošanā, kā arī pēckrīzes stabilizācijas un rekonstrukcijas laikā.

Rīcības politikas pamatnostādnes civilmilitārās sadarbības jomā aizstāj 2002.gada 9.jūlijā MK apstiprināto Civilmilitārās sadarbības koncepciju un attiecināmas uz civilmilitārās sadarbības īstenošanu Latvijā, ārpus tās teritorijas, kā arī ES un NATO. Tās izstrādātas, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu, NATO Civilmilitārās sadarbības doktrīnu un attīstības stadijā esošo ES civilmilitārās koordinācijas politiku.

 

AM: Par grozījumiem Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikumā

19.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos “Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikums”.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra (AĪVA) būs atbildīga par AM, tās padotībā esošo iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vienību bilancē esošo nekustamo īpašumu iznomāšanu. Grozījumi nosaka, ka AĪVA, veicot militārā rakstura preču un pakalpojumu iepirkumus, ir jāievēro 2005.gada 21.novembrī Eiropas Aizsardzības aģentūras valdes pieņemtais brīvprātīgais starpvaldību režīms militāro iepirkumu jautājumos.

Minētie grozījumi izstrādāti, lai saskaņotu AĪVA nolikumā lietoto terminoloģiju ar Būvniecības likumā un Publisko iepirkumu likumā esošo, kā arī precizētu AĪVA uzdevumus.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par kārtību, kādā norādāma preču un pakalpojumu cena

19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas””.

Noteikumu projekts precizē cenu norādīšanas kārtību, nosakot, ka preces gabalcenu un mērvienības cenu pēc izvēles pārdevējs var norādīt vai nu uz preces, tās etiķetes vai cenu zīmē. Galvenais nosacījums – cenai jābūt norādītai tā, lai to nevar sajaukt ar citas preces cenu.

Šobrīd esošā kārtība rada neskaidrības par gadījumiem, kādos nepieciešams cenu norādīt gan uz preces, gan cenu zīmē. Tādējādi līdz ar šo MK noteikumu grozījumu pieņemšanu tiks nodrošināta skaidrāka preču un pakalpojumu cenu izvietošana tirdzniecības vietās, neradot papildu izmaksas pārdevējiem.

Tāpat noteikumu projektā tiek precizēta terminoloģija atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Iepakojuma likumā lietotajai. MK noteikumu projekts saskaņots ar Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju un Latvijas Tirgotāju asociāciju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par atbalstu modernizēta ES Muitas kodeksa izstrādei

Valdība 19.jūnijā apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju atbalstīt Eiropas Savienības (ES) regulas projektu, ar ko izveido modernizētu Kopienas Muitas kodeksu. Plānots, ka Latvijas nostāja tiks pausta ES Konkurētspējas ministru sanāksmē 25.jūnijā Luksemburgā, kur Latviju pārstāvēs Latvijas pārstāvniecības ES vadītāja vietniece Lelde Līce-Līcīte.

Pašreizējais Kopienas Muitas kodekss ir novecojis. Tajā nav ņemtas vērā ne radikālās pārmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, it īpaši straujais un neatgriezeniskais informācijas tehnoloģiju izmantošanas un elektronisko datu apmaiņas pieaugums, ne pārmaiņas muitas darbības mērķos. Tas apdraud muitošanas efektivitāti un uz risku balstītās pārbaudes iekšējā tirgū. Regulas projekta mērķis ir padarīt muitu draudzīgāku komersantiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, samazinot muitas procedūru skaitu un vienkāršojot normatīvo bāzi.

Latvija atbalsta regulas projektu un politiskās vienošanās panākšanu, jo ar modernizētā Kopienas Muitas kodeksa palīdzību tiks panākta muitas tiesību vienkāršošana, kā arī modernizētais Kopienas Muitas kodekss būs juridiskais pamats elektroniskai datu apmaiņai ne tikai starp komersantiem un dalībvalstu muitas iestādēm, bet arī ar citām valsts iestādēm, kuras ir iesaistītas starptautiskajā preču piegādes ķēdē.

Muitas savienības darba grupa kodeksa projektu skatīja Lielbritānijas, Austrijas, Somijas un Vācijas prezidentūru laikā. 2007.gada 13.jūnija COREPER I sanāksmē dalībvalstis vienojās par regulas projekta redakciju.

 

FM: Par skaidras naudas deklarēšanas uz valsts robežas veidlapu

Ministru kabinetā (MK) 19.jūnijā tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavoti MK noteikumi par kārtību, kādā aizpildāma un iesniedzama veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas.

Likums “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” tika pieņemts jau 2005.gadā, un pērn arī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi par deklarācijas veidlapas aizpildīšanu un iesniegšanu. Taču no šā gada 15.jūnija Latvijā tiks piemērota 2005.gada 26.oktobra Eiropas Savienības regula par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās. Tā kā sākotnējais likums par skaidras naudas deklarēšanu dublēja un interpretēja regulas normas un ir ticis pieņemts jauns likums, bija jāizdod arī jauni Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumi ir izstrādāti uz MK 2006.gada 25.aprīļa noteikumu Nr.316 “Kārtība, kādā aizpildāma un iesniedzama deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un pārbaudāmas tajā sniegtās ziņas” bāzes. MK noteikumi apstiprina deklarācijas veidlapas paraugu skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un reglamentē deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, kā arī sniegto ziņu pārbaudes kārtību. Veidlapas paraugs pielikumā papildina MK noteikumus.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem atzīti 2006.gada 25.aprīļa MK noteikumi Nr.316 “Kārtība, kādā aizpildāma un iesniedzama deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un pārbaudāmas tajā sniegtas ziņas”.

 

FM: Par valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību. Valdība noteikumus apstiprināja 19.jūnijā. Noteikumi izstrādāti, jo mainījies likumā par valsts budžetu un finanšu vadību deleģējums MK noteikt kārtību.

Ministru kabineta noteikumi paredz kārtību, kādā finanšu ministrs izsniedz valsts aizdevumus, un kārtību, kādā veic izsniegto valsts aizdevumu apkalpošanu. Tāpat noteikumi skaidro aizdevuma procentu, apkalpošanas maksas un riska procentu piemērošanas kārtību, kā arī aizdevumu nosacījuma maiņu.

Saskaņā ar noteikumiem valsts aizdevumu finanšu ministrs var izsniegt pašvaldībām, budžeta finansētām institūcijām, kapitālsabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem, kā arī valsts speciālā budžeta izpildītājiem.

Noteikumi paredz, ka finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt līgumu par valsts aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu.

 

FM: Par noteikumiem par muitas kontroles zonām

19.jūnijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti noteikumi par informācijas zīmēm muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai, atļautajiem komercdarbības veidiem un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosaka muitas kontroles zonas un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā.

Saskaņā ar noteikumiem muitas kontroles zonas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde neatkarīgi no tā, kā valdījumā atrodas attiecīgā teritorija. Savukārt atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā izsniedz, groza un anulē VID teritoriālā iestāde, kuras darbības teritorijā atrodas muitas kontroles zona.

Muitas kontroles zonas statusu atsevišķām teritorijām nosaka, lai muitas iestādes veiktu kontroli ārvalstu precēm pirms preču izlaišanas Eiropas Savienības muitas teritorijā, kā arī Kopienas precēm pirms preču izvešanas no Eiropas Savienības muitas teritorijas.

Muitas kontroles zonas robežu apzīmēšanai dabā izmanto informācijas zīmi, kas noteikta noteikumu pielikumā. Atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā izsniedz komercdarbības veidiem, kuriem nepieciešams VID valdījumā esošā kontroles zonā vai tās daļā nodrošināt atsevišķu nodalītu patstāvīgu vietu. Lai šādu atļauju saņemtu, komersantam Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē jāiesniedz iesniegums, kā arī citi nepieciešamie dokumenti.

Atļaujas komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā, kuras ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz atļaujās norādītajam derīguma termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim.

 

FM: Par jauniem nosacījumiem Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu līdzekļu plānošanai

19.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus. Noteikumi reglamentē atbildīgās iestādes par valsts budžeta plānošanu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas kārtību, maksājumu dokumentu un finansējuma plūsmu projektu īstenošanā.

Aizvadītā gada nogalē finanšu instrumentu donorvalstis apstiprināja jaunas vadlīnijas, kas nosaka finanšu instrumentu finansēto projektu līdzfinansējuma nosacījumus. Ar šīm vadlīnijām tika ieviesti jauni nosacījumi finanšu instrumentu programmu un grantu shēmu, kā arī apakšprojektu un komponentprojektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Līdz ar to ir jāveic attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.

Noteikumos iestrādāti donorvalstu izvirzītie nosacījumi, ka apsaimniekotājs nodrošina savu līdzfinansējumu programmas vai grantu shēmas īstenošanai, kas tiek novirzīts arī apakšprojekta vai komponentprojekta finansējuma saņēmējam. Savukārt finansējuma saņēmējs nodrošina papildu finansējuma daļu tam finansējumam, kas tiek saņemts no apsaimniekotāja.

Noteikumi arīdzan paredz valsts budžeta finansējuma novirzīšanu apsaimniekotājam vai īpašu atbalsta formu ieviešanas atbildīgajai iestādei administratīvo līdzekļu segšanai un finansējuma saņēmēja, kas nav valsts budžeta iestāde, realizējamajam komponentprojektam vai apakšprojektam atbilstoši granta līgumā paredzētajai finanšu instrumenta līdzfinansējuma un valsts budžeta finansējuma proporcijai.

Ministru kabineta noteikumu īstenošanai tiešā veidā papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem spēku zaudēs Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumi Nr.238 “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”.

 

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 19.jūnijā apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 2,2 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Ekonomikas ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 1 084 572 latus Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda projekta finansēšanai;

• 9983 latus Iekšlietu ministrijai Eiropas Sociālā fonda fonda projektu finansēšanai;

• 1 182 414 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu finansēšanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ar MK rīkojumiem 12., 19., 30.martā, 13.aprīlī, 9., 11.maijā un 12.jūnijā jau tika veikta 32 022 026 latu pārdale, līdz ar to no Finanšu ministrijas apakšprogrammas vēl bija iespējams veikt 28 277 974 latu pārdali.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par nākamās septiņgades Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas nolikumu

19.jūnija valdības sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmu uzraudzības komitejas nolikums”, kas nosaka 2007.–2013.gada ES fondu darbības programmu uzraudzības komitejas funkcijas, uzdevumus, sastāvu, kompetenci un darba kārtību.

Uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīta institūcija, kurā ar balss tiesībām darbojas ES fondu vadošās iestādes – Finanšu ministrijas, atbildīgo iestāžu un sadarbības iestāžu, plānošanas reģionu attīstības padomju, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

Uzraudzības komitejā padomdevēja tiesības pieder revīzijas un sertifikācijas iestāžu pārstāvjiem, maksājumu iestādes jeb Valsts kases pārstāvim, Ārlietu un Zemkopības ministriju pārstāvjiem, Saeimas Eiropas lietu komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Pasaules dabas fonda, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, sabiedrības par atklātību “Delna”, nodibinājuma “Sorosa fonds – Latvija”, starptautisko finanšu institūciju un citu sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem.

Uzraudzības komitejas uzdevumi ir uzraudzīt piešķirtā ES fondu finansējuma izlietošanas efektivitāti un atbilstību apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem, izskatīt priekšlikumus par grozījumiem plānošanas dokumentos un pieņemt lēmumu par grozījumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, izskatīt ES fondu izvērtēšanas secinājumus un ieteikumus par plānošanas dokumentu īstenošanu, kā arī pieņemt lēmumu par šo ieteikumu īstenošanu, apstiprināt ES fondu vadības komunikācijas stratēģiju, ikgadējo uzraudzības un izvērtēšanas plānu un komitejas reglamentu, kurā noteikta komitejas un apakškomiteju darba organizācija, kā arī izskatīt un saskaņot Eiropas Savienības fondu darbības programmu papildinājumus.

 

FM: Par precizēto 2007.–2013.gada Eiropas Savienības fondu apguves stratēģiju

19.jūnija valdības sēdē tika apstiprināta Latvijas stratēģija nākamās septiņgades ES fondu apguvei “Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gada periodam” (VSID). Konsultāciju un sarunu gaitā ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem VSID redakcijā palielināts Eiropas Sociālā fonda (ESF) īpatsvars un iestrādāts Latvijas pilsētvides attīstībai atvēlētais papildu piešķīrums 263 miljonu eiro apmērā, kā arī veikti citi tehniska rakstura labojumi.

 “Veiktie precizējumi Latvijas stratēģijā jaunās septiņgades ES fondu apguvei vērtējami pozitīvi. Tas ir labs ieguvums Latvijai, jo 7 miljonu eiro palielinājums sociālajā fondā, kas veikts ar reģionālā fonda aktivitāti, nemainot ne tās atbalsta virzienu, ne administrējošās institūcijas, ir situācijai atbilstošs” izmaiņas VSID vērtē īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks, skaidrojot, ka finansējuma pārdale uz Eiropas Sociālo fondu veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) daļas darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kas vērsta uz atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

9.februārī Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji sarunās ar EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadību arī panāca vienošanos, ka 263 miljoni eiro pilsētvides attīstības jeb tā sauktās urbānās prioritātes finansējuma novirzāmi 17 Latvijas pilsētām – Aizkrauklei, Cēsīm, Daugavpilij, Gulbenei, Jelgavai, Jēkabpilij, Kuldīgai, Liepājai, Līvāniem, Madonai, Rīgai, Saldum, Smiltenei, Talsiem, Rēzeknei, Valmierai un Ventspilij.

Pēc nacionālās valdības akcepta precizētā Latvijas stratēģija jaunās septiņgades ES fondu apguvei nododama oficiālai apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Sagaidāms, ka Eiropas Komisija lēmumu pieņems līdz augusta beigām.

VSID precizētā redakcija pieejama ES fondu mājaslapas www.esfondi.lv sadaļas “2007.–2013.gads” apakšsadaļā “Valsts stratēģiskais ietvardokuments”.

2005.gada 17.decembrī Eiropadome vienojās par ES finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam. Latvijai pieejamais finansējums VSID ietvaros ir 4 530 447 634 eiro, bet jānodrošina arī nacionālais līdzfinansējums. Darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas,” “Infrastruktūra un pakalpojumi” finansēšanas avoti ir ERAF – 53,86% no kopējā ES fondu piešķīruma, ESF – 12,15% no kopējā piešķīruma, kā arī Kohēzijas fonds – 33,99% no kopējā piešķīruma.

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu un Kohēzijas fonda departamentu darbu, kā arī pārējo Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga ES fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par ES fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

 

IeM: Par Pašvaldības policijas paraugnolikumu

Ministru kabinets 19.jūnijā apstiprināja Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par Pašvaldības policijas paraugnolikumu”, kas nosaka pašvaldības policijas darbības tiesisko pamatu. Noteikumi nosaka pašvaldības policijas pienākumus un darba organizāciju, kā arī pašvaldības policijas darbinieka tiesības un pienākumus. Līdz 2006.gada 1.oktobrim Pašvaldības policijas paraugnolikums bija apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu, bet saskaņā ar 2006.gada 15.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par policiju” šis deleģējums tika noteikts Ministru kabinetam.

 

IeM: Par atbildīgajām iestādēm par Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas fondu ieviešanu

Ministru kabinets 19.jūnijā apstiprināja atbildīgās iestādes par Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam fondu ieviešanu.

Programmas ietvaros tiek izveidoti četri fondi: Ārējo robežu fonds (External Border Fund) (2007.–2013.gads), Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fonds (European Fund for the Integration of third-country nationals) (2007.–2013.gads), Eiropas Atgriešanas fonds (European Return Fund) (2008.–2013.gads) un Eiropas Bēgļu fonds III (European Refugee Fund) (2008–2013.gads).

Kopējais šo fondu ietvaros pieejamais finansējums visām dalībvalstīm ir 3949 miljoni eiro. Programmas nosacījumi paredz, ka projektu īstenošanai ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā.

Pašlaik vēl nav zināmas precīzas Latvijai fondu ietvaros pieejamā finansējuma summas – Eiropas Komisijai jāpaziņo dalībvalstīm par pieejamā finansējuma apmēru līdz 2007.gada 1.jūlijam.

MK rīkojums nosaka, ka par visu fondu sertificēšanas iestādi tiek nozīmēta Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, bet revīzijas iestādi – Finanšu ministrija. Par vadošajām iestādēm tiek nozīmētas iestādes atbilstoši fondu kompetences jautājumiem: Iekšlietu ministrija – Ārējo robežu fondam, Eiropas Atgriešanas fondam un Eiropas Bēgļu fondam III, bet Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts – Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fondam. Savukārt Valsts kase tiek nozīmēta par fondu maksājumu iestādi.

Eiropas Bēgļu fonda II ietvaros Latvijā 2005.gadā tika apstiprināti četri projekti par kopējo summu 392 291 eiro, bet 2006.gadā – trīs projekti par kopējo summu 416 138 eiro.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par grozījumiem Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmē

19.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, kuru pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) Satversmes sapulce 2006.gada 25.augusta sēdē pieņēma lēmumu veikt grozījumus EKA Satversmē. Apstiprinātie grozījumi ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā, kā arī tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas – vārds “finansu” tekstā aizstāts ar vārdu “finanšu”, vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārds “ievēl” aizstāts ar vārdu “ievēlē”, kā arī tiek paredzētas studējošo īpatsvara izmaiņas augstskolas Satversmes sapulcē un Senātā.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu citu personu dibināto augstskolu Satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina MK.

 

IZM: Par kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem

19.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem””.

Grozījumi noteikumos paredz precizēt tiesību normas, kuras nosaka, ka valsts pārbaudījumu laikus izglītojamajiem, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēja kārtot noteiktos valsts pārbaudījumus, nosaka IZM vai ministra izdots rīkojums. Izmaiņas tiks veiktas arī noteikumu pielikumā “Slimības, kuras var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem”. No noteikumiem tiks svītrots 15. un 16.punkts, kuru regulējums ir pārāk vispārīgs un ļauj ārstam, pie kura izglītojamais ir reģistrēts un kura aprūpē atradies vismaz sešus mēnešus, subjektīvi izvērtēt, vai diagnoze var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem sportā, tādējādi norādot uz valsts pārbaudījuma sportā nebūtisko nozīmi.

Noteikumu grozījumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.septembri, kas ir saskaņots ar mācību gada sākumu.

 

IZM: Par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

19.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 12.jūlija noteikumos Nr.507 “Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu””.

Apstiprinātie grozījumi papildina minētos noteikumus ar Rumānijas un Bulgārijas arhitektu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un dokumentus, ar kuriem šādi nosaukumi ir apliecināti.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām ir precizēta un papildināta ar Eiropas Savienības 2006.gada 20.novembra Direktīvu Nr.2006/100/EK.

Precīzi nosakot ārvalstīs arhitektu profesionālos nosaukumus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Bulgārijā un Rumānijā iegūtās arhitekta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā var atvieglot personām pieeju Latvijas darba tirgum, jo, izpildot visas prasības, lai saņemtu darba atļauju, personas potenciālajam darba devējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par piemaksām sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem

No septembra tie pašvaldību sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, no valsts budžeta līdzekļiem saņems daļēju atalgojumu mērķdotācijas veidā. Šīs mērķdotācijas mērķis ir stimulēt sociālos darbiniekus strādāt savā profesijā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kuru 19.jūnijā apstiprināja valdība.

Lai saņemtu minēto atalgojumu, šiem sociālajiem darbiniekiem ir jābūt atbilstošai izglītībai sociālā darba jomā (otrā līmeņa profesionālajai augstākajai vai akadēmiskajai) vai arī jāmācās atbilstošā studiju programmā.

Mērķdotācijas apjoms vienam sociālajam darbiniekam plānots 124,09 lati mēnesī, tajā skaitā 24,09 lati valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Patlaban sociālajiem darbiniekiem algu maksā no pašvaldības budžeta, turklāt katra pašvaldība sociālo darbinieku atalgojumu nosaka pati.

Pagājušajā gadā ir strādājušas vairākas darba grupas, kuru ietvaros LM ir aptaujājusi pašvaldības, lai noskaidrotu galvenos iemeslus, kas kavē sociālā darba attīstību. Kā vienu no iemesliem pašvaldības min nespēju nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sociālajiem darbiniekiem.

Šā gada janvārī LM anketēja pašvaldības, lai noskaidrotu to sociālo darbinieku skaitu, kas atbilst minētajiem kritērijiem. Iegūtie dati liecina, ka 67 pašvaldībās ir 165 sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem un kuri mācās vai ir ieguvuši izglītību sociālā darba jomā.

2006.gadā pašvaldībās strādāja 1704 sociālā darba speciālisti, no kuriem 510 bija sociālā darbinieka kvalifikācija, bet nepilni 30% studēja kādā no augstākās izglītības mācību iestādēm, lai iegūtu sociālā darba speciālista izglītību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par bērnu sociālās aprūpes centra “Teika” nolikumu

Bērnu sociālās aprūpes centrā “Teika” (BSAC “Teika”) turpmāk varēs aprūpēt arī bērnus ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

To paredz 19.jūnijā valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi “Bērnu sociālās aprūpes centra “Teika” nolikums”.

Pēdējos gados kopējais bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs pakāpeniski samazinās, un šogad centros brīvas ir vidēji 49 vietas. Bērnu sociālās aprūpes centrā “Teika” šā gada 1.janvārī dzīvoja 63 bērni, lai gan pakalpojumus varētu saņemt vidēji 85 bērni. Šādas neizmantotās vietas centros paaugstina izmaksas, kas nepieciešamas bērnu aprūpei.

Lai izmantotu šīs brīvās vietas, BSAC “Teika” plānots izveidot jaunu nodaļu bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem līdz 18 gadu vecumam. Tādējādi šogad centrs varētu uzņemt 20 jaunus klientus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par kārtību, kādā sasaucamas Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju sēdes

19.jūnijā Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā sasauc Valsts probācijas dienesta (VPD) konsultatīvo padomju sēdes un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VPD speciālisti.

Kā teikts jaunajos noteikumos, šādu padomju mērķis ir sekmēt un koordinēt institūciju sadarbību probācijas jomā. Padomēm būs dažādi uzdevumi – sadarbībā ar valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām jāizvērtē situācija probācijas jomā, jāsniedz viedoklis VPD par sagatavotajiem tiesību aktu projektiem, kā arī jānodrošina informatīvā saikne starp valsts iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un VPD.

Padomes sastāvu apstiprinās tieslietu ministrs.

Saskaņā ar noteikumiem padomei un teritoriālās struktūrvienības padomei būs tiesības atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām darbam nepieciešamo informāciju, pieaicināt kompetentus valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus attiecīgo jautājumu izskatīšanā, iepazīties ar dienesta un citu valsts institūciju sagatavotajiem tiesību aktu projektiem un politikas plānošanas dokumentu projektiem, kas skar probācijas jomu.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā tie aizstās Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes nolikumu.

 

TM: Par Latvijas un Somijas valdības līgumu par klasificētās informācijas aizsardzību

19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas un Somijas valdības līgumu par klasificētās informācijas aizsardzību. Tas izstrādāts Latvijas un Somijas ekspertu konsultāciju laikā 2007.gada sākumā.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, līgums noteiks aizsardzības pasākumus klasificētajai informācijai, ar kuru abas valstis apmainījušās, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, tās nodošanu, pavairošanu, tulkošanu vai iznīcināšanu. Līgumā noteiktas valstu nacionālās drošības iestādes, kas ir atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Latvijā tas būs Satversmes aizsardzības birojs.

Līgums paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas atļaujas.

Kā uzsvēruši Satversmes aizsardzības biroja speciālisti, līguma izpildei nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Ar valdības rīkojumu līgumu paredzēts uzdot parakstīt Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Somijas Republikā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

19.jūnijā Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”.

Vides ministrija izstrādājusi jaunu MK noteikumu projektu sakarā ar 2006.gada 19.decembra Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem, kas nosaka, ka šobrīd spēkā esošie MK 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” ir spēkā līdz jaunu noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz šā gada 1.jūlijam.

Izstrādātajā noteikumu projektā salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem precizētas tiesiskās normas attiecībā uz pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli formu, tā aizpildīšanu un iesniegšanu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā izdarītajiem grozījumiem.

Tāpat precizēta noteikumu 6.pielikuma “Nodokļa likmju grupām atbilstošo videi kaitīgo preču klasifikācija un tehniskais raksturojums” 2.pozīcija, kur, izmantojot kombinētās nomenklatūras preču kodus, sniegta elektrisko akumulatoru un galvanisko strāvas avotu klasifikācija un tehniskais raksturojums atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā izdarītajiem grozījumiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles kārtību

Valdība 19.jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi”, kas nosaka prasības veterināro zāļu izplatīšanai, uzglabāšanai un uzskaitei, kā arī to marķējuma un lietošanas instrukcijas sagatavošanas kārtību. Noteikumi izstrādāti, lai tiktu ieviestas vairākas direktīvas un nodrošinātu funkciju sadali starp Veselības ministriju un ZM veterināro zāļu jomā.

Normatīvajā aktā noteikta kārtība, kādā persona, kurai ir tiesības ražot veterinārās zāles, un šo zāļu lieltirgotava izplata veterinārās zāles, kā arī kārtība, kādā tās izplata komersants, kuram ir tiesības nodarboties ar veterināro zāļu mazumtirdzniecību. Tāpat noteikumi paredz veterināro zāļu marķēšanas un lietošanas instrukcijas izstrādāšanas, kā arī zāļu ievešanas un izvešanas kārtību.

Dokumenta par veterināro zāļu izplatīšanu un kontroli ieviešanas galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Realizējot normatīvajā aktā noteiktās prasības, tiks nodrošināta veterināro zāļu kvalitāte, pieprasot šo zāļu uzglabāšanu un izplatīšanu atbilstoši noteiktām prasībām, kā arī tiks nodrošināts dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu nekaitīgums, nosakot produktīviem dzīvniekiem izplatāmo veterināro zāļu uzskaites un kontroles kārtību.

Normatīvā akta prasību ieviešana veterināro zāļu izplatīšanā un kontrolē, kā arī kompetento iestāžu veiktajās pārbaudes kopumā veicinās drošas pārtikas ražošanu, dzīvnieku slimību apkarošanu un sabiedrības veselības aizsardzību.

 

ZM: Par putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas kārtību

Valdība 19.jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, kuros detalizēti skaidrotas procedūras, kas jāveic, ja tiek konstatēts slimības uzliesmojums. Dokumentā ir noteikta valsts pārvaldes iestāžu kompetence, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtība, putnu vakcinācijas, transportlīdzekļu un novietņu mazgāšanas, kā arī dezinfekcijas kārtība. Tāpat normatīvajā aktā noteikta kārtība, kādā jāveic slimības apkarošana pēc tās uzliesmojuma savvaļas putnu populācijā un savvaļas putnu medības.

 

ZM: Par koksnes ievešanu no Krievijas caur Mērsraga ostu

Valdība 19.jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka caur Mērsraga ostu varēs ievest koksni no Krievijas, lai apgādātu vietējās ražotnes ar zāģbaļķiem. Līdz ar to Mērsraga osta tiks atzīta par fitosanitārās robežkontroles punktu. Fitosanitāro robežkontroli Mērsraga ostas robežpunktā veiks Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par medību tiesību izmantošanas maksas noteikšanas kārtību

Valdība 19.jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās”. Noteikumi paredz arī konkrētus maksas atvieglojumus, jo ir noteikti medību ierobežojumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Lai attīstītu medību saimniecību un nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu, noteikumi paredz nomas maksas atvieglojumu mācību iestādēm, rīkojot medības mācību procesa īstenošanai. Atvieglojumi noteikti arī gadījumos, ja medību tiesības tiek iznomātas medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskās izpētes nolūkā.

Dokumentā noteikto prasību izpildi jānodrošina zemes tiesiskajam valdītājam, kura valdījumā atrodas valstij piekrītošās vai piederošās medību platības.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa