Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radiofonā

Intervija Latvijas Radiofonā 11.janvāra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Un pa baltajiem sniegiem ir tomēr ticis pāri un atbridis līdz šejienei arī Ministru prezidents Andris Bērziņš. Labdien!

A.Bērziņš: — Labdien!

— Jūs gan teicāt, ka jūs neredzējāt sniegu! Kā tā?

A.Bērziņš: — Redzēt jau redzēju, bet es neredzēju, ka kaut kā šausmīgi esot putinājis.

— Tā jau ir, darba ir daudz. Bet nu, faktiski, sākot interviju, paldies visiem klausītājiem, kas ir zvanījuši, un šobrīd ir atnācis viens jautājums pa internetu. Varbūt sāksim tomēr ar politisko daļu. Kā tas arī nebūtu, es skatos, šīsdienas ziņas pāršķirstot vien, atkal un atkal parādās domas — varbūt, ka "Latvijas kuģniecības" privatizācija varētu sašūpināt jūsu valdību.

A.Bērziņš: — Ziniet, es gribu teikt tā, ka, strādājot valdībā un valdības sēdēs un neklausoties uz visu to retoriku, kas ir apkārt, man nav tāds priekšstats radies. Man izskatās, ka visi koalīcijas partneri ļoti nopietni grib strādāt un ļoti, ļoti atbildīgi pilda savus pienākumus.

— Bet nu izskatās varbūt, ka viņi jums valdības sēdēs saka vienu, bet tā retorika apkārt ir cita?

A.Bērziņš: — Ziniet, jāskatās, protams — katrai retorikai ir savs iemesls, un dažkārt ir tā, ka, teiksim, varbūt, neprecīzi formulējot savu domu, viens otrs tiek pārprasts. Piemēram, es šorīt no rīta runāju ar ministru Makarovu un konkrēti tā izteikuma kontekstā, kurš pašlaik tiek tiražēts attiecībā uz finansu ministru, un Makarova kungs man teica, ka viņš nekādā gadījumā nav domājis neko tamlīdzīgu, kā pašlaik žurnālisti to traktē.

Un es lūdzu viņam, lai viņš tad publiski arī sniedz skaidrojumu par to, kā tad viņš to ir domājis. Tā ka tur iespējamiarī ļoti daudzi dažādi pārpratumi.

— Tas pārpratums tad arī vienkārši interpretācijā — vai tas ir apgalvojums vai pieļāvums?

A.Bērziņš: — Tieši tā, tieši tā! Bet es domāju, ka ministrs pats sniegs nepieciešamos paskaidrojumus, un tad jau viss būs kārtībā.

— Līdz ar to kā ar Tautas partijas aicinājumu vai prasījumu jums atlaist no amata Makarova kungu?

A.Bērziņš: — Es neesmu šādu dokumentu saņēmis, es faktiski jau esmu tik daudz mācīts, ka es neticu vairāk, ja kāds man saka, ka kāds kaut ko ir teicis. Es gaidu brīdi, kad es saņemšu oficiālu dokumentu, kuru būs parakstījušas atbildīgas amatpersonas, frakcijas, un tad mēs šo jautājumu skatīsimies.

— Bet tad nu Tautas partijai nav jēgas sūtīt.

A.Bērziņš: — Nu, es neko nevaru teikt Tautas partijas vietā. Ja jūs man prasītu, kāda ir "Latvijas ceļa" pozīcija šajā jautājumā, es jums noteikti to pateiktu.

— Un "Latvijas ceļa" pozīcija šajā jautājumā?

A.Bērziņš: — "Latvijas ceļa" pozīcija šajā jautājumā ir, ka nopietnāk, vairāk ir jāstrādā un mazāk laika ir jātērē šādām lietām.

— Līdz ar to jūs uzskatāt, ka vajadzētu šo te aizmirst?

A.Bērziņš: — Es negribētu tā teikt, neko nevajag aizmirst, bet, protams, ir jāizsakās precīzi un nevajadzētu varbūt pieļaut dažādus divdomīgus izteicienus, kurus var dažādi tulkot.

— Šobrīd pamata jebkura ministra demisijai — vai tas ir Kalvītis, Makarovs vai kāds cits — nav?

A.Bērziņš: — Es neredzu šodien tādu nepieciešamību tā rīkoties.

— Bet tajā pašā laikā ir otrs jautājums, kas ir pacelts, — tā ir "Latvijas kuģniecība". Tēvzemieši ir teikuši, ka, ja līdz 1.februārim šie te privatizācijas noteikumi netiks pārskatīti, viņi varētu pieņemt lēmumu un, iespējams, atstāt valdību.

A.Bērziņš: — Te es uzreiz gribētu teikt — es neesmu saņēmis šādu dokumentu ne no "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK partijas, ne no "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas. Tā kā šai konkrētajā gadījumā mans pamatojums visai šai lietai ir tāds, ka mēs, skatot šo jautājumu valdībā, bijām pieaicinājuši starptautiskos konsultantus, kas palīdzēja gatavot kuģniecības privatizāciju, visi jautājumi tika uzklausīti, mēs trīs nedēļas skatījām šo jautājumu, un beigās mēs šo te konceptu akceptējām vienbalsīgi, nevienam ministram neiebilstot. Tas ir tas pamatojums, uz kuru es šobrīd balstos, un es ceru, ka arī ar kuģniecību viss būs kārtībā.

— Tēvzemieši neiebilst pret to, kas ir noticis valdībā. Viņi iebilst pret "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumiem, kas, viņuprāt, ir interpretēti tomēr subjektīvi.

A.Bērziņš: — Nu, redziet, mēs esam pārbaudījuši, ka visi tie paši dokumenti, ar kuriem ir strādājusi Privatizācijas aģentūra, ir tie paši, kuri bija valdībā. Tātad jautājums ir par to, vai mēs visās reizēs vienādi traktējam tos pašus dokumentus.

— Tā kā jūs domājat, ka nekāda pamata šobrīd nav arī pārskatīt "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumus?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka šajā konkrētajā situācijā, kad 52 pretendentiem visā pasaulē ir izsūtīti jau šie te "kuģniecības" noteikumi, kad mēs aicinām viņus pieteikties, tas vienkārši nozīmētu vēl par pusgadu atlikt vispār kuģniecības privatizācijas procesu. Es domāju — tas nav lietderīgi. Ja šis process būs neveiksmīgs, skatīsim kādu citu risinājumu, aicināsim citus palīgus. Bet es gribu teikt, ka mēs starptautiski esam ieinteresēti, lai šis process noritētu, šeit ir bijusi starptautiska uzraudzība, šeit ir darīts viss, lai process būtu maksimāli caurspīdīgs, lai neviens nevarētu pārmest, ka kādam tur ir kaut kādas intereses. Pasaules bankas ekspertu uzraudzībā faktiski tas viss ir noticis, un mēs tā arī nodrošināsim, lai tas tā būtu.

— Grīnblata kungs arī šodien, tiekoties ar presi, ir paudis domu, viņš faktiski ne pirmo reizi diezgan skaidri saka, ka, viņaprāt, tur jau ir kāda konkrēti noskatīta firma, un tā varētu būt kāda Krievijas firma, kura ir apskatījusies un kura vēlas dabūt šo te "Latvijas kuģniecību", un ka kāds šobrīd arī Privatizācijas aģentūrā lobē viņu intereses. Jūs pieļaujat vai nemaz nepieļaujat tādu varbūtību?

A.Bērziņš: — Es nepieļauju, es nepieļauju šādu varbūtību.

— Ja tēvzemieši saka — tādā gadījumā mēs esam spiesti pamest valdību. Ko tas nozīmē?

A.Bērziņš: — Nu, pirmkārt, es domāju, ka tas nekad nenotiks. Man izskatās, ka tēvzemieši diez vai ir ieinteresēti gāzt nu jau trešo valdību šīs Saeimas laikā. Un es tiešām gribu teikt, ka valdībā, man izskatās, ministri strādā ļoti nopietni un atbildīgi.

— Un tomēr — vai jūs varat iztikt bez tēvzemiešiem, ja viņi aiziet?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka es nepieļauju domu, ka esošā koalīcija varētu izirt un ka būtu jāskatās pēc kaut kādām jaunām koalīcijas iespējām.

— Tas nozīmē, ka, ja gadījumā tēvzemieši aiziet, tad arī krīt valdība?

A.Bērziņš: — Es nepieļauju šādu domu, ka valdība varētu krist. Principā jau koalīcijas līgums saka, ka, vienai partijai aizejot no koalīcijas, koalīcija automātiski nekrīt. Tad vienkārši jāmeklē kaut kādi citi kompromisi vai jāmaina ministri, vai jātirgojas atkal. Es domāju, ka tēvzemieši šodien nav ieinteresēti to darīt.

— Te bija arī runa, un aģentūras citē dažus Saeimas deputātu pārstāvjus, Tautas partijas pārstāvjus, kuri saka, ka varētu meklēt kompromisu, un arī Panteļējeva kungs ir teicis, ka varētu meklēt kompromisu tomēr kuģniecības jautājumā. Tad jūs domājat, ka nav ko meklēt?

A.Bērziņš: — Protams, nekādi tur kompromisi nevar būt vienkārši tāpēc, ka visas procedūras ir iedarbinātas un šiem pretendentiem ir izsūtīti noteikumi. Mēs jau tā izskatāmies starptautiski smieklīgi ar to, ka četrus gadus neveiksmīgi pūlamies tikt uz priekšu ar šo kuģniecības jautājumu. Tagad, kad šie 52 pretendenti ir saņēmuši kuģniecības noteikumus, teikt: ziniet, atvainojiet, tie nav tie noteikumi, mēs tos atkal mainīsim — tas vienkārši izskatītos smieklīgi, neviena sevi cienoša valdība un valsts to neatļautos. Es domāju, ka Latvija šeit nevarētu būt nekāds izņēmums.

— Mēs pievēršamies arī citiem tematiem. Zviedrijas radio šodien no rīta ir ziņojis vairākkārt, ka Zviedrijas valdība ir nosūtījusi notu Ārlietu ministrijai sagrieztā kuģa lietā. Tā nav brīdinājuma nota, tā ir vienkārši nota—aicinājums Latvijas valdībai pildīt savas starptautiskās saistības, un runa ir par trīs miljonu samaksāšanu.

A.Bērziņš: — Es gribu teikt, vēlreiz uzsvērt un atgādināt, ka Latvijas valdība jebkurā gadījumā pildīs visas savas starptautiskās saistības. Un tai pašā laikā Latvijas valdība darīs pilnīgi visu, lai juridiski precīzi un korekti aizstāvētu savas intereses, izmantojot visus nepieciešamos legālos argumentus, un mēs tā arī rīkosimies.

— Zviedrijas puse ir brīdinājusi: ja līdz 15.janvārim netiks samaksāts, un tas datums, kā zināms, ir pirmdien, viņa griezīsies Eiropas Komisijā.

A.Bērziņš: — Nu, tā nav Zviedrijas puse, tas ir viens konkrēts advokāts, kurš ir atsūtījis šādu vēstuli. Tā kā arbitrāžas tiesas spriedumā ir teikts, ka šī sprieduma realizācijai jānotiek atbilstoši nacionālajai Latvijas likumdošanai, tad šiem advokātiem ir jāgriežas Latvijas tiesā, un tikai Latvijas tiesa ir tiesīga izsniegt izpildrakstu, pēc kura ir jāmaksā. Tātad šeit šīs procedūras, es vienkārši tagad vienu tādu niansi stāstu, ir jāizpilda visiem, un nevajadzētu ekonomiskus jautājumus pārvērst par politisku tirgošanās objektu. Nevajag izmantot politisku spiedienu, lai risinātu ekonomiskus jautājumus. Šis ir ekonomisks jautājums, un tieši tā arī tas ir jārisina. Bet Latvija — es vēlreiz uzsveru — pildīs visas savas starptautiskās saistības.

— Bet Latvijai šobrīd ir visas šīs te juridiskās iespējas vēl joprojām?

A.Bērziņš: — Protams, protams, un mēs izmantosim pilnīgi visas mūsu rīcībā esošās iespējas.

— Paldies visiem klausītājiem, kas ir zvanījuši! Man viena klausītāja teica, ka viņai krampji pirkstos sametušies, kamēr viņa varējusi mūs beidzot sazvanīt. Tas varbūt nav tas labākais, kādā veidā jāsazvana premjerministrs. Rakstiet vēstules, tas varētu būt mazliet mazāk sāpīgi! Bet, runājot par jautājumiem, kādus mēs esam saņēmuši šobrīd, nu, vispirms no vairākiem klausītājiem laimīgu jauno gadu jums vēlreiz!

A.Bērziņš: — Paldies, es arī visiem radioklausītājiem novēlu vēlreiz laimīgu jauno gadu! Lai jums veicas, lai prieks, laime, laba veselība, pārticība ienāk jūsu ģimenēs!

— Daļa jautājumu ir saistīti ar lietām, kas, protams, ir konkrētas ministrijas jautājumi. Mēs tātad vēlreiz atgriežamies pie Rīgas Tehniskās universitātes un Aviācijas universitātes lietām. Viena klausītāja ierosina: bet varbūt situācijā, kad, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte ir izmētāta pa visu Rīgu, kur nu kura telpa atrodas, varbūt ka tai vajadzētu pāriet uz Aviācijas universitātes telpām, kas ir visas vienkopus, kā tā notiek daudzviet pasaulē, un savukārt par šo te Tehniskās universitātes daļu tad tālāk varētu domāt — ko un kā.

A.Bērziņš: — Jā, paldies šai klausītājai par ieteikumu, bet es gribētu teikt tā, ka lielākā daļa Tehniskās universitātes ir bāzēta šodien Ķīpsalā, un tā faktiski ir tā vieta, kura pilsētas ģenerālplānā ir izvēlēta par augstskolas atrašanās vietu, un acīmredzot nebūtu prātīgi tagad visu to pārskatīt. Tā ka ļausim, lai rektori tiekas ar Finansu ministriju un Izglītības ministriju, ļausim, lai viņi saskaņo viedokļus. Katrā gadījumā visā drīzumā es gaidu, ka izglītības ministrs nāks klajā ar šī konflikta risināšanas kaut kādu priekšlikumu valdībā.

— No Jelgavas zvanīja Freimanes kundze. Mēs esam šad tad runājuši par šīm apkures lietām, un es jūtu, ka mums tāda pavisam neliela diskusija varētu tomēr izvērsties. Viņa zvanīja, protams, tā ir pašvaldības lieta, un mēs zinām, ka runa ir par apkuri, kur vasarā cilvēki maksājuši priekšapmaksu, un šobrīd, cik es saprotu, pašvaldība ziemā ir paziņojusi, ka tā to priekšapmaksu neskaitīs, viņa vienu daļu paņems vienkārši un neņems vērā, un tie, kas nav vasarā maksājuši priekšapmaksu, tie nemaksā vairāk kā tie, kas ir maksājuši šo priekšapmaksu.

A.Bērziņš: — Jautājums ir risināms ļoti konkrēti Jelgavas pašvaldībā, es neko nevaru teikt. Es tikai varu teikt to, ko es zinu, — Jelgavas pašvaldība ir ņēmusi salīdzinoši lielus kredītus un rekonstruējusi savus siltumtīklus, un pašlaik tai sakarā ar to ir zināmas finansiālas problēmas.

— Bet nu jautājums — ja patiešām izskatās, ka pašvaldība rīkojas negodīgi vai — šajā gadījumā izskatās — nelikumīgi, vai tas nozīmē, ka ir kaut kādas iespējas apstrīdēt šādas lietas?

A.Bērziņš: — Protams, protams! Ir īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Krūmiņš, kurš ir atbildīgs par pašvaldību darbību, un viņa tiesībās ir atcelt pašvaldību nelikumīgus lēmumus. Tādā gadījumā jāformulē, kurš pašvaldības pieņemtais lēmums pēc būtības ir nelikumīgs, jānosūta Krūmiņa kungam, un nedēļas laikā, iespējams pat ātrāk, šis lēmums tiek izskatīts, un tiek pieņemts konkrēts lēmums, un vēstules iesniedzējam vai prasītājam tiek atbildēts.

— Tātad no Jelgavas Freimanes kundzei acīmredzot vajadzētu griezties pie Krūmiņa kunga. Jautājums ir par citām lietām. Mēs esam runājuši par krāsainiem metāliem. Viens klausītājs zvanīja: bet kur tomēr visi bija ātrāk? Tagad, kad ir daudzi lifti izlauzti un kāpņu telpas sapostītas, kāpēc vienmēr mēs atmostamies tik vēlu?

A.Bērziņš: — Jā, nu, tā ir tāda problēma. Es arī nevaru pateikt, kāpēc tas tā ir bijis. Katrā gadījumā mana valdība pie šī jautājuma, ja jūs pareizi atceraties, ķērās, tikko šī problēma parādījās.

— Vai jūs esat drošs šobrīd, ka tā lieta darbojas?

A.Bērziņš: — Tajā operatīvajā informācijā, kuru es saņemu faktiski katru dienu par to, kas ir noticis Latvijā, es esmu priecīgs, ka šo gadījumu skaits ir samazinājies, un ir vesela virkne dienu, kad tas vispār netiek minēts kā notikums.

— Jautājums par šaujamieročiem un munīciju, pirotehniku un citām tādām lietām. Kāpēc līdz šim nav noteikts akcīzes nodoklis — es esmu saņēmis jautājumu pa e–mail no Jevgeņija Meļņa kunga. Visām lietām ir, automašīnām ir, bet ieročiem un munīcijai nav.

A.Bērziņš: — Nu, pagaidām tas nav ieskaitīts akcizēto preču grupā, un tradicionāli pasaulē arī tas nav ieskaitāms akcizēto preču grupā. Tātad grūti pateikt. Ja ir kāds konkrēts priekšlikums vai noteikta kaut kāda formula, kā to darīt, un varbūt ir pat kaut kādi aprēķini — lūdzu, es gaidu jūsu priekšlikumus, atdošu tos mūsu nodokļu speciālistiem, lai viņi skatās. Bet es domāju, ka šī procesa administrēšana droši vien izmaksās daudz dārgāk nekā ienākums no akcīzes, pat ja mēs uzliksim. Pie kam mums jāņem vērā, ka mēs esam salīdzinoši maza valsts un to ieroču arī jau mums nav tik daudz, un mums arī tie nav vajadzīgi milzīgos apmēros, lai pelnītu ar akcīzi šai precei.

— Starp citu, jā, jautājums arī bija pa telefonu: varbūt vajadzētu vispār aizliegt ieročus izmantot, jo klausītājs saka — pēdējā laikā ļoti daudz šauj.

A.Bērziņš: — Jā, nu, bija tas labais sakāmvārds, ka arī slotas kāts vienreiz gadā šauj. Un tie, kas ir varbūt dienējuši armijā, zina, cik ļoti nopietni pret šo sakāmvārdu izturas tie cilvēki, kuri ir tiešā saistībā ar ieročiem. Un, protams, ir jābūt pietiekami stingrai kontrolei, uzskaitei attiecībā uz ieroču glabāšanu. Nu, šodien likums nosaka šo kārtību. Jautājums — cik mēs paši precīzi to izpildām un ievērojam.

— No pagājušās reizes mums ir palicis jautājums par īres lietām. Jūs teicāt, ka varbūt mēs šoreiz varētu kaut ko vairāk pārrunāt. Valdība skatījusi, koalīcijas padome ir skatījusi. Būtībā es saprotu, ka arī tas ir viens no sāpīgiem jautājumiem, kura dēļ izcēlās skandāls starp Makarova kungu un finansu ministru.

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt tā, ka bija atšķirīgi viedokļi, un attiecībā uz tiem pantiem, kurus valdība pieņem Satversmes 81.panta kārtā — tas ir tad, kad valdība Saeimas brīvdienās uzņemas it kā Saeimas pienākumus, tiesības, attiecībā uz šiem te grozījumiem jeb valdības aktivitātēm ir tāda procedūra, ka, ja kaut vai viens cilvēks neatkarīgi no tā, kuru koalīciju viņš pārstāv, iebilst pret to, tad valdība šo jautājumu neskata, bet šis likums tiek nosūtīts vispārējā kārtībā Saeimai. Tā kā es zinu, ka Saeimā jau vairāk nekā pusotru gadu atbildīgā komisija deputāta Lagzdiņa vadībā strādā pie šīs te likumdošanas, kas saistīta gan ar dzīvokļu īri, gan ar denacionalizētajiem namīpašumiem, ar visu pārējo — un tur ir ļoti, ļoti daudz dažādu priekšlikumu — varbūt ir pat labi, ka visi šie priekšlikumi ir aizsūtīti Saeimai. Saeima pirmdien nāk atpakaļ no atvaļinājuma un sāk normāli strādāt. Ceturtdien būs pirmā plenārsēde, lai Saeima ļoti ātri un operatīvi tiek ar šiem jautājumiem galā, izskata šos priekšlikumus un pieņem šos likumus vēl pirms pašvaldību vēlēšanām.

— Līdz ar to valdība varētu teikt tā: nolikt šo lietu — tā ir Saeimas lieta.

A.Bērziņš: — Nē, nu valdība savu attieksmi ir paudusi, nosūtot šo likumprojektu Saeimai, un šī likumprojekta nosūtīšana Saeimai ir pieņemta kā valdības attieksme, tas nav pieņemts vienīgi 81.panta kārtībā, kas nozīmētu to, ka tūlīt pēc tam, kad es šo likumu parakstu, tas jau stājas spēkā. Tātad Saeimai būs jāizdara tās procedūras un jānobalso par šo likumu.

— Te ir daudz sāpīgu jautājumu. Mums te daudz cilvēku ir zvanījuši, jautājuši un prasījuši. Es pieļauju, ka mēs šodien nevaram visu izrunāt. Mēs jau vakar runājām ar Makarova kungu — mēs acīmredzot pēc šā likuma pieņemšanas aicināsim šeit Lagzdiņa kungu, tad lai viņš skaidro šo kārtību.

A.Bērziņš: — Tieši tā, tieši tā, tas būtu īstais cilvēks, kurš visu ļoti precīzi varētu paskaidrot!

— Seržanta kungs man zvanīja un jautāja — viņš ir barikāžu dalībnieks, viņš interesējas, ko jūs esat darījis tajā brīdī, kad bija barikādes. Vai jūs braucāt tur no Ogres vai sēdējāt mājā un domājāt, ka tikai kaut kas nesanāk.

A.Bērziņš: — Braucām, braucām! Mēs tieši sanācām visi kopā — kādi astoņi mājas vīrieši un vakarā visi pēc paziņojuma, uzaicinājuma televīzijā, pareizāk sakot, pirmajā vakarā atbraucām un šeit, Doma laukumā, piedalījāmies pirmās lielās barikāžu kaudzes būvniecībā — tas ir te, no Doma laukuma ejot uz Jēkaba ielu. Es zinu, ka mēs no kaut kādas poļu celtniecības tur apsaimniekotas mājas nesām tos lielos metāla švellerus jeb pārsedzes un krāvām lielā kaudzē. Un pēc tam bija uzaicinājums, ka maz cilvēku esot uz Dzirnavu ielas — tur pie tagadējā "Lattelekom" jeb toreiz telefonu centrāles, un tad mēs faktiski aizgājām uz turieni un visu pirmo nakti pavadījām tur. Tā ka es esmu bijis turpat, kur visi pārējie.

— Tad jau vajadzētu sev piespraust zīmīti.

A.Bērziņš: — Nu nē, nu nē! Svarīgi jau tas, ka tu zini, ko tu esi darījis un kur tu esi bijis, un svarīgi, ka tu izšķirošos brīžos, valstij izšķirošos brīžos esi bijis kopā ar visiem tiem, kas ir aktīvi un atbildīgi rīkojušies savas valsts labā, nevis sēdējuši aizkrāsnē. Neviena nozīmīte jau tev to nevar atsvērt.

— Šodien ir tā diena, mēs par to runājam tāpēc, ka pirms desmit gadiem visas lietas sākās Lietuvā, Latvijai tas vēl bija nedaudz priekšā. Lietuvieši ir izteikuši pateicību arī Latvijai par šo te atbalstu, kādu mēs esam snieguši viņiem. Jāatzīst jau laikam, ka mums arī jāsaka paldies viņiem — viņi jau īstenībā dabūja tie pirmie.

A.Bērziņš: — Jā, mēs tiešām esam saņēmuši šo te Lietuvas pateicību, un es savukārt gribētu teikt tā, ka mums tiešām ir jāizsaka liela pateicība Lietuvai par to vīrišķību un par to spēku un drosmi, ko viņa parādīja, faktiski uzņemdamās to vissmagāko un vissāpīgāko triecienu uz sevi. Ja viņi to nebūtu darījuši, tad Dievs zina, kas tanī laikā būtu noticis, teiksim, šeit, Rīgā, vai arī Tallinā, tā ka tiešām jāizsaka lietuviešiem ļoti dziļa cieņa un atzinība un jānoliec galva to kritušo cilvēku priekšā, kas tieši laikam šovakar, desmit gadus atpakaļ cieta visos šajos incidentos pie Lietuvas televīzijas un tā tālāk.

— Paldies! Paldies visiem klausītājiem, kas ir rakstījuši, zvanījuši! Rakstiet mums vēstules joprojām, zvaniet, sūtiet e—mail, mēģināsim uz jautājumiem atbildēt! Studijā bija Ministru prezidents Andris Bērziņš.

A.Bērziņš: — Uz redzēšanos!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā