Par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju ekonomikā un tirdzniecībā

Krievijai ir ne tikai jāratificē Eiropas Enerģētikas harta, bet jaunajam Partnerības un sadarbības nolīgumam jāietver noteikumi, kas Eiropas Savienībai garantētu drošu enerģijas resursu piegādi, uzsvērts 19.jūnijā pieņemtajā Eiropas Parlamenta iniciatīvas ziņojumā par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju ekonomikā un tirdzniecībā.

EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis, uzstājoties Nāciju Eiropas grupas vārdā, norādīja: “Nav šaubu, ka dalībvalstis ir ieinteresētas konstruktīvā sadarbībā ar Krieviju, tomēr joprojām Krievija izmanto tirdzniecības politikas instrumentus ārpolitikas mērķiem veidā, kas nav savietojami ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Krievijai ir jāsaprot un jānodrošina pārredzami un paredzami uzņēmējdarbības apstākļi, kas balstās uz stingrām demokrātijas vērtībām un uzticamību. Bez šādām prasībām maz cerību, ka Krievija pārtrauks Baltijas un citu reģiona valstu diskriminēšanu dzelzceļa vai koksnes eksporta tarifu jomā, zivsaimniecības, gaļas un piena produktu eksporta ierobežošanā.” Deputāts arī pievērsa uzmanību vajadzībai nekavējoties risināt problēmas, kas saistītas ar Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas infrastruktūru.

“Attiecībās ar Krieviju mēs ik pa brīdim sastopamies ar situāciju, ka zivju produkti no Baltijas vai gaļa no Polijas kļūst ļoti neveselīgi Krievijas sabiedrībai, kura dzīvo ļoti veselīgi. Tas pats attiecas uz naftas vadiem. Tie tehniski ļoti strauji nolietojas situācijās, kad Baltijas valstīs mainās naftas pārstrādes uzņēmumu īpašnieki,” debatēs teica Roberts Zīle (Nāciju Eiropas grupa), secinot, ka “PTO kontekstā ir ārkārtīgi svarīgi panākt, lai netiktu pieļauta nekāda veida diskriminācija, it īpaši tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ko Krievija joprojām vēl uzskata par savas īpašas ietekmes zonām”.

Pašreizējais partnerattiecību un sadarbības nolīgums ar Krieviju zaudēs spēku šā gada beigās, taču vienoties par jaunu dokumentu, kā bija iecerēts ES un Krievijas samitā Samārā šā gada 17.–18.maijā, neizdevās. “Pašreizējais stāvoklis, ko raksturo oficiāla nolīguma trūkums, ir nepieņemams,” norādīts 19.jūnijā pieņemtajā ziņojumā. Eiropas Parlaments tajā aicina Krieviju ratificēt Eiropas Enerģētikas hartu un pauž pārliecību, ka sarunu pusēm jāvienojas par jaunu pamatdokumentu, kas noteiktu ES un Krievijas attiecības enerģētikā. Dokumentā būtu jāiekļauj hartas elementi.

Deputāti atzīst, ka “Krievijas pievienošanās PTO ir svarīga arī Eiropas Savienībai”, vienlaikus norādot uz vairākām pretrunām, kas šīs iestāšanās kontekstā nav atrisinātas. Ziņojumā atzīts, ka “Krievija izmanto tirdzniecības politikas instrumentus ārpolitikas mērķiem veidā, kas nav savietojama ar PTO noteikumiem”, tai jārisina tādas pretrunas ar PTO prasībām kā diskriminējošie dzelzceļa pārvadājumu tarifi pret Baltijas valstīm un jāpilnveido tiesību akti attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību. Ar PTO noteikumiem nav savietojams arī divus gadus ilgstošais Polijas gaļas importa aizliegums un divējādo enerģijas resursu cenu sistēma.

Pievēršoties Krievijas attiecībām ar kaimiņvalstīm, deputāti atgādina par reģionālās sadarbības iespējām, ko sniedz Ziemeļu dimensijas programma. Ziņojumā prasīts nekavējoties uzlabot Krievijas un Latvijas robežas šķērsošanas infrastruktūru, piesaistot gan ES, gan Krievijas līdzekļus: tos ieteikts ieguldīt esošo un jaunu robežšķērsošanas punktu atvēršanai.

Eiropas Parlaments prasa sekot, lai investīciju jomā tiktu ievērots abpusēja izdevīguma princips. Dokumentā pievērsta uzmanība nesen iesniegtam likumprojektam, kas Krievijas valdībai dod iespēju noraidīt ārvalstu piedāvājumus pirkt kontrolpaketes Krievijas uzņēmumos, tādējādi aizliedzot ārvalstu kapitālam pārsniegt 49% uzņēmumos 39 stratēģiskās nozarēs. Lai uzlabotu investīciju vidi, deputāti aicina Krieviju arī aktīvāk apkarot korupciju.