Atbalsts ceļā uz Eiropas Savienību mums ir

No 24. līdz 25. novembrim Ministru prezidents uzturējās vizītē Francijā

25.11.1999., pl.18.15 Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Trešdien, 24.novembrī, Ministru prezidents Andris Šķēle Francijas darba vizītes ietvaros tikās ar Francijas premjerministru Laionelu Žospēnu. Tikšanās laikā pārrunāti Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa jautājumi. Francijas premjerministrs uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir vienots process, kurā katra kandidātvalsts jāizvērtē atsevišķi.

Ministru prezidents atbalstīja šādu viedokli, uzsverot, ka tikai individuālai pieejai jābūt pamatā katras valsts uzaicināšanai uz iestāšanās sarunām. A.Šķēle izteicās, ka šīs Saeimas laikā Latvijai būtu jāpabeidz sarunas par iestāšanos ES. Abu valstu premjerministri pārrunāja situācijas attīstību Krievijā, pieskaroties stāvoklim Čečenijā. Tika izteikta nožēla par cilvēku upuriem Čečenijā. Pārrunāti arī Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikas perspektīvie risinājumi.

Diskutējot par Latvijas Republikas bijušā īpašuma — Latvijas vēstniecības Francijā, Parīzē, risinājumiem, abi premjerministri vienojās, ka līdz šī gada beigām Francijā jārīko abu valstu darba grupu tikšanās ar mērķi izstrādāt problēmas konkrētu risinājumu un sniedzot atskaiti abu valstu valdību vadītājiem.

A.Šķēle informēja Francijas premjerministru par sabiedrības integrācijas procesu risinājumiem Latvijā un nacionālo minoritāšu stāvokli Latvijā.

Ministru prezidents tikās arī ar Francijas Eiropas lietu ministru Pjēru Moskoviči .

Tikšanās laikā pārrunātas ES paplašināšanās problēmas. Francijas Eiropas lietu ministrs atzina, ka Helsinku sanāksmes laikā visas sešas otrās grupas kandidātvalstis saņems uzaicinājumu uz iestāšanās sarunām un tālāk sarunas notiks atkarībā no katras valsts individuālajiem sasniegumiem — tiks ieviests t.s. regates princips. Tas nozīmē, ka martā varētu sākties sarunas ar kandidātvalstīm, tai skaitā ar Latviju.

Sarunās skarta arī ES institucionālo reformu gaita saistībā ar Francijas ES prezidentūras laiku — nākamā gada otrajā pusē būs jāveic liels darbs šo reformu īstenošanā.

P.Moskoviči izteicās, ka Francija ir gatava turpināt sniegt palīdzību Latvijai ES politikas veidošanā — ierēdņu apmācībā attiecībā uz ES politiku.

Tai pašā dienā Ministru prezidents tikās ar franču uzņēmuma "Thomson CSF" vadības pārstāvjiem, kuras laikā pārrunāta šī uzņēmuma palīdzība Latvijas austrumu robežas iekārtošanā, kā arī sadarbība projekta "Baltnet" ietvaros — vienotās Baltijas gaisa telpas kontroles sistēmas veidošanā.

Vakar, 25.novembrī, A.Šķēle uzstājās Francijas Starptautisko attiecību institūtā ar referātu "Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija", pēc kura notika diskusija par šo tematu.

Valdības preses departaments

Ministru prezidents Andris Šķēle pēc vizītes:

Preses konference starptautiskajā lidostā "Rīga" vakar, 25. novembrī, pulksten 18.15

— Labvakar! Pēc 1994. gada šī bija nākamā Latvijas Ministru prezidenta tikšanās ar Francijas Ministru prezidentu. Pietiekami ilgs laiks ir pagājis, un es domāju, ka daudzas lietas, kas varbūt abām pusēm bija savstarpēji palikušas nepārrunātas, tika visnotaļ ļoti rūpīgi un padziļināti izdiskutētas.

Domājot par decembra sākumu, par Helsinku sanāksmi un zinot Francijas vadošo lomu Eiropas Savienībā, es uzskatu šo Ārlietu ministrijas plānoto manu vizīti par laikā, vietā un izdevušos. Man bija tikšanās ar Francijas Eiropas lietu ministru Moskoviči kungu — cilvēku, kurš Francijas valdībā būtu jāuzskata par vienu no ļoti kompetentiem cilvēkiem, domājot par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, par ES institucionālajām reformām, un tam arī mēs galvenokārt veltījām laiku.

Jāsaka, ka patīkami bija dzirdēt, ka Latvijas valdības un Francijas valdības pozīcija attiecībā uz iespējamo Helsinku sanāksmes lēmumu un gaitu pilnībā sakrīt. Man bija patīkami dzirdēt un precīzi saprast Francijas pozīciju attiecībā uz ES institucionālajām reformām. Francija kā nākamā gada otrajā pusgadā prezidējošā valsts paredz ļoti nozīmīgi pati iesaistīties un organizēt tālāko ES pārkārtošanās procesu. Faktiski atbilde, ko sniedza gan Moskoviči kungs, gan Francijas premjers par ES pārkārtojumiem, liecina par vēlmi veidot tādu ES struktūru, kas ļautu paplašināšanas procesu atvērt visām kandidātvalstīm.

25.11.1999., pl.18.20 Foto: Māris Kaparksalējs, "LV"

Tas nozīmē, ka nav runas par kādu īslaicīgu pagaidu institucionālo pārkārtošanu, kas varbūt dotu iespēju paplašināt ES par trim, četrām vai piecām kandidātvalstīm, bet Francija pilnībā apzinās un vēlas sasniegt tādus pārkārtojumus, kas ļautu runāt jau par ES kā 25, 27, varbūt 30 valstu savienību.

Mana otra tikšanās pēc tam bija ar Francijas premjeru Žospēna kungu. Saruna plānoto 45 minūšu vietā mums izvērsās gandrīz pusotru stundu, un tas liecina par abu pušu padziļinātu interesi pārrunāt virkni jautājumu. Mēs pieskārāmies drošības jautājumiem, domājot par to, kā varētu izskatīties ES drošības modelis. Mēs pieskārāmies Latvijas attiecībām ar Krieviju. Mēs pieskārāmies Baltijas reģiona lomai nākamajā ES modelī. Mēs pārrunājām arī ļoti specifiskus un delikātus savstarpējus jautājumus, piemēram, mūsu īpašuma jautājumu Parīzē.

Pēc tam man šorīt no rīta bija lekcija Francijas Ārlietu institūtā, kurā piedalījās vairāki vēstnieki no ES valstīm, kandidātvalstīm, kā arī ārlietu eksperti. Pēc lekcijas izvērsās diezgan padziļināta diskusija par virkni jautājumu, un es domāju, ka Latvijas pozīcija ir izskaidrota pietiekami precīzi un Latvijas kā Baltijas reģiona viedoklis šobrīd daudziem Francijas diplomātiem vai ārpolitikas ekspertiem ir daudz precīzāks.

Katru reizi, kad es braucu, gadās tehniskas kļūmes. Arī šoreiz, lidojot uz Franciju, mēs ielidojām vismaz ar pāris stundu kavēšanos. Lidojot atpakaļ, kā redzat, arī esmu nokavējies. Laikam būtu jāmeklē kāds cits transporta līdzeklis. Tas man būtu viss. Paldies!

— Runājot par Latvijas vēstniecības ēku— vai Francijas pusei bija konkrēti priekšlikumi, kā šo jautājumu varētu atrisināt?

A.Šķēle:

— Situācija ap mūsu īpašumu Pronī ielā ir ļoti delikāta un nav vienkārša. Latvija vēlētos un uztur spēkā viedokli, ka savulaik, kad Latvijas vēstniecības ēka tika aizslēgta pēc Francijas valdības pieprasījuma, pēc Parīzes prefekta pieprasījuma atslēgas tika atdotas Parīzes prefektam. Un, kā es teicu Žospēna kungam, es uzskatu, ka būtu pareizi un loģiski, ja mēs šīs atslēgas saņemtu tādā pašā veidā atpakaļ. Šobrīd ierosinājums, kas visnotaļ bija mūsu uztverē pieņemams Francijas premjeram, bija vērsts uz to, lai abas puses ļoti īsā laikā vēlreiz speciālu darba grupu ietvaros pārrunātu šī neatrisinātā jautājuma iespējamo attīstības scenāriju. Un katrā gadījumā Francijas puse nenoliedza vēlmi un vajadzību atrisināt šo jautājumu. Jāsaka, kaut kādā ziņā Latvijai šis gadījums vēl arvien ir nepabeigts zināms posms pēc Otrā pasaules kara, es tā gribētu teikt. Jo visās pārējās valstīs, kur mums ir bijušas vēstniecības, mūsu īpašumi — vai tā ir Šveice, vai tā ir Amerika, mums nebija tādu problēmu, šie jautājumi visi ir atrisinājušies. Es domāju, ka Francijas premjers šo jautājumu turēs savā kontrolē un pēc kāda laika mēs varēsim Latvijas žurnālistiem sniegt kādu jaunu informāciju.

— Vai ir zināms, kad varētu būt nākamā tikšanās un saruna par šo jautājumu — vai decembrī Helsinku sanāksmes laikā? Vai šo jautājumu nevar atrisināt tādēļ, ka tajā pašlaik atrodas Krievijas institūcijas?

A.Šķēle:

— Es vienā vārdā gribētu atbildēt uz abiem jūsu jautājumiem — ar vārdu "jā"!

Drusku garāk. Tas nozīmē, ka mēs šobrīd rēķināmies, ka varbūt jau decembrī mēs varētu darba grupu ietvaros vēlreiz precizēt šo pozīciju.

Par otro jautājumu — tiešām jā, tā tas ir. Krievijas valdība lieto šīs telpas, un Francija acīmredzot — es nevaru atbildēt Francijas valdības vietā — kaut kā grib savas attiecības ar Krieviju risināt arī īpaši delikāti, ja tā varētu teikt. Toties mums it kā nevajadzētu šeit būt starpniekiem, vai mums nevajadzētu būt kaut kādā veidā cietējiem. Kā zināt, Francijā mums ir vēstniecības ēka, ko mēs iegādājāmies vēlreiz citā vietā par Latvijas valsts budžeta naudu. Bet jautājums par iepriekšējās ēkas atgūšanu vai kompensāciju šobrīd ir principiāls jautājums Latvijai — valstij, kas ir atjaunojusi savu neatkarību pēc būtības un kas vēlas vienkārši noslēgt visu, ko mums ir nodarījis savā laikā Otrais pasaules karš un pēckara posmi.

— Kā jūs prognozējat dialogu ar Latvijas izglītības un zinātnes darbiniekiem un to arodbiedrību?

A. Šķēle:

— Es saprotu, ka man rīt ir, es vēl neesmu paskatījies precīzu laiku, cikos, ieplānota tikšanās ar arodbiedrības vadību. Es gribētu teikt vēlreiz, ka šī valdība, šī koalīcija, manā uztverē, ir izdarījusi četru mēnešu periodā ļoti, ļoti daudz. Un man ir grūti iedomāties, ko vēl šobrīd, budžeta apstiprināšanas priekšvakarā, mēs varētu darīt, lai būtiski neradītu disbalansu kādai nozarei, kādām citām vajadzībām par sliktu. Es drusciņ nevaru izprast to pozīciju, kas kādreiz izskan, un rodas tāda sajūta, ka Ministru prezidents varētu būt kāds brīnumdaris vai viņa vienpersonīgs lēmums varētu kaut ko būtisku mainīt. Šie jautājumi attiecībā uz izglītības darbiniekiem ir vairākās valdības sēdēs ļoti ilgi un padziļināti izdiskutēti. Izglītības un zinātnes ministre Silva Golde ir savu viedokli, Izglītības un zinātnes ministrijas pozīciju klāstījusi neskaitāmas reizes. Šī ir vienošanās starp visiem koalīcijas partneriem, un es nedomāju, ka šobrīd ir iespējamas kādas izmaiņas. Es domāju, ka mums rītdienas saruna varētu būt vērsta uz to, lai mēs, abas puses — gan valdība, Izglītības un zinātnes ministrija, no vienas puses, gan pedagogi un arodbiedrības, no otras puses maksimāli īsā laikā, kā tas ir noteikts likumā par izglītību, sagatavotu reformu plānu, kurā viena no komponentēm ir darba algu palielināšana.

Vēlreiz varu atkārtot to, ka visas vienošanās, kādas ir slēgtas arī pirms septītās Saeimas vēlēšanām Tautas partijai, paredz šo darbu darīt 3 līdz 5 gadu laikā. Ir pagājuši četri mēneši, novērtējot šo līdzekļu papildu vajadzību, trešdaļa četru mēnešu laikā jau ir sasniegta. Bet es labprāt rīt tikšos, vēlreiz uzklausīšu viedokli, ko varbūt jaunu piedāvās arodbiedrības vadība.

— Vai vizītes laikā parādījās jauni plāni abpusējai sadarbībai ekonomikas jomā?

A.Šķēle:

— Jā, mēs pieskārāmies arī šīm lietām. Mums Latvijā ir pazīstami vairāku franču kompāniju vārdi, kā kompānija "Thomson", kas mums palīdz austrumu robežas izbūvē. Iespējams, ka šī kompānija arī piedalīsies un varēs darboties mūsu aizsardzības sistēmas sakārtošanā, jo viņi tiešām ir eksperti šajā jomā. Mēs pazīstam vārdu "Societe General", kas ir viena no lielākajām Francijas bankām un pārstāvēta Latvijā. Franči pauž interesi par tālākiem mūsu energosistēmas liberalizācijas soļiem, un iespējams, ka viņu interese būs lielāka, nekā līdz šim.

Dažos mazākos projektos Francijas kompānijas jau Latvijā piedalās, arī mūsu "Latvenergo" modernizācijas projektos, kas ir sākušies jau pirms kāda laika ar Eirobankas kredītu palīdzību. Tā ka viņi varbūt palēnām, nedaudz piesardzīgi nāk Latvijā. Varbūt kaut kas nebija arī pietiekami viņus pārliecinājis, kaut vai tīri valodas lietas. Jūs zināt, ka pirms desmit gadiem franču valodas lietojums Latvijā bija daudz, daudz zemākā pakāpē nekā šobrīd. Bet es domāju, ka apgriezieni tiek uzņemti un mēs varam rēķināties ar daudz lielāku Francijas uzņēmēju klātbūtni šeit. Un visnotaļ domāju, ka Latvijas ekonomikā Francija nav pārstāvēta ar to lomu, ar to īpatsvaru, kāds ir Francijai Eiropas Savienībā.

— Vai jūs aicināsit Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību atteikties no streika?

A.Šķēle:

— Jā, es esmu aicinājis arī agrāk, arī no šā vienas dienas streika atteikties, jo domāju, ka šajā gadījumā streiks nav tas līdzeklis, ar ko var panākt kādu risinājumu. Es gribētu teikt, ka šī valdība un koalīcija nevienu jautājumu nav atstājusi ārpus risināšanas. Un, tikai kopīgi strādājot, vienojoties, ko labāk, ko ātrāk atbilstoši Saeimas noteiktajām reformām izglītības sistēmā mēs varētu kopīgi izdarīt. Tas būtu tas, par ko mums vajadzētu runāt, par ko mums vajadzētu vienoties. Es domāju, ka tas būs pareizais ceļš — nenodarboties ar streiku organizēšanu, bet jau iesaistīties visa veida darba grupās, kuras Izglītības un zinātnes ministrija ir organizējusi vai vēl radīs, lai mēs ātrāk izpildītu Saeimas akceptēto un pieņemto likumu par izglītību.

— Vai ar Francijas politiķiem tika apspriests, kad reāli varētu sākties sarunas ar otrās grupas kandidātvalstīm?

A.Šķēle:

— Francijas pozīcija ir tāda, ka tā atturas uzsvērt vai kaut kā īpaši iezīmēt pirmās grupas un otrās grupa valstis. Tādu terminoloģiju nelietoja ne Moskoviči kungs, ne Žospēna kungs. Pārliecība ir par to, ka sarunas tiks sāktas nekavējoties pēc Helsinkiem. Cik plašas un cik apjomīgas tās būs, tas vēl ir jautājums, kas nav atbildēts. Jo tas nav atkarīgs tikai no kandidātvalstīm, mēs pilnībā saprotam, ka tas atkarīgs no pašas Eiropas Komisijas kapacitātes un spējām strādāt ar tik lielu valstu skaitu.

Man patika tas, ka Latvijas viedoklis, pie kura mēs esam vienmēr turējušies, ka jābalstās uz objektīviem kritērijiem sarunu laikā un paplašināšanās procesā, ka katrai valstij, atbilstoši tās individuālajai virzībai ir jābūt par pamatu šīs valsts tālākai iekļaušanai ES. Tas bija viedoklis, ko pilnībā uzturēja arī Francijas puse.

— Valsts civildienesta pārvaldei ir nosūtītas četras vēstules ar ierosinājumu pārbaudīt ierēdņu dienesta automobiļu atbilstību. Vai jūs atklāsit šo četru ierēdņu vārdus?

A.Šķēle:

— Domāju, ka tur ir vairākas vēstules. Es, aizbraucot komandējumā uz Franciju, parakstīju virkni vēstuļu. Bet tās bija dažādiem adresātiem, tajā skaitā daļa vēstuļu bija adresētas arī Valsts civildienesta pārvaldei. Es domāju, ka rīt pēcpusdienā jūs varētu šo ierēdņu vārdus, par kuriem esmu lūdzis Civildienesta pārvaldi izvērtēt atbilstošo lietu, uzzināt manā birojā. Man jāsaka, ka viss, kas saistīts ar dienesta mašīnām, ar pirkumiem, šo mašīnu aprīkošanu, šobrīd vairāk izskatās kā vēlme dažādi mēģināt interpretēt un tēlot, ka viņi nav sapratuši, kas īstenībā bijis domāts ar 1997. gada un vēlākiem valdības lēmumiem. Domāju, ka Valsts civildienesta pārvalde izvērtēs un pieņems attiecīgos mērus.

— Kuras ir tās citas institūcijas?

A.Šķēle:

— Ir tādas institūcijas ārpus civildienesta, un līdz ar to ministriem, kuru pārraudzībā vai pakļautībā ir iestādes, ir jāpieņem šie lēmumi. Kā arī, ja ir ministrijas iekšienē tāda struktūra, tad jāpieņem valsts sekretāriem lēmums, kā viņi uzskata — vai mans viedoklis ir pareizs vai varbūt kaut kādā veidā ir jāprecizē viņu pakļauto cilvēku viedoklis un jānovērš šādas nevajadzīgas izšķērdības.

— Ar kādu transporta līdzekli jūs nākamreiz dosities komandējumā?

A.Šķēle:

— Jūs jokojat, un es pats pajokoju, bet tā tas ir. Braucot uz Stambulu, man nācās palikt pa nakti Frankfurtē, jo viss tur nojuka un nobruka. Valsts sekretāram, kas pavadīja mani, pilnībā pazuda bagāža ceļā uz turieni un atradās Stambulā, kad lidojām atpakaļ. Tad mēs nodevām abi divi kopā bagāžu un mums abiem pazuda, lidojot atpakaļ. Tagad tas pats — lidojot uz Franciju, Kopenhāgenā atkal bija divu stundu kavēšanās. Lidojot atpakaļ, iznāca pusstundas kavēšanās. Es neesmu māņticīgs, bet kaut kas nav labi.

— Uz kurieni paredzēts jūsu nākamais komandējums? Vai uz Helsinkiem?

A.Šķēle:

— Nu, uz turieni varētu braukt ar prāmi, teiksim. Domāju, ka tā varētu būt pareizā izvēle un es tiešām varētu doties turp ar prāmi.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā