Precizēts 03.07.2007., Latvijas Vēstnesis Nr.105 (3681)

Grāmatvedības padomes lēmums

Rīgā 2007.gada 20.jūnijā (prot. Nr.4)

Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.9 “Ieguldījuma īpašumi” pieņemšanu

 

Pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību” 15.² pantu un Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.500 “Grāmatvedības padomes nolikums” 4.5. un 4.7.apakš­punktu,

Grāmatvedības padome nolemj:

1. Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr.9 “Ieguldījuma īpašumi” (pielikums).

2. Noteikt, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr.9 “Ieguldījuma īpašumi” stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ir piemērojams saskaņā ar Gada pārskatu likuma sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar Konsolidēto gada pārskatu likuma sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2008.gadā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

 

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.9 “Ieguldījuma īpašumi”

Pieņemts ar Grāmatvedības padomes

2007.gada 20.jūnija lēmumu (prot. Nr.4, 2.p.)

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.9 “Ieguldījuma īpašumi” (turpmāk – standarts) nosaka ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites metodes un ar to saistītās informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos.

2. Standarts attiecas uz atbilstoši Gada pārskatu likumam sagatavotu atsevišķas sabiedrības finanšu pārskatu un atbilstoši Konsolidēto gada pārskatu likumam sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu.

3. Standarts attiecas uz visiem ieguldījuma īpašumiem, arī zemes gabaliem, ēkām, būvēm vai šo objektu daļām, kurus nomnieks tur saskaņā ar finanšu nomu un uzskaita kā ieguldījuma īpašumu vai kuru iznomātājs nodevis operatīvajā nomā un uzskaita kā ieguldījuma īpašumu. Šis standarts neapskata jautājumus attiecībā uz nomas darījumu uzskaiti, tajā skaitā:

3.1. nomas klasifikāciju par finanšu nomu vai operatīvo nomu;

3.2. neto ieguldījuma nomā novērtēšanu un uzrādīšanu iznomātāja finanšu pārskatos;

3.3. pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumu uzskaiti;

3.4. informācijas atklāšanu par finanšu nomu un operatīvo nomu.

4. Standartā lietotie termini:

4.1. iegādes vērtība – samaksātā naudas vai tās ekvivalentu summa vai aktīva iegādei izlietotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts;

4.2. ieguldījuma īpašumi – zemes gabali, ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastās saimnieciskās darbības gaitā;

4.3. pašu sabiedrībā izmantots īpašums – īpašums, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai administratīvā nolūkā.

II. Ieguldījuma īpašumu pazīmes

5. Ieguldījuma īpašumu tur nomas maksas nopelnīšanai vai kapitāla vērtības palielināšanai vai abos nolūkos. Tādēļ ieguldījuma īpašums rada naudas plūsmas neatkarīgi no citiem sabiedrības turētiem aktīviem. Tas ieguldījuma īpašumu atšķir no pašu sabiedrībā izmantota īpašuma. Preču ražošana, pakalpojumu sniegšana vai īpašuma izmantošana administratīvā nolūkā rada naudas plūsmas, kas attiecināmas ne tikai uz īpašumu, bet arī uz citiem aktīviem, kurus lieto ražošanas vai piegādes procesā.

6. Ieguldījuma īpašums ir, piemēram:

6.1. zeme, kuru tur ilgtermiņa kapitāla vērtības palielināšanai, nevis īstermiņa pārdošanai parastā saimnieciskās darbības gaitā;

6.2. zeme, kuru tur pašlaik nenoteiktai turpmākai lietošanai, ja sabiedrība nav noteikusi, ka tā lietos zemi kā pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu vai turēs to pārdošanai parastās saimnieciskās darbības gaitā (tiek uzskatīts, ka zemi tur kapitāla vērtības palielināšanai);

6.3. ēka, vai tās daļa, kuru sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu un kuru tā kā iznomātājs iznomā saskaņā ar vienu vai vairākām operatīvajām nomām;

6.4. ēka, kuru neizmanto, bet tur iznomāšanai saskaņā ar vienu vai vairākām operatīvajām nomām.

7. Īpašums, kas nav ieguldījuma īpašums, ir, piemēram:

7.1. īpašums, kas paredzēts pārdošanai parastās saimnieciskās darbības vai šādas pārdošanas nolūkos veiktās būvniecības vai attīstības ietvaros, piemēram, īpašums, kas tiek iegādāts tikai un vienīgi ar nolūku tuvākā nākotnē to pārdot vai arī ir paredzēts uzlabošanai un atkārtotai pārdošanai, kā arī pārdošanai turēts ilgtermiņa ieguldījums;

7.2. īpašums, kura būvniecība vai uzlabošana tiek veikta citu sabiedrību vai fizisko personu uzdevumā;

7.3. pašu sabiedrībā izmantots īpašums, arī īpašums, kuru nākotnē paredzēts izmantot kā pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu, īpašums, kuru izmanto darbinieki (neatkarīgi no tā, vai darbinieki maksā nomas maksu pēc tirgus likmēm vai ne) un pašu sabiedrībā izmantots īpašums, kuru paredzēts atsavināt;

7.4. īpašums, kuru būvē vai pārveido turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.7 “Pamatlīdzekļi” attiecas uz šo īpašumu, kamēr nav pabeigta tā būvniecība vai pilnveidošana. Kad īpašums kļūst par ieguldījuma īpašumu, uz to attiecas šis standarts. Šis standarts attiecas arī uz esošo ieguldījuma īpašumu laikā, kamēr to pārveido vai uzlabo, lai pēc tam turpinātu izmantot kā ieguldījuma īpašumu (42.punkts);

7.5. citai sabiedrībai finanšu nomas līguma ietvaros iznomāts īpašums.

8. Īpašums var ietvert daļu, kuru izmanto nomas maksas nopelnīšanai vai kapitāla vērtības palielināšanai, un daļu, kuru izmanto preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai administratīvā nolūkā. Ja šīs daļas ir iespējams pārdot atsevišķi (vai iznomāt atsevišķi saskaņā ar finanšu nomu), sabiedrība uzskaita šīs daļas atsevišķi. Ja daļas nav iespējams pārdot atsevišķi, īpašums ir ieguldījuma īpašums tikai tad, ja nenozīmīga tā daļa tiek izmantota preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai administratīvā nolūkā.

9. Ja sabiedrība sniedz papildpakalpojumus tās īpašuma izmantotājiem un šie papildpakalpojumi veido samērā nenozīmīgu daļu no kopējās vienošanās, sabiedrība uzskata šo īpašumu par ieguldījuma īpašumu. Piemēram, ja biroja ēkas īpašnieks sniedz apsardzes un uzturēšanas pakalpojumus nomniekiem, kuri lieto ēku.

10. Atsevišķos gadījumos būtisks ir sniegto pakalpojumu veids, piemēram, ja sabiedrībai pieder viesnīca un tā to pārvalda, viesiem sniegtie pakalpojumi ir nozīmīga daļa no kopējās vienošanās. Tādēļ īpašnieka pārvaldīta viesnīca ir pašu sabiedrībā izmantots īpašums, nevis ieguldījuma īpašums.

11. Lai noteiktu, vai īpašums ir ieguldījuma īpašums, sabiedrība, ievērojot ieguldījuma īpašuma definīciju un šā standarta 5. – 10. punktu, izstrādā kritēriju kopumu. Gadījumos, kuros klasifikācija ir grūti nosakāma, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā atklāj šos kritērijus saskaņā ar šā standarta 55.2.apakšpunkta prasībām.

12. Ja sabiedrībai pieder īpašums, kas ir iznomāts un kuru lieto tās mātes sabiedrība vai kāda cita meitassabiedrība, īpašumu neuzskata par ieguldījuma īpašumu konsolidētajos finanšu pārskatos. Tomēr, no īpašnieka sabiedrības viedokļa, īpašums ir ieguldījuma īpašums, ja tas atbilst 4.2.apakš­punktā sniegtajai definīcijai. Tādēļ iznomātājs atsevišķajos finanšu pārskatos īpašumu uzskaita kā ieguldījuma īpašumu.

III. Ieguldījuma īpašumu atzīšana

13. Ieguldījuma īpašumus atzīst par aktīvu, ja:

13.1. ir ticams, ka nākotnē sabiedrībā ieplūdīs ar ieguldījuma īpašumu saistītie saimnieciskie labumi;

13.2. tā izmaksas var ticami novērtēt.

14. Sabiedrība novērtē ieguldījuma īpašumu atbilstoši tā vērtībai iegādes vai izveidošanas brīdī. Šī vērtība ietver izmaksas, kas bijušas nepieciešamas ieguldījuma īpašuma iegādei vai izveidei, kā arī izmaksas, kas veiktas vēlākos periodos, lai papildinātu ieguldījuma īpašumu vai īstenotu atsevišķu šā ieguldījuma īpašuma daļu nomaiņu.

15. Ieguldījuma īpašuma vērtībā neiekļauj uzturēšanas izmaksas (piemēram, darbaspēka vai materiālu izmaksas). Šīs izmaksas ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata periodā, kurā šīs izmaksas radušās.

16. Sabiedrība var īstenot atsevišķas ieguldījuma īpašuma daļas nomaiņu (piemēram, nomainīt ēkas jumtu vai starpsienu). Ja šajā nomaiņā iegūtā ieguldījuma īpašuma jaunā daļa atbilst šā standarta 13.punktā minētajiem atzīšanas kritērijiem, sabiedrība šo jauno daļu atzīst, pievienojot attiecīgā ieguldījuma īpašuma vērtībai šīs jaunās daļas iegādes vērtību. Savukārt ieguldījuma īpašuma nomainīto daļu izslēdz no ieguldījuma īpašuma vērtības šīs nomainītās daļas bilances vērtībā.

IV. Novērtēšana atzīšanas brīdī

17. Ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaitē iekļauj iegādes vērtībā. Ieguldījuma īpašuma iegādes vērtība ir šā īpašuma iegādes izmaksas vai izveidošanas pašizmaksa.

18. Ieguldījuma īpašuma iegādes izmaksās iekļauj pirkšanas cenu un tieši attiecināmās izmaksas (piemēram, maksa par juridiskiem pakalpojumiem un valsts nodevas).

19. Pašradīta ieguldījuma īpašuma iegādes vērtība ir tā izveidošanas pašizmaksa datumā, kad pabeigta tā būvniecība vai izveide. Līdz šim datumam sabiedrība piemēro Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi”. Datumā, kad īpašums kļūst par ieguldījuma īpašumu, tam piemēro šā standarta nosacījumus (41.5.apakš­punkts un 47. punkts).

20. Ieguldījuma īpašuma sākotnējā vērtībā neietver:

20.1. darbības uzsākšanas izmaksas, ja vien tās nav nepieciešamas, lai īpašumu sagatavotu tādā kvalitātē, ka to varētu izmantot vadības noteiktajiem mērķiem;

20.2. darbības izmaksas, kas radušās līdz brīdim, kad ieguldījuma īpašums sasniedz plānoto lietošanas apjomu;

20.3. īpašuma būvniecībā vai pārveidošanā radušos būtisku nelietderīgi izlietota materiāla, darba vai citu resursu apjoma vērtību.

21. Starpību starp ieguldījuma īpašuma cenu iegādes brīdī un maksājumu kopējo summu atzīst par procentu izdevumiem un iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā kredīta periodā.

22. Finanšu nomā nomāta ieguldījuma īpašuma, kas klasificēts kā ieguldījuma īpašums, sākotnējās izmaksas uzskaita saskaņā ar finanšu nomas uzskaites prasībām.

23. Ja ieguldījuma īpašums iegūts apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai monetāru un nemonetāru aktīvu kombināciju, iegādes izmaksas novērtē pēc apmaiņā nodotā aktīva vai aktīvu kombinācijas patiesās vērtības.

V. Novērtēšana pēc atzīšanas

24. Sabiedrība pēc sākotnējās atzīšanas novērtē ieguldījuma īpašumus atbilstoši Gada pārskatu likuma nosacījumiem un piemēro Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi”. Sabiedrība var izvēlēties novērtēt ieguldījuma īpašumus, pamatojoties uz patieso vērtību (turpmāk – patiesās vērtības modelis).

25. Ieguldījuma īpašumus pēc to sākotnējās uzskaites izmaksās atļauts novērtēt patiesajā vērtībā, ja tiek ievēroti Gada pārskatu likuma 55.⁵ panta pirmās daļas nosacījumi.

26. Pēc sākotnējās atzīšanas sabiedrība, kas izvēlas patiesās vērtības modeli, visus ieguldījuma īpašumus novērtē patiesajā vērtībā, izņemot 38. punktā minētos gadījumus.

27. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības izmaiņām, iekļauj pelņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tie radušies.

28. Patiesajā vērtībā neiekļauj īpašu noteikumu vai apstākļu ietekmi uz noteiktu darījumu, piemēram, netipisks finansējums, vienošanās par pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā, speciālas atlīdzības vai koncesijas, kuras piešķir kāds, kas saistīts ar pārdošanu.

29. Sabiedrība nosaka patieso vērtību, neatskaitot darījuma izmaksas, kuras sabiedrībai var rasties, īpašumu pārdodot vai citādi atsavinot.

30. Ieguldījuma īpašuma patieso vērtību atspoguļo pēc tirgus stāvokļa bilances datumā.

31. Finanšu nomā nomāta ieguldījuma īpašuma vai tā daļas izmaksu sākotnējās atzīšanas pamats ir noteikts 22.punktā, savukārt 26.punktā tiek prasīta finanšu nomā nomāta ieguldījuma īpašuma vai tā daļas pārvērtēšana, ja nepieciešams, to patiesajā vērtībā. Nomas darījumā, kas noslēgts pēc tirgus vērtības, finanšu nomā nomāta ieguldījuma īpašuma vai tā daļas patiesajai vērtībai iegādes brīdī, no kuras atskaitīti visi paredzamie nomas maksājumi, arī tie, kas saistīti ar atzītiem saistību posteņiem, ir jābūt vienādai ar nulli. Šāda patiesā vērtība nemainās neatkarīgi no tā, vai uzskaites nolūkos nomātie aktīvi un nomas saistības ir atzīti pēc patiesās vērtības vai minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības. Tādējādi finanšu nomā nomāta ieguldījuma īpašuma pārvērtēšana no izmaksu vērtības saskaņā ar 22.punktu uz patieso vērtību saskaņā ar 26.punktu nedrīkst radīt nekādu sākotnējo peļņu vai zaudējumus, izņemot gadījumus, ja patiesā vērtība tiek noteikta pēc sākotnējās atzīšanas.

32. Precīzāko informāciju ieguldījumu īpašuma novērtēšanai patiesajā vērtībā sniedz faktiskās aktīvā tirgus cenas par līdzīgiem ieguldījuma īpašuma objektiem tajā pašā atrašanās vietā vai stāvoklī vai saskaņā ar līdzīgiem nomas vai citiem līgumiem. Lai noteiktu ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, sabiedrība identificē atšķirības starp īpašuma veidu, atrašanās vietu vai stāvokli vai starp nomas vai citu līgumu noteikumiem saistībā ar īpašumu un ietver to patiesās vērtības aprēķinā.

33. Ja saskaņā ar šā standarta 32.punktā minēto nonāk pie dažādiem secinājumiem par ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, sabiedrība apsver šo atšķirību iemeslus, lai iegūtu visticamāko patiesās vērtības aplēsi samērā šaurā pamatotu patiesās vērtības aplēšu diapazonā.

34. Patiesā vērtība neatspoguļo nevienu no šādiem faktoriem, ja vien tie nav vispārīgi pieejami informētiem, ieinteresētiem pircējiem un pārdevējiem:

34.1. papildu vērtību, kas iegūta no īpašumu kopuma izveides dažādās atrašanās vietās;

34.2. papildu vērtību, kas rodas, kopīgi izmantojot ieguldījuma īpašumu un citus aktīvus;

34.3. juridiskas tiesības vai juridiskus ierobežojumus, kas raksturīgi tikai pašreizējam īpašniekam;

34.4. noteiktam īpašniekam piederošo īpašumu ietekmi uz nodokļu saistībām.

35. Nosakot ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, sabiedrība neveic divkāršas aktīvu un saistību uzskaites, kas bilancē uzrādīti kā atsevišķi aktīvi vai saistības. Piemēram:

35.1. iekārtas, tādas kā lifti vai gaisa kondicionēšanas iekārtas, bieži ir ēkas neatņemama sastāvdaļa un parasti tiek iekļauti ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā, nevis atzīti kā atsevišķi pamatlīdzekļi;

35.2. ja tiek iznomāts mēbelēts birojs, biroja patiesā vērtība parasti ietver mēbeļu patieso vērtību, jo nomas ienākumi attiecas uz mēbelēto biroju. Ja mēbeles tiek iekļautas ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā, sabiedrība neatzīst šīs mēbeles par atsevišķu aktīvu;

35.3. ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā netiek iekļauti nākamo periodu vai uzkrātie operatīvās nomas ienākumi, jo sabiedrība tos atzīst par atsevišķām saistībām vai aktīvu.

36. Ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība neatspoguļo turpmākos kapitāla izdevumus, kas uzlabos vai pilnveidos īpašumu, un neatspoguļo attiecīgos nākotnes labumus no šiem turpmākajiem izdevumiem.

37. Atsevišķos gadījumos sabiedrība paredz, ka tās maksājumu pašreizējā vērtība par ieguldījuma īpašumu, kas nav maksājumi par atzītām finanšu saistībām, pārsniegs attiecīgo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību. Lai noteiktu, vai saistības ir atzīstamas un kā tās novērtēt, sabiedrība piemēro Latvijas grāmatvedības standartu Nr.8 “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

38. Pastāv pamatots pieņēmums, ka sabiedrība varēs ticami noteikt ieguldījuma īpašuma patieso vērtību. Tomēr izņēmuma gadījumos sabiedrība ilgstoši nevarēs ticami noteikt ieguldījuma īpašuma patieso vērtību. Tas ir tikai tad, ja salīdzināmi tirgus darījumi ir reti un nav pieejamas cenas aktīvajā tirgū par līdzīgiem ieguldījuma īpašuma objektiem līdzīgā atrašanās vietā vai stāvoklī vai saskaņā ar līdzīgiem nomas vai citiem līgumiem, ja tādi noslēgti, un nav pieejams sertificēta īpašuma vērtētāja patiesās vērtības novērtējums. Šādos gadījumos sabiedrība šo ieguldījuma īpašumu vērtē, piemērojot iegādes izmaksu metodi, kas paredzēta Latvijas grāmatvedības standartā Nr.7 “Pamatlīdzekļi”. Ir jāpieņem, ka ieguldījuma īpašuma neamortizējamās daļas vērtība ir vienāda ar nulli. Sabiedrība Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi” piemēro līdz ieguldījuma īpašuma pārdošanas brīdim.

39. Ja sabiedrība izvēlējusies patiesās vērtības modeli, izņēmuma gadījumos, kad sabiedrība šā standarta 38.punktā minētā iemesla dēļ ir spiesta novērtēt ieguldījuma īpašumu, piemērojot Latvijas grāmatvedības standartā Nr.7 “Pamatlīdzekļi” doto izmaksu metodi, sabiedrība novērtē visu savu pārējo ieguldījuma īpašumu patiesajā vērtībā.

40. Ja sabiedrība iepriekš ir novērtējusi ieguldījuma īpašumu patiesajā vērtībā, sabiedrība turpina novērtēt īpašumu patiesajā vērtībā līdz tā atsavināšanai vai kamēr īpašums kļūst par pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu, vai sabiedrība sāk veidot īpašumu turpmākai pārdošanai parastās saimnieciskās darbības gaitā pat tad, ja salīdzināmu tirgus darījumu kļūst mazāk vai tirgus cenas nav pastāvīgi pieejamas. Šādos gadījumos patieso vērtību nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

VI. Pārklasifikācija

41. Pārklasifikāciju uz ieguldījuma īpašuma posteni vai no tā veic tikai tad, ja notiek īpašuma lietošanas veida maiņa, kuru pierāda, ja:

41.1. īpašnieks pats sāk izmantot īpašumu – īpašumu pārklasificē no ieguldījuma īpašuma uz pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu;

41.2. sākta īpašuma pilnveidošana pārdošanas nolūkā – īpašumu pārklasificē no ieguldījuma īpašuma uz krājumiem;

41.3. īpašnieks pārstāj izmantot īpašumu – īpašumu pārklasificē no pašu sabiedrībā izmantota īpašuma uz ieguldījuma īpašumu;

41.4. īpašumu iznomā saskaņā ar operatīvās nomas noteikumiem trešajai pusei – īpašumu pārklasificē no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu;

41.5. īpašumā pabeigti celtniecības vai pilnveidošanas darbi – īpašumu pārklasificē no īpašuma celtniecības vai pilnveidošanas procesā uz ieguldījuma īpašumu (Latvijas grāmatvedības standarts Nr.7 “Pamatlīdzekļi”) .

42. 41.2.apakšpunktā noteiktajā gadījumā pārklasificē īpašumu no ieguldījuma īpašuma uz krājumiem tikai tad, ja notiek īpašuma lietošanas maiņa, ko pierāda pilnveidošanas uzsākšana pārdošanas nolūkā. Ja sabiedrība izlemj atsavināt ieguldījuma īpašumu bez pilnveidošanas, sabiedrība turpina uzskatīt īpašumu par ieguldījuma īpašumu, kamēr tā atzīšana tiek pārtraukta, tas tiek izslēgts no bilances, un neuzskata to par krājumu posteni. Ja sabiedrība sāk pārveidot esošo ieguldījuma īpašumu pastāvīgai turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu, tas paliek ieguldījuma īpašums un netiek pārklasificēts par pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu pārveidošanas laikā.

43. Ja sabiedrība ieguldījuma īpašuma novērtēšanai piemēro iegādes izmaksu metodi, tad atzīšanas un novērtēšanas jautājumi aplūkoti 44. – 47.punktā.

44. Ja ieguldījuma īpašumu pārklasificē no ieguldījuma īpašuma, kas uzrādīts patiesajā vērtībā, uz pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu vai krājumiem, tad par īpašuma sākotnējām izmaksām turpmākai grāmatošanai pieņem tā patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā. Ja ieguldījuma īpašuma vērtība ietver ne tikai nekustamā īpašuma, bet arī mēbeļu vai cita aprīkojuma vērtību, patieso vērtību nosaka un pārklasificēšanu veic katram pārklasificējamā ieguldījuma īpašuma komponentam atsevišķi.

45. Līdz datumam, kad pašu sabiedrībā izmantots īpašums kļūst par ieguldījuma īpašumu, kas tiek uzrādīts patiesajā vērtībā, sabiedrība turpina nolietot īpašumu un atzīt radušos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Sabiedrība uzrāda jebkuru starpību šajā datumā starp īpašuma bilances vērtību un tā patieso vērtību un uzskaita šo starpību tāpat, kā uzskaita pārvērtēšanu saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr.7 “Pamatlīdzekļi” 41. un 42.punktu.

46. Pārklasifikācijai no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, starpību starp ieguldījuma īpašuma patieso vērtību šajā datumā un tā iepriekšējo bilances vērtību atzīst perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

47. Ja sabiedrība pabeidz pašradīta ieguldījuma īpašuma, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, celtniecību vai uzlabošanu, starpību starp ieguldījuma īpašuma patieso vērtību šajā datumā un tā iepriekšējo bilances vērtību atzīst perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

VII. Atsavināšana

48. Ieguldījuma īpašuma atzīšanu pārtrauc (to izslēdz no bilances) tad, ja to atsavina vai pavisam izņem no lietošanas un no tā atsavināšanas nākotnē nav gaidāms saimniecisks labums.

49. Ieguldījuma īpašuma atsavināšana notiek ar pārdošanu vai finanšu nomas līguma noslēgšanu. Izņemot gadījumus, ja atsavināšana notiek saskaņā ar finanšu nomas līguma noslēgšanu un pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā. Sabiedrība, nosakot ieguldījuma īpašuma atsavināšanas datumu, piemēro Latvijas grāmatvedības standarta Nr.6 “Ieņēmumi” kritērijus preču pārdošanas ieņēmumu atzīšanai.

50. Ja sabiedrība aktīva bilances vērtībā atzīst ieguldījuma īpašuma daļas aizvietošanas izmaksas, tad tā beidz atzīt aizvietotās daļas bilances vērtību. Attiecībā uz ieguldījuma īpašumu, kuru uzskaita, piemērojot Gada pārskatu likuma nosacījumus un Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi”, aizvietotā daļa var arī nebūt tā daļa, kuras nolietojums tika uzskaitīts atsevišķi. Ja sabiedrībai nav iespējams noteikt aizvietotās daļas bilances vērtību, tā var izmantot aizvietošanas izmaksas kā norādi uz tām aizvietotās daļas izmaksām, kas bija spēkā tās iegādes vai izveides laikā. Attiecībā uz ieguldījuma īpašumu, kuru uzskaita, piemērojot patiesās vērtības modeli, jau nosakot ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, ņem vērā, ka aizvietojamā daļa ir zaudējusi savu vērtību. Ja nav iespējams noteikt, cik lielā mērā aizvietojamās daļas patiesā vērtība ir jāsamazina, aktīva bilances vērtībā var iekļaut aizvietojamās daļas izmaksu vērtību, bet pēc tam pārvērtēt patieso vērtību, kā prasīts attiecībā uz tām ieguldījuma īpašumu iegādēm, kas neietver to daļu aizvietošanu.

51. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no ieguldījuma īpašuma norakstīšanas vai atsavināšanas, nosaka kā starpību starp neto atsavināšanas ieņēmumiem un aktīva bilances vērtību un atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā peļņu vai zaudējumus ieguldījuma īpašuma atsavināšanas vai likvidācijas periodā, ja vien par pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā citādi nenosaka citi Latvijas grāmatvedības standarti.

52. Atlīdzību, kas saņemama, atsavinot ieguldījuma īpašumu, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā. Ja maksājumu par ieguldījuma īpašumu atliek, saņemto atlīdzību sākotnēji atzīst naudā izteiktas cenas ekvivalentā. Starpību starp nominālo atlīdzības summu un naudā izteiktas cenas ekvivalentu atzīst kā procentu ieņēmumus saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.6 “Ieņēmumi”, piemērojot faktiskās procentu likmes.

53. Kompensāciju par ieguldījuma īpašumu, kuram samazinājusies vērtība, zaudētu vai atdotu ieguldījuma īpašumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad kompensācija ir saņemta.

54. Ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanās vai zaudējumi, attiecīgie prasījumi vai kompensācijas maksājumi no trešajām personām un aizstājamo aktīvu pirkšana vai būvniecība ir atsevišķi saimnieciski notikumi, kurus uzskaita atsevišķi.

VIII. Informācijas uzrādīšana un atklāšana

55. Finanšu pārskata pielikumā sabiedrība papildus Gada pārskatu likumā un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteiktajai informācijai par ieguldījuma īpašumiem sniedz šādu informāciju:

55.1. vai tā piemēro patiesās vērtības modeli vai Gada pārskatu likuma nosacījumus un Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi”;

55.2. ja klasifikācija ir sarežģīta (11.punkts), tad uzrāda kritērijus, kurus sabiedrība izmanto, lai atšķirtu ieguldījuma īpašumu no pašu sabiedrībā izmantota īpašuma un no īpašuma, kuru tur pārdošanai parastās saimnieciskās darbības gaitā;

55.3. vai ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība (kādā tā novērtēta vai uzrādīta finanšu pārskatos) pamatojas uz aktīvā tirgus faktiskajām cenām vai to ir noteicis sertificēts īpašuma vērtētājs;

55.4. šādas peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītās summas:

55.4.1. nomas ienākumi no ieguldījuma īpašuma;

55.4.2. tiešie pamatdarbības izdevumi, tajā skaitā ieguldījuma īpašuma remonts un uzturēšana, ja šis ieguldījuma īpašums veido nomas ienākumus attiecīgajā periodā;

55.4.3. tiešie pamatdarbības izdevumi, tajā skaitā ieguldījuma īpašuma remonts un uzturēšana, ja šis ieguldījuma īpašums neveido nomas ienākumus attiecīgajā periodā;

55.5. ierobežojumu esamība un apmēri attiecībā uz ieguldījuma īpašuma pārdošanu vai atsavināšanas ienākumu un ieņēmumu pārskaitīšanu;

55.6. būtiski līguma pienākumi iegādāties, būvēt vai izveidot ieguldījuma īpašumu vai par remontu, uzturēšanu vai uzlabošanu.

56. Papildus 55.punktā noteiktajai informācijai sabiedrība, kas piemēro patiesās vērtības modeli, atklāj arī ieguldījuma īpašuma bilances vērtības perioda sākumā un beigās, norādot:

56.1. iegādes, atsevišķi atklājot jaunu īpašumu iegādi, un tās vērtības izmaiņas, kas radušās aktīva bilances vērtībā atzīto turpmāko izdevumu dēļ;

56.2. iegādes, kas radušās uzņēmējdarbības apvienošanas dēļ;

56.3. atsavināšanu;

56.4. neto peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības korekcijām;

56.5. nodošanu uz un no krājumiem un pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu;

56.6. citas izmaiņas.

57. Izņēmuma gadījumos, kuri ir minēti šā standarta 38.punktā, sabiedrība ieguldījuma īpašumu vērtē, piemērojot Latvijas grāmatvedības standartā Nr.7 “Pamatlīdzekļi” minēto izmaksu modeli, un pamatlīdzekļu kustības pārskatā, kuru pieprasa 56.punkta nosacījumi, ar šo ieguldījuma īpašumu saistītās summas uzrāda atsevišķi no summām, kas saistītas ar pārējiem ieguldījuma īpašuma posteņiem. Papildus sabiedrība atklāj šādu informāciju:

57.1. ieguldījuma īpašuma aprakstu;

57.2. paskaidrojumu, kādēļ nav iespējams ticami noteikt patieso vērtību;

57.3. ja iespējams, aplēšu diapazonu, kura ietvaros visticamāk atrodas patiesā vērtība:

57.4. atsavinot ieguldījuma īpašumu, kas nav uzrādīts patiesajā vērtībā:

57.4.1. faktu, ka sabiedrība ir atsavinājusi ieguldījuma īpašumu, kas nav uzrādīts patiesajā vērtībā;

57.4.2. šā ieguldījuma īpašuma bilances vērtību pārdošanas brīdī;

57.4.3. atzīto peļņas vai zaudējumu summu.

58. Papildus 55. punktā noteiktajai informācijai sabiedrība, kas piemēro iegādes izmaksu metodi, atklāj arī šādu informāciju:

58.1. piemērotās nolietojuma metodes;

58.2. lietderīgās lietošanas periodus vai izmantotās nolietojuma likmes;

58.3. iegādes vērtību un uzkrāto nolietojumu kopā ar uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās perioda sākumā un beigās;

58.4. bilances vērtības perioda sākumā un beigās, norādot:

58.4.1. iegādes, atsevišķi atklājot jaunu īpašumu iegādi, un tās vērtības izmaiņas, kas radušās aktīva bilances vērtībā atzīto izdevumu dēļ;

58.4.2. iegādes, kas radušās uzņēmējdarbības apvienošanas dēļ;

58.4.3. atsavināšanu;

58.4.4. nolietojumu;

58.4.5. atzīto zaudējumu summu no vērtības samazināšanās un apvērsto zaudējumu summu no vērtības samazināšanās attiecīgajā periodā;

58.4.6. nodošanu uz un no krājumiem un pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu;

58.4.7. citas izmaiņas.

IX. Pārejas noteikums 

59. Ja sabiedrība maina grāmatvedības politiku un ieguldījuma īpašumus pārvērtē patiesajā vērtībā, sabiedrībai ir atļauts jauno grāmatvedības politiku nepiemērot ar atpakaļejošu spēku. Informāciju par šīs jaunās grāmatvedības politikas piemērošanu perspektīvi sabiedrība sniedz  finanšu pārskata pielikumā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

Pielikums

2007.gada 20.jūnija

Latvijas grāmatvedības

standartam Nr.9 “Ieguldījuma īpašumi”

Latvijas grāmatvedības standarta Nr. 9 “Ieguldījuma īpašumi” 41. punkta normu piemērošanas piemēri

Latvijas grāmatvedības standarta Nr.9 pielikums ir ilustratīvs, un tā mērķis ir palīdzēt izprast šā standarta piemērošanu.

1. Sabiedrībai pieder biroju ēka, kuru tā līdz 200X.gada 1.janvārim iznomāja citām sabiedrībām, uzskaitīja kā ieguldījuma īpašumu un novērtēja patiesajā vērtībā. Pēc 200X.gada 1.janvāra sabiedrība sāk izmantot biroju ēku savām administratīvajām vajadzībām.

Līdz 200X.gada 1.janvārim ieguldījumu īpašums tika uzskaitīts patiesajā vērtībā. Pēc īpašuma lietošanas veida maiņas saskaņā ar 41.1.apakšpunktu jāveic pārklasifikācija no ieguldījuma īpašuma uz pašu sabiedrībā izmantotu īpašumu un īpašums jāpārklasificē, iekļaujot to pamatlīdzekļos. Par pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību saskaņā ar 44.punktu pieņem tā patieso vērtību 200X.gada janvārī un turpmāk uzskaita, piemērojot Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi”.

2. Sabiedrībai pieder biroju ēka, kuru tā līdz 200X.gada 1.janvārim iznomāja citām sabiedrībām, uzskaitīja kā ieguldījuma īpašumu un novērtēja patiesajā vērtībā. Pēc 200X.gada 1.janvāra sabiedrība uzsāk atbrīvotās biroju ēkas rekonstrukciju, lai pēc darbu pabeigšanas to pārdotu, izmantojot labvēlīgus tirgus apstākļus.

Līdz 200X.gada 1.janvārim ieguldījumu īpašums tika uzskaitīts patiesajā vērtībā. Pēc īpašuma lietošanas veida maiņas saskaņā ar 41.2.apakšpunktu jāveic pārklasifikācija no ieguldījuma īpašuma uz krājumiem. Par krājumu sākotnējo vērtību saskaņā ar 44.punktu pieņem tā patieso vērtību 200X.gada janvārī un līdz īpašuma pārdošanai uzskaita kā krājumus.

3. Sabiedrībai pieder biroju ēka, kurā līdz 200X.gada 1.janvārim atradās sabiedrības administrācija un atsevišķas nodaļas. Pēc 200X.gada 1.janvāra sabiedrība pārcēlās uz citu biroju ēku, bet šo iznomāja citām sabiedrībām operatīvajā nomā.

Līdz 200X.gada 1.janvārim ieguldījuma īpašums tika uzskaitīts, piemērojot Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi”. Pēc īpašuma lietošanas veida maiņas saskaņā ar šā standarta 41.3.apakš­punktu jāveic pārklasifikācija no pašu sabiedrībā izmantota īpašuma uz ieguldījuma īpašumu.

1) Ja sabiedrība uzskaitīs šo īpašumu patiesajā vērtībā, tad saskaņā ar standarta 45. punktu sabiedrībai jāpiemēro Latvijas grāmatvedības standarts Nr.7 “Pamatlīdzekļi” līdz lietošanas veida maiņas datumam, t.i., 200X.gada 1.janvārim. 200X.gada 1.janvārī starpība starp īpašuma bilances vērtību saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi” un tā patieso vērtību sabiedrībai jāuzrāda tāpat kā pārvērtēšana saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi” un informācija ir jāsniedz saskaņā ar šā standarta 55. un 56.punktu.

2) Ja sabiedrība novērtē ieguldījuma īpašumu atbilstoši Latvijas grāmatvedības standarta Nr.7 “Pamatlīdzekļi” nosacījumiem, tad tā finanšu pārskatos sniedz informāciju saskaņā ar šā standarta 55. un 58.punktu.

4. Sabiedrība iegādājusies biroju ēku, kuru vēlas pārdot, un tādēļ uzskaita to krājumos un piemēro grāmatvedību reglamentējošus normatīvus, kas nosaka krājumu uzskaiti.

Līdz ar izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū sabiedrība nolemj šo ēku nepārdot, bet iznomāt saskaņā ar operatīvās nomas noteikumiem citām sabiedrībām.

Pēc īpašuma lietošanas veida maiņas saskaņā ar šā standarta 41.4.apakšpunktu jāveic pārklasifikācija no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu un īpašums turpmāk bilancē jāuzrāda ieguldījuma īpašumu sastāvā.

1) Ja sabiedrība uzskaitīs šo īpašumu patiesajā vērtībā, tad saskaņā ar šā standarta 46.punktu sabiedrībai jāpiemēro krājumu uzskaite līdz īpašuma lietošanas veida maiņas datumam, t.i., 200X.gada 1.janvārim. 200X.gada 1.janvārī starpība starp īpašuma patieso vērtību un tā iepriekšējo bilances vērtību jāatzīst perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

2) Ja sabiedrība novērtē ieguldījuma īpašumu atbilstoši Latvijas grāmatvedības standarta Nr.7 “Pamatlīdzekļi” nosacījumiem, tad finanšu pārskatos sniedzama informācija saskaņā ar šā standarta 55. un 58.punktu.

5. Sabiedrībai pieder biroju ēka, kurā sabiedrība veic rekonstrukciju. Līdz rekonstrukcijai ēka tika izmantota sabiedrības administratīvajām vajadzībām. Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas 200X.gada 1.janvārī sabiedrība šo ēku iznomāja citām sabiedrībām.

Rekonstrukcijas laikā, tas ir, līdz 200X.gada 1.janvārim ieguldījuma īpašums tika uzskaitīts postenī “Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas”, piemērojot Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi”. Pēc īpašuma lietošanas veida maiņas saskaņā ar 41.3.apakšpunktu jāveic pārklasifikācija no pašu sabiedrībā izmantota īpašuma uz ieguldījuma īpašumu un īpašums turpmāk bilancē jāuzrāda ieguldījuma īpašumu sastāvā.

1) Ja sabiedrība uzskaitīs šo īpašumu patiesajā vērtībā, tad saskaņā ar šā standarta 45.punktu sabiedrībai jāpiemēro Latvijas grāmatvedības standarts “Pamatlīdzekļi” līdz lietošanas veida maiņas datumam, t.i. , 200X.gada 1.janvārim. 200X.gada 1.janvārī starpība starp īpašuma bilances vērtību saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7 “Pamatlīdzekļi” un tā patieso vērtību sabiedrībai jāuzrāda tādā pašā veidā kā pārvērtēšana saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu “Pamatlīdzekļi” un informācija ir jāsniedz saskaņā ar šā standarta 55.un 56.punktu.

2) Ja sabiedrība novērtē ieguldījuma īpašumu atbilstoši Latvijas grāmatvedības standarta Nr.7 “Pamatlīdzekļi” nosacījumiem, tad finanšu pārskatos sniedzama informācija saskaņā ar šā standarta 55. un 58.punktu.