Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:
• Inga Kačevska. “Jaunumi starptautiskajās arbitrāžas tiesībās”
Strīdu izšķiršana ārpus tiesas ir ārkārtīgi populāra gan pasaulē, gan arī Latvijā, un tas veicina starptautisko arbitrāžas tiesību attīstību. Pēdējā laikā šajā tiesību nozarē ir vērojama liberālu teoriju parādīšanās, piemēram, tulkojot šķīrējtiesas līgumus vai pušu gribu, pastiprinot netiešo saistību loku un nosakot šķīrējtiesnešu statusu.
Šie ir tikai daži jautājumi, kas ir aktuāli arī juristu vidū, ko pierādīja diskusijas nesenajās divās starptautiskajās konferencēs “Šķīrējtiesnesis: privāts tiesnesis, pakalpojumu sniedzējs vai abi?” un “Šķīrējtiesas Baltijā: aktuālās problēmas”. Atskatoties uz minētajām konferencēm un tajās runāto, kā arī ņemot vērā aktuālās tendences salīdzinošajās un starptautiskajās arbitrāžas tiesībās, tiks ieskicēti jautājumi, kas pašlaik ir dienas kārtībā starptautiskajā arēnā.
• Sandijs Statkus. “Par Satversmes tiesas spriedumu Garkalnes lietā”
2007.gada 7.februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2006-09-03 “Par Garkalnes pagasta padomes teritorijas plānojuma daļas, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 115.pantam”, un tas tika publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2007.gada 13.februārī. Garkalnes spriedumā tiesa atzina, ka Garkalnes pagasta padomes teritorijas plānojuma daļa, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam un ir spēkā neesoša no 2005.gada 5.janvāra, proti, no Garkalnes pagasta padomes teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīža.
Minētā sprieduma sakarā vairākas valsts un pašvaldību iestādes sniedza, pēc autora domām, nepamatotus skaidrojumus par to, kā tiesas spriedums ir saprotams un kā interpretējami tajā norādītie Satversmes tiesas secinājumi. No minētajiem skaidrojumiem iespējams secināt, ka valsts un pašvaldību iestādes ir sapratušas, ka atbilstoši Garkalnes spriedumam būvniecība nav pieļaujama nevienā applūstošajā teritorijā neatkarīgi no tā, vai šī teritorija atrodas aizsargjoslas robežās vai ārpus aizsargjoslas. Līdz ar to šajā rakstā autors sniedz savu nelielu skatījumu uz to, kas tika nolemts Garkalnes spriedumā.
• Valdis Vazdiķis. “Operatīvās darbības likuma pantu iztulkošana”
Aizvadītajā gadā sabiedrības rīcībā vairākkārt nonāca medijos publicētā informācija – telefona sarunu ierakstu stenogrammas –, kas iegūta, tiesību aizsardzības iestādēm veicot operatīvās darbības pasākumus sevišķā veidā, kā arī dažādi ar to saistīti likumpārkāpumi, un šie notikumi raisīja interesi tuvāk izpētīt Operatīvās darbības likumu kā tiesību avotu.
Operatīvās darbības likumā (ODL) konstatētas vairākas nepilnības, kuras gan varētu izskaidrot un attaisnot ar minētā likuma tapšanas laiku – 1993.gadu. Tomēr, neraugoties uz šīm nepilnībām, likums uzskatāms par savam tapšanas un pieņemšanas laikam progresīvu un atbilstošu Rietumu tiesību lokam. Uz to, piemēram, norāda fakts, ka tā normās ietverti vairāki vispārējie tiesību principi (ODL 4.pants “Operatīvās darbības principi”). Tādējādi būtu nepareizi likumdevējam pārmest likuma neskaidrību, jo tajā ietvertie principi ļauj interpretēt jebkuru likuma normu, bet tas gan prasa atbilstošas zināšanas un iemaņas.
Autors vēlas interpretēt atsevišķas ODL normas, kas, iespējams, būtu noderīgi šā likuma piemērotājiem un par šiem jautājumiem raisītu juristu diskusiju. Šajā publikācijā analizēts sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu regulējums.
“Jurista Vārda” redakcija