Valdis Krastiņš, Latvijas vēstnieks Somijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Gadu mijā jūs saņēmāt daudz laimes un veiksmes vēlējumu. Kāda loma laimei un veiksmei ir vēstnieka darbā?

— Laimei un veiksmei ir diezgan liela loma. Kā ikvienā darbā. Ne velti latviešiem ir tik daudz tautasdziesmu par laimi. Savukārt veiksme ir tas, ko cilvēks pats nevar izkontrolēt. Nevar noteikt vai regulēt, kā daudz ko citu. Daļēji tā ir arī mūsu veselība, mūsu garīgās spējas. Šie apstākļi gan saistīti arī ar cilvēka ģenētiku. Būtībā tā ir cilvēka spēja vai nespēja efektīvi darboties. Taču ne visiem, kam ir spējas darboties, rodas šāda iespēja. Un savukārt ne visi, kam šāda iespēja ir, arī spēj darboties. Arī te liela nozīme ir veiksmei. Protams, šāds skaidrojums ir ļoti vienkāršots. Liela nozīme ikviena cilvēka dzīvē, bet īpaši jau tik specifiskā jomā kā diplomātija, ir profesionālismam un pieredzei. Varētu atrast vēl tūkstoš citu dažādu iemeslu, kas nosaka konkrētā cilvēka sekmes diplomātijā. Nozīmīgs ir arī pavisam subjektīvs faktors — vai, diviem cilvēkiem satiekoties, starp viņiem pārlec pozitīva dzirkstelīte vai nepārlec. Protams, ir svarīga arī māka otrā cilvēkā saskatīt pozitīvo. Bet es nedomāju, ka šī spēja ir pilnībā izstrādājama gadu gaitā. Diplomāta darbā man bijis jāsatiek ļoti daudzi un dažādi cilvēki — gan kolēģi diplomāti, gan dažādu valstu politiķi. Esmu neskaitāmas reizes pārliecinājies, ka cilvēki ļoti ātri reaģē uz savu sarunas partneri. Gadās, ka cilvēku sejās gan ir smaids, taču starp sarunas biedriem tomēr ir siena, un saruna nevedas. Un otrādi.

— Vai uzskatāt, ka jūsu vēstnieka darbā bijis daudz laimes un veiksmes? Jūs esat pārstāvējis Latvijas intereses visai atšķirīgās valstīs — vispirms postkomunistiskajā Čehijā un Slovākijā, pēc tam NATO dalībvalstī Norvēģijā. Tagad esat Latvijas vēstnieks Somijā, kas ir viena no jaunākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

— Protams, paskatoties atpakaļ, es redzu, ka daudz ko būtu varējis darīt arī citādi. Tā jau tas ir, es domāju, katram normālam cilvēkam. Tāda paškritiska attieksme pret savu veikumu. Taču es arī apzinos, ka man vienīgajam no Latvijas vēstniekiem bijusi iespēja sākt jau trešo kadenci. Šī pieredze man ir tāda silta uguntiņa, ko, es domāju, jūt arī citi. Es arī labi redzu, vai citiem diplomātiem ir pieredze vai nav. Īpaši šeit Helsinkos, kur rit ļoti intensīva diplomātiskā dzīve. Taču tāpat bija arī Oslo un Prāgā. Es vērtēju savus sarunu biedrus, un viņi vērtē mani. Diplomāta darbā ir visdažādākās situācijas. Tiesa, liela nozīme mūsu darbā ir diplomātiskajam protokolam, tas nosaka patiešām daudz. Taču tas, kā attiecīgais diplomāts piepilda protokola ietvarus, atkarīgs galvenokārt no vēstnieka profesionālās pieredzes un cilvēciskajām īpašībām. Protams, arī no laimes un veiksmes, taču par to mēs jau runājām. Ja vēstniekam ir maza pieredze, tad viņa darbā prevalēs protokola formālā puse. Un otrādi.

— Vai ir vienkārši būt vēstniekam Somijā? Latvijai ģeogrāfiski un vēsturiski tuvā valstī, ar kuru mums ir labas attiecības?

— Viegli tas nav. Jo mūsu darbu nosaka dažādu apstākļu summa. Īpaši tas ir jūtams pašlaik Latvijas vēstniecībā Somijā, kur dažādu apstākļu sakritības dēļ uz laiku bija iestājies lēnāks temps. Ierodoties Helsinkos, man bija jādzird no dažādām pusēm — gan no somu politiķiem, gan no citu valstu diplomātiem —, ka mūsu darbs jāaktivizē. Tas nav viegli. Nekas jau nav zaudēts, taču bija palēninājies mūsu temps, un temps diplomātijā ir ārkārtīgi svarīgs. Protams, sēdēt pie rakstāmgalda vēstniekam būtu vieglāk, nekā atrasties kaujas laukā un tiešās sarunās pārstāvēt savas valsts intereses.

— Vai Helsinkos ir grūtāk, nekā bija pirms tam Oslo?

— Es neteiktu, ka grūtāk. Helsinkos daudz kas ir citādi. Pirmkārt, jau tāpēc, ka izjūtams šis iekavējuma moments, kas bija saistīts arī ar vēstnieka maiņu. Paiet laiks pirms un pēc jauna vēstnieka ierašanās, līdz darbs atkal uzņem vajadzīgo tempu.

Otrkārt, Somija ir ES dalībvalsts ar īpašu lomu šajā organizācijā. Somijai ir noteikti Eiropas Komisijas uzdevumi attiecībā pret Baltijas valstīm, jo Eiropas Komisija somus uzlūko kā speciālistus Baltijas valstu jautājumā. Treškārt, mums ar Somiju ir intensīvas ekonomiskās attiecības, kas ir īpaši svarīgi. Es gan negribētu ielaisties diskusijā par "Soneru" un "Tilts Communication". Teikšu tikai — ir pazīmes, ka arī šī problēma varētu atrisināties pozitīvi. Protams, pie tā ir daudz jāstrādā.

Es arī ļoti ceru, ka tiks realizēts celulozes pārstrādes kombināta projekts Latvijā. Tā būtu vislielākā ārvalstu investīcija Baltijas valstīs. Ja mēs attapsimies pārtvert iniciatīvu un īstenot šo vērienīgo projektu Latvijā, tad ekonomiskais ieguvums būs milzīgs. Tas ir reāli, ja vien virsroku neņems kādas lokālas intereses. Jāteic gan, ka šis celulozes kombināta projekts jau ir ar bārdu. Es par to dzirdēju, jau strādājot Prāgā. Taču tas tikai nozīmē, ka mums par šo projektu intensīvāk jācīnās. Somiem ir pieredze un mārketinga iespējas, kuru mums pašiem pagaidām vēl nav. Lai šādas iespējas radītu, nepieciešami lieli līdzekļi, un arī to mums nav. Tāpēc jārada kopuzņēmums, kurš strādātu ar somu mārketinga iespējām un dotu peļņu. Vispirms mums, bet, protams, arī somiem.

Taču tās nebūt nav visas iniciatīvas un sadarbības iespējas. Somiem Latvijā ir daudz ieceru. Ne jau velti somi ar tādu šķību smaidiņu par Igauniju un Latviju runā kā par "tuvo aizrobežu".

— Izklausās pēc lielās kaimiņvalsts politiķu terminoloģijas parodēšanas?

— Jā. Bet skaidrs, ka somu gadījumā aiz tā visa slēpjas konkrētas ekonomiskās intereses un sadarbības ieceres, kas izdevīgas arī mūsu valstij. Latvijas attiecības ar Somiju vērtējamas arī visa Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības kontekstā. Somija ir ietekmīga Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) dalībvalsts. Šogad Somija ir Ziemeļu padomes priekšsēdētāja. No Somijas nākusi arī Ziemeļu dimensijas iniciatīva. Lai kā arī ar šo projektu gājis, taču Portugāles prezidentūras laikā ES šī programma tika apstiprināta, un tagad jāpiepilda ar konkrētu saturu.

Somu politiskās intereses Baltijā ir ļoti pragmatiskas. Lielās līnijās to noteikusi visnotaļ vienkārša loģika: ja nu kādā traģiskā situācijā Baltijas valstis atkal zaudētu savu suverenitāti, tad Somija būtu tālā Ziemeļeiropas nostūrī, bez tieša kontakta ar ES. Tāpēc somus tik ļoti interesē stabilitāte ap Baltijas jūru. Tās vārdā Somija gatava arī izdot lielu naudu. No mums Somija savukārt gaida kvitējumu konkrētu programmu veidā. Man pat dažbrīd ir sajūta, ka somi gatavi mums vairāk dot, nekā mēs esam gatavi paņemt. Somi paši savai valstij jau ir nodrošinājuši stingru robežu ar Krieviju. Būtībā tā pagaidām ir vienīgā normālā kādas ES dalībvalsts robeža ar Krieviju. Tagad somi šo savu pieredzi vēlas nodot arī mums. Ir skaidrs, ka bez šādas robežas mēs ES neiekļūsim. Kaut arī mēs atveram aizvien jaunus sarunu paragrāfus ar ES un aizvien jaunus paragrāfus slēdzam, robežas nodrošināšana ir un paliks viens no vissvarīgākajiem kritērijiem Latvijas uzņemšanai ES. Tāpēc šajā jomā ir tik svarīgi turpināt jau esošo pieredzi, pārņemot to, kā somi kontrolē savu sauszemes un jūras robežu, savu gaisa telpu. Somija šajā jomā izlietojusi lielus līdzekļus. Taču somi neslēpj, ka daudzējādi šis lielais darbs paveikts ar ES palīdzību. Ir arī signāli par Somijas gatavību sadarbībai ar Latviju militārā jomā. Igaunijas bruņoto spēku artilēristi jau tagad apmācībās uz Somiju brauc bez saviem lielgabaliem, jo artilērija abās valstīs ir identiska. Ko izlems mūsu Nacionālie bruņotie spēki (NBS), ko pieņems no šīs somu eventuālās palīdzības, tas vairs nav vēstnieka kompetencē.

— Somija nav NATO valsts un izturas rezervēti pret iespēju iestāties šajā organizācijā.

— Šādas attieksmes saknes, manuprāt, jāmeklē vēsturē. Pagājušajā gadsimtā somi divas reizes prata nosargāt savu suverenitāti. Somi gan zaudēja divus karus, bet nosargāja savu valstisko neatkarību, upurējot šim mērķim simtiem tūkstošus dzīvību. Somi joprojām piemin tos, kas krita Karēlijas purvos un sniegotajos klajumos. Pateicoties šiem upuriem, somiem gāja garām rūgtie okupācijas pārbaudījumi, ko pārpilnam izjutām mēs, latvieši. Pārcietām ekonomiski, sociāli un etniski, zaudējot simtiem tūkstošus nogalināto un deportēto, karā kritušo un bēgļu gaitās izkaisīto. Nupat es noskatījos somu filmu par Otro pasaules karu. Zīmīgi, ka filmas titros bija lasāmi vienīgi somu vārdi. Tas nebūtu iespējams ne Amerikā, ne Francijā un daudzās citās valstīs. Ne tādēļ, ka somi būtu pret ārzemniekiem. Vienkārši tādēļ, ka Somija etniskā ziņā patiešām ir ļoti viengabalaina valsts.

— Taču Somijā dzīvo seši procenti zviedru.

— Jā, bet, kad vajag, somi un zviedri vienoti balso par Somijas lēmumiem. Piemēram, Somijai piederošajās Ālandu salās, kur dzīvo tikai zviedri, šīm salām ir īpašs statuss — nesen izraisījās diskusija par reģiona nākotni. Un Ālandu salās dzīvojošie zviedri viennozīmīgi paziņoja, ka negrib pievienoties Zviedrijai.

Jāuzsver, ka somi ir ļoti lojāli pret savu valdību. Ja arī viņi nepiekrīt kādam valdības lēmumam, tad nevēršas pret to ar aktīvu pretdarbību. Manuprāt, tā ir vēl no kara laikiem saglabājusies dziļa apziņa par vienotības nepieciešamību. Ļoti augsts reitings Somijā ir armijai. Kļūt savas armijas virsniekam — somu puišiem tas ir ļoti iekārojams dzīves ceļš. Jā, somu sabiedrībā ir visai negatīva nostāja pret NATO. Es domāju, arī tā ir reakcija no kara laikiem — izbēgt no visa, kas varētu radīt spriedzi attiecībās ar lielo kaimiņvalsti. Somi arī uzskata, ka viņiem pašiem NATO nevajag, jo somu armija ir pietiekami spēcīga, robeža ir nostiprināta un somu izlūkdienests ir pietiekami aktīvs, lai somi uzskatītu, ka briesmas viņu valstij nedraud.

— Kāda ir somu attieksme pret ES? Vai tā ir mainījusies kopš Somijas iestāšanās šajā organizācijā?

— Kamēr Somija var gūt kādu labumu no ES, somu attieksme pret to ir un būs pozitīva. Ir gan arī skaidrs, ka lauksaimniecībai Somijas ziemeļu apstākļos ir grūtāk izdzīvot nekā Spānijā vai Nīderlandē. No šejienes arī cenu starpība. Veikalā citu ES valstu produktus pērk trūcīgākie, bet tie, kas var atļauties pārtikai tērēt vairāk, pērk pašmāju produktus ar uzrakstu "kotimaa" (iekšzemes jeb pašmāju produkts — J. Ū. ). Somijas produktiem tomēr ir augstāka kvalitāte, jo tie nav tik izkultivēti, kā citu ES valstu lauksaimniecības preces. Un somi labprāt maksā par augstākas kvalitātes produktiem. Viņi to var atļauties. Raugoties uz Somijas piemēru, ir skaidrs, ka arī Latvija varētu daudz sasniegt ar ekoloģiski tīru produktu ražošanu. Šādus produktus ļoti labi varētu pārdot ES tirgū, un mēs šim tirgum esam tuvāk.

— Apritējis jau vairāk nekā gads kopš ES dalībvalstu vadītāju Helsinku apspriedes, kuras lēmumi bija ļoti labvēlīgi arī Latvijai.

— Jā, un no laika distances ir īpaši skaidri redzams, ka tieši Somijas prezidentūra 1999. gada otrajā pusgadā noveda pie šiem pozitīvajiem Helsinku apspriedes lēmumiem. Somija guva punktus, atbalstot mazās valstis. Šī Somijas pozīcija skaidri parādījās arī Francijas prezidentūras laikā.

— Kā jūs paredzat Latvijas un Somijas divpusējo attiecību tālāko attīstību?

— Vispirms es gribu pateikt, ka mūsu attiecības epizodiski bojā tādas nesaprašanās konkrētos projektos kā šis bēdīgi slavenais pasu jautājums un citi tenderi Latvijā, kuros somu pārstāvji ir uzvarējuši, bet mēs pēc tam esam pārspēlējuši spēles noteikumus, un tas somos izraisījis ironisku smīnu. Tāpat kā nesaskaņas par "Tilts Communication" un nesaprašanās ar "Nesti". Mēs nedrīkstam izlikties, ka nebūtu bijis problēmu. Taču kopumā mūsu attiecības ar Somiju ir lieliskas. Paraudzīsimies kaut vai vizīšu līmenī — grūti iedomāties, ka starp divām valstīm varētu būt vēl aktīvāka vizīšu apmaiņa. Manā laikā vien (kopš 2000. gada 8. jūnija — J.Ū. ) vizītēs Somijā bijuši Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, īpašu uzdevumu ministrs Roberts Zīle, darba vizītē bija ieradusies arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga. Savukārt Latviju apmeklējusi Somijas parlamenta priekšsēdētāja Rita Usokainena un Somijas ārlietu ministrs Erki Tomioja. Jau šī gada sākumā sagaidāma Somijas premjerministra Pāvo Liponena vizīte Latvijā, bet maijā paredzēta Somijas prezidentes Tarju Halonenas oficiālā vizīte mūsu valstī. Es gribu arī uzsvērt, ka Somijai mūsu valstī ir ļoti interesanta, darbīga vēstniece, kas dod patiešām nozīmīgu ieguldījumu mūsu valstu attiecību sekmēšanā. Vārdu sakot, mūsu sadarbībai ir labas perspektīvas, taču to īstenošanā jāiegulda neatlaidīgs darbs. Pastāvīgi jāstrādā arī, lai somus noskaņotu par labu Latvijas uzņemšanai ES. Somi jau šobrīd ir par to, lai ES tiktu uzņemta Igaunija. Jo somi intensīvi brauc uz Igauniju (šo valsti apmeklē apmēram septiņi miljoni somu gadā). Savukārt tūkstošiem igauņu regulāri apciemo Somiju. Abas kaimiņu tautas vieno arī līdzīgās valodas — igauņi var saprast somu valodu, un otrādi. Mēs vēstniecībā esam iecerējuši plašu Latvijas propagandēšanas plānu, taču daudzas ieceres atduras pret ierobežotajām finansiālajām iespējām. Ļoti daudz kas Latvijas pozitīva tēla veidošanā atkarīgs no procesiem, kas notiek Latvijā, un te nu ļoti sāpīgi atsaucas viss negatīvais. Tiesa, mēs savu neatkarību atguvām vēl tikai pirms nepilniem desmit gadiem. Sarunās ar saviem kolēģiem un somu politiķiem es saku, ka mūsu valstī Otrais pasaules karš beidzās 1994. gadā, kad tika izvesta okupācijas armija. Tiesa, arī Somijā pēc kara beigām bija korupcija un citas nebūšanas, bet pie mums, man šķiet, brīžiem iet par traku. Protams, mums neatlaidīgi jāiet uz ES, un arī šīs virzības laikā izlīdzināsies daudzi mūsu negludumi. Mums pašiem arī jāapzinās, ka Latvijā jau ļoti daudz ir sasniegts, jo latviešu tauta ir uzņēmīga un neatlaidīga. Taču mūsu virzība uz priekšu varētu būt daudz gludāka un straujāka, ja katrs ierēdnis Latvijā godprātīgi izturētos pret savu valsti un saviem pienākumiem, ja mums izdotos izskaust birokrātismu, ja visiem politiķiem valsts intereses būtu augstākas par savām personīgajām un savu partiju interesēm.

— Ko jūs novēlat Latvijas tautai 2001. gadā?

— Neatkāpties nekur un nekad, ja rodas pārliecība par valsts interešu aizskārumu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"