
Par pamatnostādnēm attiecībās ar Latīņamerikas un Karību valstīm
Latvija uzskata, ka ES un Kubas attiecību pamatā ir jābūt konstruktīvam un efektīvam dialogam, kas ietver cilvēktiesību jautājumu un neizslēdz divu virzienu politiku principu. Ārlietu ministrija atzinīgi vērtē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP) 2007.gada 18.jūnijā apstiprinātos secinājumus, kas pauž atbalstu šāda veida politikai. ES atzīst, ka Kubā nepastāv vēlēta demokrātija un tur atrodas politiskie ieslodzītie. Tomēr ES politika ir vērsta uz nākotni un politisku pārmaiņu veicināšanu Kubā.
Īstenojot ES kopīgo politiku ar Latīņamerikas un Karību valstīm, Ārlietu ministrijas pārstāvji ir piedalījušies starptautiskās konferencēs par Kubas demokrātijas jautājumiem, kuras ir notikušas Vašingtonā, Tallinā, Stokholmā, Berlīnē un Briselē.
Šajā kontekstā Ārlietu ministrija uzskata, ka Saeimas deputātu vizīte uz Kubu dod pienesumu zināšanām par politisko un ekonomisko situāciju šajā valstī, un tā rezultātā Latvija varēs sekmīgāk piedalīties ES Kopējās ārējās un drošības politikas veidošanā attiecībā uz Kubu.
No 10. līdz 18.jūnijam četri Saeimas deputāti no Latvijas un Kubas starpparlamentu sadarbības grupas apmeklēja Kubu. Vizītes mērķis bija iepazīties ar reālo situāciju Kubā, kā arī apzināt sadarbības iespējas ar Kubu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Latvijas valsti Kuba atzina 1921.gada 10.septembrī, bet pēc neatkarības atjaunošanas – 1991.gada 9.decembrī. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kubu tika nodibinātas 1991.gada 20.decembrī. Latvijai nav diplomātiskās pārstāvniecības Kubā.
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments