Mūsu ceļi — mūsu valsts un mūsu katra rūpe

Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs — vakar, 25. novembrī, Latvijas sabiedrībai

TV tiešraidē ar satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu sarunājas žurnālists Mareks Gailītis

— Labvakar! Šovakar mūsu studijā ir Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs. Mūsu pārrunājamo jautājumu loks būtu — "Latvijas dzelzceļš", lauku ceļu attīstības programma un Latvijas ostas.

Ministru prezidents Andris Šķēle ir ļoti aktīvi iestājies par valsts pilnvarnieku nomaiņu "Latvijas dzelzceļā". Sakiet, vai šī nomaiņa nav politisks solis?

A.Gorbunovs:

— Es domāju, jā un nē. Ir jāņem vērā tas, ka ir sākusies stipra konkurence mūsu ostu starpā — Rīgas osta, Liepājas osta un Ventspils osta. Visām ostām nepietiek kravu no Krievijas un Baltkrievijas. Bet šobrīd pie varas ir nākusi Tautas partija, un tā vēlas gan savu ietekmi, gan atbildību, gan kontroli lielajos valsts uzņēmumos. Ņemot vērā šo situāciju, kā arī valdības lēmumu, es piedāvāju izraudzīties jaunos "Latvijas dzelzceļa" valsts pilnvarniekus no trim lielākajām valdību veidojošajām partijām un trim lielākajām ostām — Rīgas, Liepājas un Ventspils.

— Lielākās aktivitātes "Latvijas dzelzceļa" sakarā tika vērstas pret Ventspils mēru, kurš ir arī "Latvijas dzelzceļa" pilnvarnieks, Aivaru Lembergu. Vai Lemberga kungu jūs apstiprināsit valsts pilnvarnieka amatam atkārtoti, ja viņu kā savu pārstāvi izvirzīs Ventspils osta?

A.Gorbunovs:

— Vispirms viņš ir jāizvirza. Es nedomāju, ka mehāniski apstiprināšu visu, ko man iesniegs. Šī situācija būs jāizvērtē, jo pilnvarniekiem būs jāuzņemas politiska atbildība kontrolēt, nodrošināt caurspīdīgumu un kliedināt aizdomīgumu par to, kas notiek "Latvijas dzelzceļā". Bet bez politiskās atbildības ir arī profesionālā atbildība, šiem cilvēkiem būs jābūt profesionāļiem ar ostu saistītajos jautājumos — kravu pārvadājumi un tranzīts. Lēmumu es pieņemšu tad, kad man būs iesniegts visu kandidātu saraksts, un tikai tad, kad man būs pārliecība, ka šie cilvēki spēs profesionāli risināt dzelzceļa problēmas.

— Mēs visi ļoti labi zinām, ka šobrīd ir konfliktsituācija starp Šķēles kungu un Lemberga kungu. Ja Lemberga kungs tiks izvirzīts atkārtoti un apstiprināts valsts pilnvarnieka amatam, vai Šķēles kunga pūliņi nebūs bijuši velti?

A.Gorbunovs:

— Es domāju, ka tie aizrādījumi, kurus Ministru prezidents izteica dzelzceļa sakarā, man ir jāņem vērā. Šie aizrādījumi nebija izvirzīti tieši pret Lembergu, tie bija saistīti ar sliežu pievadceļu pārdošanu "Kālija parkam", ar nevajadzīgo lokomotīvju pārdošanu. Šajā sakarā izskanēja dažādi viedokļi. Viens viedoklis — tika pārdots lēti, otrs — dārgi. Man šī situācija vispirms ir jāizvērtē, un es esmu lūdzis piešķirt naudu neatkarīgu vērtētāju darba nodrošināšanai. Tiks izsludināts konkurss, un šo situāciju izvērtēs neatkarīgi vērtētāji. Un tad varēs redzēt, kādas pretenzijas kurā gadījumā ir izvirzāmas katram konkrētajam valsts pilnvarniekam.

— Jūs jau minējāt tos galvenos aizrādījumus, kurus ir izvirzījis Ministru prezidents. Sakiet, kas izvēlēsies vērtētājus — jaunie vai vecie valsts pilnvarnieki?

— Jūs jau minējāt tos galvenos aizrādījumus, kurus ir izvirzījis Ministru prezidents. Sakiet, kas izvēlēsies vērtētājus — jaunie vai vecie valsts pilnvarnieki?

A.Gorbunovs:

— Naudu piešķirs bijušie pilnvarnieki, bet izvēlēsies zināmā konkursa kārtībā jaunie pilnvarnieki.

— Lielai daļai cilvēku īpaši neinteresē vadības maiņas "Latvijas dzelzceļā" un tas, vai vadošajā krēslā sēž Bērziņš vai Kalniņš. Cilvēki vairāk uztraucas, vai netiks paaugstinātas biļešu cenas un vai tiks uzlabota pasažieru pārvadājumu kvalitāte?

A.Gorbunovs:

— Es domāju, ka kvalitāte pamazām jau uzlabojas dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, vagoni kļūst tīrāki, tālsatiksmes dīzeļvilcienos tiek pilnveidots serviss. Taču ir jāsaprot, ka izbēgt no biļešu cenu pacelšanas mēs nekādā veidā nevarēsim, jo degviela, kā arī citas izmaksas kļūst dārgākas. Biļešu cenas vien, protams, šīs izmaksas nevar nosegt, bet zināmu daļu tomēr var. Pati galvenā problēma, lai saglabātu "Latvijas dzelzceļa" pasažieru pārvadāšanu visā Latvijā, ir to dotēšana. Pasažieru pārvadāšanai ir nepieciešamas valsts dotācijas, un es domāju, ka trīs valdībā esošās partijas arī uzņemsies atbildību par pasažieru pārvadājumiem un to dotēšanu.

— Ir zināms, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti 300 000 latu pasažieru pārvadājumiem. Vai tas ir pietiekami?

A.Gorbunovs:

— Tas ir gaužām nepietiekami. Tas ir tikai 0,2 procenti no vajadzīgās summas. Bez pasažieru pārvadājumu dotēšanas neiztiek ne mūsu kaimiņvalstis, ne attīstītās rietumvalstis. Vienkārši pirms diviem gadiem bija laimīga sakritība, ka kravu pārvadājumi uz Krieviju ienesa tik daudz peļņas, ka no tās pilnībā varēja segt visus zaudējumus pasažieru pārvadājumu jomā. Tagad situācija ir tāda, ka šī gada pirmajā pusgadā no kravu pārvadājumiem mēs esam ieguvuši tikai piecu miljonu latu peļņu, bet zaudējumi no pasažieru pārvadājumiem ir daudz lielāki, aptuveni astoņi miljoni latu. Tātad nav grūti izrēķināt, ka šo gadu dzelzceļš beigs ar zaudējumiem. Normālā situācijā dotācijām no budžeta būtu jābūt četrpadsmit miljonu latu, lai varētu atjaunot ritošo sastāvu, kā arī attīstīt dzelzceļa infrastruktūru. Taču, ņemot vērā krīzes situāciju, lai paliktu pagājušā gada līmenī un nevajadzētu slēgt dažas pasažieru pārvadājumu līnijas, būtu vajadzīgi 5,8 miljoni latu.

— Tātad nepieciešamā summa kravu un pasažieru pārvadājumiem kopā nākamajam gadam būs aptuveni 3 miljoni latu, ko varētu dot pats dzelzceļš. Valsts dos tikai 300 000 latus. Vai neizveidosies situācija, ka atkal tiks paaugstinātas biļešu cenas vai slēgtas kādas pasažieru pārvadājumu līnijas?

A.Gorbunovs:

— Es domāju, ka līnijas tuvākajā laikā netiks slēgtas, un nevajadzētu tās slēgt arī nākamajā gadā. Bet valdībai kopumā vajadzētu uzņemties atbildību par pasažieru pārvadājumiem un nepieciešamo dotāciju piešķirt 2001.gadā. Bet neapšaubāmi dzelzceļš ir jārestrukturizē — ir jānodala infrastruktūra un jāizveido valsts akciju sabiedrība kā šīs infrastruktūras pārvaldītāja. Šī koncepcija Satiksmes ministrijai ir jāiesniedz līdz 2001.gada 15.janvārim, lai precīzi varētu redzēt, kas un cik izmaksā un kādā veidā ir jāorganizē naudas plūsmas.

— Gorbunova kungs, vai jūs varat solīt mūsu skatītājiem, ka tuvākā pusgada laikā netiks paaugstinātas biļešu cenas un netiks slēgtas kādas līnijas?

A.Gorbunovs:

— Tuvākā laikā tas noteikti nenotiks. Ziemā noteikti ne, un arī pavasarī tam nevajadzētu notikt. Taču ir jāsaprot, ka dzelzceļam būs lieli zaudējumi, un tad var iznākt, ka neatkarīgi no politiķu gribas dzelzceļš vienkārši apstāsies.

— Mēs visi labi redzam, ka ir iestājusies barga ziema, ceļi ir kļuvuši ļoti slideni. Ir izskanējis viedoklis, ka nākamajā gadā pilnībā nāksies atteikties no lauku autoceļu attīstības programmas īstenošanas, kā arī samazināsies ceļu segumu remonti. Šāds lēmums varētu novest pie avāriju skaita palielināšanās. Kādēļ tas tika pieņemts?

A.Gorbunovs:

— Vispirms par slidenajiem ceļiem. Ļoti daudzi cilvēki gādā, lai tie nebūtu slideni. Taču mēs pašlaik nevaram atļauties tērēt vairāk nekā 8 miljonus latu ceļu kaisīšanai un tīrīšanai ziemas apstākļos. Ļoti daudzi cilvēki ir strādājuši, lai izveidotu sistēmu, kā tīrīt ceļus. Vispirms, protams, tiks tīrīti galvenie autoceļi. Daži varbūt iebildīs — kāpēc atkal tikai galvenie? Taču, ja jūs braucat pa mazu lauku ceļu, kur ir neliela kustības intensitāte un ir uzsnidzis 10 centimetrus biezs sniegs, tad braukšana ir droša un pat sagādā baudu, taču uz lielajiem autoceļiem ar intensīvu satiksmi šī 10 centimetrus biezā sniega kārta var būt liktenīga un izraisīt daudz avāriju. Ceļu uzturētāji ir daudz domājuši, kā šo naudu izmantot optimāli. Taču, ja mēs pasakām, ka esam gatavi tīrīt ceļus, tas nenozīmē, ka mēs to vienmēr arī praktiski varam izdarīt, jo mums ir jārēķinās ar to, cik mums ir cilvēku un tehnikas. Ir iznācis jauns buklets, kuru ikviens autovadītājs varēs saņemt katrā benzīntankā. Šajā bukletiņā no rīta pirms došanās ceļā jūs varēsit apskatīties, ar kādu intensitāti un kādā secībā tiek tīrīti ceļi. Bukletiņā ir minēti arī diennakts telefoni, pa kuriem jūs varat iegūt informāciju par ikvienu ceļu, tajā skaitā lauku ceļu, vai tas šodien tiks tīrīts un kādā kārtībā tas ir. Es domāju, tas radīs izpratni, ka mēs patiešām cenšamies šo naudu izlietot pēc zināmas sistēmas. Bez tam iedzīvotājiem būs iespējams pa telefonu paziņot savus priekšlikumus vai sūdzības. Pirms dažās dienām mēs dzirdējām, ka Eiropā ir milzīgi sniegputeņi, ka apstājusies visa satiksme. Diemžēl, ja dienu un nakti nepārtraukti snigs, tad arī Latvija īsā laikā nebūs spējīga tikt galā ar šo situāciju.

— Kāds tad ir šis noteiktais sniega minimums vai maksimums, ar kuru jūs varat vai nevarat tikt galā?

A.Gorbunovs:

— Te ieslēgsies zināms mehānisms — vispirms mēs attīrīsim galvenos ceļus, jo — ko līdz attīrīt pievedceļus, ja visi sastrēgumi ir uz galvenajiem ceļiem. Pēc tam pakāpeniski tiks attīrīti arī visi pārējie ceļi. Ja diennaktī uzsnieg metrs sniega, tad mēs izmantosim speciālus sniega pūtējus, bez tam mums ir arī buldozeri. Bet ar tādu sniega daudzumu, protams, mums būs problēmas.

— Gorbunova kungs, atgriežoties pie lauku autoceļu attīstības programmas. Tā bija viens no "Latvijas ceļa" vēlēšanu vadmotīviem. Šobrīd izskatās, ka šī programma varētu apstāties.

A.Gorbunovs:

— Jā, jāsaka, ka ceturtdien tiks apstiprināts nākamā gada budžets, bet man kā satiksmes ministram, protams, prieka un gandarījuma maz, jo vislielākais "caurums" budžetā būs tieši Satiksmes ministrijai. Ņemot vērā, ka citām nozarēm pietrūka naudas minimuma, tika pārdalīti ienākumi no akcīzes nodokļa. Tā ir ļoti nopietna problēma, jo autovadītāji, benzīntankos pērkot degvielu, maksā šo akcīzes nodokli, kas nav mazs. Es domāju, ka autovadītāji ir tiesīgi šo nodoklī nomaksāto naudu saņemt atpakaļ pakalpojumu veidā kā labu, saremontētu un notīrītu ceļu. Pasaules prakse rāda, ka 75 procenti akcīzes nodokļa aiziet atpakaļ ceļu uzlabošanas fondā, pasažieru pārvadājumos, mērķdotācijās. Diemžēl pie mums šobrīd situācija ir 50 : 50, Krištopana kungs bija panācis 60 : 40. Tad arī bija jūtams uzlabojums un virzība šajā lauku ceļu attīstības programmā. Valsts autoceļi ir valsts infrastruktūras pamats.

— Vai nebūtu godīgāk pret autovadītājiem, ja 100 procenti no akcīzes nodokļa tiktu ieskaitīti Ceļu satiksmes direkcijas fondā, kas tad arī rūpētos par ceļu uzlabošanu?

A.Gorbunovs:

— Es tikai apsveiktu, ja visi autovadītāji runātu tāpat kā jūs un arī politiķi domātu un lemtu tāpat. Bet šobrīd, ņemot vērā, saimnieciskās aktivitātes pazemināšanos, es kā valdības loceklis saprotu, ka valsts budžetam kopumā ir nepieciešama šī nauda no akcīzes nodokļa. Taču es domāju, ka 2001.gadā būtu jāatgriežas vismaz pie šīs attiecības 60 : 40, tā tas ir arī mūsu kaimiņvalstīs. Nākamā gada budžetā lauku autoceļu attīstības programmai valdība ir paredzējusi 5 miljonus latu. Taču ar to pietiks tikai iesākto darbu turpināšanai. Darbu ar pilnu jaudu būs iespējams turpināt tikai 2001.gadā.

— Mums ir daudzi skatītāju jautājumi. Autopārvadātāji no Rojas jautā, kas notiks ar starptautiskajiem autopārvadājumiem ar Krieviju.

A.Gorbunovs:

— Es saprotu, ka runa ir par kravas autopārvadātājiem. Gan Satiksmes ministrija, gan valdība kopumā iestājas par to, lai noregulētu autopārvadājumus ar Krieviju. Pateicoties Iekšlietu un Ārlietu ministrijām, mums Terehovā ir speciāls vīzu izsniegšanas punkts kravu autopārvadātājiem. Tas ir ļoti būtiski, jo mūsu autopārvadātāji var saņemt atļaujas Krievijā tikai uz paritātes principiem. Ja Krievijas autopārvadātāji brauc pie mums, tad mēs braucam pie viņiem. Visu laiku bija liela disproporcija šajā jautājumā, tādēļ Krievija arī protestēja. Latvijas autopārvadātāju asociācijas direktors ir izteicis oficiālu pateicību, ka šis jautājums ir noregulēts. Tas ir solis uz labo pusi.

— Kādēļ "Latvijas dzelzceļš" pats nevarēja apkalpot "Kālija parkam" pārdotos sliežu ceļus un ar to pelnīt?

A.Gorbunovs:

— Ar uzņēmuma sliežu ceļiem "Latvijas dzelzceļš", manuprāt, neko nevar nopelnīt. Taču, kā jau es teicu, šo sliežu pārdošanu "Kālija parkam" izvērtēs neatkarīgi vērtētāji. Principā ar pievedceļiem uzņēmuma teritorijā dzelzceļš pelnīt nevar. Katram uzņēmumam pašam ir jārūpējas par saviem sliežu pievadceļiem, un tiem ir jābūt labā stāvoklī.

— "Kālija parks" jau nebija vienīgais, kas izmantoja šo iespēju, bija arī Liepājas brīvā ekonomiskā zona, "Balticovo" un citi. Skatītāji arī jautā — dzelzceļam trūkst lokomotīvju, kādēļ tās tiek izpārdotas?

A.Gorbunovs:

— Man ir cita informācija — dzelzceļam netrūkst lokomotīvju. Mēs nepārdevām dīzeļu vagona lokomotīves, bet gan iekonservētas kravu lokomotīves, kuru netrūkst. Arī tagad dzelzceļam ir liekas kravu lokomotīves, un, gadam beidzoties, tas arī noteikti tiks norādīts auditā. Arī Igaunijā pērk jaunās paaudzes kravas lokomotīves un pārdod vecās. Šīs vecās kravas lokomotīves var remontēt tikai līdz zināmai robežai.

— Kā jūs vērtējat Rīgas vagonu rūpnīcas slēgšanu, ņemot vērā, ka šādas rūpnīcas bijušajā Padomju savienībā bija tikai trīs?

A.Gorbunovs:

— Es to vērtēju ļoti negatīvi. Situācija tagad ir izveidojusies tāda, ka Rīgas pilsētai ir pasūtījums vagonu rūpnīcai par 70 tramvaju rekonstrukciju. Bet, tā kā rūpnīca tagad ir bankrota procedūrā, tad es speciāli aicināju pārstāvjus gan no rūpnīcas, gan Privatizācijas aģentūras, gan Tramvaju un trolejbusu pārvaldes, un man tika paskaidrots: tā kā ir bankrots, tad ir jāatbild kreditoriem un nav iespējams atbildēt par šo tramvaju rekonstrukciju. Tas, protams, ir ļoti bēdīgs privatizācijas rezultāts — ir pasūtījums, bet nav iespējas to realizēt.

— Kādas ir Latvijas mazo ostu galvenās problēmas un attīstības tendences?

A.Gorbunovs:

— Jā, es tiešām esmu apbraucis visas Latvijas ostas, un jāsaka, ka mums ir daudz mazo ostu. Visas šīs ostas 90. gadu sākumā savu darbu uzsāka no vienādām starta pozīcijām, bet tagad to attīstība ir ļoti dažāda. Kā līderes ir izvirzījušās Salacgrīvas un Mērsraga ostas. Valsts garantē mazo ostu kuģu ceļu tīrīšanu, jo nemitīgi vētras aizsērē kuģu ceļus. Valsts atbalstīja kredīta garantijas Salacgrīvai, nelielas investīcijas ir saņēmis Mērsrags. Pārējais viss ir pašvaldību ziņā, un, protams, attīstība ir ļoti dažāda.

— Vai jūs varat pateikt, kuras no mazajām ostām nākotnē tiks saglabātas?

A.Gorbunovs:

— Katra mazā osta domā par savu nākotni. Vienā ostā diemžēl ir pavisam bēdīga situācija, bet mēs nekādā ziņā nevaram teikt — jums nav attīstības. Es domāju, ka šī attīstība ir atkarīga no katra paša, kā mēs katrs saimniekojam savās ostās un savā mājā.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā