Latvija: Nacionālais attīstības plāns 2000 – 2002

Eiropas Savienības Pirmsiestāšanās finansu instrumentu finansējuma saņemšanai

Saturā

1. daļa

Vispārēja informācija

Tautsaimniecības attīstības stratēģija un prioritātes

I. Pašreizējā ekonomiskā situācija

II. Makroekonomiskais attīstības scenārijs

III. Latvijas reģionu apraksts

Nacionālā attīstības plāna mērķi un prioritātes

2. daļa

Uzņēmējdarbības veicināšana

I. Ievads

II. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana

III. Eksporta un ārvalstu tiešo investīciju veicināšana

IV. Kvalitātes veicināšana

V. Atbalsts inovācijām un progresīvajām tehnoloģijām

Reģionālā attīstība

I. Ievads

II. Administratīvās kapacitātes attīstīšana

III. Investīcijas vietējā un reģionu infrastruktūrā

IV. Pilsētvides un lauku vides attīstība

V. Reģionu pētniecības potenciāla attīstība

Tūrisma attīstība

I. Ievads

II. Tūrisma mārketings

III. Tūrisma produkta attīstība

IV. Tūrisma infrastruktūras attīstība

V. Tūrisma izglītības un izpētes sistēmas attīstība

Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstība

I. Ievads

II. Lauksaimniecība un lauku attīstība

III. Mežsaimniecība

IV. Zivsaimniecība

Ekonomikas infrastruktūra

I. Ievads

II. Vides aizsardzība

1. Ūdens saimniecība

2. Atkritumu saimniecība

3. Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole

III. Enerģētika

IV. Satiksme

V. Sakari: telekomunikācijas, pasts, informātika

1. Telekomunikācijas, pasts

2. Informātika

Cilvēkresursi

I. Ievads

II. Cilvēkresursu attīstība

1. Reģionu administratīvās infrastruktūras izveide darbaspēka resursu

attīstības politikas realizācijai

2. Reģionu profesionālās izglītības un apmācības iestāžu tīkla

modernizācija

3. Biznesa izglītības un uzņēmējdarbības apmācības piedāvājuma

palielināšana reģionos

4. Augstākās profesionālās izglītības sektora attīstīšana

5. Profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā nodarbināto pedagogu

apmācības intensifikācija

III. Nodarbinātības veicināšana

1. Ievads

2. Bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalificēšana

3. Darba meklētāju klubi

4. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi

3. daļa

Finansiālais plāns

Pilnā redakcija

Turpinājums. Sākums —

"LV" nr.381/383, 17.11.1999.; "LV" nr.386/387, 23.11.1999.

2.daļa

Uzņēmējdarbības veicināšana

III. Eksporta un ārvalstu tiešo investīciju veicināšana

1. Situācijas analīze

1.1. Eksports

Pašreiz Latvijā īpaši aktuāla un nozīmīga ir eksporta veicināšanas politika. Maksājumu bilances tekošā konta deficīts uzskatāms par Latvijas tuvāko gadu nopietnāko makroekonomisko problēmu, kuras atrisināšana lielā mērā ir atkarīga no eksporta apjoma un pārstrādes pakāpes pieauguma. Tā kā Latvijas iekšzemes tirgus var pilnībā nodrošināt tikai atsevišķu Latvijas rūpniecības apakšnozaru un uzņēmumu attīstību, eksporta attīstība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem arī Latvijas rūpniecības izaugsmei.

Šobrīd, kad Latvijas uzņēmējiem ir problēmas ar produkcijas realizāciju Krievijas tirgū, svarīga ir eksporta pārorientācija uz stabiliem un maksātspējīgiem tirgiem. Tā prasa, lai uzņēmumi uzlabotu savu preču konkurētspēju pilnveidojot vadību, produkcijas kvalitāti, attīstītu marketingu u.t.t., bet valsts — ārējās tirdzniecības līgumisko bāzi un eksporta veicināšanas sistēmu.

Kā pozitīvu faktoru var minēt Latvijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā 1998. gada nogalē, kā arī tirdzniecības iespēju pilnveidošanu ar Eiropas Savienības valstīm.

Pašreiz būtiski ir turpināt šo ārējo ekonomisko attiecību sakārtošanu, aktivizēt jaunu brīvās tirdzniecības līgumu sagatavošanu, noslēgšanu un realizāciju.

Latvijas eksporta attīstībā ir vērojamas šādas tendences un problēmas:

— neskatoties uz eksporta apjoma pieaugumu pēdējo gadu laikā sākot ar 1994. gadu, importa apjoma pieauguma temps ir lielāks, tas veido maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieaugumu, ko gan pagaidām vēl nosedz pozitīvais kapitāla konta saldo;

— turpinās eksporta plūsmas ģeogrāfiskā pārorientācija no tradicionāliem tirgiem austrumos uz Rietumeiropas un citu reģionu tirgiem. Krievijas krīzes rezultātā šī tendence ir pastiprinājusies;

— pieaug eksporta īpatsvars ar valstīm ar kurām Latvijai ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi (1996. gadā — 50%, bet 1998. gadā — 70% no kopējā eksporta īpatsvara);

— pamatā tiek eksportētas preces ar zemu pievienoto vērtību, nediferencēts vienveidīgs eksports uz ES (tekstils un kokmateriāli — 70%);

— eksporta produkcijas konkurētspējas uzlabošanai ir nepieciešama produktu kvalitātes un dizaina uzlabošana, ārējā marketinga attīstīšana, finansēšanas apdrošināšanas un garantēšanas sistēmas nostiprināšana;

— Rietumu tirgu apgūšana prasa no uzņēmējiem atšķirīgas prasmes un zināšanas nekā Austrumu tirgum;

— kaut arī ir izveidotas vairākas ekonomiskās pārstāvniecības eksporta mērķa tirgos, valsts politikas uzdevums būtu sekmēt esošo darbību un attīstīt jaunu pārstāvniecību veidošanu;

— netarifu barjeru pārvarēšanai ir nepieciešams nodrošināt produkcijas atbilstības sertifikātu iegūšanu, veselības un vides aizsardzības normatīvu izpildi;

— eksporta darbības nodrošināšanai nepieciešamā informācija nav pieejama vienkopus, dažāda informācija ir pieejama dažādās institūcijās un organizācijās;

— finansiālo resursu trūkuma dēļ nepilnvērtīgi funkcionē valsts izveidotā a/s Latvijas Eksportkredīts, kurai jānodrošina eksporta operāciju garantēšana, apdrošināšana un kreditēšana;

— finansiālo resursu trūkuma dēļ nepilnvērtīgi funkcionē valsts atbalsta mehānisms Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās;

— nepilnvērtīgi funkcionē nodokļu procedūras, kas attiecas uz eksporta operācijām;

— konkurences izkropļojuma novēršanai ir nepieciešams nostiprināt institucionālo un tiesisko bāzi iekšējā tirgus aizsardzības mehānismam;

— kā vēlamais elements ir uzņēmumu sertificēšana uz atbilstību kvalitātes ISO 9000 un 14000 sēriju standartu prasībām.

1.2. Ārvalstu tiešo investīciju piesaiste

Latvijai īpaši veiksmīgs ārvalstu tiešo investīciju piesaistē bija 1997. gads: kopējais ārvalstu tiešo investīciju apjoms pieauga par 303 milj. latu, sasniedzot 750 milj. latu (1,27 miljardus USD). Šo straujo kāpumu galvenokārt nodrošināja 1997. gadā īstenotā izvērstā privatizācija. Savukārt 1998. gadā vairāku valsts uzņēmumu privatizācijas projektu realizācija tika atlikta sakarā ar Saeimas vēlēšanām oktobrī. 1998. gada pirmajā pusē ārvalstu tiešo investīciju pieaugums bija 98 milj. latu. Pēc novērtējuma ārvalstu ieguldījumu apjoms īslaicīgi samazinājās otrajā pusgadā sakarā ar svārstībām pasaules finansu tirgos. 1998. gada kopējās ārvalstu tiešās investīcijas bija 210 milj. latu, līdz ar to gada beigās kumulatīvās ārvalstu investīcijas sasniedza 896 milj. latu (1,6 miljardus USD).

Vērtējot ārvalstu tiešās investīcijas uz vienu iedzīvotāju, var secināt, ka Latvija ir sasniegusi stabilu vietu Centrāl— un Austrumeiropas valstu grupā, tuvojoties Eiropas Savienības kandidātvalstu prioritārajai grupai (Ungārija, Slovēnija, Igaunija, Čehijas Republika un Polija). Tiešo ārvalstu investīciju ziņā Latvija ievērojami apsteidz Horvātiju, Slovākiju, Lietuvu, kurām faktiski ir augstāki iekšzemes kopprodukta rādītāji uz vienu iedzīvotāju.

ES valstis veido vairāk nekā 50% un EBTA valstis — 10% no ārvalstu tiešo investīciju apjoma Latvijā. Šāds investīciju sadalījums atspoguļo Latvijas tirdzniecības modeli, kurā ES valstis veido apmēram 55% no valsts ārējās tirdzniecības apgrozījuma, kā arī parāda tās pieaugošo integrāciju Eiropas ekonomiskajā sistēmā. Saistībā ar NVS tirgus finansu krīzi sevišķi svarīgi ir tas, ka Latvija ir spējusi gūt ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus no ES. Jau saņemtie Rietumeiropas resursi ļauj justies relatīvi droši Krievijas krīzes apstākļos, jo šādi ieguldījumi ir galvenokārt orientēti uz ES un iekšējo tirgu, kā arī nostiprina Latvijas reputāciju, apliecinot, ka šādā valstī ir vērts ieguldīt līdzekļus. Lielākā daļa analītiķu atzīst, ka tā kā Centrāl— un Austrumeiropas ekonomikas ir pietiekami norobežojušās no NVS, tās var kļūt pat pievilcīgākas ārvalstu ieguldītājiem, jo ir drošākas nekā citi jaunie tirgi1.

Galvenās nozares, kurās līdz šim ir veiktas ārvalstu tiešās investīcijas, ir transports un sakari, rūpniecība, finansu pakalpojumi un tirdzniecība. Var minēt vairākus veiksmīgus ārvalstu ieguldījumus:

— Sonera (Finnish telecom) ieguldījums nacionālajā telefonu kompānijā Lattelekom;

— ASV kompānijas Polarbek ieguldījums viesnīcā Radisson SAS Daugava;

— Statoil, Neste, Shell un Hydro Texaco ieguldījumi savu degvielas staciju tīklu attīstībā;

— Norvēģijas Lindstow Varner ieguldījumi mazumtirdzniecībā un nekustamā īpašuma attīstībā;

— Krievijas Gazprom un Vācijas Ruhrgas/Preussen Electra konsorcija ieguldījums Latvijas Gāzē.

Ņemot vērā atsevišķu nozaru relatīvo nozīmi iekšzemes kopprodukta veidošanā, ārvalstu tiešās investīcijas ir bijušas ievērojami lielākas finansu pakalpojumu un transporta un sakaru sektoros. Lielākā daļa investīciju transporta un sakaru sektorā tika veiktas 1994.–1996. gadā, kad sākās privatizācija šajā nozarē. Nozīmīgi ārvalstu tiešie ieguldījumi finansu jomā tika izdarīti 1994. gadā jaunizveidotajā banku sektorā un 1997. gadā, vairākām bankām sākot apvienoties Baltijas mērogā. Atšķirībā no šīm divām Latvijas ekonomikas pamatnozarēm, lielākā daļa investīciju ražošanā parādījās tikai 1997. gadā, un šajā jomā vēl ir ievērojams potenciāls to palielināšanai.

Kopējās ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu pamatkapitālā 1999. gada I ceturksnī pārsniedza 200 milj. USD. Lielākie ieguldījumi ir veikti ķīmiskās rūpniecības, pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumu pamatkapitālā. Nozīmīgākie investori ražošanā ir Gebr. Knauf Verwaltung (celtniecības materiāli), Corpora Tres Montes (sausie dzērieni), Karl Danzer Furnierwerke (koka izstrādājumi), Enso (iepakojums), Hartwall Pripps Ringnes (alus un bezalkoholisko dzērienu ražošana), Gesil Ltd. (metālapstrāde), Cultor Oy (pārtikas produktu pārstrāde).

Tomēr joprojām pastāv ievērojamas iespējas piesaistīt investīcijas rūpniecības nozarē, jo pašreiz ārvalstu tiešo investīciju apjoms pārējās rūpniecības nozarēs (izņemot iepriekš minētās četras nozares) ir mazāk nekā 20 milj. USD katrā. Tik mazā ekonomikā kā Latvija pat vidēja lieluma investīcijām ir svarīga nozīme. Liela apjoma projekti var pilnībā izmainīt esošo stāvokli. Šeit būtu jāmin tādi projekti kā jauns ostas termināls Ventspilī (80 milj. USD) un Liepājā (150–200 milj. USD).

Pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras datiem, līgumos noteiktās papildu investīcijas privatizētajos uzņēmumos saskaņā ar privatizācijas līgumiem būs 90 milj. latu jeb 150 milj. USD divu trīs gadu periodā. Gandrīz visi šie ieņēmumi ir sagaidāmi tiešo ārvalstu ieguldījumu veidā. Ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu 1999.–2000. gadā lielā mērā noteiks plānotā dažu stratēģisko uzņēmumu — Latvijas Kuģniecības, Latvenergo, atlikušās valsts daļas Lattelekom u.c. privatizācija. Tādējādi minēto lielo uzņēmumu privatizācijas ietekmē paredzams arī ievērojams ar šo objektu privatizāciju tieši nesaistītu ārējo tiešo investīciju pieplūdums.

Latvijai ir daudz priekšrocību, kas to padara par investīcijām pievilcīgu valsti. Tai ir atvērta un dinamiski augoša ekonomika, liberāls tirdzniecības režīms (Latvija bija pirmā starp Baltijas valstīm, 1998. gada oktobrī iestājoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā), viena no zemākajām ienākuma nodokļa likmēm Centrāl- un Austrumeiropas valstīs, relatīvi attīstīta infrastruktūra un relatīvi lēts, augsti kvalificēts darbaspēks. Latvijā, salīdzinot ar tās kaimiņvalstīm, ir attīstītāka tranzīta infrastruktūra (sevišķi ostas).

Tomēr Baltijas tirgus pats par sevi, pat aplūkojot to ilgtermiņa periodā, ir pārāk mazs, lai attaisnotu ieguldījumus ražošanas jaudās, kas paredzētas vietēja tirgus apkalpošanai, un tas arī nenodrošina vieglu iekļūšanu lielajā Krievijas tirgū sakarā ar nelabvēlīgo ekonomisko situāciju Krievijā. Loģisks pamats tam, lai daudznacionālās korporācijas izvietotu savas ražotnes Baltijā, ir zemākas ražošanas izmaksas galvenokārt zemāku darbaspēka izmaksu dēļ. Tā kā Baltijas valstis daudzējādā ziņā ir līdzīgas, šo valstu starpā ir konkurence tieksmē iegūt Rietumu investoru ierobežotos resursus, un vietas izvēli daudzos gadījumos noteiks tas, cik viegli ir darboties attiecīgajā valstī. Līdz 1997. gadam Igaunija bija veiksmīgāka investīciju apjoma ziņā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, sakarā ar ātrāku reformu gaitu un kultūras saitēm ar Somiju. Taču Latvija strauji progresē, galvenokārt veiksmīgi uzlabojot investīciju klimatu.

2. Esošā ekonomiskā politika

2.1. Eksporta veicināšana

Latvija praktizē liberālu ārējās tirdzniecības politiku. Tā tiek realizēta piedaloties Pasaules tirdzniecības organizācijā, integrējoties Eiropas Savienībā, veidojot Baltijas vienoto ekonomisko telpu, kā arī slēdzot brīvās tirdzniecības līgumus ar galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

1996. gada 21. jūnijā Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) sagatavotā eksporta stratēģija, kas izrietēja no PHARE sagatavotā ziņojuma Eksporta attīstība Latvijā — rekomendējamā stratēģija un darbības plāns bija viens no pirmajiem dokumentiem, kurš noteica pielietojamos eksporta veicināšanas instrumentus un veicamo pasākumu kopumu. Stratēģijas darbības plāna realizācija tika uzsākta 1998.–2000. gada tehniskās palīdzības ietvaros. Lai sekmīgi realizētu eksporta veicināšanas programmu nepieciešama saskaņota rīcība starp iesaistītajām pusēm — LAA, EM, ĀM (Ārlietu ministrija), LTRK (Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera), PTC (Pasaules Tirdzniecības centrs), nozaru asociācijām un uzņēmējiem.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ārējās tirdzniecības nacionālo programmu, kur īpaša vieta ir paredzēta arī eksporta veicināšanas politikai. Ārējās Tirdzniecības Nacionālās programmas izstrādes gaitā ir definēti ārējās tirdzniecības politikas uzdevumi un mērķi, kā arī noteikti līdzekļi, ar kādiem šie mērķi būtu sasniedzami. Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas izstrādes galvenais mērķis ir sekmēt ārējās tirdzniecības attīstību, kuras pamatā ir Latvijai labvēlīgas eksporta — importa (maksājumu bilances tekošā konta) bilances veidošana.

Valsts eksporta veicināšanas iespējas no valsts budžeta šobrīd salīdzinājumā ar attīstītām valstīm ir stipri atpalikušas pēc apjoma, nav savlaicīgi pieejamas, neļauj perspektīvi plānot eksporta veicināšanas pasākumus. Valsts atbalsts eksporta jomā ir iespējams — eksportētāju apmācībai, informācijas sniegšanai, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, ārējā tirgus pētījumam, eksporta operāciju garantēšanai vai kreditēšanai. Latvijai kā PTO dalībvalstij un starptautisko līgumu subjektam, arvien mazāk būs iespējama uzņēmumu tieša finansiāla atbalstīšana subsīdiju, kredītu vai kredīta garantiju veidā. Tāpēc arvien svarīgāks kļūs valsts atbalsts uzņēmuma mārketinga aktivitāšu realizēšanai.

Pašlaik Saeimā tiek izskatīts likumprojekts par eksporta operāciju garantēšanu un kreditēšanu, kas, iespējams, nodrošinās tuvākā nākotnē šīs atbalsta formas pilnvērtīgu realizāciju, kā arī atvieglos finansu līdzekļu piesaisti.

Ir izstrādāta valsts atbalsta programma, kas paredz daļēji finansēt Latvijas uzņēmumu līdzdalību starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās, atbalstot gan organizētus braucienus uz izstādēm, gan pēc nepieciešamo procedūru veikšanas daļēji līdzfinansējot uzņēmumu individuālos projektus. Tirdzniecības misiju organizēšana Latvijā ir samērā jauna valsts atbalsta forma, tā ir uzsākta, pamatojoties uz Austrumeiropas (Slovēnijas, Igaunijas u.c.) valstu veiksmīgo pieredzi šādu misiju organizēšanā. 1998. gadā tika rīkotas divas tirdzniecības misijas. 1999. gada laikā paredzētas 6 eksporta misijas — 2 Vācijā (viena no tām pārtikas uzņēmumiem), Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Nīderlandē. Misiju mērķis ir praktiska palīdzība uzņēmumu eksporta attīstībā, katras misijas laikā nodrošinot uzņēmumiem tikšanos ar sagatavotiem tiešajiem pircējiem mērķa valstī, kā arī informējot par produkta pilnveidošanas nepieciešamību atbilstoši Rietumu tirgus prasībām.

Lauksaimniecības produktu eksporta veicināšanas pasākumus veic Zemkopības ministrija, kuras pārstāvji darbojas Lietuvas Lauksaimniecības un mežu ministrijā, Igaunijas Lauksaimniecības ministrijā, kā arī NVS valstīs. Pārstāvju uzdevums ir veicināt lauksaimniecības preču eksportu uz šīm valstīm apkopojot un izplatot informāciju par Latvijas eksportētājiem (arī potenciālajiem) un to produkciju. Zemkopības ministrijai, darbojoties eksporta veicināšanas jomā ir izveidojusies sadarbība ar vairākām asociācijām — Pārtikas uzņēmumu federāciju, Latvijas Piensaimnieku Centrālo Savienību, kā arī privātajām institūcijām apzinot konkrētu nozaru intereses potenciālajos eksporta tirgos un nozaru intereses potenciālajos eksporta tirgos un nozaru uzņēmumu iespējas.

2.2. Ārvalstu tiešo investīciju piesaiste

Valdība pievērš ārvalstu tiešajām investīcijām īpašu uzmanību jo tās papildina Latvijas ierobežotos resursus, nodrošina uzņēmumu lielāku efektivitāti sakarā ar jauno tehnoloģiju ienākšanu un pieeju starptautiskiem tirgiem. Tiek īstenota politika, kas nodrošina vienlīdzīgus nosacījumus vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem. Pašreiz Latvijas Republikā pastāvošā likumdošana nodrošina ārvalstu investoru tiesību aizsardzību paredzot, ka ja jauna likuma stāšanās spēkā gadījumā tas ietekmē ārvalstu investora darbības nosacījumus, likumu nosacījumi, kas bija spēkā uzņēmuma dibināšanas brīdī tiek saglabāti vēl desmit gadus. Ārvalstu investoriem nav jāmaksā muitas nodoklis un PVN par precēm, kuras tiek ievestas kā daļa no investīciju projekta. Peļņas un kapitāla izvešana no Latvijas netiek ierobežota. Latvija ir parakstījusi 22 divpusējos līgumus (konvencijas) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un pašlaik valdība plāno parakstīt arī OECD daudzpusējo vienošanos par investīcijām.

Straujāka ārvalstu tiešo investīciju plūsma uz Latviju sekmēs eksporta pieaugumu, jo uzņēmumos ar ārvalstu investoru līdzdalību tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, jaunas iekārtas, tajos augstāka darba ražība un darbinieku motivācija, parasti šiem uzņēmumiem ir vieglāka pieeja ārvalstu tirgiem. Pašreizējā asā konkurence starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas jomā ļauj sasniegt rezultātu, veicot mērķtiecīgu mārketinga politiku un aktīvus pasākumus.

LAA palīdz ārvalstu investoriem, apgādājot viņus ar vispārēju un specifisku informāciju un analīzi par investīciju iespējām Latvijā. Tā arī ierosina izmaiņas likumdošanas aktos, lai padarītu administratīvo vidi pievilcīgāku ārvalstu investoriem. Pašlaik LAA ir izstrādājusi un iesniegusi valdībai izskatīšanai šādas likumdošanas izmaiņas ārvalstu ieguldījumu veicināšanai:

— likumdošanas grozījumi, lai vienkāršotu imigrāciju, uzturēšanās un darba atļauju saņemšanu (pieņemti 1998. gada novembrī);

— likuma par koncesijām ieviešana, lai veicinātu ārvalstu ieguldījumus valsts infrastruktūrā;

— to likumu pārskatīšana, kas ierobežo ārvalstnieku īpašuma tiesības līdz 49% (piemēram, mežizstrāde, radio & TV, azartspēļu bizness u.c.).

Lai uzlabotu tiesu sistēmas darbību, palielinātu biznesu regulējošās sistēmas efektivitāti kopumā un pievērstu uzmanību šīm problēmām, Latvijas valdība ir pasūtījusi pētījumu FIAS (Foreign Investment Advisory Service) par administratīvajiem kavēkļiem investīciju piesaistē. Šāds pētījums ļaus noskaidrot specifiskās problēmas un sekmēs investīciju vides uzlabošanu Latvijā.

3. Mērķi

3.1. Eksporta veicināšana

Lai samazinātu ārējās tirdzniecības bilances negatīvo saldo, palielinātu Latvijas eksporta apjomu, eksporta veicināšanas jomā ir izvirzāmi sekojoši mērķi:

— atbalstīt uzņēmēju mārketinga aktivitātes (mārketinga materiālu izdošanu, mārketinga plānu izstrādi un realizāciju ieiešanai jaunos tirgos);

— realizēt Latvijas eksporta uzņēmumu vadības un menedžeru apmācības starptautiskās tirdzniecības praksē, uzņēmuma mārketinga stratēģijas izstrādē un realizācijā;

— nodrošināt eksportētājuzņēmumus ar kvalitatīvu informāciju mārketinga plānu realizēšanai un tirgus izpētei, izveidojot valsts eksportētāju informatīvo centru;

— īstenot valsts atbalsta programmu uzņēmēju dalībai starptautiskās izstādēs un gadatirgos, daļēji finansējot Latvijas uzņēmēju izdevumus;

— nostiprināt valsts eksporta veicinošo institūciju darbību gan no juridiskā, gan finansiālā aspekta;

— uzlabot nodokļu procedūras pielietošanu, kas attiecas uz eksporta operācijām;

— nostiprināt un uzlabot esošo ekonomisko pārstāvniecībudarbības efektivitāti, atvērt jaunas pārstāvniecības eksporta mērķa tirgos.

3.2. Ārvalstu tiešo investīciju piesaiste

— identificēt jaunu investīciju nišas un izvērst Latvijas kā ārvalstu tiešajām investīcijām izdevīgas valsts un vietējo kompāniju kā drošu sadarbības partneru reklamēšanu.

4. Ekonomiskās politikas perspektīvas

4.1. Eksporta veicināšana

4.1.1. Latvijas eksportētāju mārketinga

atbalsta programma

Programma paredz atbalstīt uzņēmēju mārketinga aktivitātes: mārketinga materiālu izdošanu, mārketinga plānu izstrādi un realizāciju ieiešanai jaunos tirgos.

Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) ir izstrādājusi Latvijas eksportētāju mārketinga atbalsta programmu (LEMAP) saskaņā ar Phare prasībām, kura 2 gadu laikā paredz finansiālu Latvijas uzņēmumu atbalstu eksporta potenciāla palielināšanā un eksporta stratēģijas realizēšanā jaunos eksporta tirgos Rietumeiropā, Centrāleiropā un NVS valstīs. Programma paredz atbalstīt ap 50–60 uzņēmumu mārketinga programmu, daļēji apmaksājot mārketinga pasākumu izdevumus ārvalstīs, reklāmas materiālu publicēšanu, līdzdalību izstādēs un ceļa izdevumus uz tām, produkcijas sertifikāciju ārvalstīs, darbinieku apmācību, u.c. izdevumus. Viens uzņēmums varēs saņemt līdz 30% subsīdijas, taču ne vairāk kā 10000 latus mārketinga pasākumu atbalstīšanai.

LEMAP atbalstīs galvenokārt šādu nozaru uzņēmumus: kokapstrādes, pārtikas rūpniecības, elektronikas, elektrotehnikas, mašīnbūves, ķīmiskās rūpniecības, plastmasu pārstrādes un tekstilrūpniecības uzņēmumus, bet paredzama arī citu nozaru eksportspējīgu uzņēmumu atbalstīšana visos Latvijas reģionos.

Kopējais eksporta pieaugums no LEMAP būs no 4,06 milj. LVL līdz 6,96 milj. LVL (aprēķini veikti vadoties pēc analogi īstenota projekta Slovākijā). Sagaidāmais rezultāts būskatra atsevišķā programmas dalībnieka eksporta apjoma pieaugums par 10–20% salīdzinot ar attiecīgās nozares vidējo eksporta pieaugumu rādītāju. Pamatojoties uz pieņēmumu, ka 20% no kopējā eksporta apjoma Latvijas valsts varētu iegūt tiešo nodokļu veidā, tad ieguvums no nodokļiem papildus būs no 0,8 milj. LVL līdz 1,3 milj. LVL. LEMAP darbības rezultātā pieaugs eksportspējīgu Latvijas uzņēmumu skaits visos reģionos, salīdzinot ar attiecīgo nozaru vidējo līmeni, uzņēmumos tiks radītas jaunas darba vietas, palielināsies nodokļu u.c. maksājumi budžetā. Galvenais programmas pamatprincips ir — izvēlēties un atbalstīt perspektīvākos projektus, lai iegūtu vislabāko rezultātu.

4.1.2. Apmācību programma eksporta

un menedžmenta prasmju apguvei

Programma paredz Latvijas eksporta uzņēmumu menedžeru un konsultantu apmācību starptautiskās tirdzniecības praksē, uzņēmuma mārketinga stratēģijas izstrādē un realizācijā.

1999. gadā paredzēts realizēt trīs projektus, kas palīdzēs Latvijas uzņēmējiem novērtēt nozares un sava uzņēmuma eksporta potenciālu, izstrādāt eksporta stratēģiju un plānus jaunu tirgu apguvei.

Viens no tiem, PHARE programmas atbalstītais, paredz 12 Latvijas uzņēmumu eksporta stratēģiju izstrādi, konsultantiem strādājot tieši uzņēmumos 18–20 dienas. Lielāks projekts paredz palīdzību 20 Latvijas uzņēmumiem ne tikai eksporta prasmju iegūšanai, bet arī darbu pie uzņēmuma menedžmenta uzlabošanas, konsultantiem strādājot uzņēmumā ilgāku laiku.

No 2000. gada tiks realizēta trīs gadu programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijas reģionos eksporta prasmju iegūšanai.

4.1.3. Informācijas centrs eksportētājiem

Latvijas ekonomikas attīstības pašreizējā etapā kompāniju mārketinga plānu realizēšanai vai tirgus izpētei nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu informāciju. Lai to izdarītu, nepieciešams valsts eksportētāju informatīvā atbalsta centra izveidošana, nostiprinot Eiropas informācijas centru, kurā pašreiz ir labākais uz ārējo tirdzniecību orientētais informatīvais nodrošinājums Latvijā un kurš informatīvo atbalstu eksportētājiem sniedz kopš 1996. gada, piedāvājot informāciju par potenciālajiem sadarbības partneriem, ārvalstu likumdošanu, pasaules valstu ārējās tirdzniecības statistiku. Informācijas centru paredzēts izveidot Latvijas Attīstības aģentūras ietvaros.

Projekta realizācija atļautu ik gadu palielināt Latvijas eksporta apjomus apmēram par 5–7 milj. LVL .

4.1.4. Uzņēmumu dalība starptautiskajās izstādēs

un tirdzniecības misijās

Lielākajās starptautiskajās izstādēs Eiropā Latvijas nacionālo stendu organizēšanā LAA piedalās jau trešo gadu un ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi. 1998. gadā LAA galvenais mērķis nacionālo stendu organizēšanā bija ne tikai prezentēt Latvijas valsti, bet reāli palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Tāpat 1998. gadā tika organizēti Nacionālie stendi trijās nozīmīgākās starptautiskās izstādēs: Hannover Messe’98, Intrade’98, World Food’98. Mērķtiecīgi un prasmīgi organizējot uzņēmumu līdzdalību izstādēs, sasniegti labi efektivitātes rādītāji, piemēram, izstādē Hannover Messe’98 saskaņā ar uzņēmumu aptauju uz katru līdzdalībai izstādē izdoto latu sagaidāms eksporta pieaugums apmēram 153 lati.

Tā kā minētais projekts Latvijai ir jauns, nav iespējas novērtēt ekonomisko atdevi, kas balstās uz mūsu pieredzi. Līdzīgu projektu Slovēnija realizēja 15 kompānijām Lielbritānijā, un jau nākošajā gadā tas deva 50 DM pieaugumu uz katru ieguldīto DM. Attiecīgi, Latvijā katram ieguldītajam latam vajadzētu dot eksporta pieaugumu 12–15 latu apmērā. Divu līdz trīs tirdzniecības misiju izveidošana ikgadu varētu palielināt eksporta apjomu par 2 līdz 20 milj. LVL. Katru gadu atbalstot uzņēmumu dalību 40 līdz 50 pasākumos, sagaidāmais eksporta pieaugums ir 5 līdz 12 milj. LVL gadā.

4.2. Ārvalstu tiešo investīciju piesaiste

4.2.1. Tiešā mārketinga programma

Latvijas Attīstības aģentūras ietvaros īstenojamās tiešā mārketinga programmas mērķis ir piedāvāt konkrētus investīciju projektus konkrētām ārvalstu kompānijām un potenciālajiem investoriem šādās nozarēs: elektroniskajā rūpniecībā; informāciju tehnoloģijās; augstās tehnoloģijās; programmēšanā; kokapstrādē; automobiļu sastāvdaļu ražošanā; pārtikas pārstrādē; farmācijā; celtniecības materiālu; tekstilrūpniecībā un tranzītā.

Balstoties uz "lielo investoru" datu bāzi, tiešā mārketinga programma vērsta uz konkrētiem uzņēmumiem: transnacionālo uzņēmumu identifikācija prioritārajās nozarēs un to monitoringu, Latvijā ieinteresēto transnacionālo kompāniju kontaktēšanu: mērķtiecīgu piedāvājumu nosūtīšanu, regulāru vispārējās informācijas sniegšanu par biznesa vidi Latvijā, informēšanu par situāciju attiecīgajās nozarēs, telefonakcijas, tiešās vizītes. Lai realizētu tiešā mārketinga programmu, nepieciešama datu bāzes aktualizēšana par lielākajiem starptautiskajiem investoriem, kuriem ir konkrēta interese par Baltijas reģionu, konkrēto investīciju projektu, nozaru brošūras un citi publikācijas materiāli, videofilma par Latviju kā biznesam pievilcīgu valsti, CD par investīciju iespējām un tirdzniecības statistiku utt.

Īstenojot tiešā mārketinga programmu, sagaidāma papildus investīciju piesaiste 100 — 500 milj. USD apmērā, palielinot nodokļu ieņēmumus 20 līdz 100 milj. USD gadā, attiecīgi IKP pieaugtu par 0,3 līdz 1,5% procentpunktiem straujāk.

4.2.2. Investoru apkalpošanas uzlabošana

investīciju piesaistei

Konkurence investīciju piesaistīšanas tirgū starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir ļoti spēcīga. Latvija pašlaik uzrāda vienus no labākajiem rādītājiem Austrumeiropā piesaistīto investīciju apjoma ziņā uz iedzīvotāju. Lai saglabātu labos rādītājus investīciju piesaistē, potenciālajam investoram nepieciešams veltīt īpašu uzmanību, nodrošinot iespējamo servisu operatīvai un kompetentai informācijas saņemšanai. Pārstāvniecības atrašanās mērķa valstī ir viena no priekšrocībām, kas nodrošina operatīvu servisu investoram. Kā viens no galvenajiem posmiem investīciju piesaistīšanā ir ārvalstu investoru apkalpošana jeb "one-stop-shop" funkcijas veikšana. Tas nozīmē nodrošināt operatīvu investora apkalpošanu, lai nerastos šķēršļi ieguldījumiem. Viens no ārvalstu investoru piesaistīšanas instrumentiem ir prioritāru vietējo investīciju projektu identificēšana un priekšprojektu sagatavošana. Pašreiz galvenie aktuālie investīciju projekti ir Celulozes kombināta projekts, OSB, MDF plātņu rūpnīca un furfurola ražošana, sadales centrs "Distripark Riga" un mērķtiecīga investoru meklēšana konkrētajiem projektiem.

Laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam vairāk laika nepieciešams veltīt ieguldījumus izdarījušo investoru situācijas apzināšanai, darbības apstākļu un nosacījumu uzlabošanai, kas iekļautos vispārējās biznesa vides uzlabošanas pasākumos. Pamatojums, aktīvas sadarbības uzturēšanai ar esošajiem ārvalstu ieguldītājiem, ir fakts, ka daudzās valstīs caurmērā vairāk nekā puse no jaunajām investīcijām nāk tieši no esošo investoru jaunajiem projektiem un darbības paplašināšanas konkrētajā zemē. Pēcinvestīciju apkalpošanas nodrošināšana rada ieinteresētību reinvestēt iegūto peļņu. Lai investori psiholoģiski justos labi, nepieciešams to nopelnu atzīšanu visaugstākajā valsts līmenī, caur to panākumiem veidojot biznesam pievilcīgas valsts tēlu.

4.2.3. Lauku reģioniem orientēta mārketinga

apmācības programma

Latvijā investīcijas izteikti koncentrētas lielākajās pilsētās, rūpniecības un pakalpojumu centros, bet reģioni palikuši novārtā, jo trūkst gan labu investīciju projektu, gan māka radīt interesi par investīciju iespējām reģionos ir zema. Lauku novados uzņēmējdarbības aktivitāte ir salīdzinoši zema. Bieži vien potenciālie investori nevar iegūt kvalitatīvu informāciju par interesējošiem jautājumiem no pašvaldībām. Tāpēc nepieciešams realizēt reģionālo investīciju piesaistes apmācības programmu pašvaldību administrāciju kapacitātes palielināšanai, nostiprināt uzņēmējdarbības atbalsta centru tīklu un veicināt Biznesa inkubatoru veidošanos reģionos, lai veicināt investīciju un tehnoloģiju novirzīšanu lauku reģioniem un dažādotu uzņēmējdarbību laukos.

Programmas ietvaros paredzēts apmācīt 300 pašvaldību un reģionu uzņēmēju starptautiskajā mārketingā.

Par iepriekš minētajām programmām un pasākumiem ārvalstu tiešo investīciju piesaistei atbildīgā institūcija: EM sadarbībā ar LAA.

IV. Kvalitātes veicināšana

1. Situācijas analīze

Kvalitātes nodrošināšana ir viens no ekonomiskās attīstības pamatelementiem, kas nodrošina konkurētspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Pārveidojot saimnieciskās darbības modeli no plānveida ekonomikas uz brīvu tirgus ekonomiku ir nepieciešams pārskatīt kvalitātes nodrošināšanas principus, kas agrāk bija orientēti uz gatavā produkta kontroli, turpretī Eiropas Savienībā svarīgi kontrolēt ražošanas procesu, nodrošinot nemainīga līmeņa kvalitāti jau ražošanas gaitā. Atbildība par produktiem jāuzņemas ražotājam, nevis uzraudzības institūcijām.

Pašlaik uzņēmējiem ir radušās grūtības ar produkcijas realizāciju NVS valstu tirgos, tomēr lai iekļūtu Eiropas Savienības valstu tirgū nepieciešams izpildīt noteiktas kvalitātes un nekaitīguma prasības. Importētāji ļoti bieži pieprasa piegādātāju uzticamības apliecinājumu — kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Latvijā šobrīd tikai nedaudz vairāk par 30 uzņēmumiem ir ieguvuši starptautiski atzītu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertifikātu. Arī Eiropas standartu ieviešana ražošanā kavējas, jo trūkst informācijas par Eiropas standartiem un uzņēmēju rīcībā nav pietiekoši resursi, lai šos standartus ieviestu.

Kvalitātes palielināšanos galvenokārt kavē sekojoši faktori:

— nav pietiekama atbalsta Eiropas Savienības standartu un kvalitātes sistēmu ieviešanai uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), uzņēmēji ir nepietiekami nodrošināti ar informāciju par Eiropas standartiem;

— nav pietiekamā apjomā akreditētas produkcijas atbilstības novērtēšanas laboratorijas un sertifikācijas iestādes atbilstoši ES standartiem, nav izveidota starptautiski atzīta mērīšanas etalonu bāze mērījumu vienotības un salīdzināmības nodrošināšanai, lai uzņēmēji varētu apliecināt savu produkciju atbilstoši Eiropas un starptautiskajām prasībām.

2. Esošā ekonomiskā politika

Eiropas atbilstības novērtēšanas protokols (ECAP) ir Latvijas un ES asociatīvā līguma sastāvdaļa un tā noslēgšana dos iespēju Latvijas ražotājiem uz atvieglotiem nosacījumiem eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem bez papildus atbilstības novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.). Līguma noslēgšana būtiski palielinās Latvijā ražoto preču konkurētspēju un samazinās izmaksas, kas rodas Eiropas Savienības dalībvalstīs kārtojot administratīvos jautājumus un saņemot sertifikātu (atļauju) no attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām produkcijas realizācijai ES dalībvalstu tirgos. 1998. gada oktobrī ir uzsāktas sarunas par ECAP līguma slēgšanu, kas norāda uz noteiktu likumdošanas un institucionālo struktūru sakārtotību.

Lai veicinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju, 1994. gadā tika apstiprināta Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma, kas paredz likumdošanas sakārtošanu un institūciju izveidi kvalitātes nodrošināšanas jomā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Kā viens no svarīgākajiem programmas elementiem ir likumdošanas un institucionālās infrastruktūras sakārtošana un kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ieviešana Latvijas uzņēmumos un visaptverošās kvalitātes vadības principu piemērošana. Programmas ietvaros uzņēmēji tiek nodrošināti ar nepieciešamo informāciju un apmācībām produkcijas konkurētspējas palielināšanai. Ar šo programmu realizāciju tiek radīta starptautiski harmonizēta atbilstības novērtēšanas sistēma brīvai preču plūsmai uz Eiropas Savienību un citiem tirgiem.

Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas realizācijas gaitā pēc uzņēmēju iniciatīvas ir izveidojusies Latvijas Kvalitātes asociācija. Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, starptautisko tirdzniecību, atbalstītu visaptverošās kvalitātes vadības principu ieviešanu un dotu iespēju uzņēmumiem novērtēt savu darbību atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Kvalitātes asociāciju 1997. gadā nodibināja Latvijas kvalitātes balvu atbilstoši Eiropas izcilas uzņēmējdarbības modelim. Latvijas kvalitātes balvas konkursi tiek rīkoti katru gadu.

Lai nodrošinātu ātrāku starptautiski atzītu standartu pieejamību uzņēmējiem, ir izveidota valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Standarts", tiek realizēta valsts programma "Standartizācijas attīstība Latvijā", kuru realizējot, pašreiz darbojas vairāk nekā 40 standartizācijas tehnisko komiteju, kuras izstrādā nacionālos un adaptē Eiropas un starptautiskos standartus atbilstoši uzņēmēju pieprasījumam. Šīs programmas ietvaros līdz 2003. gadam paredzēts adaptēt visus Eiropas standartus, kas dos iespēju uzņēmējiem pilnīgi izmantot tajos ietvertās prasības un ražot Eiropas un starptautiskajos tirgos konkurētspējīgu produkciju.

1995. gadā, realizējot Kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu informācijas, konsultāciju un apmācības jomā, tika izveidots Produktu un pakalpojumu kvalitātes informatīvais konsultāciju un apmācību centrs, kas starptautisko palīdzības programmu ietvaros organizē apmācības seminārus uzņēmējiem par kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem. 1998. gada janvārī Ekonomikas ministrijā ir izveidota Pasaules tirdzniecības organizācijas informācijas nodaļa, kurā ieinteresētie uzņēmēji var saņemt informāciju par PTO dalībvalstīs un ES spēkā esošajām prasībām attiecībā uz produktiem, atbilstības novērtēšanas procedūrām un standartiem, kā arī sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.

3. Mērķi

Lai pārkārtotu kvalitātes nodrošināšanas principus atbilstoši funkcionējošas tirgus ekonomikas prasībām, tādējādi nodrošinot konkurētspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kvalitātes veicināšanas jomā izvirzāmi sekojoši mērķi:

— sakārtot Latvijas likumdošanu un infrastruktūru, sagatavojot Latvijas uzņēmējus Eiropas Savienības prasību piemērošanai pēc noteiktām produktu grupām;

— radīt atbilstības novērtēšanas un kvalitātes nodrošināšanas infrastruktūru, kas būtu spējīga nodrošināt uzņēmējiem nepieciešamos pakalpojumus produktu atbilstības novērtēšanai un standartizācijai.

4. Ekonomiskās politikas perspektīvas

Ekonomiskās politikas perspektīvas šajā jomā saistās ar Eiropas Savienības prasību piemērošanu un uzņēmēju izglītošanu, lai pārorientētos uz rietumvalstu tirgiem. Vienlaikus jāveic tirdzniecības tehnisko barjeru izlīdzināšana un jāslēdz atbilstības novērtēšanas sistēmu un rezultātu atzīšanas līgumi ar valstīm, uz kurām ir vislielākās eksporta intereses Latvijas uzņēmējiem. Jāturpina sarunas ar Eiropas komisiju par Eiropas atbilstības novērtēšanas protokola (ECAP) noslēgšanu. Kvalitātes veicināšanas jomā jau esošo programmu (Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma, Tirgus uzraudzības nacionālā programma, Valsts programma standartizācijas attīstībai Latvijā) ietvaros tiks atbalstīta Eiropas Savienības standartu, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes sistēmu ieviešana uzņēmumos:

— nodrošināt finansējumu Eiropas standartu adaptācijai, lai uzņēmēji varētu lietot Eiropas standartus un izpildīt Eiropas Savienības likumdošanā noteiktās būtiskās prasības dzīvībai, veselībai un videi. Standartu adaptācija notiks atbilstoši Standartizācijas attīstības programmai, gadā adaptējot 600 — 800 standartu;

— atbalstot uzņēmējus kvalitātes sistēmu ieviešanai atbilstoši starptautiskajiem standartiem (ISO 9000 sērija). Kvalitātes sistēmu ieviešana uzņēmumos palielinās to konkurētspēju iekšējā un starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī nodrošinās uzticamību to ražotajai produkcijai. Uzņēmumiem, kuriem ir sertificētas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstoši starptautiskajiem ISO 9000 sērijas standartiem, tiek nodrošināts vienmērīgs ražošanas process, kā arī sistēma, kas garantē stabilu produkcijas kvalitāti. ISO 9000 standartiem atbilstoša sistēma var tikt izmantota marketinga nolūkos, un tā rada uzticību partneriem par uzņēmuma sakārtotību un sadarbības nosacījumu izpildi. Kvalitātes sistēmu ieviešana vairākās Eiropas Savienības direktīvās ir noteikta kā obligāta prasība, bez kā nav iespējams Latvijas produkcijas eksports uz ES dalībvalstīm. Ir paredzēts valsts atbalsts kvalitātes sistēmu ieviešanai 20 uzņēmumos gadā;

— nodrošinot Latvijas nacionālās akreditācijas sistēmas uzturēšanu, tiks radīts pamats starptautiski atzītai laboratoriju un sertifikācijas iestāžu akreditācijai, lai uzņēmēji varētu apliecināt produktu atbilstību starptautiskajā līmenī, Latvijā saņemot Eiropas Savienībā un starptautiskajā tirdzniecībā atzītus sertifikātus un testēšanas pārskatus;

— nodrošinot Latvijas nacionālo mērīšanas etalonu bāzes uzturēšanu, tiks radīts pamats produktu raksturlielumu izsekojamībai un salīdzināšanai starptautiskajā līmenī.

Par kvalitātes veicināšanas pasākumiem atbildīgā institūcija — EM.

V. Atbalsts inovācijām un progresīvajām tehnoloģijām

1. Situācijas analīze

Latvijas tautsaimniecība ilgtermiņa perspektīvā nevar sekmīgi attīstīties, izmantojot tikai importētās tehnoloģijas un ražošanas idejas, jo jāievēro, ka Latvijā tās nonāk jau pēc zināma laika perioda un ir jau novecojušas. Šāda ražošanas politika nerada arī saskarsmi ar Latvijas zinātnes potenciālu, kas netiek izmantots vai tiek iesaistīts citu valstu inovatīvā procesā. Tāpēc būtiska ir inovatīvās2 darbības, inovāciju attīstība un veicināšana. Inovācija ir arī uzņēmējdarbības dzinējspēks, un uzņēmumam būt inovatīvam nozīmē būt konkurētspējīgam vietējā, Austrum- un Rietumeiropas valstu tirgū.

Latvijā ir izveidojušies vairāki simti zinātņietilpīgu produkciju ražojoši MVU, īpaši informācijas tehnoloģiju un aparātbūves jomā, kuri sekmīgi sāk konkurēt pasaules tirgū, bet kuru izaugsmei un tālākai attīstībai ir nepieciešams valsts atbalsts. Tehnoloģiski orientētu MVU atbalstam 1993. gadā tika nodibināts Latvijas Tehnoloģiskais centrs — LTC (pašlaik 39 firmas ar kopējo darbinieku skaitu 280), 1996. gadā pie Rīgas Tehniskās universitātes tika nodibināts Latvijas Tehnoloģiskais parks — LTP (pašlaik 28 firmas ar 200 darbiniekiem), 1998. gadā pie rūpnīcas ALFA tika izveidots Latvijas Elektrotehniskās rūpniecības biznesa inovāciju centrs — LEBIC, kura galvenais uzdevums ir tehnoloģiju pārnese attiecīgas nozares uzņēmumos un Latvijas zinātniskā potenciāla iesaiste aktuālo šīs nozares uzņēmumu problēmu risināšanā. Minētās struktūras laika posmā no 1993. līdz 1999. gadam ir saņēmušas finansiālu atbalstu no valsts budžetā zinātniskai darbībai paredzētajiem līdzekļiem (~100 000 Ls gadā) un no PHARE MVU programmas Latvijā (kopā ~65 000 EUR), kas ir nepietiekoši efektīvam atbalstam konkurētspējīgas produkcijas izstrādes un ražošanas uzsākšanai jaunajos, tehnoloģiski orientētajos MVU.

Nopietna problēma inovāciju jomā Latvijā pastāv arī nevienādā dažādu reģionu ekonomiskās attīstības līmeņa dēļ. Tādēļ ir nepieciešams aktivizēt inovatīvu MVU veidošanos visos Latvijas reģionos, sākot ar lielākām industriāli attīstītām pilsētām. Šeit inovatīvās darbības politikā ir jāparedz Inovāciju centru un Biznesa inkubatoru tīkla izveide, balstoties uz visnotaļ pozitīvo šādu inovācijas atbalstošu un veicinošu instrumentu efektivitāti un pieredzi Rīgā. Kopumā tas nozīmē, ka valsts inovatīvās darbības politika un programma ir cieši jāsaista ne tikai ar valsts izglītības un zinātnes attīstības, bet arī ar valsts reģionālās attīstības programmām.

2. Esošā ekonomiskā politika

1998. gada martā Ekonomikas ministrija atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajai Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālajai programmai iesniedza izskatīšanai "Koncepciju par inovatīvo darbību", kuru Ministru kabinets pieņēma zināšanai. Pašlaik Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Tehnoloģisko centru turpina darbu un pilnveido šo koncepciju.

Lai realizētu inovāciju un inovatīvās darbības pasākumus, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Tehnoloģisko centru ir uzsākusi darbu pie Latvijas inovatīvās darbības attīstības programmas izstrādes. Programmas ietvaros ir noteikti inovatīvās darbības attīstības programmas mērķi un uzdevumi. Programma vērsta, lai atbalstītu inovatīvo darbību un modernu tehnoloģiju lietošanu Latvijas tautsaimniecībā, realizētu valdības politiku Latvijas ekonomikas attīstībā un nodrošinātu finansiālo atbalstu.

Latvijas Inovatīvās darbības attīstības programmas galvenie mērķi ir veicināt:

— inovatīvās ekonomikas attīstību un radīt labvēlīgu vidi tās darbībai;

— rūpniecības un lauksaimniecības nozarēs eksportspējīgas produkcijas ražošanas apjomu pieaugumu;

— jaunu zinātņietilpīgu tehnoloģiju radīšanu un to straujāku ieviešanu ražošanā;

— uzņēmumu ražotās produkcijas struktūrā tirgū pieprasīto preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas paplašināšanu;

— uzņēmumu investīciju piesaisti un jaunu darba vietu nodrošināšanu;

— veicināt nodarbinātības dažādošanu lauku apvidos.

Latvijas Inovatīvās darbības attīstības programmas uzdevumi ir:

— sekmēt valsts inovāciju politikas īstenošanu;

— ierosināt stratēģiskus valstiski nozīmīgus projektus un programmas atbilstoši Inovatīvās atbalsta politikas mērķiem;

— atbalstīt moderno tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu Latvijas uzņēmumos;

— sekmēt tehnoloģisku produkciju ražojošu uzņēmēju izglītošanu starptautisko tirgzinību jomā;

— atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar lauku jaunievedumu ieviešanu, tehnoloģiju izstrādi un eksportu, adaptāciju un izplatīšanu;

— atbalstīt lauku ekonomikas dažāda veida jaunās aktivitātes;

— organizēt projektu ekspertīzi un ar tiem sasniegto rezultātu analīzi.

1 Skatit, piemeram, "Under a cloud", Central European magazine, 1998. gada oktobris.

2 Inovācija (inovatīvā darbība) ir process, kurā daļēji vai pilnīgi jaunas zinātniski tehniskās, kultūras, sociālās sfēras vai citas idejas un tehnoloģijas tiek pārvērstas tirgū pieprasītā produktā vai pakalpojumā.

Turpinājums seko