Kad gads aizvadīts, bet darāmā vēl daudz

Trešdien, 10.janvārī, notika īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa preses konference, kurā tika publiskota informācija par ministra pārraudzībā un pakļautībā esošo valsts pārvaldes iestāžu paveikto 2000.gadā ( skat. 10.lpp. ) un iezīmēti 2001.gada gaidāmie svarīgākie notikumi. Īpašu uzdevumu ministra pārraudzībā strādā Valsts civildienesta pārvalde (VCP), bet pakļautībā atrodas Pašvaldību lietu pārvalde (PLP) un īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts. Preses konferencē piedalījās arī VCP priekšnieks Armands Kalniņš, PLP direktora vietniece Fatma Frīdenberga, īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs Jānis Ruško un ministra padomnieks Jānis Kalviņš.

J. Krūmiņš atzīmēja, ka reformas valstī nenotiek pietiekami ātri, tomēr iedzīvotāji un arī pašvaldību vadītāji sāk apzināties reformu nozīmi un saprast, ka reforma nepieciešama pašiem, nevis Eiropas Savienībai (ES) un citām starptautiskajām institūcijām. Viņš piekrita, ka par gauso reformu gaitu atbildība jāuzņemas gan viņam, gan arī iepriekšējo valdību ministriem un politiskajām partijām. Ministrs pastāstīja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām tiks publiskota reģionālās reformas koncepcija, kas paredz reģionālās reformas norises nostādnes reģionu modelī 4+1. Viņš izteica cerību, ka koncepcija Ministru kabinetā tiks atbalstīta, kaut arī tā būs par pamatu plašām diskusijām.

Ministra sekretariāta vadītājs J. Ruško pastāstīja, ka vispirms ir paredzēts veikt pasākumus valsts pārvaldes iestāžu reģionālo sistēmu savienošanā. Līdz ar vienotas valsts pārvaldes reģionālo iestāžu sistēmas izveidi cilvēkiem būs labāk saprotams, kur atrodami valsts piedāvātie pakalpojumi. Šobrīd katras ministrijas pakļautībā esošās iestādes apkalpo atšķirīgas teritorijas, kas padara pārvaldes procesu sarežģītu un haotisku, par ko iedzīvotāji bieži vien ir izteikuši pamatotu kritiku. J. Ruško atzina, ka pozitīvi vērtējama 5 plānošanas reģionu izveide un piešķirtie budžeta līdzekļi visu reģionu attīstības aģentūru kapacitātes pilnveidošanai. Viņš uzsvēra, ka reģionālo pašvaldību veidošana ir tikai pēdējais posms reģionālās reformas procesā, kas Latvijā varētu notikt ne agrāk kā pēc trim gadiem. Ministrs piebilda, ka reģionālo reformu būtu veicinājusi arī vienotās struktūras — atbildīgās ministrijas — izveide, kas apvienotu gan īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās pakļautībā esošo iestāžu funkcijas, gan īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta veiktās funkcijas un uzņemtos pārraudzīt vēl citas jomas, kas šobrīd atrodas citu atbildīgo ministriju kompetencē. Tomēr valdošajā koalīcijā pietrūcis politiskās gribas šī jautājuma veiksmīgai atrisināšanai, kā rezultātā, šķiet, tiks izveidota tikai "pusdūre" no iecerētā.

J. Krūmiņš atzīmēja, ka valsts pārvaldes reforma nav nošķirama no reģionālās reformas, tāpēc būtu nepieciešams rast atbildi nevis uz jautājumu, kurš vienu atbildīgo institūciju vadīs, bet gan, kā efektīvāk nodrošināt reģionu attīstību, reformas īstenošanu un saikni starp valsts pārvaldes reģionālajām institūcijām un pašvaldībām. J. Kalviņš piekrita, ka šajā jautājumā politisks risinājums tuvākajā laikā netiks atrasts, bet nobeigumā informēja, ka J. Krūmiņam un īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertam Zīlem līdz šā gada 1. aprīlim jāiztrādā iekšējās struktūras jeb mehānisma plāns, pēc kura reģioniem būs iespējams saņemt pirmsstrukturālo fondu līdzekļus no ES.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore