1993.gada 20.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim darbu! Saskaņā ar mūsu balsojumu pulksten 15.00 mēs sākam izskatīt lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas tautas deputātu mandātu anulēšanu atsevišķiem deputātiem”. Lūdzu ziņotāju – Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāju Budovska kungu – tribīnē!

M.Budovskis: Augsti godātais priekšsēdētāj, cienītie kolēģi! Es jūsu atmiņā gribētu atsaukt pagājušā gada 30.jūniju, kad mēs izdarījām labojumus likumā “Par tautas deputāta statusu”. Tanī dienā bija reģistrējušies un piedalījās darbā vairāk nekā 130 deputātu. Un tas patiešām bija nozīmīgs brīdis, jo visi juta, visi saprata, ka tas ir jautājums, kas skar mūs pašus – mūsu reputāciju, mūsu darba disciplīnu un mūsu atbildību Latvijas valsts priekšā. Šodien, skatoties uz šo zāli, man nevilšus ir jautājums: kur mēs esam, kur mēs esam palikuši un kas bēg? Un vai vispār bēg? No kura kuģa? Tas ir jautājums, uz kuru es šodien nevaru atbildēt. It sevišķi situācijā, kad es redzu, ka zālē piedalās cilvēki, kuru parasti te nav, bet kuri pašlaik ir iekļuvuši to deputātu skaitā, par kuru mandātu anulēšanu lems plenārsēde.

Tātad jautājums ir bezgala nopietns. Protams, pēdējo dienu aktivitātes no dažādu deputātu grupu puses, no atsevišķu deputātu un frakciju puses man ir pierādījušas to, ka šis jautājums par mūsu piedalīšanos darbā patiešām ir aktualizējies. Ir parādījušies visvisādi argumenti. Turklāt argumenti parādās tik nekautrīgā skaitā un tik masīvi, ka man jau liekas tā, ka galvenie darba darītāji ir tie, kuri šeit nekad nav parādījušies. Jo viņi visi ir strādājuši Latvijas labā, visi ar uzlocītām piedurknēm ir kaut ko darījuši. Un viņi nes vienu dokumentu pēc otra.

Tomēr tanī pašā laikā Mandātu un deputātu ētikas komisijai vajadzēja izlemt jautājumu par to, kuri deputāti iekļūs šinī sarakstā un vai šis saraksts ir līdz galam noformēts. Es gribētu atbildēt vienā vārdā – nē, tas nav līdz galam noformēts, jo ir desmitiem apstākļu, kuri šodien mums vēl neatļāva šo jautājumu līdz galam atrisināt. Un tādēļ es gribētu jūs, deputātu kungi un dāmas, lūgt vienu – šodien runāt par lēmuma projektu, bet tikai par tiem cilvēkiem, kuri ir iekļauti šinī dokumentā. Ja kādam no jums rodas bezgala lielas pretenzijas vai ir kādi citi ierosinājumi, lūdzu, dariet to zināmu Mandātu un deputātu ētikas komisijai. Arī mēs no savas puses turpināsim šā jautājuma izskatīšanu, jo nebūt nav viegli savākt visu informāciju, lai gan ikviens no minētajiem deputātiem faktiski ir pārkāpis likuma “Par deputāta statusu” 7.pantu. Un tur tas ir skaidri un gaiši norādīts: ja deputāts nevar ierasties uz plenārsēdi vai pastāvīgās komisijas sēdi, tad viņš tādā gadījumā pirms tam ziņo komisijas vadītājam vai sekretāram. Tādā gadījumā man ir jautājums: vai tie cilvēki, kuri nav varējuši ierasties, visi ir par to ziņojuši? Es esmu griezies pie komisijas vadības, pie sekretāriem un saņēmis atbildi, ka patiešām, tādi gadījumi, ka kāds būtu ziņojis par to, ka nevar ierasties, ir bijuši ļoti reti. Tātad ir jautājums: kur mums, Mandātu un deputātu ētikas komisijai, bija jāmeklē visi tie attaisnojošie dati, visi tie materiāli, kas ļautu apliecināt, ka deputāts patiešām nav bijis darbā attaisnojošu iemeslu dēļ? Ir vesela rinda nosacījumu, kas par to runā.

Un tomēr es vēl gribēju pieskarties jautājumam par to, ka šis saraksts nebūt nav nobeigts. Es minēšu tādus deputātus, kuri strādā citās institūcijās un tāpēc nav iekļuvuši šinī sarakstā, bet par kuriem man daudzi deputāti ir nākuši klāt un teikuši: bet kā tas ir, kā, teiksim, rēķināt? Es nosaukšu tādu deputātu grupu, kuri darbojas Ministru padomē. Tie ir: Godmanis, Dinevičs, Andrejevs, Jundzis, Šļakota, Kodoliņš, Einiņš, Buls. Jā, ikviens no viņiem gan ir bijis šeit, gan nav bijis šeit un balansē apmēram uz 50 procentu robežas. Un tomēr ir jautājums par to darbu, ko viņi dara – par šo likumdošanas iniciatīvu, ko viņi realizē, un tā tālāk. Arī tas ir deputātu darbs, un ikvienam deputātam šīs tiesības ir dotas. Pie tam mēs visi esam balsojuši, un viņi tur darbojas ar mūsu akceptu.

Nākamā deputātu grupa, par kuriem man šeit ir bijušas iebildes un par kuriem es nevaru dot viennozīmīgu atbildi, ir atbildīgie vadītāji. Viņi visi faktiski tur strādā ar mūsu akceptu. Tie ir: Blažēvičs (“Ventspils nafta”), Geidāns (muita), Repše (banka), Kristovskis (zemessardze), Maharevs (aviācija). Par viņiem visiem mēs varam sniegt šīs ziņas. Mēs, Mandātu un deputātu ētikas komisija, griezāmies frakcijās, runājām komisijās, runājām Prezidijā un jautājām, kā skatīties uz šo jautājumu.

Nākamā šādu deputātu grupa ir rektori. Ko darīt ar Hodakovski? Ko darīt ar Strīķi, Laķi, Bojāra kungu?

Nākamā grupa ir pašvaldību vadītāji, piemēram, Teikmanis, kuru mēs šeit redzam ļoti reti, Lembergs, Kokorišs, Aizezers, Andris Bērziņš.

Tālāk vismaz vienu deputātu es zinu, kurš atbilst 5.panta 1.sadaļas 3.punktam, tas ir, deputāts slimības dēļ nespēj pildīt savus pienākumus. Tāds ir deputāts Providenko, taču tā ir atsevišķa saruna. Jā, šeit mēs viņu neredzam, bet viņš ir ļoti slims.

Nākamais. Ir arī tādi kolēģi, par kuriem es principā nevaru pateikt, ko viņi dara un kāpēc viņu šeit nav. Varbūt jūs to varēsit izlemt, bet mēs vēl neesam savākuši visus datus. Es nedaudzus uzvārdus n­osaukšu: Īvāns, Zotovs, Jānis Krūmiņš, Dozorcevs, Bresis, Beluha, Šteins, Dobelis, Grūtups. Kur šie vīri atrodas, kur viņi strādā – tādā gadījumā lemsim to.

Kā redzat, saraksts ir bezgala garš, un varbūt pēc jūsu ierosmes mēs varētu vēl turpināt.

Un tad vēl ir tāds jautājums, cik mūsu ir palicis tādu, kuri šeit regulāri strādā un kuru ieguldījums Augstākās padomes darbā ir nozīmīgs. Taču, neskatoties uz visu to, mēs lielā vienprātībā pieņēmām labojumus 5.panta 2.sadaļas 1.punktā. Tātad: “Augstākā padome anulē deputāta mandātu, ja deputāts vienas sesijas laikā bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis vairāk nekā pusi no plenārsēdēm vai pastāvīgo komisiju sēdēm.”

Cienītie kolēģi, tieši saskaņā ar šo pantu pirmais saraksts ir iekļauts mūsu lēmuma projektā, un par to es lūgtu jūs izteikties debatēs, kā arī principā runāt, es domāju, par visu sarakstu. Attiecībā par katru deputātu, kurš ir minēts šajā sarakstā, manuprāt, vislabāk varētu izteikties procedūras daļā, runājot par balsojuma motīviem. Tā būtu vienkāršāk.

Un visbeidzot par šīsdienas plenārsēdes apmeklējumu, kā arī par to, ko man teica Lauksaimniecības komisija un Lauku frakcija. Viņi apgalvoja, ka viņi nebalsos, principā nebalsos, lai gan argumentus es neesmu dzirdējis. Man ir vēl arī informācija par to, kuri grib atturēties no šāda balsojuma. Es gribētu ierosināt šodien par atsevišķiem cilvēkiem nebalsot, bet tikai noklausīties, izspriest, runāt, taču balsošanu rīkot nākamo otrdien balsošanas laikā. Jo principā ir tā, ka tad, ja mēs par kādu cilvēku balsosim un mums dažādu iemeslu dēļ pietrūks vajadzīgā balsu skaita, kaut arī tās varbūt būs 58 vai 59 balsis, viņš neiekļūs kopīgajā sarakstā, pieņemot lēmumu kopā. Tātad par katru deputātu varēs balsot nākamajā otrdienā un arī par lēmumu kopumā.

Tuvākus komentārus par atsevišķiem cilvēkiem es varētu izteikt vienīgi tādus, kā tas ir redzams uzziņas daļā, kur ir atspoguļots neattaisnoti neapmeklēto plenārsēžu un pastāvīgo komisiju sēžu skaits procentos. Taču tas nenozīmē, ka deputāti tik vien reižu nav ieradušies. Ļoti daudzos gadījumos ir attaisnojoši iemesli, kuri šeit netiek atspoguļoti, piemēram, Agafonovs plenārsēdē ir piedalījies tikai sešas reizes, kaut gan viņš ir iesniedzis divas darba nespējas lapas. Tātad ir virkne attaisnojošu dokumentu, bet to skaits tomēr neaptver 51,38 procentus plenārsēžu un 55,27 procentus komisijas sēžu. Un tā ir arī ar pārējiem.

Nākamais, ko es vēl gribēju teikt par visu šo sarakstu, ir informācija par Mavriku Vulfsonu. Tagad faktiski Mavriks Vulfsons darbojas Ārlietu ministrijā un veic lielu darbu. Viņam ir arī liela noslodze un daudz gadu. Pie tam arī veselība nav no spīdošajām. Informēšu jūs par to, lai jūs šajā gadījumā ievērotu zināmu pietāti, izskatot šo jautājumu. Jā, Mavrikam Vulfsonam nav attiecīgās slimības lapas, kuru iesniedzot, viņš teiktu: no tāda laika līdz tādam es esmu slimojis, toties es zinu, ka viņam patiešām daudz reižu bijusi slikta veselība. Vēl es gribēju teikt, ka viņš pašlaik atrodas Minhenē, tāpēc viņam arī fiziski nebija iespējas šeit ierasties. Turklāt es gribētu piebilst, ka Mavriks Vulfsons Minhenē ir smagi saslimis – zaudējis samaņu – un ir ievietots slimnīcā, arī diagnoze nav visai laba. Tātad tā ir informācija jūsu zināšanai lemšanas gadījumā.

Un visbeidzot arī attiecībā uz Krūgaļaužu. Uzziņā viņa uzvārds ir minēts, taču mēs atturējāmies viņu iekļaut attiecīgajā lēmuma daļā. Kā jūs redzat, uzziņā Krūgaļauža vārds ir, bet lēmuma daļā Krūgaļauža uzvārda nav, tas ir, mēs zināmā mērā ticējām godavārdam, ka mums tiks iesniegti dati. Šie dati pēdējā brīdī tika iesniegti, ka Krūgaļaužs ir darbojies sakarā ar zināmiem attaisnojošiem faktoriem arī vēl citur, taču par to runāsim, izskatot attiecīgo cilvēku. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies Budovska kungam! Ir garš jautātāju saraksts, bet, godātie kolēģi, pirms mēs sākam jautājumu uzdošanas laiku, es gribētu precizēt. Tad lai Budovska kungs un arī plenārsēde man apstiprina.

Tātad vispirms būs jautājumi un pēc tam kopējās debates. Tad uzstāsies katrs, kura uzvārds ir minēts sarakstā, līdz beidzot būs komisijas slēdziens. Par balsošanas motīviem izteiksimies un par katru kandidatūru balsosim nākamajā otrdienā pulksten 13.00. Vai Budovska kungam nav iebildumu pret šādu procedūru?

M.Budovskis: Nē.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs patlaban risinām jautājumus procedūrā. Vai Felsa kungam kas sakāms par procedūru?

A.Felss: Man principā ir precizējums.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

A.Felss: Es gribētu dzirdēt, kurš no Lauku frakcijas tās vārdā ir sniedzis paziņojumu Budovska kungam par mūsu frakcijas lēmumu.

M.Budovskis: Grūbes kungs.

A.Felss: Es atvainojos – frakcijas vārdā ziņo vai nu frakcijas priekšnieks vai priekšsēdētāja vietnieks. Un neviens nebija pilnvarots darīt zināmu frakcijas lēmumu šinī jautājumā. Es tikko konsultējos ar Grūbes kungu, un viņš uzskata, ka ir devis tikai informāciju komisijas vārdā, tātad protokola vajadzībām. Es daru zināmu, ka frakcija nav izskatījusi šo jautājumu un šinī jautājumā nekādu konkrētu lēmumu nav pieņēmusi. Tas būtu zināšanai.

M.Budovskis: Paldies. Arī tas būs protokola vajadzībām. Es atvainojos Lauku frakcijai.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, acīmredzot šobrīd katrs savu viedokli izteiks pie mikrofona, bet vispirms vajadzētu vienoties par jautājumu vispār.

Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Principā atbalstot Budovska kunga ierosinājumu, ka šo jautājumu vajadzētu skatīt nākamajā nedēļā otrdien, es tomēr apšaubu iespēju, ka, sākot balsošanu pulksten 13.00, mēs pagūsim izteikties arī par balsošanas motīviem; 30 minūtēs mēs šo jautājumu neatrisināsim. Tātad man ir ierosinājums – padomāt par citu laiku. Es domāju, ka tas varētu būt tūlīt pēc pirmā pārtraukuma. Tātad es ierosinu šā jautājuma izskatīšanu pavirzīt uz pulksten 12.00, jo citādi mēs nepaspēsim 30 minūtēs visu izlemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Man ir cits ierosinājums par procedūru. Pirmkārt, šodien vajadzētu atļaut uzdot jautājumus ziņotājam, bet pēc tam varētu izlemt, vai vispār šāds lēmums tiek vai netiek pieņemts. Varētu izteikties debatēs un pēc tam izlemt, vai vispār šāds lēmums tiek pieņemts. Un tad, ja vairākums nolems, ka lēmums tiek pieņemts, tad varētu tālāk risināt šo procedūras jautājumu, kā to piedāvā Budovskis.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kinnas kungs! Lūdzu, deputāts Cupruns.

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Es gribētu jūs lūgt ņemt vērā vienu apstākli – nevar sniegt paskaidrojumu vienam deputātu sastāvam un ļaut nobalsot šo jautājumu citam deputātu sastāvam. Tātad šī lieta ir vai nu jāņem un jāskata cauri līdz beigām šodien, vai arī jāskata no sākuma līdz beigām otrdien, bet tā dalīt nedrīkst.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Budovska kungs, vaļsirdīgi sakot, man jūsu priekšnesums nepatika, tāpēc ka jūs runājāt, nosaucāt vārdus, bet īsti nepateicāt, kas kuram tiek inkriminēts. Šajā sakarā esiet tik sirsnīgs un līdz šā jautājuma izskatīšanai sastādiet sarakstu, cik kurš deputāts ir bijis darbā un kāpēc nav bijis darbā. Tā kā jūs minējāt arī manu vārdu, tad mani interesē, cik reižu jūsu sarakstā esmu atzīmēts. Jo es jūtu – var rasties tāda situācija, ka šis kontrolsaraksts būs jāstāda mums pašiem, deputātiem. Esiet tik laipns!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad, ņemot vērā, ka mums ir strīds par procedūru, bet nav strīda par to, ka mēs uzdodam Budovska kungam jautājumus un debatējam par šo lēmumu, tālākā procedūra nav skaidra. Tādējādi mēs sākam ar jautājumu uzdošanu un atklājam debates. Un tad mēs varēsim lemt arī par tālāko procedūru.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs! Taču runājiet tikai par procedūru, jo jautātāju saraksts ir sastādīts atsevišķi.

S.Zaļetajevs: */Par procedūru. Es tomēr ierosinu vispirms uzdot jautājumus ziņotājam un saņemt atbildes, un tikai pēc tam pieņemt lēmumu par tālāko procedūru. Starp citu, ir radies jautājums, vai deputāti ir saņēmuši pietiekamu informāciju, lai turpinātu tērēt savu laiku? Tāpēc es ierosinu tikai pēc tam, kad būs beigusies jautājumu uzdošanas procedūra, atgriezties pie izlemšanas, kādai jābūt šī jautājuma izskatīšanas kārtībai./

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs, lūdzu!

I.Cupruns: Es ierosinu balsojumu. Tūlīt! Lai mēs šo jautājumu turpinātu skatīt līdz šodienas beigām. Tātad uzdosim jautājumus Budovska kungam un strādāsim līdz galam vai arī visu tūdaļ pat pārtraucam un atsākam izskatīšanu otrdien.

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs, procedūra tādu jautājumu pārtraukšanu, kad tie vēl nav sākti uzdot, neparedz. Man nav tiesību tādu priekšlikumu likt uz balsošanu.

Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es lūdzu jūs ņemt vērā, ka šis jautājums ir Augstākās padomes goda jautājums. Ja mēs šodien kaut kādu iemeslu dēļ atliksim tā izskatīšanu, tad tas nozīmē, ka mēs visiem parādīsim savu negribēšanu par sevi runāt. Neatliksim neko!

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Budovska kungs šeit nosauca veselu virkni deputātu, kuri nav iekļauti sarakstā, bet gribētos, lai tādā gadījumā būtu informācija arī par viņiem. Ja dažus cilvēkus šeit nosauc, izsaka par viņiem kritiskas piezīmes, bet savukārt par citiem neizskan nekādas piezīmes, viņi nekādi nefigurē un strādā attiecīgi vai nu valdības vai kādā citā darbā, un ir redzēti šeit varbūt vēl mazāk… Manā uztverē tas ir ļoti nekorekti. Tad vajadzēja sniegt pilnu informāciju par visiem, lai mēs varam saprātīgi izsvērt visu deputātu darbu. Pretējā gadījumā mēs ļoti diskreditējam sevi kā deputātus.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad sāksim uzdot jautājumus, ņemot vērā Budovska kunga teikto, ka šodien mēs debatējam tikai par tiem deputātiem, kuri ir minēti projektā.

Pirmais jautājumu uzdos Seiksta kungs. Lūdzu.

A.Seiksts: Ja drīkst, man ir trīs jautājumi. Pirmais: Budovska kungs, vai jūs neuzskatāt par iespējamu vienkārši fiksēt likuma stāšanos spēkā? Pretējā gadījumā mums par katru likumu vajadzēs pārbalsot, vai tas ir spēkā vai nav. Ir likums, un mēs fiksējam tā stāšanos spēkā. Citādi mums sanāks gandrīz kā ekonomikā – ekonomikai ir jābūt ekonomiskai vai likumam ir jābūt likumiskam.

Otrais jautājums: vai jūs neuzskatāt, ka balsošana par personālijām palielinās subjektīvisma faktoru tādā veidā, ka emocijas šeit uzvirmos līdz tam, ka mēs vispār nebūsim spējīgi strādāt?

Un pēdējais: kā manis patiesi cienītā Mandātu un deputātu ētikas komisija rīkosies tad, ja lēmums netiks pieņemts, bet likums jau ir pieņemts? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Seiksta kungs, lūdzu, palieciet pie mikrofona, jo pirmos divus jautājumus es, godīgi sakot, nesapratu. Attiecībā uz trešo jautājumu uzreiz varu teikt, ka tādā gadījumā tas ir plenārsēdes jautājums.

A.Seiksts: Tātad pirmais jautājums bija: vai plenārsēde un Mandātu un deputātu ētikas komisija nevar ierosināt vienkāršu lēmumu par likuma “Par deputāta statusu” stāšanos spēkā? Jo pretējā gadījumā, šādu procedūru ejot, mums katrs likums, kurš ir stājies spēkā, ir jāpārbalso – vai tas ir spēkā vai nav. Jo mums ir…

M.Budovskis: Es jau teicu, ka es jūs nesaprotu, jo, ja likums ir stājies spēkā, tad tas darbojas.

A.Seiksts: Paldies. Labi. Otrais jautājums: vai jūs uzskatāt par iespējamu bez jebkādiem izņēmumiem balsot par visu sarakstu kopā, jo pretējā gadījumā es paredzu ārkārtīgi lielu subjektīvo faktoru, jo te ir draugu būšana un viss kas cits? Tas parādīsies, ja balsos atsevišķi par personālijām.

M.Budovskis: Nē, es katrā ziņā neuzskatu, ka, balsojot par personālijām individuāli, draugs draugu aizstāv…

A.Seiksts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Freimaņa kungs. Vai Kurdjumova kungs par procedūru?

L.Kurdjumovs: Par procedūru, jā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Par procedūru. Cienījamais Budovska kungs! Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu šo jautājumu šodien noņemt no apspriešanas! Budovska kungu, kas šeit pārstāv Mandātu un deputātu ētikas komisiju... Es runāju par Budovska kunga intonāciju, ja kādu tas neapmierina, es varu runāt maigākā balsī... Tad, lūk, Budovska kunga funkcija tagad ir sniegt Augstākajai padomei informāciju. Es pieprasu sniegt informāciju par visiem deputātiem, kas ir apmeklējuši mazāk par 50 procentiem no sēdēm. Un tikai pēc tam Augstākajai padomei ir tiesības izskatīt pārējos jautājumus, kas attiecas uz katra deputāta lomu un vietu. Vēlreiz atkārtoju: komisijas uzdevums ir sniegt informāciju, bet Augstākās padomes uzdevums ir pieņemt lēmumu./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es šodien vienreiz jau atteicu Caunes kungam, ka reglaments neparedz tādu procedūru – ka tad, kamēr vēl nav uzdoti jautājumi, mēs šo jautājumu pārtraucam.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Budovska kungs! Paskatīsimies tagad 75.dokumenta izvērsumu! Sakiet, lūdzu, kā komisija traktēja jēdzienus “apmeklēt plenārsēdi” un “apmeklēt komisiju”? Redziet, mums ir neskaitāmi deputāti, kuri parādās kā komētas. Teiksim, aizmugurē ir tāds Zotova kungs, kurš parādās – lielākais! – uz 10 minūtēm, kaut kur “atķeksējas” un aiziet. Vai šādi fakti šeit ir ietverti vai nav? Un tad es garantēju, ka jums šis saraksts būtu divreiz garāks.

M.Budovskis: Nē, šādi fakti te nav iekļauti.

Priekšsēdētājs: Jautā Kinnas kungs. Lūdzu.

J.Kinna: Budovska kungs, jūs savā televīzijas intervijā pieļāvāt iespēju, ka katrs no mums – tātad arī jūs – par kaut kādiem pakalpojumiem var saņemt maksu aploksnēs vai natūrā. Tad sakiet, lūdzu, kādu maksu saņēmāt jūs, lai no pāri par 30 sākotnēji šajā sarakstā iekļautajiem deputātiem paliktu pāri tikai 15? Piemēram, tēvs Zotovs? Un nobeidzot gribu teikt: uzskatiet to par manu pieprasījumu jums oficiāli atvainoties saviem kolēģiem, jo, kamēr jūs neesat pierādījis pretējo, jums nav tiesību nevienu apvainot.

M.Budovskis: Lūdzu, palieciet pie mikrofona, Kinnas kungs! Attiecībā uz šo jautājumu. Jā, tādā gadījumā man ir jautājums jums: cik jūs man samaksājāt? (Zālē troksnis.) Cik? Tādā gadījumā es turpināšu: sarakstā nav iekļauts Krūgaļaužs, kaut gan ar Kinnas parakstu man ir šāds iesniegums: “Augstākās padomes Lauku zemes komisija apliecina, ka komisijas loceklis deputāts P.Krūgaļaužs piedalījies 39 komisijas sēdēs.” Un tas tika ievērots. “Bez konverta” es to nevarēju ievērot…

Nākamais. Kinnas kungs, vēl par to, kādi apstākļi noteica mūsu rīcību. Mēs patiešām ļoti būtiski izskatījām daudzas lietas. Jā, es teikšu arī piemēru, bet, tā kā jūs uzdevāt man jautājumu, tad jūs saņemsit atbildi arī par sevi. Tātad jūsu komisijas sekretārs ar attiecīgiem krustiņiem ir ierakstījis, ka jūs esat bijis darbā šeit no 5. līdz 8.septembrim, lai gan laikā no 5. līdz 8.septembrim jūs bijāt Polijā…

Priekšsēdētājs: Jautā Breša kungs.

V.Bresis: Cienījamajam referentam man ir šāds jautājums par visiem grēkāžiem. Cik man zināms, šeit sarakstā iekļautie lauku deputāti, tādi kā, piemēram, Bērziņš, Skostas kungs, Ūdra kungs, ārpus savas darbības parlamentā ir darījuši ievērojamu darbu, lai uzlabotu savu vēlētāju ekonomisko stāvokli. Un viņu darbs ir daudz raženāks nekā to deputātu darbs, kuri sarakstā nav iekļauti, bet kuri tāpat ir grēkojuši.

Tāpēc šajā sakarībā man jums ir tāds jautājums, Budovska kungs: pēc kādiem morāles principiem jūs vadījāties, daļu deputātu iekļaujot, bet otru daļu neiekļaujot. Kas tas ir par dokumentu?

M.Budovskis: Jā, es varu atbildēt, ka šeit nav runas par morāles principu. Kritēriji pret visiem ir absolūti vienādi. Jautājums ir tikai par to, vai mēs saņēmām pilnīgu informāciju, ka šis deputāts attaisnoti vai neattaisnoti bijis vai nav bijis darbā. Es jau uzsvēru, ka šis saraksts nebūt nav pilnīgs un nebūt nav pēdējais. Tanī pašā laikā es gribētu teikt, ka nekur nav bijusi neviena norāde par to, ka ir jāiesniedz pilnīgs saraksts par visiem darbā nākušajiem vai nenākušajiem. Bet, ja ir, teiksim, tāds pieprasījums no Kurdjumova puses, tad, es domāju, ka arī citi deputāti to atbalstīs, un Mandātu un deputātu ētikas komisija ir gatava sagatavot šādu sarakstu pilnā apjomā.

Priekšsēdētājs: Jautā Silāra kungs.

I.Silārs: Pirmais jautājums: vai šeit izskatāmie deputāti ir informēti par to?

M.Budovskis: Trīs ceturtdaļas; tie, kurus mēs dabūjām rokā, ja tā varētu teikt.

I.Silārs: Paldies. Pēc kādiem kritērijiem jūs vadījāties tad, kad sadalījāt uzvārdus un atlasījāt tos 16? Šeit, referējot par šo konkrēto lēmuma projektu, jūs minējāt arī ļoti daudzus uzvārdus, kuru šeit nav. Tādēļ man ir jautājums: kādi kritēriji bija par pamatu šādam lēmuma projektam?

M.Budovskis: Pirmais kritērijs – ikviens no šiem deputātiem nav pastāvīgi strādājošs Augstākajā padomē.

Otrs – par šiem deputātiem mēs savācām pietiekami pilnīgu informāciju, tas ir, gan par iespējamajām slimības lapām, gan par komandējumiem, arī komisijās par noteiktiem citiem uzdevumiem, kuri ir saistīti ar šo deputātu ārpusparlamenta darbību, bet kuri tomēr risinājuši parlamenta uzdevumus. Tas bija pamatā.

Un vēl viens moments. Es teikšu, ka principā visi šo deputātu kavējumi ir pārsnieguši 50 procentus gan attiecībā uz plenārsēžu apmeklējumu, gan arī attiecībā uz komisijas sēdēm. Tātad attiecībā uz abiem rādītājiem.

I.Silārs: Mani tas, protams, interesē. Viņi ir pārsnieguši šos 50 procentus, bet kādi bija kritēriji, lai pateiktu, vai tie ir attaisnoti vai neattaisnoti kavējumi?

M.Budovskis: Tātad attiecībā uz attaisnotiem vai neattaisnotiem kavējumiem. Pirmkārt, attaisnots kavējums ir slimība. Otrkārt, komandējumi, kurus kāds vismaz akceptē, teiksim, attiecīgā institūcija, kur viņi strādā, vai – kā tas ir šinī gadījumā – Augstākā padome. Un komandējumi pat tad, ja tie būtu privāti braucieni, bet, ja tie ir akceptēti Prezidijā.

Tālāk. Informāciju deva arī konsultācijas ar komisiju vadītājiem un sekretāriem par to, vai deputātu prombūtne bijusi pieteikta, vai šim deputātam ir bijis kāds noteikts uzdevums, kad viņš attiecīgajā dienā nav bijis darbā. Tie bija pamatkritēriji.

I.Silārs: Paldies. Nākamais jautājums: jūs šeit kā Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājs atļāvāties apgalvot, ka visi deputāti ir attiecīgi pārkāpuši sava darba reģistrācijas normu. Bez tam jūs vēl kā šīs komisijas priekšsēdētājs un ārsts teicāt arī to, ka deputātam Vulfsonam ir uzstādīta nelaba diagnoze un aicinājāt izturēties pret viņu ar pietāti. Man ir jautājums: vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu pats izturēties ar pietāti pret deputātiem, kuri šeit ir klāt?

M.Budovskis: Piekrītu, jā.

I.Silārs: Pēdējais jautājums: vai uz nākamo nedēļu jūs varēsit pavairot deputātiem savas komisijas sēdes protokolu, kura rezultātā ir tapis šis lēmums?

M.Budovskis: Varbūt precizējiet…

I.Silārs: To protokolu, kurā jūs nolēmāt attiecīgi rīkoties. Es ceru, ka tajā sēdē jūs izskatījāt arī tos uzvārdus, kurus jūs pieminējāt – arī deputātus Bojāru, Zotovu un Geidānu, jo es nedomāju, ka jūs šeit runājat vienpersonīgi. Manuprāt, jūs pārstāvat komisiju, un es domāju, ka protokolā vajadzētu būt atspoguļotiem tiem lēmumiem, kādēļ jūs izvēlējāties minēt vienus, bet atteicāties no otriem? Kā parasti, mēs bieži vien šeit sastopamies ar to, ka ir arī attiecīgās komisijas protokoli, lai gan pēc šā ir grūti spriest.

M.Budovskis: Ja tā, jūs to saņemsit individuāli.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Salīša kungs.

B.Salītis: Cienījamais Budovska kungs! Šis 75.lēmums atspoguļo tikai vienu mūsu likuma “Par deputāta statusu” pusi – par plenārsēžu un komisiju darbu, bet šis likums nosaka pašu galveno sūtību – deputātam pastāvīgi ir jāstrādā Augstākajā padomē, izņemot atsevišķu profesiju pārstāvjus. Tātad katram ir jāstrādā šeit, un šinī lēmumā nekas tāds netiek atspoguļots. Kāpēc tas ir tā? Vai tas ir ar kādu zināmu nolūku? Varbūt turpmāk tas tiks parādīts?

M.Budovskis: Es gribētu teikt, ka tas ir mūsu pašu lēmums, jo likumā “Par deputāta statusu”, ko mēs pirms labojuma… Jā, tur patiešām 4.pantā bija ierakstītas tās profesijas, kuras paredz un kuras neparedz strādāt. Tad sekoja labojums, un pilnīgi jaunā 4.panta redakcija nosaka tikai to, ka deputātam pastāvīgi ir jāpiedalās Augstākās padomes darbā. Un tālākais ir pateikts tikai vienā teikumā – ka deputāta statuss nav savienojams ar atrašanos militārā dienestā, tiesneša un prokurora amatā. Viss pārējais ir atļauts, lai gan tanī pašā laikā 5.pantā ir norādīts, ka 50 procentus sēžu ir jāapmeklē. Tātad deputāts var citur strādāt, bet 50 procenti sēžu tomēr ir jāapmeklē.

B.Salītis: Atvainojiet, Budovska kungs, bet kā var pastāvīgi strādāt Augstākajā padomē, ja ir cits darbs? To es nekādi nevaru saprast.

M.Budovskis: Uz to es nevaru atbildēt. Tas ir jautājums deputātiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Bojāra kungs.

J.Bojārs: Tā kā jūs minējāt, cik procentus, pēc jūsu aprēķiniem, es esmu bijis darbā un cik es neesmu bijis…

M.Budovskis: Bojāra kungs, man šī materiāla nav līdzi.

J.Bojārs: Tad kāpēc jūs minējāt manu vārdu? Vai jums nav cita ko darīt? (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Jautā Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš: Man, juristam, ir ļoti patīkami dzirdēt, ka jūs tik punktuāli un precīzi ievērojat likumu, un tomēr man ir tāds jautājums: sakiet, lūdzu, vai jūs kā Mandātu un deputātu ētikas komisijas vadītājs neesat padomājis par to, lai šā jautājuma izskatīšanas procedūra būtu ētiska un neaizskartu cilvēka cieņu? Vai šī kārtība tika apdomāta un apspriesta jūsu komisijā?

M.Budovskis: Ziniet, varbūt tieši tādā skatījumā, kā jūs pašlaik to traktējat. Vai šā jautājuma izskatīšana tādā veidā, kā tas notiek šeit un kā tas pašlaik ir iecerēts, neaizskar cieņu? Man pat ir ļoti grūti atbildēt par šo cieņas jautājumu, jo principā deputāta cieņu pret viņa darbavietu, pret Augstāko padomi, pret vēlētājiem mēs esam jau vairākkārt skatījuši un esam nonākuši pie diezgan bēdīga secinājuma, par ko liecina arī saraksts.

J.Lagzdiņš: Atļaujiet uzdot vēl vienu jautājumu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, vai jūs varat nosaukt visu to deputātu uzvārdus, kuri ir neattaisnoti vai vispār kavējuši vairāk par 50 procentiem no visām plenārsēdēm, un iesniegt šādu sarakstu Augstākajai padomei? Lai Augstākā padome pati tad lemtu par to, kurš ir attaisnoti vai neattaisnoti kavējis.

M.Budovskis: Ja Augstākā padome, ja jūs ierosināsit un ja Augstākā padome par to balsos, tad tādā gadījumā patiešām dodiet mums ļoti neilgu laiku, teiksim, līdz nākamajai nedēļai, un mēs būsim gatavi iesniegt absolūti pilnīgu sarakstu par visiem tiem, kuri ir ieradušies uz sēdēm vai nav ieradušies.

Tikai viena piebilde, ko es gribētu teikt: cienījamie kolēģi, ja mēs tādu balsojumu izdarīsim un nolemsim, ka šādu sarakstu iesniedzam, tad es gribētu arī vienlaikus lūgt, lai ikviens deputāts, vienalga, vai viņš atrodas šinī zālē vai kaut kur citur, par to būtu informēts un iesniegtu mums visus tos materiālus, kas liecinātu, kad viņš ir slimojis, kādu uzdevumu un kad ir veicis, ja runa ir par attaisnojumu. Jo redziet, citādi Mandātu un deputātu ētikas komisija zvana uz Ventspili, zvana uz Daugavpili, zvana uz Rēzekni, lai zinātu, kas notiek, kur ir deputāts un vai viņam ir slimības lapa. Kāpēc mums tas būtu jādara?

Priekšsēdētājs: Jautā Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienītais Budovska kungs, mans pirmais jautājums ir šāds. Es saprotu, ka jūs savā runā jau iepriekš minējāt, ka Lauku frakcija un arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija (lai gan pēc tam jūs Lauku frakcijai šo pārmetumu noņēmāt…) jau pašā sākumā ir izrīkojusies, kā jūs teicāt, neētiski un jau ir pieņēmusi zināmu lēmumu par šo sarakstu. Tātad man ir pirmais jautājums: vai komisijām bija jāpieņem šādi lēmumi, kādu pieņēma mūsu komisija, vai nebija? Bet par to es, bez šaubām, vēl uzstāšos debatēs. Un vai tas vispār nav komisiju jautājums?

M.Budovskis: Šinī gadījumā es varētu atbildēt tikai vienu – ar Lauku komisiju varētu spriest par tās diviem komisijas locekļiem, jo par tiem arī jums vajadzētu būt informētiem. Arī spriešanas gaitā jūs patiešām runājāt par diviem cilvēkiem. Mums iznāca tikai neliela domstarpība, kad es mēģināju apgalvot, ka Lucāna kungs ir jūsu komisijas loceklis. Tad jūs bijāt bezgala izbrīnījies, bet tas tā ir – viņš ir jūsu komisijas loceklis. Tomēr, neskatoties uz to, komisija ir nolēmusi nebalsot arī par citu komisiju locekļiem, tāpēc es domāju, ka…

G.Grūbe: Budovska kungs, es ļoti atvainojos! Ko komisija ir nolēmusi – to es oficiāli pateikšu, tā ka jums nevajadzētu mēģināt tagad pavēstīt, ko komisija ir nolēmusi un ko nav nolēmusi. Es vienkārši lūgtu šādu atbildību pašam neuzņemties.

Man ir otrs jautājums, ja drīkst. Jūs varētu arī informēt, kāds tad ir bijis komisiju sēžu skaits, tātad attiecībā uz tām komisijām, kuras jūs uzskatāt gandrīz vai par lielāko ienaidnieku. Un te varētu nosaukt Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sēžu skaitu, kā arī citu komisiju sēžu skaitu. Vai jūs varētu būt tik laipns un nosaukt šādu materiālu, cik šajā laikā ir bijušas Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sēdes, cik ir bijušas sēdes citām komisijām?

M.Budovskis: Jā, es tikai gribētu visu šo jūsu runu pašlaik saprast, arī jūsu teikto par to, ka Mandātu un deputātu ētikas komisija uzskata par lielāko ienaidnieku Lauku komisiju. Šajā ziņā es jūs absolūti nesaprotu. Tomēr, neskatoties uz visu to, Lauku komisija mums ir iesniegusi ziņas par 40 komisijas sēdēm.

G.Grūbe: Un vai jūs varat dot informāciju arī par citām komisijām?

M.Budovskis: Tām ir citāds skats.

G.Grūbe: Bet kāds? Jūs varbūt varat to pateikt? Vai tas ir noslēpums?

M.Budovskis: Nē, tas nav noslēpums! Katrā ziņā tie deputāti, kuri šeit ir ietverti, pārstāv dažādas komisijas, un jūs to varat redzēt. Piemēram, Arhitektūras un celtniecības komisijā sēdes notikušas 12 reizes, Tirdzniecības komisijā – 20, Cilvēktiesību komisijā – 28, Sociālās nodrošināšanas komisijā – 31 un tā tālāk. Jūs taču to ļoti labi redzat.

G.Grūbe: Paldies. Un beidzamais jautājums: vai šie cilvēki, kuri šobrīd ir ietverti šajā sarakstā, par to zina un vai viņu jautājums ir izskatīts šo deputātu klātbūtnē?

M.Budovskis: Nav izskatīts viņu klātbūtnē.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Ždanokas kundze.

T.Ždanoka: Es sākumā gribu piebilst, ka “Līdztiesība” balsoja pret to labojumu, kurš tika pieņemts 30.jūnija likumā “Par deputāta statusu”. Bet man tomēr gribas jūsu loģiku saprast. Tātad jūs šeit iekļāvāt 16 cilvēkus, bet neiekļāvāt citus, kurus jūs minējāt, tāpēc ka nav savākti dati. Tad loģika un kārtība iznāk tāda, ka iniciatīva ir sodāma. Cilvēks ir parādījies, no viņa varēja pieprasīt kaut kādu paskaidrojumu, bet tiem, kuru šeit nemaz nav… Viņi joprojām paliek un paliek… Vai tā tas ir?

M.Budovskis: Nē, nav tā!

T.Ždanoka: Tad varbūt paskaidrojiet, kāpēc ir parādījušies šie 16. Un kur ir tie pārējie?

M.Budovskis: Jā, tā bija Mandātu un deputātu ētikas komisijas iniciatīva izskatīt šo jautājumu, un par to, ko mēs iespējām izdarīt, mēs pašlaik noformējām pirmo šādu lēmuma projektu.

T.Ždanoka: Tātad teorētiski iznāk tā: ja cilvēks vispār šeit nav parādījies un no viņa nevar savākt paskaidrojumus, tad viņu nevar nekādi iekļaut šinī sarakstā? Vai tā tas ir saprotams?

M.Budovskis: Nē, arī tā tas nav! Jo, pirmkārt, šinī gadījumā, tā kā ir runa par darbu visā iepriekšējā sesijā, paskaidrojums nebija obligāts, bet obligāts ir sēžu apmeklējums.

T.Ždanoka: Es šeit tomēr nesaprotu un man liekas, ka jūsu atbilde nav atbilde uz manu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jautā Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Cienījamais Budovska kungs! Vai jūs nevarētu pateikt, uz kādu Augstākās padomes lēmumu pamata Mandātu un deputātu ētikas komisijai ir dotas pilnvaras izlemt, kādi iemesli ir attaisnojoši un kādi iemesli nav attaisnojoši, vai tas ir vienkārši... nu tā?/

M.Budovskis: Jā, tāda Augstākās padomes lēmuma nav.

S.Zaļetajevs: */Labi. Un vēl viens jautājums. Es gribētu vienkārši precizēt, jo es nesapratu to, ko jūs atbildējāt uz Silāra kunga jautājumu attiecībā uz komisiju sēžu protokoliem. Man liekas, ka ne viena sēde vien tika veltīta šim sarežģītajam jautājumam, tāpēc runa var būt tikai par Mandātu un deputātu ētikas komisijas sēžu protokoliem. Vai tie ir pieejami visiem Augstākās padomes deputātiem? Es sapratu tā, ka jūs tos varat parādīt tikai personīgi Silāra kungam. Es arī gribētu būt to deputātu skaitā, kuriem būtu iespēja iepazīties ar komisijas sēžu protokoliem. To sēžu protokoliem, kurās šie jautājumi tika izskatīti, lai būtu skaidrs, kādi bija viedokļi un kā tika nolemts./

M.Budovskis: Jums ir iespējas ierasties mūsu komisijā un par to interesēties. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Nē, runa ir par to, lai saņemtu protokolus, jo uz šīm notikušajām sēdēm es vairs nevaru ierasties. Es gribu, lai šie protokoli tiktu izsniegti visiem deputātiem./

M.Budovskis: Tas ir absolūti cits jautājums.

S.Zaļetajevs: */Kāpēc?/

M.Budovskis: Es nezinu tādu procedūru, ka tad, ja tiek pieprasīta kāda komisijas sēde, tas ir jāizdala visiem. Tādā gadījumā es lūdzu to ierosināt, lai varētu balsot. Ja jūs individuāli ar to gribat iepazīties – lūdzu, nāciet uz komisiju!

S.Zaļetajevs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Jautā Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Sakiet, Budovska kungs, vai, sagatavojot šo lēmumu, nebūtu bijis pareizi arī norādīt (ja mandāts tiek anulēts), kurš deputāts pārņem šā deputāta pienākumus viņa vēlēšanu apgabalā? Vai šādā gadījumā, ja mēs anulēsim deputātu mandātus dažiem deputātiem, kuri ir no ļoti attāliem Latvijas rajoniem, piemēram, no Kuldīgas, Jēkabpils, Latgales… vai mums tad neveidosies veselas tukšas zonas, kur praktiski nebūs neviena uz vietas dzīvojoša deputāta, kā tas vienā otrā gadījumā mums jau veidojas? Un kādas tad būs iespējas vēlētājiem vispār kontaktēties ar deputātiem?

M.Budovskis: Jā, attiecībā uz to mūsu prakse rāda, ka tikmēr, kamēr lēmums nav pieņemts, mēs esam atturējušies no vietnieka nozīmēšanas. Un šī prakse tiks turpināta.

Un, otrkārt, attiecībā uz to, ka patiešām kāds rajons var palikt ar minimālu skaitu deputātu vai pat bez viena. To paredz mūsu 5.panta otrās daļas 5.punkts, tas ir, tad šinī rajonā tiek organizēta pārstāvība. Kādā veidā tiek organizēta – tas jau ir cits jautājums.

E.Krastiņš: Taču es sapratu, ka jums jau ir sagatavots projekts šādu pārstāvību organizēšanai?

M.Budovskis: Nekādā gadījumā!

E.Krastiņš: Tas nozīmē, ka šie rajoni līdz vēlēšanām praktiski paliek bez sava pārstāvja?

M.Budovskis: Nē, līdz mūsu nākamajam lēmuma projektam.

E.Krastiņš: Jūs taču zināt, cik tuvu mums ir vēlēšanas…

M.Budovskis: Taču, ja mēs to attiecīgi izslēdzam, tad kāpēc nākamnedēļ nevarētu iekļaut arī jautājumu par pārstāvību? Es to nesaprotu!

E.Krastiņš: Ja šie cilvēki būs rīdzinieki… Taču var gadīties, ka veselos Latvijas novados nepaliek deputātu, teiksim, Madonas rajonā ir Berklava kungs, Šteina kungs, Gavara kungs un vēl Krūgaļaužs, kas ir vienīgais no šā rajona ievēlēts. Tātad, ja viņam anulē mandātu, tad tur nav vairs neviena uz vietas dzīvojoša deputāta, bet, tā kā deputātiem te ir jāsēž faktiski visu laiku, tad sakari ir ļoti apgrūtināti. Tā ir ar Madonas rajonu, bet kā būs ar Kuldīgu un Latgales pusi?

M.Budovskis: Krastiņa kungs, vai jūs pārāk nesteidzaties man uzdot jautājumu par to, kas būs?

E.Krastiņš: Nē, es to gribu zināt, pirms balsoju.

M.Budovskis: Būs lēmums.

E.Krastiņš: Kad? Labi. Taču ir vēl arī otrs jautājums, kas varbūt netieši ir saistīts ar visu šo veidu, kā tiek risināts šis jautājums. Jūs, Budovska kungs, tagad regulāri uzstājaties televīzijā kā Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājs, bet es diemžēl esmu konstatējis, ka šajās uzstāšanās reizēs regulāri tiek pieļautas būtiskas kļūdas vai arī tādi izteikumi, ko es nekādi nespēju savienot ar Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja pienākumu godprātīgu pildīšanu. Pirmkārt, bija raidījums, kurā jūs teicāt, ka deputāti nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību, un, ja viņi nodarbojas, tad viņi tiks sodīti, kaut gan mūsu likums runā pavisam ko citu. Nākamā uzstāšanās bija “Panorāmā”, kur jūs teicāt, ka tā ir vispārzināma parādība, ka deputāti ņem gan mantā, gan aploksnēs, turklāt to darījāt bez jebkādiem pierādījumiem. Joprojām Mandātu un deputātu ētikas komisija ne Prokuratūrā, ne kur citur nav iesniegusi šādus materiālus, tātad šāds apvainojums krīt arī, teiksim, personīgi uz mani.

Nākamais. Šodien jūs šajā tribīnē runājāt, ka neviens deputāts nekur neziņo, ja viņš neierodas uz plenārsēdi vai komisijas sēdi. Vai šādi vispārinājumi jūsu postenī ir pieļaujami?

M.Budovskis: Es gribētu atbildēt. Attiecībā uz pirmajiem diviem vispārinājumiem, par kuriem jūs sakāt, man ir lielas aizdomas, ka tas ir brīvs manu izteikumu traktējums. Un, ja mēs gribam runāt par tiem precīzi, tad patiešām runāsim ieraksta līmenī. Tas ir pirmais.

Attiecībā uz to, ko es šodien teicu. Es atļāvos vispārināt pēc sarunām ar komisijas sekretāriem, kad biju uzdevis viņiem jautājumus: vai jums ir gadījumi, kad kāds deputāts, ja neierodas, pirms tam paziņo par to? Man praktiski visi atbildēja, ka tādu gadījumu nav.

Priekšsēdētājs: Jautā Berķa kungs.

A.Berķis: Budovska kungs, jūs nosaucāt sestdienu un svētdienu, ka Kinnas kungs bija Polijā. Vai jūs reģistrējāt arī tās sestdienas un svētdienas, kad deputāti strādā un ir bijuši un pildījuši savus deputāta pienākumus?

M.Budovskis: 5. un 6.septembris ir sestdiena un svētdiena.

A.Berķis: Jā, tā bija.

M.Budovskis: Un 7. un 8.?

A.Berķis: Labi, taču tādā gadījumā netaisiet tādu runāšanu, ka jūs saucat iekšā brīvdienas, vai arī tad nosauciet dienas, kad mēs esam strādājuši brīvdienās?

M.Budovskis: Berķa kungs, ja jums ir tāda pretenzija, tad tādā gadījumā arī rēķiniet precīzāk!

A.Berķis: Bez tam ir vēl otrs jautājums: vai jūs rēķināt un skatāties šinī apsvēršanā, ko deputāti nav izdarījuši? Un vai jūs paskatāties arī mazliet to, ko kurš deputāts ir darījis, likumus veidodams un priekšlikumus iesniegdams, jo sēdēt šeit ir visvieglākais. Taču, apsverot šos jautājumus, manuprāt, ir jāskatās arī tas, ko kurš deputāts ir izdarījis vai nav izdarījis.

M.Budovskis: Mūsu likums nosaka to, ka, jūsu vārdiem sakot, vismaz mums ir jāizpilda šis visvieglākais darbs.

Priekšsēdētājs: Jautā Aizezera kungs.

J.Aizezers: Cienījamais Budovska kungs, praktiski vienīgais juridiskais dokuments, kas atspoguļo deputāta kavējuma iemeslus, vai tie ir bijuši attaisnojošie vai neattaisnojošie, vai tas noticis slimības dēļ, ir dokuments, kuru katru mēnesi katras komisijas sekretārs iesniedz grāmatvedībā. Vai šo dokumentu uzskaitē ir redzams minēto neattaisnoto apmeklējumu skaits vai arī šis apmeklējumu rādītājs ar nosaukumu “neattaisnoti” ir dots komisijas traktējumā? Vai tas sasau­cas ar burtiņu “n” šinīs grāmatvedības uzskaites tabelītēs, kuras katrs komisijas sekretārs reizi mēnesī iesniedz grāmatvedībā?

M.Budovskis: Jā, tas patiešām ir ļoti būtisks jautājums. Ziniet, ikvienā komisijā mēs par to runājām un jautājām, kādā veidā tiek ielikts šis burtiņš “n” vai “a”. Un atbilde bija apmēram tāda, ka lielākais deputātu vairākums ir sapratis, ka burtiņš “a” ir liekams tajā gadījumā, ja deputāts strādā kādā citā vietā. Tātad tas uzreiz automātiski ir attaisnojums. Kad mēs šo situāciju tomēr izanalizējām un noskaidrojām, tad skats patiešām ir pilnīgi citāds, nekā ir salikti šie burtiņi “a”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aizezera kungs vēlreiz vēlas precizēt!

J.Aizezers: Es atvainojos, tad ir pamats uzskatīt, ka komisija vai jūs, Budovska kungs, esat uzņēmušies atbildību katrā gadījumā brīvi traktēt šos grāmatvedības dokumentus, kā jums tas ir labpaticies. Paldies.

R.Krūmiņš: Mani interesē, kādus dokumentus jūs izmantojāt, nosakot šos apmeklētības rādītājus un arī saskaitot komisiju sēdes vai plenārsēdes, jo, teiksim, tie dati, kādi ir manā rīcībā, atšķiras no tiem, kurus jūs esat uzrādījis šajā dokumentā?

M.Budovskis: Tātad mēs izskatījām, pirmkārt, komisijas iesniegtos darba apmeklējuma grafikus. Otrkārt, tie ir visi balsojumi, kuri ir notikuši iepriekšējās sesijas laikā. Dienā bija no 15 līdz 40 balsošanas reizēm un kaut vienā reizē deputātam ir jāparādās kādā no iespējamajām 4 pozīcijām, tas ir, “par”, “pret”, “atturas” vai arī “nepiedalās”. Jo, ja cilvēks vismaz ir pagriezis atslēgu, tad viņa klātbūtne ir šeit fiksēta, un nekur nav noteikts, ka deputātam obligāti ir jābalso. Viņš var arī nebalsot.

Nākamais dokuments ir reģistrācija, kas notiek, saņemot dokumentus. Tālāk – vēl ir arī tas, ka Dobeļa kungs iesniedz savu reģistrāciju par attiecīgajiem deputātiem.

Un visbeidzot tika izskatīti visi šie komandējumi vai akceptētie braucieni, kuros deputāti ir devušies. Bez tam grāmatvedībā tika izskatītas visas iesniegtās slimības lapas vai arī tika zvanīts uz darbavietām, kur šie cilvēki strādā, lai uzzinātu, vai viņi nav slimojuši vai kaut kas nav noticis. Tas apmēram ir viss dokumentu klāsts, ar kuru mēs iespējām operēt. Pie tam katrs šis saraksts tomēr zināmā mērā vēl tiek precizēts – mēs esam runājuši komisijās un jautājuši, kā tas attiecībā uz kādu konkrēto deputātu izskatās.

R.Krūmiņš: Taču tādā gadījumā, kuru dokumentu jūs ņēmāt par pamatu, ja bija atšķirības uzrādījumos? Es pieļauju iespēju, ka tādas bija un parādījās. Kurš tad, jūsuprāt, bija tas svarīgākais?

M.Budovskis: Ziniet, attiecībā uz to, ka mēs nevarējām izlemt un par to nevarēja atbildēt arī komisija, mums faktiski ir bijis viens gadījums, kad mums patiešām ir domstarpības. Taču arī to mēs esam precizējuši – tas bija Radionova gadījumā –, un tāpēc šeit ir norādīts teksts iekavās. Attiecībā uz Radionovu es gribētu teikt, ka tad, ja Dobeļa kungs iesniedz, ka Radionova kungs nav 25 reizes bijis, mēs tomēr paturam spēkā to, ka iekavās liktais (tas ir, mūsu) ir pareizs, jo mēs patiešām divas reizes izanalizējām Radionova kunga piedalīšanos šeit. Pēc tam viņš neatkarīgi no mums, ieradās ar savu grafiku, kad viņš ir bijis, un mums viss sakrita. Tāpēc mēs, Mandātu un deputātu ētikas komisija, iestājāmies par to, ka Radionova kungs šeit ir bijis, ir apmeklējis sēdes, bet tā kā Dobeļa kungs iesniedza mums ar savu parakstu oficiālu sekretariāta dokumentu, tad mēs to nevarējām ignorēt. Taču tas vēl ir izskatīšanā, un par to es runāšu.

R.Krūmiņš: Un attiecībā uz citiem deputātiem?

M.Budovskis: Par citiem mums domstarpību nebija.

R.Krūmiņš: Taču es varu minēt kaut vai tādu faktu, ka mūsu komisijai, tas ir, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai, komisijas sēžu skaits tanī dokumentā ir uzrādīts nepareizi un to patiesais skaits ir lielāks, nekā tur ir norādīts. Un arī atsevišķo deputātu apmeklētības rādītājs ir citāds, nekā ir uzrādīts jūsu materiālos. Es to speciāli vakardien grāmatvedībā vēl pārbaudīju, un tāda lieta atklājās. Es arī agrāk speciāli tās lietas nebiju skaitījis, bet vakar tomēr gāju pārbaudīt.

M.Budovskis: Jā, mēs esam uzsākuši ļoti bīstamu sarunu. Tas nozīmē, ka mēs esam ar mieru vēlreiz pārskatīt visus jūsu iesniegtos dokumentus par piedalīšanos vai nepiedalīšanos. Ja mēs šeit runājam attiecībā uz Kinnas kungu, tad tas vien jau ir pierādījums, ka Lauku komisijā krustiņi tiek likti nepareizi, taču es gribu teikt ko citu.

Attiecībā uz komisijas sēdēm varu teikt, ka tā ir informācija, kuru sniedza pati Lauksaimniecības komisija. Ja mums pašlaik ir citas domas, tad tādā gadījumā Mandātu un deputātu ētikas komisija ir gatava to vēlreiz pārbaudīt, līdzko jūs iesniegsit visu savu komisijas sēžu protokolus.

R.Krūmiņš: Taču vai tas nav jūsu kompetencē? Un vai jūs uzskatāt, ka šis materiāls pašlaik ir sagatavots?

M.Budovskis: Jā, mēs pie jums ieradīsimies. Tā ir mūsu kompetence. Mēs ieradīsimies.

Priekšsēdētājs: Jautā Čepānes kundze, pēc tam – Safonova kungs. Es jau pierakstīju stāvošos pie mikrofoniem.

I.Čepāne: Cienījamais Budovska kungs, sakiet, lūdzu, vai šajā uzziņā minētie skaitļi ir objektīvi, ievērojot vienu šādu lietu? Agrāk bija podziņas, bet tagad ir atslēdziņas. Ja man ir labas kaimiņattiecības ar kolēģi, šo podziņu es varu nospiest kaimiņa vietā vai arī kaimiņš var nospiest manā vietā. Šodien tāpat ir ar atslēdziņu, jo atslēgu neviens ienākot neizsniedz un aizejot neatņem. Un tā šeit pat vien galdā paliek.

Otrkārt. Vai vērtējumā nevar būt ļoti subjektīvi momenti, ja viens deputāts šeit atnāk un, kā teica Freimaņa kungs, aiziet. Un tauta nepiedos, ja mēs neizskatīsim to, ka viņš kā komēta šeit ienāk un kā komēta iziet. Taču viņš var arī sēdēt. Es zinu tādus kolēģus, kuri divreiz mēnesī atnāk un visu dienu sēž, un strādā pie viņu interesējošā jautājuma. Tātad viņš ir bijis divas reizes, bet otrs tiešām kā komēta šaudās, un to neviens nereģistrē – ne Dobelis, ne jūs. Viņš atnāk te, piemēram, uz 10 minūtēm, piereģistrējas un aiziet. Vai var būt objektīvi šie vērtējumi, ja mums nav objektivitātes pašos šajos kritērijos, un vai mēs vispār varam šo jautājumu tālāk skatīt?

M.Budovskis: Jā, mēs varam skatīt. Katrā ziņā ikvienu lēmumu, ikvienu likumu ir iespējams pārkāpt. Un tomēr savā pamatnostādnē mēs vadījāmies pēc diviem kritērijiem.

Pirmais – ka mums ir darīšana ar godīgu sabiedrību. Un otrs – ka dara visu to, ko jūs teicāt: kad draugs ir ieslēdzis atslēdziņu vai nospiedis pogu. Piedodiet, par to mēs nezinām un par to arī nespriežam. Visos šajos gadījumos, ja mums radās kādas domstarpības vai šaubas, Mandātu un deputātu ētikas komisija sprieda par labu deputātam.

Priekšsēdētājs: Jautā Safonova kungs.

A.Safonovs: */Man ir divi mazi jautājumi. Budovska kungs! Tad, kad jūs ziņojāt deputātiem, jūs it kā automātiski izveidojāt kavētāju gradāciju, kurā parādījās sešas kategorijas. Pirmā ? Ministru padome, otrā ? atbildīgs valsts darbs, trešā ? rektori, ceturtā ? pašvaldību atbildīgie darbinieki, piektā ? slimie un sestā ? tie, par kuriem nav zināms, ko viņi dara. Vai šāda gradācija veidota no tiem uzvārdiem, kurus jūs nosaucāt šajā sarakstā, vai vienkārši tāpat sanāca? Pēc figūru lieluma, pēc ieņemamiem amatiem, vai vienkārši gadījuma pēc iznāca šāda gradācija?/

M.Budovskis: Es nesapratu: gradācija vai klasifikācija?

A.Safonovs: */Es paskaidrošu. Jūs potenciālos kavētājus sadalījāt pēc vietām, kur viņi pašlaik strādā. Pirmā grupa ? Ministru padomes darbinieki: Dinevičs, Andrejevs, Šļakota, Kodoliņš, bet pēdējie, par kuriem nav zināms, kur viņi strādā, kaut gan, manuprāt, starp viņiem ir īpaši izcilas figūras ? Īvāns, Zotovs, Dozorcevs, Šteins, sevišķi izcila figūra Dobelis un tā tālāk. Vai šādā kārtībā viņi sarindoti gadījuma pēc vai ar nolūku?/

M.Budovskis: Tā bija brīva interpretācija.

A.Safonovs: */Paldies. Un otrais jautājums. Vai komisija šo jautājumu neizskatīja vienkārši tādēļ, teiksim, lai no parlamenta izdzītu kārtējo deputātu partiju, kas vispār nav gan normāla parādība normālā demokrātiskā parlamentā, kur jautājums būtu par to, kādā veidā stimulēt enerģiskāku deputātu darbu sēžu zālē?/

M.Budovskis: Arī šis jautājums ir izskatīts, kaut gan arī bez mūsu komisijas izskatīšanas tas praksē jau tiek realizēts. Es minēšu divus piemērus. Viens piemērs ir tāds, ka mums tika noteikts balsošanas laiks, un tas nebija no labas dzīves. Un nākamais ir darbs Prezidijā, kad patiešām tiek noteikts attiecīgās dienas laiks – vai tā ir otrdiena vai trešdiena –, un arī tas, kurā lasījumā projekts tiek ielikts. Arī tas nav radies no labas dzīves.

A.Safonovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, lūdzu, par procedūru!

O.Blumbergs: Es gribētu vispirms izteikt savu protestu sēdes vadītājam, jo es brīdināju, ka nevajadzētu uzdot jautājumus. Atbilstoši līdzšinējai praksei mēs devām priekšroku tajos gadījumos, kad nāk ar ierosinājumu par procedūru.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, es pasludināju vārdu Safonova kungam un man nebija tiesību viņam to atņemt. Jums es varētu dot vārdu tikai pēc tam, ko es arī daru. Lūdzu.

O.Blumbergs: Un arī iepriekšējais gadījums, kad man šādā pašā veidā, jau stāvot pie mikrofona, nedeva vārdu, bija tieši jūsu sēdes vadīšanas laikā, lai gan tas varbūt šobrīd nebūtu tik svarīgi. Man būtu priekšlikums pārtraukt jautājumu uzdošanu pēc būtības, jo domāju, ka visiem ir pilnīgi skaidrs tas, ka tik ilgi, kamēr mums nebūs savākta nepieciešamā informācija, mēs nevaram šo jautājumu tālāk izskatīt.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, kāds ir jūsu formulējums – pārtraukt jautājumu uzdošanu vai pārtraukt jautājuma izskatīšanu?

O.Blumbergs: Tieši tā – pārtraukt jautājumu uzdošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šo jautājumu es varu likt uz balsošanu, tikai atgādināšu, ka pagājušajā reizē, kad jums nedeva vārdu, bija jau beidzies plenārsēdes noteiktais laiks, taču šoreiz tā nebija.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Blumberga kunga …

I.Cupruns: Bet mani taču pieteica…

Priekšsēdētājs: Jūs, Cupruna kungs, es nepieteicu. Balsošanas režīmu! Balsosim par Blumberga kunga ierosinājumu – pārtraukt jautājumu uzdošanu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 45 – par, pret – 40, atturas – 12. Līdz ar to jautājumu uzdošana turpinās.

Vārds Kurdjumova kungam, pēc tam – Cupruna kungam.

L.Kurdjumovs: */Budovska kungs! Man jums ir jautājums sakarā ar to, ko jūs atbildējāt vienam no deputātiem, ka jūs esat izskatījuši no grāmatvedības saņemtās tabulas. Ka deputāti, kas apmeklējuši tikai 12 pastāvīgo komisiju sēdes, ir saņēmuši mazāku algu nekā tie, kas apmeklējuši 40 sēdes. Vai tā ir? Vai tomēr sesijas laikā tie deputāti, kas apmeklējuši 40 un 12 komisiju sēdes, nav saņēmuši vienādu algu?/

M.Budovskis: Par deputātu atalgojumu Mandātu un deputātu ētikas komisija neinteresējas.

L.Kurdjumovs: */Bet beigu beigās tieši darba alga taču aritmētiski atspoguļo aktivitāti, ar kādu deputāts piedalās plenārsēdēs un komisiju sēdēs, jo mums taču netika noteikts, cik bieži komisijām jāsanāk. Vai ir ētiski saņemt vienādu darba algu deputātiem, kas piedalās 40 vai 12 sēdēs? Kā jūs domājat kā Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājs? Vai tiešām tas ir tik sarežģīts jautājums?/

Priekšsēdētājs: Nākamais jautā Cupruna kungs. Es domāju, ka Budovska kunga klusēšana bija atbilde. Ja?

M.Budovskis: Jā.

I.Cupruns: Budovska kungs, mans jautājums ir šāds: kā var nopietni ņemt vērā papīru, kurš top lejā, deputātiem saņemot materiālus? Tas papīrs liecina tikai to, ka deputāts ir saņēmis materiālus, turklāt tikai līdz pulksten 10.00. Jo tad, kad mapes tiek novāktas no galda un ienestas tehniskajās telpās, sauksim tās tā, tur vairs nekādu lapu nav, un neviens neko vairs neatzīmē. Tas papīrs tikai liecina, ka deputāts ir saņēmis dokumentus. Un bieži vien deputāts pats izvēlas laiku, kad dokumentu saņemt – vai izdarīt to līdz pulksten 10.00 vai aiziet tur vēlāk. Ļoti daudzi aiziet saņemt dokumentus tieši no plenārsēžu zāles, un tad vairs nekādas atzīmītes netiek izdarītas tajā papīrā.

M.Budovskis: Cupruna kungs, tas viss ir pilnīgi pareizi, taču mēs visi ļoti labi zinām, ka Daugava ietek Baltijas jūrā. Un tāpēc, runājot par tādām patiesībām, es domāju, tik ilgi nevajadzētu kavēt laiku, jo nevienā manā iepriekšējā teikumā nebija teikts, ka šis krustiņš, kas tur ir apakšā pie dokumenta saņemšanas, ir absolutizējams. Tas bija viens no …

Priekšsēdētājs: Jautā Mucenieka kungs.

V.Mucenieks: Jūs teicāt, ka tikai vienā gadījumā ir bijušas domstarpības par apmeklētību, un tomēr bija vismaz otrs tāds gadījums, tas ir, par Arhitektūras un celtniecības komisiju. Šeit ir runa par Mārtiņu Bērziņu. Pēc manām kā komisijas sekretāra atzīmēm, viņam apmeklējumu skaits ir 20 reizes. Jums pēc kompjūtera iznāca 27 reizes. Un tomēr mans dokuments vērā ņemts netika. Jūs vairāk ticējāt kompjūteram. Nu jūs sakāt, ka neesat šo cilvēku bezmaz vai parlamentā redzējis, kaut gan es viņu redzu ļoti bieži. Tātad ir jautājums: kā no šādas situācijas tomēr izkļūt? Un kuram tad būtu jātic?

M.Budovskis: Pirmkārt, mēs runājam divās dažādās plaknēs. Jūs nupat minējāt apmeklējumu skaitu, bet mums ir neapmeklēto sēžu skaits. Mums komisiju darbā nav diferences, bet ir starpība plenārsēžu apmeklējumā. Un par trim sēdēm mums ir atšķirīgs rādītājs.

V.Mucenieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu Budovska kungam vairs nav. Paldies. Debatēs ir pierakstījušies: Kurdjumova kungs, Kinnas kungs, Čepāņa kungs un Grūbes kungs.

Pirmajam vārds Kurdjumova kungam. Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Protams, deputātiem jābūt tai iedzīvotāju daļai, kam visvairāk jāciena likumi. Un ja nu mēs reiz esam pieņēmuši attiecīgu likumdošanas aktu, tad dabiski, ka mums jārāda piemērs tā izpildīšanā. Bet šodien beidzot mēs esam pārliecinājušies, ka mēs paši sevi esam iedzinuši likumdošanas aktu slazdā, izmainot Latvijas Republikas tautas deputāta statusu, un kļuvuši līdzīgi tai unteroficiera atraitnei, kas pati sevi nopēra. Mans jautājums Budovska kungam sakarā ar darba algām pavisam nebija retorisks. Sakiet man, lūdzu, kā tas var būt, ka viena komisija sesijas laikā sanāk uz 40 sēdēm, bet cita komisija sanāk 12 reizes? Kaut arī speciāli neesmu pārbaudījis, bet esmu pārliecināts, ka darba alga par šo laiku izmaksāta par 12 sēdēm. Tas nozīmē, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputāti ir visbagātākie, jo strādā vairāk par visiem. Kā tas iespējams? Tas nozīmē, ka dažāda Augstākās padomes organizatoriskā struktūra ļoti atšķiras, pat vairākas reizes.

Tālākais. Kad mēs izlēmām par izmaiņām šajā likumā, mēs jau zinājām, ka pārkāpjam pirmo mūsu ievēlēšanas nosacījumu: deputāti nevar kļūt par ministriem. Agrāk deputāti par ministriem bija, izņemot premjeru. Premjeram arī agrāk bija tiesības palikt par deputātu. Un mēs jau iepriekš zinājām, ka šie cilvēki vai nu nevarēs pildīt ministra pienākumus, vai arī nepildīs deputāta pienākumus. Jau a priori bija zināms, ka tik svarīgus posteņus apvienot nevar. Taču tas nevar būt par pamatojumu tam, ka ministra darbs jāpārtrauc, ja viņš neapmeklē Augstāko padomi. Runa ir par deputāta pienākumu izpildi. Un ja nu mēs esam sākuši šaubīties par tiesībām atrasties šajā zālē tiem, kas apmeklējuši mazāk par 50 procentiem plenārsēžu un pastāvīgo komisiju sēžu, tad tādā gadījumā visiem jābūt vienlīdzīgiem. Kāpēc es lūdzu izsniegt pilnu sarakstu? Tāpēc, ka tikai Augstākā padome ir tiesīga šo problēmu atrisināt. Tomēr tas netika izdarīts. Tas vairs nav ētiski, un tāpēc informāciju, kuru sniedza tā sauktā Mandātu un deputātu ētikas komisija, jāuzskata par nepilnīgu un komisija šajā gadījumā jānosauc par mandātu komisiju, jo ētikas tai nav nekādas.

Tālāk. Kāpēc komisija pati vērtē, ka kāds no deputātiem pilda svarīgākus pienākumus, atrodoties valsts dienestā un postenī, kurā to nav apstiprinājusi Augstākā padome? Kas komisijai tādas tiesības devis? Tā ir tikai Augstākās padomes prerogatīva.

Tālāk. Man nav sevišķi ērti runāt par Kucāna kungu. Iespējams, ka runās arī viņš pats. Kucāna kungs 25.augustā uzrakstīja iesniegumu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētājam, pareizāk ? sekretariātam, ar lūgumu atbrīvot viņu no darba pastāvīgajā komisijā sakarā ar sievas smagu slimību. Viņa sieva bija pārcietusi divas smagas operācijas, ķīmisko terapiju un pēc tam vairākus mēnešus bija gultas režīmā. Neskatoties uz to, deputāts Kucāns tomēr apmeklēja tikai nedaudz mazāk par 50 procentiem plenārsēžu. Mana vaina, viņa vaina un mūsu vaina ir tā, ka viņa iesniegums netika izskatīts plenārsēdē, viņš pats uzskatīja, ka no komisijas sastāva ir izslēgts. Tāds iesniegums taču bija. Neviens to nenoliedz. Bet mēs to neizskatījām.

Tātad ? kas tas ir? Tiešām rūpīga faktu pārbaude vai vienkārši aritmētiska informācija par atsevišķiem deputātiem?

Nu, un pēdējais. Mūsu Augstākajai padomei palikuši trīs ? četri mēneši ko dzīvot. Es vispār sevišķi nebrīnīšos, ja, teiksim, 4.jūnijā Budovska kungs nāks uz šo tribīni ar kārtējo deputātu sarakstu, kuriem jāatņem mandāti. Es sevišķi nebrīnīšos, ja beigās būs tā kā Čehova lugās: uz skatuves trīs māsas, bet zālē tēvocis Vaņa, vai arī otrādi ? uz skatuves tēvocis Vaņa, bet zālē trīs māsas. Uz skatuves būs Budovska kungs un tikai tie, kas viņu aktīvi atbalsta, atbalsta viņa, kā teikt, likumdošanas iniciatīvu.

Es domāju ? pietiek kapāties pa šiem džungļiem! Paši apmaldīsimies, šo problēmu nespēsim principiāli un objektīvi atrisināt, īpaši par tiem valsts dienestiem, kurus pieminēju savas uzstāšanās sākumā. Vēlētāji mūs nesapratīs pareizi. Es domāju, ka šis jautājums jānoliek malā. Mēs to esam pacēluši, savu principialitāti parādījuši, un ar to lai pietiek. Pasvītroju: mums ko dzīvot palicis pavisam nedaudz. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds Kinnas kungam.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi, es, pirmkārt, tomēr gribētu uzsvērt šā jautājuma sagatavošanas un izskatīšanas neētiskumu un tāpēc negribētu vairs par šo jautājumu izteikties. Es gribētu pateikt tikai par to, kas mums tagad varbūt būtu jāizdara, lai mēs vairs nenonāktu situācijā, kādā esam nonākuši, un lai šādā situācijā nenonāktu Saeima.

Manuprāt, mums ir pietiekami precīzi jāmāk definēt, ar ko varēs nodarboties Saeimas deputāts, kur viņš drīkstēs strādāt un kur viņš nedrīkstēs strādāt, lai pēc tam, jau pēc Saeimas ievēlēšanas, viņam nebūtu tas pats liktenis, kāds bija mums, kad ļoti daudzi cilvēki noslēpās aiz kolhoza priekšsēdētāja, aiz saimnieciskā vadītāja un daudzu zemnieku maskas, jo, mūsu darbu sākot, mums neizdevās pieņemt dokumentu, ka Augstākā padome ir pastāvīgi strādājoša institūcija. Un tad mēs sākām dalīt deputātus pastāvīgi strādājošajos, pastāvīgi nestrādājošajos, pastāvīgi sēdošajos un visādos citādos. Un tāpēc es domāju, ka Mandātu un deputātu ētikas komisijas darba viens no būtiskākajiem jautājumiem ir nevis skatīt pēc sev vien zināmiem kritērijiem tā vai cita deputāta izslēgšanu vai neizslēgšanu, bet gan nodarboties ar šo kritēriju izstrādāšanu, to darīt visiem zināmu un tikai pēc tam saskaņā ar šiem kritērijiem varētu izvirzīt kaut kādus priekšlikumus par tā vai cita deputāta mandāta anulēšanu. Taču mūsu Mandātu un deputātu ētikas komisija tās priekšsēdētāja vadībā diemžēl nav nodarbojusies ar šo kritēriju izstrādāšanu, bet ir uzņēmusies šo soģa un tiesneša funkciju, ka tai ir tiesības izlemt, vai viens vai otrs deputāts, viena vai otra komisija ir iesniegusi pareizu atskaiti vai nav iesniegusi pareizu atskaiti. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Vārds Čepāņa kungam.

A.Čepānis: Tā kā trešā daļa no sarakstā ietverto deputātu kopskaita ir no Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas, tad es esmu spiests izteikt savu viedokli par šo, manuprāt, ārkārtīgi nenozīmīgo jautājumu.

Pirmkārt. Deputāts Gerasimovs strādā par Latvijas dzelzceļa ierēdni, viņš tur ir noslēdzis darba līgumu uz vienu gadu. Un, ja viņš tur neatradīsies savā darbavietā, tad, protams, viņš tur nevienam nebūs vajadzīgs.

Deputāts Lange bija Kuldīgas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs. Tagad jau vairāk nekā pusgadu viņš ir šā rajona zemnieks. Vienlaikus viņš ir rajona Zemes komisijas priekšsēdētājs, rajona pašvaldības valdes loceklis un ir vienīgais no trim rajona deputātiem, kurš ir vietējais, jo divi pārējie – Godmaņa kungs un Zelt­kalnes kundze – ir rīdzinieki. Protams, rajona cilvēki nebrauks ne pie Zeltkalnes, ne pie Godmaņa, bet ies pie Langes tāpēc, ka viņš ir uz vietas, un lūgs viņam atrisināt to vai citu jautājumu.

Par Ludi Skostu, kas arī ir mūsu komisijā. Daru deputātiem zināmu, ka pēc autoavārijas viņš ilgi slimoja. Bez tam trīs mēnešus viņš praktiski darīja to, kas būtu jādara Latvijas Republikas valdībai, tātad darbojās Krievijas Federācijas teritorijā un izmisīgi centās panākt, lai viņam samaksā par saražoto un uz turieni pārdoto produkciju. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, viņš ir palicis vienīgais no Jēkabpils rajona deputātiem, kurš dzīvo un strādā uz vietas. Arī viņa kolēģis Radionovs ir šajā sarakstā, bet deputāti Bresis, Felss un Strazdiņš ir rīdzinieki. Tādēļ es gribētu, lai jūs to ņemtu vērā, kad nonāksim līdz balsošanai.

Treškārt. Mums ir būtiski jāmaina deputātu darba uzskaites kārtība, kritēriji un principi. Lielākā daļa no šeit klātesošajiem ir daudzas reizes bijuši ārzemju parlamentos un ārkārtīgi ar to lepojas. Tad paskatieties, kā tas notiek tur!

Un pēdējais. Tā kā Latvijas Republikas likumā, kas nosaka kārtību, kādā var anulēt deputāta mandātu, 5.panta 4.apakšpunktā ir rakstīts, ka Augstākā padome lemj… Ievērojiet, kolēģi, – lemj, nevis anulē mandātus!

Es lūdzu arī šo apstākli ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Vārds Grūbes kungam.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Man šodien vienkārši ir neērti to cilvēku priekšā, kuri šeit piedalās zālē, un arī pašam neērti par to, ka mēs divu vai trīs gadu laikā neesam iemācījušies ar pietiekamu cieņu izturēties pret saviem kolēģiem un arī pret sevi. Man patiešām nav pieņemams šāds stils, kādā veidā tiek izskatītas šīs nopietnās lietas par deputātu mandātu anulēšanu. Un es patiešām gribētu jautāt Mandātu un deputātu ētikas komisijai, vai tad šāda darbība ir vienkārša kampaņa? Vai tas ir šovs, par kuru šeit varbūt priecājas atsevišķi pieaicinātie vai atsevišķie interesenti? Vai patiešām šādi pārkāpumi, par kuriem ļoti pamatīgi runāja Budovska kungs, un arī šie dokumentālie pārkāpumi ir jānovērš tikai kampaņas veidā vai tie ir regulāri jānovērš? Vai tad jebkurai iestādei, šīs iestādes vadītājam vai arī šādai komisijai nav pienākums sekot, lai pārkāpumi regulāri tiktu novērsti un neveidotos šāda situācija, ka 30 vai 40 šīs iestādes darbinieku, ja tā varētu teikt, regulāri pārkāpj likumdošanu un notiek kaut kas tamlīdzīgs?

Tālāk. Vai patiešām mandātu noņemšana ir aizklāts process? Jo, kā es sapratu no Budovska kunga atbildes man, tad daudzi deputāti netika pat pieaicināti uz šo procedūru, kad izlēma viņu jautājumu. Man liekas, kaut kas vēl trakāks nevar būt. Pat tiesā pieaicina katrreiz klāt, nemaz nerunājot par to, ka deputātam noņem mandātu. Un arī jebkuru iestādes atbildīgu darbinieku nekad nevarēja atbrīvot no darba, ja es viņam nedevu iespēju pierādīt, ka viņam ir kaut kas cits. Šeit mēs vienkārši šodien lemjam, vai tas notiks otrdien pēc saraksta (kā vecos laikos lēma) vai pēc kādas pārliecības, un tūlīt esam gatavi izlemt šos jautājumus. Vai tad mums patiešām vairs nav nopietnu cilvēku, kas arī šādus jautājumus varētu nopietni sagatavot?

Un visbeidzot par šo lēmumu, ko pieņēma komisija. Mēs patiešām izskatījām šo jautājumu, un es gribu teikt, ka bija ļoti interesanti redzēt, kāda darbība notika Prezidija sēdē, kad es pieprasīju, lai šādi materiāli tiktu nodoti komisijām izskatīšanai. Man sākumā tā materiāla nebija, bez šaubām, pēc tam tas parādījās, bet, tā kā īpašs lēmums netika pieņemts, ka tiek nodots komisijām, tad šādā sakarībā mēs tomēr lēmām, ka ir jāpieprasa Mandātu un deputātu ētikas komisijai, lai tā iesniedz visus šos materiālus. Bez tam ar šiem materiāliem ir jādod iespēja iepazīties preses, televīzijas vai radio pārstāvjiem. Un, ja tas nepieciešams, arī vēlētājiem.

Un otrs. Mēs lēmām, ka vajag nevis nebalsot par šo lēmumu, bet neatbalstīt iesniegto lēmuma projektu, jo uzskatām, ka šādā formā – ka vieni ir labāki, bet otri ir sliktāki, kā Budovska kungs teica, – ir pārkāpti šie panti un tādā formā mēs šādu lēmuma projektu nevaram atbalstīt. Ja lemj par šā panta izpildi attiecībā uz visiem, tad jālemj par visiem, bet, ja mēs vienojamies nelemt, tad vispār nevajag lemt. Un tāds arī bija komisijas lēmums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl debatēs ir pierakstījies Ābiķa kungs, taču līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes.

Ābiķa kungs, vai jums pietiks laika? Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Man ir nedaudz neērti par to, kas šeit šodien notiek, jo, pirmkārt, maigi izsakoties, nekorekta bija Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja uzstāšanās un, manā izpratnē, diezgan nekorekts ir arī dokuments, jo dokumentā vajadzēja atspoguļot visus deputātus, kuriem vajadzēja ietilpt šajā sarakstā. Un par to, ko darīt tālāk, vajadzēja lemt nevis Mandātu un deputātu ētikas komisijai, bet savu attieksmi izteikt plenārsēdei.

Manuprāt, tomēr nekorekti bija arī daudzu manu kolēģu uzbrukumi Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājam, jo viņš tomēr bija centies savākt maksimāli daudz faktu, lai gan mēs labi zinām mūsu darba organizāciju, arī daudzu mūsu attieksmi pret darbu. Tā ka viņam bija diezgan grūti visu to izdarīt.

Un beigu beigās, atklāti sakot, man tomēr ir nedaudz skumīgi, jo īstenībā tiešām ir tā, ka ir diezgan daudz deputātu, kuri praktiski nav strādājuši ne šajā sesijā, ne arī iepriekšējās sesijās. Un diemžēl viņi nav strādājuši arī ar vēlētājiem, bet gan nodarbojušies ar pavisam ko citu – ar savām personīgajām problēmām.

Mans ierosinājums būtu uzdot Mandātu un deputātu ētikas komisijai iesniegt sarakstu ar visiem tiem deputātiem, kuri neiztur šo mūsu pieņemto likumu, respektīvi, kuri nav ieradušies uz vairāk nekā pusi sesiju sēdēm un arī komisijas sēdēm, ieskaitot ministrus un pašvaldību pārstāvjus. Un tā tālāk. Un tad korekti plenārsēdē varētu izlemt šo jautājumu, jo neviens mums neliedz izteikt atšķirīgu viedokli par tiem, kurus mēs esam iecēluši, kuriem vēlētāji ir uzticējuši atbildīgus amatus, un arī par tiem, kuri diemžēl ir šo laiku izmantojuši personīgajās interesēs. Tāds būtu mans ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sākas pārtraukums līdz pulksten 17.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir 17.02. Vārds debatēs tiek dots Freimaņa kungam.

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es gribētu savu uzstāšanos nobeigt, vēl to neiesācis, ar vienu konkrētu priekšlikumu, jo tā varbūt varētu darīt. Tomēr vispirms ir jāiesāk. Man liekas, ka mums visiem varbūt pēc dažām dienām būs ļoti liels kauns par to, kas šeit notiek – par to blusu ķeršanu no zāles. Un šajā sakarībā es gribētu uzdot tikai divus jautājumus. Pirmais: kas ir galvenais vainīgais – vai Budovska kungs, kurš pirmo reizi kārtīgi sāk runāt par šo problēmu, vai tie, par kuriem ir runa? To vajadzētu izdomāt, kurš ir galvenais un kurš ir pelnījis asprātības bultas?

Un otrs jautājums: mīļie kolēģi, vai mēs esam tie, kuriem ir jāuztraucas par savas ētikas aptraipīšanu, kā te viens teica? Ja mēs neesam izpildījuši viselementārāko ētiku, tātad neesam nākuši uz darbu, tad kādas mums var būt pretenzijas pret to, ka kāds cits pasaka, ka mums tā ētika nav kārtībā? Vairāk neko es neteikšu. Man būtu tāds priekšlikums: labi, šodien mēs te vēl parunāsim, paputosim, tomēr vajadzētu pārtraukt šo apspriedi un to atjaunot, teiksim, nākamnedēļ – otrdien vai trešdien. Un, ja Budovska kungam var kaut ko pārmest visā šajā lietā, tad viņam var pārmest tikai to, ka viņš ir bijis pārāk solīds, ka viņš, izšķirot strīdīgus jautājumus, ir vērtējis deputātam par labu. Tagad mēs varētu viņam palūgt, lai nākamajā reizē būtu pilns deputātu saraksts – ar visiem ministriem, ar visiem Kodoliņa kungiem un dažādiem citiem kungiem, kuri vēl ir prom, un lai viņi visi tur tiešām būtu. Tad mēs varētu paskatīties un balsot. Domāju, ka tā būtu godprātīgāk priekš visām pusēm.

Priekšsēdētājs: Es tikai izsaku Freimaņa kungam aizrādījumu par “Kodoliņa kungiem”, jo mums ir viens Kodoliņa kungs, un tā viņu vajag arī nosaukt.

Lūdzu, Budovska kungs, jums galavārds!

M.Budovskis: Paldies, kolēģi, par visiem tiem svētīgajiem vārdiem, kurus mēs izdzirdējām šinī reizē. Paldies arī par visām ierosmēm! Un, domājot par visu to, kas šeit tika teikts, zināt, ir daļa, kuru es, protams, nesapratu. Es nesapratu to, ka nu vajag skatīties pa labi un pa kreisi, kas mēs te zālē esam. Faktiski mēs tie paši vien esam, kuri pastāvīgi ir šeit. Tomēr jautājums šobrīd ir tiktāl vispārināts, ka faktiski nav tādu, kuri šeit nepiedalās. Visi piedalās. Un ir vienalga, ka viņš ir kaut kur citur – vai nu uz ielas, vai kādā savā saimniecībā – viņš tomēr skaitās Augstākās padomes darbā. Jūs saprotat, ka mēs faktiski aizgājām līdz otram polam, līdz bezgalībai. Un, es domāju, ka tādā veidā traktēt diez vai mēs varam un diez vai vajag. Taču ir arī būtiski jautājumi, kurus šeit patiešām ierosināja. Tas ir viens.

Jā, mums, Mandātu un deputātu ētikas komisijai, var pārmest – es gan nezinu, ko īsti Freimaņa kungs teica –, varbūt arī par to lielo mīkstsirdību, jo mēs patiešām neiesniedzām absolūti visu šo sarakstu. Sakiet, lūdzu, vai arī par tiem 16, kuri ir absolūti visos rādītājos, kurus tepat uz vietas pat savas frakcijas cilvēki nepazīst, kas viņi tādi, mēs nevaram izlemt jautājumu? Mandātu un deputātu ētikas komisija neko citu neierosināja, kā vien izlemt. Un tas pat tiek nospriests.

Ko mēs būtu darījuši ar šo lielo sarakstu, ja mēs nebūtu pirms tam ievērojuši šos 10 kritērijus, kuros, kā es uzskatu, šeit zālē nebūtu viegli iedziļināties. Mēs staigājām un meklējām attaisnojošus faktorus. Kādēļ? Pēc būtības mēs mēģinājām tos skatīt un daudz ko arī atradām. Tad kāda gan tā procedūra šeit izskatītos? Vai lai mēs tagad visus šos deputātus izskatītu, izanalizētu, saliktu pa plauktiņiem un tad teiktu: “Vīri, atvadīsimies!” Es domāju, ka tas nav iespējams. Un tāpēc man arī vēl pārtraukumā Mandātu un deputātu ētikas komisijas ietvaros bija aprunāšanās, un es lūdzu: lēmums ir iesniegts, tāpēc lūdzu par lēmumu balsot! Visu pārējo, arī sarakstu, Mandātu un deputātu ētikas komisija iesniegs. Kāda būs tā procedūra? – es jums nezinu pateikt. Par to dodiet arī savus priekšlikumus. Un mēs varbūt no tā visa veidosim kopīgo sarakstu, kuru mēs iesniegsim un jūs varēsit kaut ko ieteikt katrs savas komisijas ietvaros vai arī vispārināt. Man ir pilnīgi vienalga, kurus ietvers nākamajā lēmumā, lai izskatītu plenārsēdē jautājumu par viņu mandāta anulēšanu. Un, ja mums reiz tāds likums ir pieņemts, tad, man liekas, nevajadzētu runāt tā, kā šeit izteicās Grūbes kungs, ka notiek kampaņa vai šovs. Mēs tikai nupat decembrī to pieņēmām, tas ir, decembrī beidzām sesiju, un 24.datumā ir pēdējais ieraksts. Mēs nevarējām vispār ātrāk izskatīt, jo mums nebija tiesību. To varējām izdarīt vienas sesijas laikā, tātad tikai nupat. Kolēģi, esiet mazliet saprātīgāki! Tā patiešām nav kampaņa, te nešaus, bet tas ir sāpju kliedziens, kas šeit atskanēja par šo tukšo zāli, par to, ka nespējam pieņemt lēmumus, un varbūt par to nelielo reabilitāciju, ko parlaments kā tāds sev var pieteikt. Tas ir vienīgais, ko es gribēju sacīt. Paldies par jūsu sirsnīgo atbalstu!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tagad mums ir jāizšķiras, kā rīkosimies tālāk. Man ir vairāki priekšlikumi, un viens no priekšlikumiem ir tāds, ka jābūt sarakstam vai sagatavotai informācijai par visiem deputātiem, par visu deputātu apmeklējumu. Un tad mēs skatīsim.

Otrs ir Budovska kunga priekšlikums – kā es sapratu, konceptuāli nobalsot par to, vai mēs šādu lēmumu vispār pieņemam. Varbūt es esmu nepareizi sapratis? Felsa kungs, lūdzu!

A.Felss: Par procedūru. Cienījamie kolēģi, bija konkrēts dokuments. Mēs esam ievērojuši procedūras kārtību, tas ir izskatīts kā vienmēr, un tad atliek balsošanas jautājums. Un, ņemot vērā to, ka kvorums, manā skatījumā, ir pilnīgi pietiekams attiecīgā lēmuma pieņemšanai vai nepieņemšanai, tādējādi mēs varētu ievērot šo procedūru un visu novest līdz galam!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es domāju, mums jāorientējas uz to, kā mēs jau darām, bet, ja ir minēti uzvārdi, tad vispirms ir jābalso par katru uzvārdu, kas ir minēts šajā lēmuma projektā, un tad, kurš savāc attiecīgo balsu skaitu, tas paliek. Pēc tam mēs nobalsotu par visu sarakstu kopumā. Tā vismaz līdz šim mēs esam darījuši un, es domāju, ka tāda procedūra būtu vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Vietā, kur es sēžu, ir ļoti slikta dzirdamība, varbūt arī smieklu dēļ, kuri pārtrauca daudzu runātāju uzstāšanos. Es visu īsti nevarēju saprast, bet es nevaru atbalstīt arī pieprasījumu – atņemt Budovska kungam deputāta mandātu par šīsdienas uzstāšanos. Es pat domāju, diezin vai ir vērts viņu atcelt no Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja amata un aizvietot viņu ar Apsīša kungu, kā es šeit dzirdēju kuluāros. Es domāju, lai viss paliek savās vietās, taču es piekrītu, ka vajadzētu ierosināt tik tiešām balsot par Budovska kunga iesniegto priekšlikumu, tādu, kāds tas tur ir iesniegts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Arī es gribētu pievienoties tiem, kuri ir par šā lēmuma balsošanu. Es uzskatu, ka mums nav tik būtiski, vai mēs nobalsojam “par” vai “pret”, jo arī “pret” balsojums ir balsojums un parāda mūsu attieksmi.

Arguments par to, kāpēc nevajadzētu vairs papildus vākt informāciju par citiem, bet par pašreiz iesniegto balsot kopumā. Tāpēc, ka tad, kad mēs balsojām par Jāni Dzintaru, nevienam tāda doma pat prātā neienāca. Kā ir lēmumā, tā tas arī gluži vienkārši ir jāizskata, bet pēc tam varbūt būs citi lēmumi.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Mūsu līdzšinējā prakse vienmēr ir bijusi tāda, ka tad, ja lēmuma iesniedzējs uzskata, ka balsošana ir jāatliek uz balsojamo laiku, tas vienmēr tika ievērots bez balsošanas. Un tāpēc es aicinātu tā darīt arī šoreiz.

Priekšsēdētājs: Uz balsošanas laiku mēs atliekam tikai tos lēmumus, kuri ir apspriesti pilnībā. Šobrīd mēs esam tikai uzdevuši jautājumus Budovska kungam, izdebatējuši, un tagad ir nākamais mūsu vispārpieņemtās procedūras posms, tas ir, kad ir jāapspriež lēmums pēc būtības. Un tādēļ es lūdzu Budovska kungu tribīnē! Es nedzirdēju citus priekšlikumus kā vien tos, ka vajag turpināt apspriešanu. Man ir arī Cupruna kunga iesniegums izskatīt un nobalsot par visu pēc kārtas, nevis sadalīt jautājumu divās daļās. Tādēļ mēs vienkārši varam turpināt.

Lūdzu, Budovska kungs, par lēmuma projektu!

M.Budovskis: Tātad lēmuma 1.punkts: “Anulēt Latvijas Republikas deputāta mandātu šādiem deputātiem, kuri bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējuši plenārsēdes vai pastāvīgo komisiju sēdes:

1. Grigorijs Agafonovs (Daugavpils 77.vēlēšanu apgabals). Izziņā ir dati par kavējumiem.

Priekšsēdētājs: Tātad, kolēģi, jautājums ir tāds, vai mēs noklausīsimies Agafonova kungu un vai komisija ziņos vēl speciāli par Agafonova kungu? Tādu priekšlikumu nav. Tādā gadījumā pirms balsošanas mēs varam izteikties vienīgi par motīviem.

Eglāja kungs, vai jūs par procedūru? Lūdzu.

V.Eglājs: Par procedūru. Es uzskatu, ka šāda procedūra, kad tiek nobalsots par katru atsevišķi un kad tiek atlikta lēmuma projekta kopējā nobalsošana uz kaut kuru dienu vēlāk, ir absurda. Jo pēdējais balsojums, kas būs par lēmuma projektu kopumā, ir formāls balsojums. Un tādēļ, ja mēs sākam balsot šodien, tad mums šodien arī ir jābalso par lēmuma projektu kopumā. Tieši šādā deputātu sastāvā. Turpretī, ja mēs kaut kādu iemeslu dēļ gribam pārlikt balsošanu uz nākamo reizi, tad nedrīkstam balsot arī par katru kandidātu, jo pēdējais balsojums ir pilnīgi formāla lieta. Un tieši tāpēc mums ir jāizšķiras, vai nu mēs šodien pieņemam visus dokumentus, vai arī atliekam to uz vēlāku laiku.

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, kāds ir jūsu priekšlikums?

M.Budovskis: Es domāju, ka Eglāja kungs patiešām izteica to dižo apņēmību, kas katrā deputātā ir, un es tam absolūti piekrītu. Tātad balsosim par katru deputātu šodien! Un balsosim arī kopā.

Priekšsēdētājs: Kurdjumova kungs, lūdzu!

L.Kurdjumovs: */Birkava kungs! Es nesaprotu, kāpēc mēs šeit gandrīz pusotras stundas tricinām gaisu. Kā jautājumu uzdošanas procesā, tā debatēs izskanēja konkrēti deputātu priekšlikumi par šī lēmuma projekta likteni. Tajā skaitā viens no priekšlikumiem: šo sarakstu paplašināt. Visradikālākais priekšlikums bija: apspriešanas rezultātā vispār jautājumu noņemt no dienas kārtības, ievērojot jautājuma nostādnes nekorektumu un neētiskumu.

Kāpēc mēs visu to esam atmetuši un sākam lēmuma projekta apspriešanu? Kāpēc gan mēs šeit esam izteikuši dažādus viedokļus? Es to nesaprotu. Manuprāt, tā nav problēmas atrisināšana./

Priekšsēdētājs: Godātais Kurdjumova kungs, man nekādu citu priekšlikumu nav. Es, pirms vēl mēs sākām apspriest lēmuma projektu, zālei pajautāju, vai ir kādi citi priekšlikumi, par ko balsot…

L.Kurdjumovs: */Bet bija taču priekšlikumi problēmu šādā variantā neapspriest! Saņemt pilnu sarakstu, un tikai tad.../

Priekšsēdētājs: Ja jūs personīgi ierosināt par šo jautājumu nobalsot, tad mēs to varam likt uz balsošanu tagad.

L.Kurdjumovs: Kāpēc es personīgi? Ne tikai es.

Priekšsēdētājs: Bet kurš vēl, lūdzu? Es neredzu nevienu, es taču vēl speciāli pajautāju. Vai arī Caunes kungs grib to pašu? Lūdzu!

I.Caune: Birkava kungs, jūs taču nolasījāt, kādi ir priekšlikumi, tad lieciet, lūdzu, tos uz balsošanu! Konkrēti Cupruna kungs jums iesniedza rakstiski, tad lieciet to uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs iesniedza priekšlikumu – skatīt šo jautājumu no sākuma līdz galam, un mēs to arī darām. Par to nav jābalso.

I.Caune: Tur laikam arī kaut kas cits vēl ir iesniegts…

Priekšsēdētājs: Tātad ir Kurdjumova kunga priekšlikums – iesniegt šā lēmuma vietā, kurā ir paredzēta deputātu mandātu anulēšana 15 cilvēkiem un informācija par 16 deputātiem, pilnu deputātu sarakstu par viņu sēžu apmeklējumiem. Vai esmu pareizi sapratis? Man rakstiska priekšlikuma nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kurdjumova kunga priekšlikumu! Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par – 42, pret – 18, atturas – 23. Plus Budovska kunga balss. Tātad “pret” – 42. Lēmums nav pieņemts. Turpināsim apspriešanu!

Vai ir kādi citi balsojumi, izņemot to, ka mēs turpinām dokumenta apspriešanu, kā jau tas ir paredzēts procedūrā? Citu priekšlikumu nav.

Tātad izskatīsim Agafonova kunga mandāta anulēšanu. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Tātad šis lēmuma projekts ir jāformulē precīzi tā, kā ir ierakstīts likumā. Un no likuma 5.panta izriet, ka aiz vārdiem “anulēt Latvijas Republikas tautas deputātu mandātus šādiem deputātiem” ir komats, bet tālāk jābūt tekstam “…kuri vienas sesijas laikā”. Te nav saprotams, par kādu periodu ir runa. Būtu pat vēlams ielikt, no kura datuma šī sesija ir, tālāk seko teksts: “…nav apmeklējuši bez attaisnojoša iemesla vairāk nekā pusi…” Jo likums neparedz, ka vispār nav apmeklējuši kaut vienu, un tad var atņemt mandātu. Tātad ir divi papildinājumi šajā tekstā. Tas izriet no likuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Agafonovs: */Man viens moments par procedūru. Es netiku aicināts uz Mandātu un deputātu ētikas komisijas sēdi, kad tika izskatīts šis jautājums, un es tikai nejauši uzzināju, ka šis jautājums tiek gatavots. Un tikai vakar es pēc savas iniciatīvas uz divām minūtēm tikos ar Budovska kungu. Es uzskatu, ka būs pareizi, ja līdz balsošanai par katru kandidatūru katram deputātam, kas ir šajā sarakstā, tiks dots vārds. Es gribētu.../

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es lieku uz balsošanu Agafonova kunga priekšlikumu, ka katram deputātam, kura personālais jautājums tiek izskatīts, tiek dots vārds. Debatēs mums tam ir paredzētas 10 minūtes un, manuprāt, šo 10 minūšu laikā to varētu izdarīt.

Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Godātie kolēģi, ja reiz tāds labojums procedūrā ir, tad mēs šodien nevaram izskatīt Vulfsona kunga lietu. Viņš nevar šeit ierasties un mēģināt taisnoties. (Zālē skaļas replikas.)

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, ir jāatrisina procedūras jautājums. Balsosim par to, ka katram deputātam, kura mandāta jautājums tiek izskatīts, tiek dots vārds. Vēl Eglāja kungs. Lūdzu.

V.Eglājs: Es gribētu izteikties par balsošanas motīviem. Es aicinātu neatbalstīt šādu priekšlikumu, jo šeit nav tiesa, bet šeit ir vienkārši attieksme: te viss tiek debatēts un tā tālāk. Te nav tiesa! Te tiek realizēts likumā paredzētais, un tāpēc es balsošu pret šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, šorīt no rīta mēs apspriedām valsts kontrolierus. Katram valsts kontrolierim mēs devām vietu šeit, tribīnē, un deputātiem prasījām, vai viņiem ir jautājumi. Līdzīga procedūra ir jāievēro arī šajā gadījumā, ja mēs skatām personāljautājumus.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es patiešām gribu teikt, ka šāda iespēja vai, kā saka, šāda šo jautājumu virzīšana ir unikāla, jo, kā jau es teicu arī savā uzstāšanās reizē, šie kungi daudzos gadījumos nav uzaicināti ne uz savas komisijas sēdi, lai izskatītu šo jautājumu, ne arī uz Mandātu un deputātu ētikas komisijas sēdi. Un tagad viens otrs gudrais no mūsu vidus mēģina teikt, lai viņiem vēl tagad nedod vārdu. Tas vispār ir kaut kas vienreizējs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Es gribētu patiešām kolēģus lūgt balsot par to, ka deputātiem ir jādod vārds uzstāties. Tā ir obligāta lieta. Man vienīgi liekas, ka ir jautājums par to, vai vajag dot 10 minūtes. Varbūt nedaudz var saīsināt laiku, teiksim, piecas minūtes? Par to mums vajadzētu vienoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Principā atbalstot domu, ka ir jādod iespēja izteikties, es tomēr gribētu šīs tiesības attiecināt tikai uz tiem, kuri šeit pašreiz ir klāt. Pretējā gadījumā tādu deputātu kā Dzintaru mēs vispār nebūtu varējuši atbrīvot, jo viņu šeit ar trakiem zirgiem nevarētu atvest… Tādēļ es ierosinātu dot iespēju izteikties tiem, kuri šeit ir klāt, kuri ir atraduši par vajadzīgu ierasties uz šā jautājuma izskatīšanu, bet ļaut viņiem runāt ne vairāk par piecām minūtēm.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Balsosim par priekšlikumu – dot piecas minūtes katram deputātam, par kuru tiek izskatīts jautājums un kurš šeit ir klāt. Lūdzu balsot! Viena balss papildus klāt. Rezultātu! 79 – par, 2 – pret, 4 – atturas.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tad lūgtu arī otru balsojumu par tiem, kuru nav klāt, un īpaši lemt, vai viņu klātbūtne vai arī neklātbūtne šeit ir attaisnota vai nav attaisnota un vai viņiem ir kādi dokumenti, kāpēc viņi nepiedalās. Ierosinu, lai tas jautājums par katru tiktu izlemts atsevišķi individuāli, vai viņa jautājumu šodien izskata vai neizskata.

Priekšsēdētājs: Tātad attiecībā uz katru deputātu, kura šodien nav klāt, mēs balsosim speciāli – vai mēs viņa jautājumu šodien izskatām vai neizskatām.

Lūdzu Agafonova kungu tribīnē! Deputāti var uzdot jautājumus. Es domāju, ka šeit nebūs procedūras…

G.Agafonovs: */Cienījamie deputāti! Jūs esat ļoti noguruši, tādēļ centīšos runāt ļoti īsi. Iepriekšējās sesijas laikā es tiešām nepiedalījos daudzās Augstākās padomes sēdēs. 51 procents sanāk neattaisnotu iemeslu dēļ. Tas izskaidrojams ar to, ka visu pērnā gada augustu es noslimoju, biju uz slimības lapas, vakar šo dokumentu nodevu Budovska kungam. Septembrī un oktobrī es praktiski nogulēju slimnīcā un tad, no slimnīcas izrakstīts, turpināju ārstēties ambulatori, par ko es vakar iesniedzu ārsta parakstītu dokumentu, kurā uzskaitītas visas manas diagnozes. Oktobrī veselības stāvokļa dēļ es biju spiests aiziet no darba. Visu šo periodu es neesmu strādājis. Bet, kad decembra sākumā es ierados uz Augstākās padomes sēdi, aizgāju pie savas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja, izskaidroju iemeslus savai ilgajai prombūtnei un piedāvāju visu to izklāstīt rakstiski, kā arī pievienot visus medicīnisko iestāžu dokumentus. Bet Krūmiņa kungs teica, ka pietiek ar mutisku paskaidrojumu, ka visi šie iemesli tiks uzskatīti par attaisnojošiem. Taču, pavisam nejauši uzzinot, ka šis jautājums tiks gatavots apspriešanai sēdē, es vakar šos dokumentus iesniedzu Budovska kungam. Par nožēlu komisijā šis jautājums tika izskatīts bez manas klātbūtnes. Es par visu būtu sniedzis sīkāku informāciju, nekā tagad es to varu izdarīt. Nepareiza ir informācija šodienas laikrakstā “Diena”, it kā es nodarbojoties ar komerciju, ar biznesu, ka strādāju par rūpniecības uzņēmuma direktoru. Vakar es Budovska kungam izskaidroju, ka nestrādāju kopš oktobra, bet šodien laikrakstā lasu, ka atkal strādāju par direktoru. Tas pavisam nav tā. Tāpēc tagad man ir iespēja strādāt Augstākajā padomē pilnā apjomā. Lūk, tā ir visa informācija, ko es varu sniegt šajā sakarā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi? Nav jautājumu. Vai kāds vēlas iztikties par balsošanas motīviem? Nav. Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Viss, ko minēja deputāts Agafonovs, atbilst patiesībai. Slimības lapu numuri mums ir reģistrēti, bet tajā pašā laikā es gribu atzīmēt, ka tas viss arī ir ierakstīts kā attaisnojoši kavējumi. Tātad tabulā tas, kas jums ir minēts kā neattaisnojoši, arī paliek neattaisnojoši.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Vēl Endziņa kungs grib ko teikt par balsošanas motīviem? Lūdzu.

A.Endziņš: Spriežot pēc tā, ko paziņoja Agafonova kungs, un tā, ko paziņoja Budovska kungs, kā var balsot? Vienam ir taisnība, un otram ir taisnība. Acīmredzot šinī gadījumā mēs vispār neko nevaram likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu ierosinājums ir atlikt balsošanu?

A.Endziņš: Informācija ir pareiza, un tad mēs vispār nevaram balsot, jo formāli nav nekādu pārkāpumu, ja tas ir attaisnots. Tas komisijai, man liekas, vispirms ir jāpārbauda un tikai tad viss ir jāsaliek pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Agafonovs: */Budovska kunga statistikā uzskaitītas visas slimību lapas, kuras es noformēju, kamēr vēl strādāju. Kopš 21.oktobra es nekur nestrādāju un turpināju ārstēšanos. Oktobra beigās, novembrī... Kāda jēga man bija rakstīt slimības lapas, ja es nekur nestrādāju? Bet es Budovska kungam iedevu ārsta iz­ziņu, ka turpināju slimot un man bija nepieciešama ārstēšanās. Laikam gan man nav šeit jāpārstāsta visas diagnozes un visu pārējo. Tāpēc Budovska kunga statistika nekad nevar sakrist ar manu statistiku. Paldies./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad ir Endziņa kunga priekšlikums, un es sapratu jūs, Endziņa kungs, – vajag atlikt balsošanu līdz jautājuma, no kura izrietēja pretrunas, noskaidrošanai.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es pastāvu uz savu priekšlikumu, ka tomēr to visu vajag pārbaudīt, un tikai tad mēs varam balsot.

Priekšsēdētājs: Vai mēs formulēsim šādi balsošanas priekšmetu – atlikt balsošanu līdz jautājuma noskaidrošanai?

A.Endziņš: …līdz noskaidro un precizē visus šos jautājumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Es domāju, ka lieta ir skaidra. Mēs dzirdējām gan Agafonova kunga paskaidrojumus, gan Budovska kunga paskaidrojumus, un šī lieta ir jāizšķir vienkārši ar balsošanu. Ko mēs panāksim atliekot? Jauni fakti šeit neparādīsies.

Priekšsēdētājs: Vispirms tiks balsots par Endziņa kunga priekšlikumu par jautājuma izskatīšanas atlikšanu attiecībā uz Agafonova kungu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par atlikšanu – 32, pret – 26, atturas – 22. Jautājums netiek atlikts.

Tātad nākamais balsojums būs par mandāta anulēšanu Agafonova kungam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Budovska kunga roka papildus “par”. Un vēl ir viena roka “pret”. Es neredzēju, tāpēc atvainojos! Lūdzu rezultātu. Par – 27, pret – 31, atturas – 24. Ņemot vērā vēl vienu balsi “plus” un vienu balsi “mīnus”, lēmums nav pieņemts.

Mihails Berdikovs. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Man nav piebildes, izņemot to, ka Berdikova kungs ir izslēgts no Rūpniecības komisijas sakarā ar nestrādāšanu komisijā un nav arī nekāda iesnieguma, kuru viņš būtu iesniedzis ar lūgumu strādāt kādā citā komisijā un nebūtu ievēlēts. Tas ir atbilstoši likumam.

Priekšsēdētājs: Vārds Berdikova kungam.

M.Berdikovs: */Cienījamie deputātu kungi! Procedūra, protams, nav patīkama, tāpēc arī es centīšos runāt īsi. Es strādāju par rūpnīcas direktoru. Ekonomiskā situācija rūpniecībā jums ir zināma, tāpēc dabiski, ka pēdējā laikā es biju vairāk Ukrainā, Krievijā nekā šeit. Pateicoties tam, pagaidām rūpnīca vēl eksistē un strādā, tiesa, janvārī nācās tai nedaudz apstāties. Taču ne materiālo resursu trūkuma dēļ, kurus es sagādāju visas Augstākās padomes iepriekšējās sesijas laikā, bet gan banku operāciju kavējuma dēļ. Situācija jums labi zināma, tāpēc mēs darām visu, lai nemazinātos produkcijas izlaide, bet nav ar ko maksāt par enerģiju. Viss tiek veltīts tam, lai izmaksātu darba algas. Praktiski pateicoties šīm pūlēm, es saviem strādniekiem esmu apmaksājis decembra mēnesi, kas pavisam nav vienkārši. Es uzskatu, ka viens no maniem pirmajiem deputāta pienākumiem, kā šodien tika atzīmēts vienā no runām, tomēr rūpēties par saviem vēlētājiem. Tiku ievēlēts Imantā, kur dzīvo galvenokārt bijušās “Radiotehnikas” strādnieki, kuri strādāja manā rūpnīcā un mani atbalstīja.

Otrais. Es nevaru piekrist informācijai par manu klātbūtni Augstākajā padomē. Jā, piekrītu tam, ka ne visās sēdēs esmu piedalījies, bet tas, ka esmu bijis vairāk nekā 12 reizes, tas nu viennozīmīgi, to grāmatvedībā var pārbaudīt. Bet es iepriekš jau lūdzu manis dēļ neatlikt balsošanu. Tā būs tikai lieka saspringtuma nedēļa.

Un pēdējais. Es pirmdien biju pie Millera kunga, Latvijas rūpniecības ministra. Tā bija jau otrā reize. Saruna bija par to, ka nevaru savienot rūpnīcas direktora amatu un deputāta pienākumus. Ka esmu nolēmis turpināt deputāta darbu, protams, ja jūsu balsojums būs pozitīvs. Ja tā būs, Millers no 1.februāra mani atbrīvos. Tagad man iedeva divu nedēļu atvaļinājumu, jo atvaļinājumā neesmu bijis divus gadus. Tātad no 1.februāra varu piedalīties visās plenārsēdēs. Man viss. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Nav. Vai Ābiķa kungam ir jautājums? Lūdzu!

Dz.Ābiķis: Nē, man par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Mani nedaudz izbrīnī šī balsošana, jo, kā es saprotu, lai pieņemtu lēmumu, vajag 60 balsis. Vai tā ir? Jo principā, ja mēs atskaitām ieinteresētās personas šeit, zālē, tad nav kvoruma, un tad nav loģiski balsot. Paskatīsimies! Es saskaitīju.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums, Ābiķa kungs?

Dz.Ābiķis: Mans priekšlikums ir atlikt balsošanu uz otrdienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man kaut kā ļoti jocīgi liekas tas, ko Ābiķa kungs saka, – ka tie, kuri šeit ir sarakstā, ka viņi nav tiesīgi balsot. Neviens viņiem nav atņēmis deputātu mandātu. Ja tāds būtu bijis iepriekšējais lēmums, ka viņi nedrīkst piedalīties balsošanā, tad varbūt šeit par to varētu runāt. Es nezinu, kāpēc mēs mēģinām dažādā veidā interpretēt to procedūru, kuru esam jau iesākuši?

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds, kas vēlas izteikties par motivāciju? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu par Berdikova mandāta anulēšanu. Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus “par”. 44 – par, 26 – pret, 18 – atturas. Lēmums nav pieņemts. Un zālē arī kvorums ir. Taču, tā kā Ābiķa kungs izteica priekšlikumu…

Ābiķa kungs, vai es varētu palūgt jūs precīzi vēlreiz formulēt savu priekšlikumu?

Dz.Ābiķis: Mans priekšlikums bija pārcelt balsošanu uz otrdienu.

Priekšsēdētājs: Zālē ir 88 cilvēki. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Ja mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka izskatīsim šodien, un jau esam sākuši izskatīt, tad nevar vairs mainīt spēles noteikumus. Tā ka mums lēnā garā viss ir jāpacieš un jābalso. Es jau sākumā brīdināju, ka tāda situācija var rasties…

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, tieši tā tas arī bija! Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Par procedūru. Arī es uzskatu, ka mēs esam tieši tādi, kādi mēs esam. Mēs esam iesākuši, un, ja izgāzīsimies, tad izgāzīsimies…

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par nākamo kandidātu! Tas ir Mārtiņš Bērziņš. Budovska kungs, vai Bērziņa kungs ir šeit?

Godātie kolēģi! Tātad saskaņā ar jūsu ierosinājumu mums jāliek uz balsošanu jautājums, vai mēs izskatīsim Bērziņa kunga jautājumu, viņam klātneesot. Tāds bija ierosinājums.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Ir ierosinājums tomēr izskatīt ikvienu kandidatūru, jo principā mēs runājam par cilvēkiem, kuri šeit nepiedalās un nenāk. Un šis nav nekāds izņēmuma gadījums, ka uz kaut kādas nelaimes rēķina viņa šeit nav. Viņa parasti nav.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es lūgtu Budovska kungam atbildēt uz šādu jautājumu: vai Bērziņa kungs ir informēts par šo situāciju? Kāda ir motivācija, kādēļ viņš nav ieradies?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Es nezinu, kāpēc Grūbes kungs man par to jautā, jo Bērziņa kungs pats ir saņēmis šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Endeles kungs, lūdzu!

J.Endele: Jāatzīst, ka Grūbes demagoģija brīžiem ir tiešām satriecoša. Bērziņš bija šeit, zālē, un viņš arī ļoti labi redzēja, ka Bērziņš saņēma šos dokumentus.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tomēr bija priekšlikums balsojot izlemt, vai mēs skatīsim jautājumu, pašam deputātam klātneesot. Tādēļ vispirms nobalsosim par šo.

Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu, vai mēs skatām Bērziņa kunga jautājumu, viņam pašam klātneesot. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 54, pret – 20, atturas – 11. Tātad mēs skatīsim Bērziņa kunga jautājumu.

Tālāk. Vai ir kāds, kas vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Man ir jautājums Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājam: vai jūsu rīcībā ir kaut kāds Bērziņa kunga paskaidrojums, lūk, par šiem motīviem, vai kaut kas tamlīdzīgs? Pirms mēs balsojam, es gribētu to zināt. Jo tikai tāpēc vien, ka viņš ir saņēmis šo lēmuma projektu… Ja mēs tagad gribam prombūtnes laikā to skatīt, tad, no juridiskā viedokļa, jebkurā gadījumā tas ir nonsenss.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, jūs mazliet nokavējāt, bet es tomēr lūgšu Budovska kungu atbildēt uz Endziņa kunga jautājumu. Endziņa kungs, jums būs jāatkārto jautājums, jo Budovska kungs to nedzirdēja.

A.Endziņš: Man ir jautājums, un tas acīmredzot ir par jebkuru šo kandidātu. Vai Budovska kungam ir kāds konkrēts paskaidrojums, kas ir saņemts no Bērziņa kunga vai no kāda cita pretendenta uz mandātu anulēšanu par kavējumu iemesliem? Varbūt arī viņš kaut ko ir iesniedzis, tāpat kā Agafonova kungs tagad paziņoja, ka viņam ir tādi un tādi dokumenti. Vai mēs tikai formāli ņemsim un skatīsimies, ka apmeklējums nav bijis, neanalizējot tā iemeslus? Varbūt tas ir attaisnojošs?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Jā, lūdzu! Par ikvienu deputātu, kurš ir šeit ietverts, mēs meklējām iemeslus, kuri varētu būt attaisnojums neapmeklējumiem. Attiecībā uz to es jau esmu minējis un arī par katru kandidātu vēl turpmāk teikšu. Ja es neko nesaku, tad tādā gadījumā šādu dokumentu nav.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balsosim par mandāta anulēšanu Mārtiņam Bērziņam. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 36, pret – 33, atturas – 20. Lēmums nav pieņemts.

Vjačeslavs Gerasimovs. Vai ir jautājumi Budovska kungam? Nav.

Lūdzu, Gerasimova kungs, tribīnē!

V.Gerasimovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Kā šeit jau stāstīja Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšsēdētājs, pirmo reizi 1992.gadā ar visiem valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” darbiniekiem tika noslēgti termiņa līgumi uz vienu gadu. Es nevarēju neaicināt pie sevis visus uz dzelzceļa strādājošos speciālistus. Dabiski, ka bija kravas parku kopīgā īpašuma dalīšana, bija komandējumi šīs dalīšanas sakarā. Bija jāsadala konteineri, refrižeratori, vagoni, lokomotīves. Komandējumos man ļoti bieži iznāca būt. Tomēr es gribu atzīmēt, ka darbam komisijā es pievērsu lielu uzmanību, to tagad var apstiprināt komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Es neizlaidu nevienu komisijas sēdi, izņemot tās četras, kas iekrita manā atvaļinājuma laikā, jo man atvaļinājums nesakrita ar Augstākās padomes brīvdienām. Lūk, vienīgi tāds ir mans paskaidrojums. Dabiski, ka es centīšos šo situāciju mainīt. Pirmo četru sesiju laikā es biju viens no disciplinētākajiem deputātiem, es te biju vienmēr un sēdēs piedalījos vairāk nekā atbrīvotie deputāti. Bet tieši pēdējās sesijas laikā ar mani tāda situācija radās. Es, protams, atvainojos, bet tāda situācija izveidojās./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi Gerasimova kungam? Nav. Kurš vēlas izteikties par motivāciju? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par mandāta anulēšanu Gerasimova kungam. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 38, pret – 23, atturas – 23.

Gorbunova kungs lūdz atļauju aiziet, jo viņam saskaņā ar Prezidija lēmumu ir jāpiedalās svinīgā ceremonijā sakarā ar janvāra notikumiem.

Nākamais ir Aleksejs Grigorjevs. Budovska kungam komentāru nav. Vai ir jautājumi Budovska kungam? Nav. Vai Grigorjeva kungs ir klāt? Grigorjeva kunga nav klāt. Tādā gadījumā mēs balsosim…

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Par balsošanas motīviem. Tiešām, Grigorjeva kungs man sēž blakus, bet viņš praktiski man blakus nesēž. Kas par lietu – to es nevaru pateikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Gribam mēs to vai ne, ir radusies ļoti interesanta situācija. Ja tiks nobalsots “par”, tādā gadījumā, ja mana atmiņa neviļ, Ludzas rajonā vispār Augstākās padomes deputāta vairs nebūs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Katrā ziņā es šodien negribēju runāt par kaut kādām vēstulēm par labu vai par sliktu vienam vai otram deputātam, bet, ja jūs man jautājat, vai patiešām kaut kas ir ienācis, tad teikšu: Jā, par deputāta mandāta likvidāciju ir atsūtīta vēstule no Ludzas rajona. Tur ir parakstījušies vairāk nekā 25 cilvēki, kuri izsaka neuzticību Grigorjevam ar motivāciju, ka viņš tur nav redzēts un viņus nepārstāv.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais balsojums būs par to, vai mēs skatām šo jautājumu Grigorjeva kunga prombūtnē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 67 – par, 2 – pret, 12 – atturas.

Lūdzu balsošanas režīmu, ja nav, kas izsakās par balsošanas motīviem sakarā ar priekšlikumu par mandāta anulēšanu Grigorjeva kungam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 50, pret – 16, atturas – 14.

Nākamais ir Jurijs Kirjušins. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man ir divi priekšlikumi par procedūru. Pirmais priekšlikums ir – pārtraukt šā lēmuma izskatīšanu. Otrs priekšlikums ir šāds – Mandātu un deputātu ētikas komisijai sagatavot lēmuma projektu par deputāta Dzintara atjaunošanu darbā, jo es saprotu, ka mēs viņu esam nelikumīgi izslēguši.

Priekšsēdētājs: Par otro jautājumu jums ir jāiesniedz lēmuma projekts, ja jūs to vēlaties, un tas nav balsojams. Bet pārtraukt jautājuma izskatīšanu…

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Man patiešām ir jāpiekrīt tam, bet tikai nevis attiecībā uz Mandātu un deputātu ētikas komisiju, ko Grūbes kungs teica, par šo kampaņu, šo šovu. Mandātu un deputātu ētikas komisija nevēlas piedalīties tādā rituālā. Un šajā sakarībā es komisijas vārdā lūdzu pārtraukt plenārsēdē šā lēmuma izskatīšanu, jo tam nav vairs jēgas. Ja jautājumā par Grigorjevu, kurš faktiski nav redzēts visus divus gadus… Turklāt runa nav par vienu sesiju. Ja mēs viņu vēl šobrīd… Tādā gadījumā es uzskatu, ka katrs deputāts var justies pilnīgi brīvs un šeit nenākt, jo mēs visu esam akceptējuši. Paldies par uzmanību, bet es lūdzu pārtraukt šā lēmuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Arī es ierosinu pārtraukt šo komēdiju, jo mēs jau šeit vairs neko nespējam izdarīt. Lūdzu nobalsot par priekšlikumu – pārtraukt šo komēdiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man ir vēl viens priekšlikums – anulēt šīsdienas balsojumu rezultātus. Un tad, kad jautājums būs sagatavots, pie tā vēlreiz atgriezties.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, mums nekas nav jāanulē. Mums lēmums nav pieņemts.

Lūdzu, Kurdjumova kungs!

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu Budovska kungu, neskatoties uz to, ka viņš ir Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājs, tomēr nekomentēt deputātu lēmumu, kas izteikts balsošanas procesā. Tā nav komisijas prerogatīva, lai cik ētiska tā būtu.

Un tālākais. Es domāju, ka tas, ja kādu no deputātiem neapmierina, kā klātesošie deputāti pauž paši savu viedokli ? un kvorums taču ir ?, tad tā ir viņu nelaime, un nevajag censties būt lielākiem katoļiem nekā pats Romas pāvests./

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Es gan nezinu… Manuprāt, tas, ko mēs darām, ir neētiski un aplami. Jo, pirmkārt, manā izpratnē, Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājs apzināti virzījās uz šādu situācijas norisi, piedāvādams izskatīt šo jautājumu tagad zālē, kur, kā es jau teicu, ieinteresēto varbūt ir kvorums vai pat nav kvoruma… Tā ka principā mans priekšlikums būtu anulēt šos balsojumus un izskatīt šo jautājumu vēlreiz otrdien, bet ja ne, tad pārtraukt šo komēdiju un iet mājās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir lūgums komentēt, es tikai nezinu, kurš to darīs – vai nu sēdes vadītājs, vai Budovska kungs, vai šā priekšlikuma autors. Ko nozīmē mūsu sistēmā jēdziens “pārtraukt”? Vai tas nozīmē to, ka šis lēmuma projekts tiek noņemts no izskatīšanas, vai kaut ko citu? Es vienkārši neesmu saskāries ar šādu terminoloģiju, bet šinī gadījumā tas ir būtiski – vai mēs to noņemam un vairs neizskatām līdz jauna komisijas lēmuma iesniegšanai, vai noņemam vispār. Tad kāda šeit ir šī kategorija? Tas ir viens.

Un otrs. Es domāju, ka ētika vienmēr zudīs tad, kad no sākuma nebūs pieņemti spēles noteikumi. Un mums no paša sākuma, lai kā tas arī būtu, jau no 1990.gada maija nav bijuši pieņemti spēles noteikumi. Tāpēc šodien jebkurā variācijā jebkurš mēģinājums būs neētisks, jo spēlēt bez noteikumiem nozīmē mēģināt hokeja paņēmienus lietot basketbola laukumā.

Priekšsēdētājs: Berdikova kungs, lūdzu!

M.Berdikovs: */Es gribu pateikties deputātiem, kuri uzskata, ka šeit notiek komēdija, bet tāpēc, ka es piecas minūtes stāvēju jūsu priekšā, un pēc tam jūs nobalsojāt, tad paldies jums! Man tā nebija komēdija, jo šis jautājums, kas, es zināju, tiks izvirzīts plenārsēdē, personīgi man lika spert izšķirošus soļus šajā virzienā. Man liekas, ka tie cilvēki, izņemot dažus uzvārdus, kas ir palikuši sarakstā, droši vien šodien visu dienu ir gatavojušies šim izšķirošajam mirklim. Tāpēc šodien visu anulēt un notiekošo uzskatīt tikai par komēdiju man liekas jau pārāk neētiski. Tas ir pirmais.

Otrais. Mēs balsojām par vairākiem variantiem un tomēr Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja neatlaidības dēļ nonācām pie personālas balsošanas, kaut arī varējām principā lēmumu pieņemt kopumā, balsojot par sarakstu. Es uzskatu, ka mums nevajag balsošanu pārtraukt. Kādi mēs esam, tādi esam. Ja esam nobalsojuši, tad nobalsojuši. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Vispirms es aicinātu nobalsot par priekšlikumu – pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu. Ja šis priekšlikums gūs balsu vairākumu, tad jau pēc tam varēs lemt, ko darīs tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es gribēju teikt, ka Berdikova kunga nesenā uzstāšanās tomēr parādīja, ka Laķa kungam varbūt nav taisnības par to, ka spēles noteikumus šeit nevarētu mainīt arī mūsu pārvēlēšanas laikā. Jo diemžēl mēs atbildam par republiku, un tā nav vis kaut kāda smilšu kastīte. Tātad mans priekšlikums būtu pārtraukt šo izskatīšanu un uzdot Likumdošanas jautājumu komisijai izstrādāt vai papildināt – es gan nevaru uzreiz pateikt, jo tā ir Likumdošanas komisijas funkcija – kā realizēt mūsu likumu, tas ir, šā likuma mehānismu, jo šis likums nav izstrādāts līdz galam. Nē, atvainojiet… Ja mēs šodien ar savu pozīciju, kas vispār pati par sevi nav ētiska, ja mums subjektīvi jābalso par atsevišķu deputātu saistībā ar šā likuma izpildi, kurā līdz galam nav ielikts šis mehānisms, tad, draugi mīļie, tāds fakts nedrīkst būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Cienījamie deputātu kungi, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka par šo jautājumu jau bija nobalsots līdz balsojuma sākumam, un otrreiz atgriezties pie šā jautājuma… Es nezinu, kā to pareizi novērtēt, bet ir pilnīgi nekorekti tā rīkoties un lemt, balstoties uz to, kādi bija balsojuma rezultāti. Bija balsojums, tika izlemts, un lēmums ir jāpilda līdz galam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Godātie kolēģi, es pateikšu tikai vienu argumentu, kāpēc es šajā gadījumā solidarizējos ar Cilinska kungu. Visos gadījumos šeit, zālē, ir 80–90 cilvēku, bet likumprojekta autori, juzdami, ka tas neies cauri, lūdza to atlikt uz otrdienu… Kāpēc mēs šeit darām pavisam citādi? Šajā gadījumā, redzot, ka tas neies cauri, es apzināti neuzskatīšu par vajadzīgu ierasties ne uz vienu obligāto balsojumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es domāju, ka šeit nekāds likuma labojums vai kaut kas tamlīdzīgs nav vajadzīgs. Likumā skaidri un gaiši ir pateikts, ka Augstākā padome var lemt, tā lemj un izskata šo jautājumu, un nekur nav tādas kategoriskas formas, ka ir obligāti jāanulē. Tā lemj un izskata jautājumu. Personīgi par sevi varu pateikt, ka nav svarīgi, vai es balsoju par vai pret, vai atturos šajos gadījumos. Un ir vienalga, vai tas ir Grigorjevs vai Berdikovs, vai kāds cits šajā sarakstā minētais, bet mani kā juristu interesē tas, vai te ir ievērots viss – vai ir paziņots, vai tas ir fiksēts, vai ir saņemts kaut kāds paskaidrojums, kā saka, vai ir dota šī iespēja attaisnoties un tamlīdzīgi. Ja man Budovska kungs no šīs tribīnes skaidri un gaiši pasaka: lūk, tas, tas un tas ir darīts, bet cilvēks nerādās un vēl neliekas ne zinis, tad acīmredzot es esmu gatavs balsot un arī citi deputāti ir gatavi balsot un ievērot likumu. Taču, ja mums rodas tāda neskaidrība, ka mēs vienkārši nofiksējam tikai to, ka nav bijis, bet nenoskaidrojam – kāpēc, tad, lūk, tas arī ir tas rezultāts, un tāpēc nevajag to traktēt, ka tā ir komēdija. Man liekas, ka tā vienkārši ir nepienācīga jautājuma sagatavošana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es kā Likumdošanas jautājumu komisijas loceklis esmu kategoriski pret to, ka komisijai uzdos kaut ko izstrādāt. Es piekrītu Endziņa kungam, ka likumā viss ir skaidrs. Tas ir jālemj plenārsēdei. Deputāti par to var lemt. Es ierosinu vienīgi to, ka tad, ja ir kāda lemšana vai neskaidrība, šo procedūru vajag noskaidrot iepriekš līdz galam un tad to realizēt, nevis darīt tā, kā tad, kad iebrauc grāvī, tad nu spriež, ko darīt. Vienkārši vajag pieņemt spēles noteikumus un tos realizēt. Un lai nebūtu tā, ka visas procedūras, tiklīdz kaut ko dara… Par objektīvu balsošanu ir grūti runāt, jo visas balsošanas būs subjektīvas. Ja balsošanas nebūtu subjektīvas, tad nevajadzētu tiesnešus, nevajadzētu deputātus, lai viņi lemj. Ja būs kaut kādi rādītāji, ka automātiski ir jābalso tā, nevis citādi, tad nu visi būs vai nu pret, vai par. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Safonova kungs!

A.Safonovs: */Mēs šodien no pulksten trijiem apspriežam dokumentu, kas aizņem nelielu lappusi. Šeit ir deputātu uzvārdi, kas pārstāv absolūti visus mūsu parlamenta politiskos virzienus. Mēs esam apsprieduši visu par balsošanas motīviem. Šodien, kad dažām personām balsošanas rezultāti principā nepatīk, viņi cenšas uzspiest vairākumam ? zālē pašlaik ir gandrīz 100 deputātu ?, paskatieties, cik mūsu šodien daudz! ? lai atkal atgriežamies pie tā, par ko spriežam jau trīs stundas. Es uzskatu, ka tas vispār ir ļoti neētiski. Tāpēc mums jānobalso tā, kā tas ir. Es vēlreiz atkārtoju: šeit ir visu virzienu deputāti, kas pārstāv dažādus politiskos uzskatus. Pieņemsim to, kas ir, kā faktu. Turpināsim balsošanu tālāk!/

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es domāju, ka šādu rezultātu, ja kāds, kas rēķina, varēja laikus jau paredzēt. Un tāpēc arī mūsu komisija ierosināja, ka tad, ja ir visi materiāli un ja tas ir nepieciešams dažādām politiskajām partijām un arī masu informācijas līdzekļiem, – lūdzu, liksim galdā! Es domāju, ka arī nākamajās vēlēšanās šis rezultāts tā vai citādi atstās savu ietekmi. Taču vienkārši mēģināt lemt, pastāvot tik dažādiem politiskajiem uzskatiem un arī dažādiem uzskatiem par plenārsēžu apmeklēšanu vai par to, cik katrai komisijai ir bijušas sēdes… Te var labi redzēt, kurai komisijai vispār praktiski sēžu nav bijis, un arī to, kur ir vēl citi jautājumi.

Tāpēc es uzskatu, ka lēmuma projekta autori, kas mēģināja realizēt šādu procedūru, jau paši bezcerīgi ir pierādījuši, ka to nevar īstenot. Es saprotu, ka tagad nedēļu vai pusnedēļu tiks aktīvi strādāts un varbūt arī deputāti dažādā veidā tiks iespaidoti, lai tomēr pieņemtu atsevišķu šo balsojumu ar pozitīvu rezultātu, bet tik un tā tas būs precedents, kuru neviens nekādi nevarēs attaisnot. Tāpēc arī es patiešām lūgtu rīkoties nevis tādā veidā, kā to darīja Budovska kungs, lūdzot izskatīšanu pārtraukt, bet balsot par tā noņemšanu, jo tiek piedāvāta bezperspektīva procedūra.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es varu teikt tikai to: lai gan praksē viss ļoti lieliski apstiprinājās, es tomēr nevaru piekrist, ka kolēģim par kolēģi šeit ir jāizsaka subjektīva attieksme. Šī Augstākā padome nav tiesas zāle, un tas nedrīkst notikt. Tātad, ja nav izstrādāta procedūra vai mums nav pieņemts likums, tad tas ir jāizšķir, protams, juristiem un pārējiem, kuri šo jautājumu gatavoja. Taču principā palikt pie šādas procedūras mēs nedrīkstam.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, radikālākais ir Grūbes kunga priekšlikums, par kuru saskaņā ar procedūru jābalso vispirms. Priekšlikums skan – noņemt jautājumu no izskatīšanas.

Lūdzu, Kurdjumova kungs!

L.Kurdjumovs: */Priekšsēdētāja kungs, es lūdzu mani atvainot, bet pirms balsošanas bija izteikts priekšlikums paplašināt sarakstu, ko iespējams izdarīt tikai tādā gadījumā, ja komisija iesniegtu ziņas par visiem “varoņiem”, un to izskatīt tikai pēc tam. Bet šeit klātesošie deputāti pieņēma lēmumu sarakstu izskatīt jau šodien. Tādā gadījumā mums vai nu jāatceļ iepriekšējais balsojums, vai arī jāturpina procedūra. Šodien mēs esam radījuši bezprecedenta gadījumu Augstākajā padomē. Īstenojot pašu pieņemto lēmumu, mēs diezgan caurspīdīgā veidā nu cenšamies pašu jau nolemto atcelt vai vismaz izstiept garumā. Tas ir bezprecedenta gadījums. Es ierosinu ? patīk tas mums vai nepatīk ? būt principiāliem./

Priekšsēdētājs: Kurdjumova kungs, procedūras jautājumus mēs neatceļam, mēs tos vienkārši pārbalsojam. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lange: Es esmu viens no tiem, kurš ir palicis sarakstā un par kuru nav nobalsots. Es domāju, ka Mandātu un deputātu ētikas komisija, kas sagatavojusi šo jautājumu, un arī deputāti, kuri šobrīd nobalsoja par šā jautājuma izskatīšanu, diez vai ir bijuši solīdi pret mums – tiem pārējiem, kuri atrodamies šajā sarakstā un esam gan lauksaimnieki, gan kādi citi, arī dažādu politisko grupējumu pārstāvji, jo atlikt šo jautājumu uz kādu laiku nozīmē paturēt mūs tādā zināmā neziņā. Tas nozīmē pateikt, ka jūs esat tie sliktie, bet redzēsim – ja jūs labi uzvedīsities, tad mēs šo jautājumu izskatīsim vai arī neizskatīsim. Es domāju, ka likumā “Par deputāta statusu” tas ir pietiekami skaidri pateikts. Ja mēs esam vainīgi, lūdzu, balsojiet, tās ir deputātu tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Man bija ļoti patīkami pēdējo divu gadu laikā iepazīties ar Langes kungu, taču es domāju, ka viņam nav nekādu tiesību mācīt tos, kuri šeit ir ikdienā, kā mums uzvesties. Viņš varēja vismaz reizi mēnesī parādīties pats, un tad varbūt viņam būtu citādas domas šajos jautājumos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir viens priekšlikums, kas izšķirs tālāko apspriešanas gaitu, un šajā apspriešanas procedūrā tas ir liekams uz balsošanu. Tas ir Grūbes kunga priekšlikums – noņemt jautājumu no izskatīšanas vispār.

Lūdzu balsošanas režīmu. Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Mans priekšlikums ir pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu. Pārtraukšana, protams, nenozīmē, ka mēs nedrīkstētu pie tā atgriezties nākotnē. Izbeigt nozīmē noņemt! Tie ir sinonīmi. Ko nozīmē – izbeigt? Ja mēs esam pieņēmuši tādu likumu, kas paredz, ka mums ir tiesības panākt disciplīnas ieviešanu Augstākajā padomē, tad, manuprāt, visaugstākajā mērā būtu neētiski izbeigt vispār sarunu par šo jautājumu. Kur mēs, kolēģi, ejam?

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs, jautājuma noņemšana no izskatīšanas nebūt nenozīmē, ka Mandātu un deputātu ētikas komisija nevar iesniegt jaunu lēmuma projektu. Jautājuma pārtraukšana nozīmē, ka mēs turpinām šo jautājumu apspriest, turklāt ar šo pašu lēmumu.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Un tomēr es gribētu izdarīt precizējumu: man šķiet, ka pārtraukt – tas nozīmē, ka komisijai ir tiesības atgriezties pie tā jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Arī tas tā ir, jo lēmums vēl nav līdz galam izskatīts.

Godātie kolēģi, jūs apsteidzat notikumus! Ja mēs nenobalsosim par šā jautājuma noņemšanu, tad balsosim par nākamo – par pārtraukšanu. Ja mēs nenobalsosim par pārtraukšanu, tad turpināsim jautājuma izskatīšanu, jo mums vēl ir 22 minūtes.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu par šā jautājuma noņemšanu no darba kārtības. Lūdzu balsot! Rezultātu! 24 – par, 42 – pret, atturas – 13. Lēmums nav pieņemts.

Otrs priekšlikums bija par jautājuma izskatīšanas pārtraukšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus “par” un viena balss papildus “pret”. Divas balsis papildus “pret”. Tie ir deputāti, kuriem nav atslēdziņas. Lūdzu balsošanas rezultātu. Par – 30, pret – 42, atturas – 12.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Frakcija “Satversme” pieprasa pusstundas pārtraukumu. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Lai gan frakcija “Satversme” savos taktiskajos gājienos atkārtojas, taču man nav tiesību tai šo iespēju nedot. Līdz ar to es pasludinu plenārsēdi par slēgtu!

 

(Sēdes beigas)