1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs (turp­māk - apsaimniekotājs) iesniedz Vides ministrijā vai tās padotībā esošā iestādē dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas (turpmāk - atkritumu apsaimniekošanas sistēma) piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībā;

1.2. kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijā vai tās padotībā esošā iestādē dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

1.3. atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveides un piemērošanas prasības, kā arī prasības apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm;

1.4. kārtību, kādā apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

1.5. kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, iesniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

1.6. videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros, ja šo preču atkritumu reģenerācijas apjomi nav noteikti citos normatīvajos aktos.

2. Apsaimniekotājs atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nodrošina:

2.1. videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju (tajā skaitā pieņemšanu, savākšanu, uzglabāšanu, atkārtotu izmantošanu, apstrādi, pārstrādi, izvešanu apstrādei vai pārstrādei) atbilstoši vides normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2.2. videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu, izveidojot videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas punktus visu rajonu pašvaldību teritorijās vai nodrošinot videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu šo preču tirdzniecības vietās;

2.3. pasākumus sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā.

3. Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas, dabas resursu nodokļa maksātājs (turpmāk - nodokļa maksātājs), kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ja viņš izmanto no citām valstīm ievestas videi kaitīgas preces savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un nerealizē tās, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nodrošina tikai šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto prasību izpildi.

4. Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas, nodokļa maksātājs, kurš pirmais Latvijas Republikas teritorijā realizē videi kaitīgas preces tikai komersantiem un kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nodrošina:

4.1. šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto prasību izpildi;

4.2. videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu no visiem klientiem, kuriem viņš piegādājis atbilstošas videi kaitīgas preces pēc to ekspluatācijas darbības beigām vai aizstājot šīs preces ar citām;

4.3. pasākumus klientu informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā.

5. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides un īstenošanas plāns (turpmāk - apsaimniekošanas plāns) nosaka pasākumu kompleksu, kas paredz, ka nodokļa maksātāja realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgo preču atkritumus pieņem vai savāc, apstrādā vai pārstrādā atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām.

6. Apsaimniekošanas plānā iekļauj šādu informāciju:

6.1. to videi kaitīgo preču veidi un apjomi, kuras plānots realizēt vai ievest savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citām valstīm (1.pielikums);

6.2. to videi kaitīgo preču atkritumu veidi un apjomi (tabulā), kuras atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām plānots pieņemt, savākt un reģenerēt (2.pielikums);

6.3. esošās un plānotās videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas organizēšanas sistēmas apraksts, tajā skaitā informācija par visu rajonu pašvaldību teritorijās izveidoto videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas punktiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu šo preču tirdzniecības vietās. Aprakstā norāda videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas vietu adreses un pieņemamo atkritumu veidus, kā arī videi kaitīgu preču tirdzniecības vietu adreses, kurās tiks nodrošināta šo preču atkritumu pieņemšana, un pieņemamo atkritumu veidus. Norāda arī informāciju (tabulā) par to, vai ar komersantu, kurš realizē videi kaitīgas preces, vai attiecīgo videi kaitīgo preču atkritumu pieņemšanas punktu ir noslēgts līgums par šo atkritumu savākšanu vai pieņemšanu un līguma termiņu, vai arī apliecinājumu, ka konkrētais pieņemšanas punkts vai veikals ir apsaimniekotāja valdījumā. Aprakstā norāda termiņus, kuros plānots izveidot jaunus videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas punktus, un termiņus, kuros plānots uzsākt šo atkritumu pieņemšanu šādu preču tirdzniecības vietās;

6.4. pasākumu plāns sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā.

7. Nodokļa maksātājs, kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šo noteikumu 4.punktā minētajā gadījumā papildus 6.punktā minētajai informācijai apsaimniekošanas plānā iekļauj:

7.1. tādas esošās un plānotās videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas organizēšanas sistēmas aprakstu, kura paredzēta atkritumu pieņemšanai vai savākšanai no klientiem;

7.2. pasākumu plānu klientu informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā.

8. Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, nodokļa maksātājs, kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, iesniedz Vides ministrijā (turpmāk - ministrija) papīra formā un elektroniski šādus dokumentus:

8.1. iesniegumu par nodokļa atbrīvojuma piemērošanu. Iesniegumā norāda nodokļa maksātāja firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi, vides normatīvajos aktos noteiktās attiecīgās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu, ja nodokļa maksātājs pats veic videi kaitīgo preču reģenerāciju, kā arī iesniegtos dokumentus vai to daļas, kurās sniegtā informācija ir komersanta komercnoslēpums;

8.2. apsaimniekošanas plānu turpmākajiem trijiem gadiem. Plānu paraksta un apzīmogo paraksttiesīga persona vai pilnvarota persona;

8.3. sarakstu (3.pielikums), kurā norādīti līgumi ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju vai izvešanu reģenerācijai no Latvijas Republikas teritorijas (izņemot šo atkritumu pieņemšanu un savākšanu) un kuri saņēmuši attiecīgu vides normatīvajos aktos noteiktu atļauju, kā arī sarakstu, kurā norādīti līgumi ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Ja tiek noslēgts jauns līgums, informācija par to (3.pielikums) mēneša laikā jāiesniedz ministrijā. Nodokļa maksātājam ir pienākums uzrādīt dokumentu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām pēc to pieprasījuma;

8.4. apsaimniekošanas plāna īstenošanas finanšu plānu.

9. Lai nodokļa maksātājs, kurš noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, apsaimniekotājs iesniedz ministrijā papīra formā un elektroniski šādus dokumentus:

9.1. iesniegumu par nodokļa atbrīvojuma piemērošanu. Iesniegumā norāda apsaimniekotāja firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko adresi, informāciju par saņemtās vides normatīvajos aktos noteiktās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu, ja apsaimniekotājs pats veic videi kaitīgo preču reģenerāciju, kā arī iesniegtos dokumentus vai to sadaļas, kurās sniegtā informācija ir komersanta komercnoslēpums;

9.2. apsaimniekošanas plānu turpmākajiem trijiem gadiem. Plānu paraksta un apzīmogo paraksttiesīga persona vai pilnvarota persona;

9.3. sarakstu (3.pielikums), kurā norādīti līgumi par reģenerāciju ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju vai izvešanu reģenerācijai no Latvijas Republikas teritorijas (izņemot šo atkritumu pieņemšanu un savākšanu) un kuri saņēmuši attiecīgu vides normatīvajos aktos noteiktu atļauju, kā arī sarakstu, kurā norādīti līgumi ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Pēc jaunu līgumu noslēgšanas mēneša laikā informācija (3.pielikums) par tiem jāiesniedz ministrijā. Apsaimniekotājam ir pienākums uzrādīt dokumentu oriģinālus vai iesniegt to kopijas nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām pēc to pieprasījuma;

9.4. to nodokļa maksātāju sarakstu, kuri noslēguši ar attiecīgo apsaimnie­kotāju līgumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šīs sistēmas darbībā. Sarakstā norāda katra nodokļa maksātāja firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi;

9.5. apsaimniekošanas plāna īstenošanas finanšu plānu;

9.6. apliecinājumu par statūtkapitāla un rezervju lielumu aprēķinātā dabas resursu nodokļa apmērā vienam mēnesim vai bankas izsniegtu apliecinošu doku­mentu par pieejamiem kredītlīdzekļiem apsaimniekošanas plāna īstenošanas finansiālai nodrošināšanai, vai apliecinājumu par parakstītā pamatkapitāla samaksu pilnā apmērā un īpašnieku (daļu īpašnieku vai akcionāru) apliecināju­mu par gatavību investēt nepieciešamos līdzekļus apsaimniekošanas plāna īstenošanai videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādes normatīvu ievērošanai nepieciešamajā apjomā.

10. Vides ministrija mēneša laikā pēc šo noteikumu 8. vai 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm.

11. Ja pēc dokumentu saņemšanas tiek konstatēts, ka tie ir nepilnīgi, ministrija par to informē nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju, kurš iesniedzis dokumentus. Ja divu nedēļu laikā trūkstošā informācija netiek iesniegta, ministrija pieņem lēmumu atteikt apsaimniekošanas līguma slēgšanu un nepiemēro atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm.

12. Lēmumā par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm norāda, kurām videi kaitīgām precēm piemērojams atbrīvojums, kā arī laikposmu, uz kādu tas piešķirts. Līgumu noslēdz un atbrīvojumu piešķir uz laikposmu, ko iesniegumā norādījis nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.

13. Ministrija nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par līguma noslēgšanu un atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm sagatavo un noslēdz līgumu ar nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk - apsaimniekoša­nas līgums).

14. Ja apsaimniekošanas līgumu slēdz ar apsaimniekotāju, tad apsaimniekošanas līgumam pievieno pielikumu, kurā norāda nodokļa maksātājus, kas noslēguši līgumu ar apsaimniekotāju par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu.

15. Apsaimniekošanas līgums un atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm stājas spēkā ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā apsaimniekošanas līguma parakstīšanas.

16. Ja mainās nodokļa maksātāji, kuri noslēguši līgumu ar attiecīgo apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, ar ministriju noslēgtā apsaim­niekošanas līguma pielikumā izdara attiecīgus labojumus. Apsaimniekošanas līguma pielikumu papildina ar jauniem nodokļa maksātājiem tikai pēc atsevišķa lēmuma pieņemšanas. Izmaiņas apsaimniekošanas līguma pielikumā izdara ne biežāk kā reizi ceturksnī. Jaunajiem sistēmas līgumpartneriem atbrīvojumu no nodokļa samaksas piemēro ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

17. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, informāciju par jauniem līgumpartneriem iesniedz ministrijā vienlaikus ar:

17.1. precizētu informāciju par to videi kaitīgo preču veidiem un apjomiem, kuras jaunie līgumpartneri plāno realizēt vai ievest savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citām valstīm (1.pielikuma 1.tabula);

17.2. precizētu informāciju par to videi kaitīgo preču atkritumu veidu un apjomu atbilstību akceptētajam apsaimniekošanas plānam (2.pielikums), kuras atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām plānots pieņemt, savākt un reģenerēt pēc jauno līgumpartneru pievienošanās apsaimniekošanas programmā.

18. Apsaimniekotājam vai nodokļa maksātājam, ja tas ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar ministriju, ir pienākums ziņot par plānā ietverto saistību izpildes maiņu. Ministrija pārskata atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm šo noteikumu 10. un 11.punktā noteiktajā kārtībā un, ja nepieciešams, groza ar apsaimniekotāju vai nodokļa maksātāju noslēgto līgumu.

19. Ja nodokļa maksātājs, kurš ar apsaim­niekotāju noslēdzis līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un uz šī līguma pamata ir atbrīvots no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, līgumu lauž, atbrīvojums no nodokļa samaksas tiek pārtraukts, sākot ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc lēmuma pieņemšanas un attiecīgā grozījuma izdarīšanas ministrijas un apsaimniekotāja apsaimniekošanas līguma pielikumā. Nodokļa maksātājs līgumu par viena veida videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu drīkst slēgt vienlaikus tikai ar vienu apsaimnie­kotāju.

20. Nodokļa maksātājs, kurš nemaksā nodokli, vai apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, katru ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz ministrijā pārskatu par ceturksnī realizētajām vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotajām videi kaitīgām precēm un aprēķināto dabas resursu nodokli (4.pielikums).

21. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, divreiz gadā (par laikposmu no 1.janvāra līdz 30.jūnijam - līdz attiecīgā gada 20.augustam un par laikposmu no 1.jūlija līdz
31.decembrim - līdz nākamā gada 20.februārim) iesniedz ministrijā pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk - pārskats) (5.pielikums). Pirmā gada laikā pēc noslēgtā līguma spēkā stāšanās un atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārskatu sniedz katru ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam.

22. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, katru gadu līdz 1.maijam iesniedz ministrijā auditētu pārskatu par iepriekšējo gadu (5.pielikums). Apsaimniekotājs pārskatam pievieno vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto auditora atzinumu par pārskatā norādītās informācijas atbilstību normatīvajos aktos par videi kaitīgo preču atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu noteiktajām prasībām un to nodokļa maksātāju sarakstu, kuri noslēguši apsaim­niekošanas līgumu ar apsaimniekotāju. Sarakstā norāda katra nodokļa maksātāja firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko adresi un laikposmu, kurā attiecīgajam nodokļa maksātājam bijis noslēgts līgums ar apsaimniekotāju.

23. Pārskatam pievieno šādu informāciju:

23.1. videi kaitīgo preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas organizēšanas sistēmas aprakstu, norādot pieņemšanas vai savākšanas punktu adreses un pieņemamo atkritumu veidus, kā arī videi kaitīgo preču tirdzniecības vietu adreses, kurās nodrošināta šo preču atkritumu pieņemšana, pieņemamo atkritumu veidus un to atbilstību plānam;

23.2. pasākumu aprakstu, kas paredzēti sabiedrības vai klientu informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanā;

23.3. komersantu sarakstu, kuri veikuši videi kaitīgo preču atkritumu apstrādi vai pārstrādi, vai reģenerāciju;

23.4. nodokļa maksātāju sarakstu, kuri noslēguši līgumu ar apsaimniekotāju par attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (pievieno apsaimniekotājs);

23.5. sarakstu, kurā norādīti to kravas pavadzīmju numuri un izdošanas datumi, kuras parakstījušas vai apzīmogojušas attiecīgās valsts kompetentās iestādes atbilstoši Eiropas Padomes Regulai Nr.259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās vai Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ja videi kaitīgu preču atkritumi tiek izvesti reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Eiropas Savienības. Apsaimniekotājam ir pienākums uzrādīt attiecīgo līgumu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām pēc to pieprasījuma;

23.6. apliecinājumu sarakstu par savākto, saņemto un pārstrādāto vai reģenerēto konkrēto videi kaitīgo preču atkritumu apjomu konkrētā laikposmā, kurus snieguši komersanti, kas veikuši videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu, pārstrādi vai reģenerāciju. Apsaimniekotājs pēc pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām, kuru kompetencē ir videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas kontrole;

23.7. dokumentu sarakstu, kas apliecina lietotu videi kaitīgu preču realizāciju atkārtotai lietošanai. Apsaimniekotājs pēc pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām, kuru kompetencē ir videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas kontrole.

24. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, apliecinājumu par saņemto un pārstrādāto vai reģenerēto konkrēto videi kaitīgo preču atkritumu apjomu konkrētā laikposmā iesniedz ministrijā par katru sešu mēnešu periodu līdz pusgadam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam.

25. Ministrija savā mājas lapā internetā ievieto to apsaimniekotāju sarakstu, kuri ar ministriju noslēguši apsaimniekošanas līgumus.

26. Videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas apjomi atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros noteikti šo noteikumu 6.pielikumā.

27. Apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un atbrīvojumi no nodokļa samaksas, par kuriem pieņemts lēmums līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to termiņa beigām.

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumus Nr.404 "Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 82.nr.).

29. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.437

Informācija par videi kaitīgām precēm, to atkritumiem un plānoto dabas resursu nodokli

Vides ministrs R.Vējonis

2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.437

Informācija par plānotajiem reģenerētajiem videi kaitīgo preču atkritumu veidiem un apjomiem

Vides ministrs R.Vējonis

3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.437

Informācija par noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem

Vides ministrs R.Vējonis

4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.437

Pārskats par ceturksnī realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgo preču apjomu un aprēķināto dabas resursu nodokli

Vides ministrs R.Vējonis

5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.437

Pārskats par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu

Vides ministrs R.Vējonis

6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.437

Videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas apjomi (%) un termiņi

Nr. p.k.	Videi kaitīgas preces	Videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomi līdz 31.decembrim (%) attiecībā pret attiecīgajā gadā realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ievesto un izmantoto videi kaitīgo preču apjomu			Videi kaitīgu preču atkritumu atkārtoti izmantotie, apstrādātie vai pārstrādātie apjomi līdz 31.decembrim (%) attiecībā pret attiecīgajā gadā pieņemto vai savākto (pārstrādes iekārtā nogādāto) videi kaitīgo preču atkritumu apjomu
		2007.	2008.	no 2009.gada 1.janvāra	2007.	2008.	no 2009.gada 1.janvāra
1.	Smēreļļas	25	35	40	80	80	80
2.	Elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti:
2.1.	elektriskie akumulatori, svina	60	70	80	80	80	80
2.2.	elektriskie akumulatori, Ni-Cd un Fe-Ni	60	70	80	80	80	80
2.3.	galvaniskie elementi un galvaniskās baterijas	15	20	25	80	80	80
2.4.	citi elektriskie akumulatori	60	70	80	80	80	80
3.	Ozona slāni noārdošās vielas (piemēram, freoni, haloni), par kurām jāmaksā dabas resursu nodoklis	100	100	100	80	80	80
4.	Visu veidu riepas	40	50	60	80	80	80
5.	Eļļas filtri	15	20	25	80	80	80
6.	Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 panta pirmajai daļai*:
6.1.	liela izmēra mājsaimniecības iekārtas (izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapjus)	15	20	25	80	80	80
6.2.	liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji	15	20	25	80	80	80
6.3.	maza izmēra mājsaimniecības iekārtas	15	20	25	70	70	70
6.4.	informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus un mobilos telefonus)	15	20	25	75	75	75
6.5.	monitori	15	20	25	75	75	75
6.6.	mobilie telefoni	15	20	25	75	75	75
6.7.	plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)	15	20	25	75	75	75
6.8.	televizori	15	20	25	75	75	75
6.9.	elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)	15	20	25	70	70	70
6.10.	gāzizlādes spuldzes	30	40	50	70	70	70
6.11.	apgaismes ķermeņi (izņemot gāzizlādes spuldzes)	15	20	25	70	70	70
6.12.	monitoringa un kontroles instrumenti	15	20	25	70	70	70
6.13.	rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi	15	20	25	70	70	70
6.14.	medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)	15	20	25	70	70	70
6.15.	tirdzniecības automāti	15	20	25	80	80	80

Piezīme.

 ^* Šajā tabulā noteiktie savākšanas un pieņemšanas apjomi attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām ir piemērojami mājsaimniecības elektriskajām un elektroniskajām iekārtām atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. ¹ panta trešajai daļai. Šajā tabulā noteiktie apstrādes un pārstrādes apjomi attiecas uz visu veidu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām.

Vides ministrs R.Vējonis