Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 21.jūnija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” deputāti uzskata, ka Aigara Kalvīša vadītā valdība nespēj risināt vairākus valstij svarīgus jautājumus. Valdība ir izrādījusi pilnīgu nekompetenci jautājumos, kas saistīti ar tautsaimniecības un izglītības nozarēm. Piemēram, izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas nekompetence ir izraisījusi krīzi izglītībā. Nepietiekamais finansējums, skolu optimizācija, ministres bezdarbība un nevēlēšanās pārstāvēt savas nozares intereses valdībā ir tikai daļa no izglītības un zinātnes jomas problēmām. Līdz ar to politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” un partijas “’Jaunais laiks” Saeimas frakcijas šodien Saeimas Prezidijam iesniedza lūgumu 4.jūlijā sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju, lai izteiktu neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.

Vēlos paust savu viedokli par parakstu vākšanu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai. Protams, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu vienmēr ir bijusi populāra. Īpaši šo attieksmi saasināja pēdējo Valsts prezidenta vēlēšanu norise, kas nebija pieņemama Latvijas iedzīvotājiem. Apvienība “Saskaņas centrs” ir rosinājusi sabiedrību sākt diskusiju par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu. Negaidot šīs diskusijas rezultātus, nepublicējot un neapspriežot grozījumus Satversmē saistībā ar tautas vēlētu Valsts prezidentu, LSDSP ir sākusi parakstu vākšanu attiecīgu Satversmes grozījumu atbalstam. Mēs, protams, cienām LSDSP pozīciju, taču par to diemžēl neesam savlaicīgi informēti un mūsu palīdzība nav lūgta. Tāpēc mēs nevaram aktīvi iesaistīties šajā procesā. Mēs LSDSP vēlam veiksmi!

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien tiešām bija nozīmīga diena, pat energoaktīva. Iepriekšējā kolēģa teiktais liecina, ka šīs aktivitātes vienam otram rada dažādas domas par to, ka mūsu ministri slikti strādā.

Runājot par šodien skatītajiem jautājumiem, jāatzīmē galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas paredz palielināt atbalstu pašvaldībām novadu veidošanā no sākotnējiem 100 tūkstošiem latu katrai teritoriālajai vienībai līdz 200 tūkstošiem latu. Ministru kabinetam vēl ir jāsagatavo šī finansējuma piešķiršanas un saņemšanas kārtības noteikumi, lai pašvaldības saņemtu šo atbalstu infrastruktūras objektu sakārtošanai. Patīkami, ka tika panākta vienošanās par to, ka šo finansējumu paredzēts piešķirt visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma. Zaļo un Zemnieku savienība savā priekšvēlēšanu kampaņā jau pauda, ka šī summa ir jādubulto, lai novadu veidošanās notiktu brīvprātīgi. Lēmums par iekļaušanos novadā pašvaldībām, kā zināms, jāpieņem līdz šī gada beigām, lai varētu saņemt šos līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai. Būtiski, ka likumā jau bija atrunāti nepieciešamie kritēriji novadu veidošanai, tāpēc šajos grozījumos tie netika atbalstīti. Paldies koalīcijas partneriem par atbalstu šo grozījumu pieņemšanā.

Šodien bija aktīva darba diena. Es visiem novēlu patīkamus un jaukus Līgosvētkus! Lai nevienam nebūtu nekādu starpgadījumu, lai šie svētki būtu mierīgi un lai visi varētu labi atpūsties. Es sveicu visus Jāņus un Pēterus, jo pēc Jāņiem seko Pēteri. Novēlu izturību, mīlestību un saticību, bet lauksaimniekiem – lai aug laba raža un lai rudenī klētis būtu pilnas!

M.Krastiņš
(Tautas partijas frakcija):

Tautas partijas frakcija ir gandarīta, ka šodien Saeimas sēdē nedalītu parlamenta deputātu atbalstu guva jau iepriekšminētie grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Būtība ir tāda, ka šobrīd izpildvarai ir iespēja atbalstīt tās pašvaldības, kuras šī gada laikā nolems brīvprātīgi apvienoties, piešķirot atbilstošu finansiālu palīdzību infrastruktūras attīstībai. Es domāju, ka tas ir pareizais ceļš, ka mēs spējam novirzīt nepieciešamos finanšu līdzekļus reģioniem. Tas pašvaldībām vienlaikus dos arī papildu stimulu pieņemt nepieciešamus un saprātīgus lēmumus šo teritoriju attīstībai nākotnē. Tas ir pozitīvi, ka mēs – gan koalīcija, gan arī opozīcija – spējām vienoties par šo grozījumu izskatīšanu steidzamības kārtībā, lai šāda veida atbalsta mehānismu mēs varētu iedarbināt pēc iespējas ātrāk.

Tautas partijas frakcijas vārdā es visiem novēlu brašu līgošanu un priecīgu Jāņu svinēšanu! Pirmdien daudzi atgriezīsies darbā, bet tiem, kuriem sāksies atvaļinājums, lai ir karsta un notikumiem bagāta vasara.

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Ieskatoties šīsdienas sēdes darba kārtībā un padarītajā, kā arī atskatoties plašāk uz paveikto šajā pusgadā, nākas secināt vienu un to pašu – valdošā koalīcija īstajām problēmām nepievērš nepieciešamo uzmanību. Piemēram, šodien “Jaunais laiks” iesniedza likumprojektu, lai mainītu kārtību, kā tiek sadalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šobrīd viena daļa nodokļa tiek novirzīta pašvaldībām, otra daļa – valsts budžetā. Mūsu priekšlikums paredzēja noteikt, ka šis nodoklis pilnā apmērā ir jāie­skaita pašvaldību budžetā. Tādējādi tiktu mazināta pašvaldību atkarība no politiskās ietekmes, kad tiek lemts par naudas sadalīšanu. Šis likumprojekts, protams, tika noraidīts.

Tā vietā koalīcija šodien virzīja grozījumus privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kārtējo reizi dažiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir lieli sertifikātu uzkrājumi, mainot spēles noteikumus. Tas nenāk par labu ne valstij, ne iedzīvotājiem. Valdošā koalīcija šī pusgada laikā līdzīgi rīkojās ar drošības likumu grozījumiem, radot apdraudējumu mūsu pastāvēšanai NATO, ar partiju finansēšanas griestu atcelšanu, lai pašiem būtu vieglāk nodrošināt savu varu, pilnībā atstājot novārtā acīmredzamas problēmas saistībā ar krīzi izglītības sistēmā un ekonomikā. Piemēram, inflācijas neapkarošana, kas turpina būt problēma valsts iedzīvotājiem, tekošā konta deficīts, eksporta samazināšanās salīdzinājumā ar importa pieaugumu, ko nevar uzturēt ilgtermiņā. Absolūti neizprotama ir zemkopības ministra Rozes kunga rīcība, pilnīgi līdz kliņķim novedot cukura nozari. Viņš pat neiebilda Eiropas Savienības komisijā par to, ka Latvijā cukura ražošanas kvotas un šo nozari ar ražošanas iespējām būtu nepieciešams paturēt.

Protams, ka viss nav tik drūmi. “Jaunais laiks” ir atradis veidu, kā rīkoties tālāk. Mēs lietas ņemsim arī savās rokās, bet no pretējā gala. 4.jūlijā tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sesija, lai skatītu problēmas izglītības sistēmā un sauktu ministri Rivžas kundzi pie atbildības. Skolotāju nav un nebūs. Bet kur ir risinājums?

7.jūlijā visiem būs iespējams piedalīties referendumā un balsot par grozījumu valsts drošības likumos atcelšanu. “Jaunais laiks” rīkosies, jārīkojas ir visiem, 7.jūlijā ejot uz referendumu!

Es visiem novēlu priecīgus Jāņus!

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima savā pēdējā pavasara sesijas sēdē pieņēma vairākus svarīgus likumus, turklāt lielu daļu vienā dienā. Šodien mēs esam krietni pastrādājuši.

Par atsevišķiem likumprojektiem jau tika runāts, tāpēc es pievērsīšu uzmanību vienam no, manuprāt, svarīgākajiem likumprojektiem, kas šodien tika nodots izskatīšanai komisijās. Tas ir Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojekts, kas paredz noteikt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašuma tiesības uz šo dievnamu, vienlaikus nosakot luteriskās baznīcas pienākumu rūpēties par tajā esošo kultūras un mākslas vērtību sargāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu. Tāpat tiek noteikts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca arī turpmāk funkcionēs kā koncertu, tematisko pilsētas attīstības un arhitektūras izstāžu norises vieta. Rīgas pašvaldībai tiek rezervētas tiesības bez atlīdzības izmantot baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu. Galu galā Pētera baznīca ir un paliks starptautiska mēroga kultūras un tūrisma objekts, kas ir viena no skaistākajām celtnēm Rīgā, kuru vienmēr varēs apbrīnot katrs Rīgas viesis.

Šodien man bija īpaši nepatīkama un pilnīgi nesaprotama ap šo baznīcas ēkas nodošanu evaņģēliski luteriskajai baznīcai saceltā ažiotāža. Tas tika darīts no mūsu kreiso partiju puses it kā kāds grasītos nojaukt šo baznīcu vai uzcelt tai apkārt kādu žogu. Tieši otrādi – baznīca vienmēr ir bijusi un būs atvērta cilvēkiem. Mani drīzāk izbrīna tas, ka diskusija par Pētera baznīcas īpašumtiesībām vispār ir sākusies. Ēka ir bijusi iecerēta kā baznīca un tā celta kā baznīca. Gadu simtiem tā ir kalpojusi kā baznīca. Tās nosaukums ir Pētera baznīca, ne Pētera muzejs, ne Pētera kultūras nams, ne Pētera izstāžu zāle, bet gan Pētera baznīca. Visiem šiem bļāvējiem par Pētera baznīcas atstāšanu tautai, kā viņi paši to sauc, jau tradicionāli bieži vien ir pievienojušies daži “Jaunā laika” deputāti. Viņi arī šodien nebalsoja par šo likumprojektu, kaut gan paši tikai nesen pirms 8.Saeimas vēlēšanām deva zvērestu no Pētera baznīcas netālu esošajā Doma baznīcā. Bet tagad labākajā komunisma garā viņi sauc gandrīz vai pēc nacionalizācijas. Nē! Paldies. Ar šiem vārdiem “Atdosim tautai!” padomju okupācijas laikā, kā zināms, Latvijas iedzīvotāji jau reiz zaudēja daudzus savus īpašumus. Ar šiem vārdiem savulaik Jēzus Piedzimšanas katedrālē tika ierīkots planetārijs un krogs, Anglikāņu baznīcā diskutēja, bet daudzas citas kulta celtnes kļuva par minerālmēslu glabātavām. Tāpēc es aicinu šos deputātus nevalkāt tautas vārdu vietā un nevietā!

Protams, katra frakcija var daudz un gari runāt par saviem labajiem darbiem, bet es šodien īpaši gribu uzsvērt mūsu ļoti lielo un čaklo darbību šīs sesijas laikā. Kopumā ir pieņemti 109 likumi. Bībele saka: “Lai pēc augļiem mūs pazīst un vērtē!”

Es vēlu visiem, bet īpaši Līgām un Jāņiem, priecīgus Līgo vakara un Jāņu dienas svētkus!

Kā mācītājs visiem autovadītājiem un citiem svinētājiem atgādinu vienu no desmit Dieva Svētajiem baušļiem – Tev nebūs nogalināt! Tāpēc aicinu nesēsties pie stūres reibumā, lai nepakļautu savu un savu līdzcilvēku dzīvības briesmām. Bet kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs es vēršu uzmanību uz to, ka sargāt savu dzīvību un veselību ir ne tikai katra cilvēka tiesības, bet arī svēts pienākums. Bet tiem, kurus diemžēl var pārmācīt tikai sods, atgādinu, ka dzērušiem šoferiem ir visas iespējas nokļūt policijas vadītajā limuzīnā, kurš ir Jāņu nakts krāsā, kas pārkāpēju laipni nogādās ieslodzījuma vietā, kur, protams, svinēšana vairs nebūs tik jautra.

Lai visiem svētīgas šīs svētku dienas un visa vasara!

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien ir vērts atskatīties gan uz šīsdienas sēdi, gan arī uz pusgada laikā paveikto, kad ir bijuši vairāki nozīmīgi notikumi. Par Valsts prezidentu ir ievēlēts Valdis Zatlers, no Satversmes ir izslēgts 81.pants, kas agrāk likumdošanā lielākas tiesības deva Saeimai, bet samazināja valdības iespējas, un ir pieņemti grozījumi divos ar valsts drošību saistītajos likumos, kas tika asi kritizēti un kurus vēlāk tikpat vienprātīgi atcēla. Bija gara diskusija par Latvijas un Krievijas robežas līguma nepieciešamību, kur mēs stingri pārstāvējām pārliecību, ka Latvijai nav nepieciešams jauns un neizdevīgs līgums, kas lielā mērā apgrūtina Latvijas okupācijas un kolonizācijas seku novēršanu.

Šīsdienas sēde sākās ar pusstundu garu un saturīgu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu. Tā bija viņas atvadu uzrunu, kurā prezidente novērtēja labo un slikto, kas ir bijis sabiedrībā viņas darbības laikā un ko viņa ir darījusi. Valsts prezidente arī deva pietiekami skaidrus norādījumus par to, ka ir bijuši cilvēki, kas viņu mudinājuši domāt par Saeimas atlaišanu. Viņa uz šādu soli nav gājusi, jo nav redzējusi tam īsti jēgu.

Būtiski, ka Saeima šodien atbalstīja 200 000 latu dotāciju pašvaldībām, kuras apvienosies novados. Ministru kabinetam vēl jāizstrādā šī finansējuma saņemšanas kārtība.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā šodien tika noteiktas Valsts valodas centra tiesības sodīt par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Tika arī pieņemti vairāki būtiski Krimināllikuma grozījumi, kas paredz vērsties pret nelegālā alkohola tirgotājiem, ko sabiedrība gaidīja jau sen. Tiek arī paredzētas tiesības sodīt personas par uzdošanos par citu personu, lai palīdzētu valsts valodas nepratējiem kārtot pilsonības iegūšanas eksāmenu. Ceru, ka tas nāks tikai par labu, lai ierobežotu šādu nelikumīgu tiekšanos pēc Latvijas pilsonības.

Samērā plašas debates šodien izraisījās par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā. Sliktā ziņa ir tā, ka ar balsu vairākumu tomēr tika atbalstīts priekšlikums par PSRS laikā iegūto zinātnisko grādu pielīdzināšanu Latvijas Republikas zinātniskajiem grādiem. Mēs kategoriski iebildām. Tomēr tika atbalstīts priekšlikums, kas no šīs pielīdzināšanas izslēdz dažādas marksismu-ļeņinismu, sociālismu un zinātnisko komunismu slavinošas mācības jeb tā sau­camās pseidozinātnes. Tātad nebūs tik vienkārši. Arī te Ministru kabinetam būs jāizstrādā sīkāka kārtība.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā novēlu visiem priecīgu un līksmu līgošanu!

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien galvenais notikums Saeimā, manuprāt, bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna. Protams, ka šo astoņu gadu laikā viņa ir guvusi ievērojamus panākumus savā darbā. Es pievērsīšu uzmanību dažiem momentiem viņas teiktajā.

Pirmkārt, var secināt, ka drīz mēs redzēsim jaunu partiju. Valsts prezidente šodien aicināja cilvēkus, kuri pagaidām nav iesaistījušies politikā, vai varbūt baidās to darīt, vai arī ar nepatiku izturas pret pašlaik notiekošo, pievērsties politikai un pievienoties kādam politiskajam spēkam. Mēs drīz redzēsim, kas tas būs par politisko spēku, un es domāju, ka šī politiskā spēka līdere būs Vaira Vīķe-Freiberga.

Šodien prezidente arī runāja par to, kā mani kolēģi jau teica, ka viņa nopietni domāja, vai nevajadzētu atlaist parlamentu saistībā ar visiem finanšu skandāliem. Viņa tomēr nolēma to nedarīt, jo vēlēšanas bija tikai nesen. Viņa runāja arī par valsts drošības likumu grozījumiem. 7.jūlijā, kā zināms, notiks referendums par drošības likumu grozījumiem. Protams, ka tam nebūs nekāda juridiska spēka, tikai milzīgs simbolisks spēks. Daudzi cilvēki piedalīsies referendumā, balsojot pret šiem grozījumiem, demonstrējot savu interesi par visiem notikumiem un paužot viedokli, ka valdība šādi nedrīkst strādāt.

Šodien Valsts prezidente arī teica, ka viņai ir zināmi valdības plāni, kā gadījumā, ja referendums cietīs neveiksmi, atkal varētu virzīt valsts drošības likumu grozījumus.

Vēl ir jāpasaka, ka pašlaik notiek parakstu vākšanas kampaņa par to, lai Valsts prezidentu Latvijā ievēlētu tauta. Jāsaka, ka forma varbūt nebūtu tik svarīga, kādā veidā šis prezidents tiktu ievēlēts, vai nu no sākuma ievēlot deputātus un politiskās partijas, bet viņi pēc tam – Valsts prezidentu. Varam iedomāties, ja, piemēram, Zatlera kungs vai Endziņa kungs sacenstos un par viņiem balsotu tauta. Vai nebūtu tā, ka veidotos atkal jauna pozitīvisma kompānija? Vai nebūs tā, ka tiks ieguldīti simtiem un miljoniem latu viena vai otra kandidāta labā? Vai tiešām šis tautas viedoklis nemainīsies masīvas televīzijas, radio un laikrakstu reklāmas ietekmē? Par to ir jāpadomā. Tāpēc varbūt nav tik svarīgi, kādā formā, bet svarīgi, kādā veidā sabiedrība var atšķirt reklāmu no īstiem darbiem. Es domāju, ka tauta, pārliecinājusies par to, izdarīs pareizo izvēli.

Es novēlu visiem priecīgus Līgo­svētkus!

Saeimas preses dienests