Piedaloties pasākumā “Atskats uz NATO Rīgas samitu”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 27.jūnijā Latvijas Nacionālajā operā, piedaloties Rīgas NATO galotņu sanāksmei veltītas grāmatas un dokumentālās filmas prezentācijas pasākumā “Atskats uz NATO Rīgas samitu”, vēlreiz sacīja sirsnīgu paldies visiem tiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kas katrs savā veidā bija iesaistīts sanāksmes rīkošanā.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris apbalvoja Valsts prezidenti ar aizsardzības ministra apbalvojumu – goda zīmi “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā”.

Apbalvojums tika pasniegts, lai pateiktos prezidentei par ilggadējo ieguldījumu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstībā un Latvijas virzībā uz NATO.

“Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar augstu atbildību un kompetenci pildījusi Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieces pienākumus. Apmeklējot NBS vienības un tiekoties ar karavīriem, Vaira Vīķe-Freiberga rūpīgi sekojusi līdzi situācijai bruņotajos spēkos un devusi lielu ieguldījumu to attīstībā. Paužot objektīvu vērtējumu par norisēm bruņotajos spēkos un ar patiesu cieņu izturoties pret karavīra profesiju, Vaira Vīķe-Freiberga ir veicinājusi NBS prestižu sabiedrībā,” teikts aizsardzības ministra pavēlē.

Valsts prezidenta preses dienests, Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Uzruna pasākumā “Atskats uz NATO Rīgas samitu” 2007.gada 27.jūnijā Latvijas Nacionālajā operā:

Augsti godātais aizsardzības ministra kungs [Atis Slakteris],Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra kungs [Edgars Rinkēvičs],Ārlietu ministrijas valsts sekretāra kungs [Normans Penke],ekselences, dāmas un kungi, dārgie viesi, dārgie NATO līdzdarbinieki un līdzjutēji!

Man ir tiešām liels prieks būt kopā ar jums šajā skaistajā pasākumā, kur mēs ar gandarījumu un prieku varam raudzīties atpakaļ, veldzēties atmiņās un apbrīnot paši sevi, ko tad esam paveikuši.

Skatoties no ārpuses, no citu redzesloka, samits bija viens milzīgs, gigantisks pasākums, un mums ir daudz tādu bijuši Latvijā. Mēs varam lepoties, ka esam spējīgi kaut ko tādu sagatavot. Protams, sanāksme ar to ieies vēsturē – ar milzīgām tehniskām prasībām, ļoti augstām prasībām visos iespējamos līmeņos, tajā skaitā ļoti neparastām augsta līmeņa drošības prasībām. Visu to līdz ar palīdzību no saviem NATO partneriem tur, kur tas bija nepieciešams, mūsu valsts spēja sagatavot. Spēja to sagatavot tāpēc, ka Latvijas cilvēki, Latvijas profesionāļi saprata šā NATO samita lielo simbolisko nozīmi mūsu valstij, saprata, ka tā ir unikāla izdevība mums parādīt, ka esam pilntiesīgi un pilnspējīgi alianses locekļi, ka visu, ko prasa no šīs alianses locekļiem, mēs spējam augstākā kvalitātē paveikt, protams, proporcionāli mūsu skaitliskajam, fiziskajam lielumam.

Katra valsts dod, ko tā spēj proporcionāli iedzīvotāju skaitam, bet NATO aliansē ir svarīgi, lai katra valsts kopīgai drošībai dotu pilnvērtīgu un augstākā līmeņa drošības atbalstu un ieguldījumu, lai tā nāktu ar savu daļu. Tas ir prasījis pūles daudzu gadu garumā, lai mēs šo NATO prasību līmeni sasniegtu, bet šis samits bija izaicinājums, jo tas nenozīmēja tikai katram savas pūles, ko viņš tur bija ielicis jeb katras ministrijas vai iestādes pūles, tas bija milzīgs koordinācijas darbs. Tas bija kaut kas unikāls Latvijas vēsturē, tas ir kaut kas, ko ilgi vēl paaudžu paaudzēs pieminēs kā lielisku piemēru un pierādījumu, ka latvieši nav tikai ļaudis, kas savā starpā plūcas un ķīvējas, un viens otru kritizē, bet, ka latvieši ir ļaudis, kas ļoti labi spēj strādāt kopīgam mērķim, kas spēj saskaņot visu, ko vajag. Es kā prezidente esmu saņēmusi vislielākos komplimentus par to, cik precīzi, piemēram, noritēja valsts galvu ierašanās operā un pašā samita vietā, cik tas precīzi kā pēc hronometra noritēja tieši tā, kā bija ieplānots. Ne vienmēr tā ir noticis citās vairāk pieredzējušās valstīs.

Man šķiet, ka mēs varam būt ļoti lepni, kā šo samitu noorganizējām, un mēs varam, protams, arī kā alianses locekļi būt gandarīti par tiem saturiskiem rezultātiem, ko šis samits bija spējis sasniegt.