Par nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazināšanu

“Valdības pieņemtais lēmums ir būtisks visiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem, jo: ja valdība šo kompromisu nebūtu panākusi, 2008.gadā maksājamā nodokļa summa salīdzinājumā ar šo gadu būtu pieaugusi 3–5 reizes. Tik straujš nodokļa summas pieaugums nav pieļaujams, tādēļ esmu gandarīts par panākto risinājumu, kurš iedzīvotājiem un komersantiem vieš skaidrību par nākamajā gadā maksājamā nodokļa summu. Taču es to redzu tikai kā pagaidu risinājumu,” norāda Gaidis Bērziņš.

26.jūnijā valdība vienojās samazināt NĪN likmi no 1,5% līdz 1% no tā kadastrālās vērtības, kā arī noteica trīs gadu pārejas periodu tā pieaugumam. Ja nav mainījies ar nodokli apliekamais objekts, NĪN pieaugums nākamo trīs gadu laikā būs līdz 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada nodokli.

“Nekustamā īpašuma tirgus cenu straujā kāpuma rezultātā būtiski ir pieaugušas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kuras tiek izmantotas, aprēķinot NĪN summu. Tādēļ, lai arī NĪN likme tiek samazināta līdz 1%, iedzīvotājiem ir jābūt gataviem, ka nākamgad nodokļa summa būs lielāka par šogad maksāto,” norāda ministrs.

“Tādēļ aicinu iedzīvotājus jau laikus griezties savās pašvaldībās, lai noskaidrotu nākamgad maksājamā nekustamā nodokļa summu, kā arī uzzinātu vai uz tiem neattiecas NĪN atvieglojumi, kurus piešķir pašvaldības. Savukārt sava nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību iedzīvotāji var uzzināt, vēršoties Valsts zemes dienestā,” informē tieslietu ministrs.

“Valdībā panāktais kompromiss ir uzskatāms tikai par pagaidu risinājumu, un mums ir jādomā par ilgtermiņa risinājuma izstrādi. Diskusijas vērts ir priekšlikums noteikt diferencētu nodokļa likmi – mazāku likmi varētu piemērot par īpašumu, kurā atrodas personas dzīvesvieta vai uz šīs zemes atrodas personai piederošas ēkas. Savukārt augstāku likmi varētu piemērot par ekskluzīvajiem mājokļiem. Ja vienam īpašniekam pieder vairāki mājokļi, tie būtu apliekami ar augstāku nodokļa likmi, skaidri nosakot – jo vairāk nekustamo īpašumu persona var atļauties uzturēt, jo lielāka nodokļu summa tai jāmaksā. Meklējot optimālāko risinājumu, apspriežami būtu arī citi Roberta Zīles sociāli ekonomiskajā programmā izteiktie piedāvājumi,” uzskata G.Bērziņš.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa