Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija sēdē

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 26.jūnija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdētājam Jānim Dimantam par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā sabiedrības veselības jomā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Jānim Dimantam pasniedz veselības ministrs Vinets Veldre.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 26.jūnija sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 486 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 27 viņu nepilngadīgie bērni.

No 459 pilsonības pretendentiem 73% ir krievi, 11% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citu tautību.

27% pilsonības pretendentu ir pamata, 48% – vidējā, 23% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 459 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai un 27 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 124 620 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 3660 personas.

 

MK: Par Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikumu

26.jūnijā Ministru kabineta sēdē pieņemti noteikumi “Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikums”.

Valsts sektora darba samaksas komisija ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir sekot līdzi vienotās valsts sektorā nodarbināto darba samaksas sistēmas attīstībai un sniegt ieteikumus tās pilnveidošanai.

Komisijas sastāvā darbosies: Valsts kancelejas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvis. Komisijas sēdes paredzētas ne retāk kā divas reizes gadā. Komisijas sekretariāta funkciju nodrošinās Valsts kanceleja.

Komisijai būs šādi uzdevumi: izvērtēt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatu klasifikācijas sistēmu un amata saimju (apakšsaimju) un līmeņu sadalījumu mēnešalgu grupās; sniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām; izvērtēt mēnešalgu grupu intervālus un sniegt priekšlikumus par izmaiņām tajos; izvērtēt un sniegt priekšlikumus par konkrētu amatu klasifikāciju noteiktā amatu saimē (apakšsaimē) un līmenī saskaņā ar katalogu, ja nav panākta vienošanās starp iestādi un Valsts kanceleju par amatu klasifikācijas rezultātu saskaņošanu.

Līdz šim jautājumus, kas saistīti ar darba samaksas sistēmas ieviešanu, risināja Valsts kanceleja kopā ar Finanšu ministriju.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par finansējumu televīzijas raidījumu cikla “Reālā Eiropa” veidošanai

26.jūnijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu biedrībai “Eiropas latvietis” televīzijas raidījumu cikla “Reālā Eiropa” veidošanai”.

MK rīkojums paredz piešķirt finansējumu no Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta 19 974 latu apmērā biedrībai “Eiropas latvietis” televīzijas raidījumu cikla “Reālā Eiropa” veidošanai.

Raidījumu cikla “Reālā Eiropa” mērķi ir informēt sabiedrību par valsts drošības un aizsardzības politikas aktualitātēm, stiprināt sabiedrības atbalstu Latvijas īstenotajai drošības un aizsardzības politikai un veicināt tās izpratni par Nacionālo bruņoto spēku dalību NATO operācijās.

Raidījumu ciklu 2007.gadā veidos sešpadsmit raidījumi. To galvenie temati: Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācija un rekrutēšana; Latvijas – NATO dalībvalsts – aktivitātes; Eiropas Savienības kopējā drošības politika. Raidījumu ciklu pārraidīs Latvijas televīzijas 1.kanālā, katrai pārraidei paredzēti divi atkārtojumi.

 

AM: Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai

26.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie MK rīkojuma projekti “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai” un “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai”.

Lai nodrošinātu NBS karavīru fizisko sagatavotību un popularizētu sportu Latvijas iedzīvotāju vidū, 2007.gadā no AM valsts budžeta programmā “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” paredzētajiem līdzekļiem piešķirts līdzfinansējums pašvaldību sporta būvēm šādā apmērā:

Aizkraukles novada domei Aizkraukles novada ģimnāzijas sporta centra būvniecībai – 79 500 latu;

Cēsu rajona Vecpiebalgas pagasta padomei Vecpiebalgas vidusskolas trenažieru zāles rekonstrukcijai – 20 000 latu;

Jēkabpils pilsētas domei Jēkabpils stadiona renovācijai – 251 804 lati;

Valkas pilsētas domei Valkas pilsētas šautuves renovācijai – 145 776 lati;

Ludzas pilsētas domei Ludzas pilsētas sporta halles būvniecībai – 950 000 latu;

Madonas pilsētas domei Madonas sporta centra būvniecībai – 1 300 000 latu;

Talsu pilsētas domei Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta halles būvniecībai – 1200 000 latu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.–2013.gadam

26.jūnijā Ministru kabineta sēdē apstiprināta Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.–2013.gadam. Programmas īstenošanu sekmēs tādu uzdevumu risināšana saistītajās jomās kā cilvēkkapitāla attīstība, enerģētikas tirgus attīstība, transporta infrastruktūras pilnveidošana, tirgus infrastruktūras un e-komercijas attīstība.

Programmas mērķis ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai visā Latvijas teritorijā, lai paaugstinātu komersantu, īpaši MVK, konkurētspēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību. Veicināt Nacionālās inovācijas sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšanos, izveidojot inovatīvajai darbībai labvēlīgu regulējošo, finanšu un informatīvo vidi. Kā arī panākt būtisku konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu rūpniecībā, sekmējot augstas pievienotas vērtības produktu ražošanas apjomu pieaugumu un augstas tehnoloģijas produktu īpatsvara palielināšanos ražošanas un eksporta struktūrā, paplašinot inovatīvu tehnoloģiju un progresīvu vadības metožu pielietošanu visās rūpniecības nozarēs.

Programmā definēti konkrēti veicamie pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, finanšu pieejamības sekmēšanai, jaunu uzņēmējdarbības iniciatīvu attīstībai un to konkurētspējas veicināšanai, sabiedrības izpratnes sekmēšanai par inovāciju lomu konkurētspējas veicināšanā, rūpniecības, izglītības un zinātnes sektoru sadarbības sekmēšanai, zināšanu pārnesei un komercializācijai, kā arī rūpniecības nozaru attīstības veicināšanai un produktivitātes paaugstināšanai.

Attiecīgās programmas izpildes pasākumu plānā atspoguļotie pasākumi 2007.gadā tiek finansēti Ekonomikas ministrijas un citu iesaistīto ministriju budžeta ietvaros. Savukārt laikā no 2008. līdz 2013.gadam pasākumu plānā ir ietvertas ES struktūrfondu līdzfinansētās programmas, galvenokārt Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros plānotās aktivitātes, kā arī papildus nepieciešamais budžets. Pasākumu plānā netiek iekļauti pasākumi, kuri ietverti citu programmu īstenošanas pasākumu plānos. Programmas ieviešanas vadību, koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu veiks Ekonomikas ministrija.

 

EM: Par energosertifikācijas ieviešanu esošajām ēkām un jaunbūvēm

26.jūnijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts “Ēku energoefektivitātes likums”. Attiecīgais likumprojekts paredz Latvijā ieviest energosertifikāciju esošajām ēkām un jaunbūvēm.

Likumprojekts paredz veicināt taupīgu enerģijas lietošanu ēkās un samazināt oglekļa dioksīda emisiju. Ieviešot likumprojektu, sabiedrība tiks nodrošināta ar informāciju par ēku energoefektivitāti un ieteicamajiem energoresursu taupības pasākumiem. Ēkas īpašnieks tiks nodrošināts ar informāciju par ēkas energoefektivitāti un enerģijas patēriņu ēkas ekspluatācijas laikā.

Attiecīgais likums paredz, ka ēkas energosertifikāts nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī ēku pārdodot, izīrējot vai iznomājot. Pārejas noteikumos paredzēts, ka ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, prasības par energosertifikātu varēs nepiemērot, ja tam piekritīs līgumslēdzējas puses.

Noteiktās prasības neattieksies uz ēkām, kuras ir kultūras pieminekļi, ēkām, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu, īslaicīgas lietošanas ēkām, ēkām, kurās nav apkures sistēmas; ēkām, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 m².

Attiecīgais likumprojekts paredz, ka esošām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām – energoauditors vai projektētājs. Ēkas energosertifikāts nepieciešams esošām dzīvojamām mājām, ja tiek pretendēts uz valsts atbalsta programmu izmantošanu. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi no tā izsniegšanas dienas. Likumprojektā paredzētā ēku energosertifikācija jāievieš līdz 2009.gadam.

Likumprojektā ir pārņemtas ES Direktīvas 2002/91/EC par ēku energoefektivitāti prasības, kuras pielāgotas Latvijas normatīvajiem aktiem un papildinātas ar nacionālo regulējumu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazināšanu

Lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sloga palielināšanu iedzīvotājiem, Finanšu ministrija rosina samazināt nodokļa likmi. Pēc iepazīšanās ar ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem NĪN politikas plānošanai, 26.jūnijā Ministru kabinets (MK) uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot atbilstošus grozījumus likumā par NĪN.

Finanšu ministrija nodokļa sloga pieauguma ierobežošanai ir sagatavojusi priekšlikumu samazināt nodokļa likmi, nosakot to 1% apmērā. Tāpat ministrija ierosina noteikt 2008.gadam paredzētā nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto (ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts).

NĪN sloga palielināšanās būtu sagaidāma ar nākamo gadu. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam un MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr.305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis vairākus noteikumu projektus, kuri paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju un kuriem jāstājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. VZD ir aprēķinājis, ka zemes kadastrālā vērtība pieaugs visā valstī:

• lauksaimniecības zemei – 2 reizes;

• individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei – 5,6 reizes;

• komercdarbības objektu apbūves zemei – 5,5 reizes;

• ražošanas objektu apbūves zemei – 5,1 reizi.

Savukārt ar nodokli apliekamajām ēkām tiek prognozēts neliels kadastrālās vērtības pieaugums (vidēji 1,5 reizes komerciālām ēkām un 1,2 reizes rūpniecības ēkām), jo ēku vērtību bāze visā valstī ir aktualizēta jau pērn.

Paredzams, ka NĪN likmes samazinājums radītu atšķirīgu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem no nodokļa par zemi un par ēkām. Taču, tā kā visi ieņēmumi no NĪN tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā, ir jāvērtē kopējā ietekme uz nodokļa ieņēmumiem gan no zemes, gan ēkām. Līdz 2007.gadam ieņēmumi par zemi un ēkām tika vērtēti atsevišķi, jo zemei un ēkām bija atšķirīga nodokļa bāze un aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Tagad, kad nodokļa bāze ir vienādota un nodokļa aprēķināšanu gan par zemi, gan par ēkām veic pašvaldības, šāds dalījums vairs nav nepieciešams.

Salīdzinot pašvaldību nodokļa ieņēmumu izmaiņas kopā par zemi un ēkām pie 1,0% likmes rajonu un republikas nozīmes pilsētu griezumā, visos rajonos un republikas nozīmes pilsētās veidotos ieņēmumu pieaugums. Kopumā pa valsti paredzamais nodokļa ieņēmumu pieaugums ir 2,2 reizes. Taču, salīdzinot nodokļa ieņēmumu izmaiņas pašvaldību griezumā, 17 pašvaldībās veidojas neliels nodokļa ieņēmumu samazinājums – apmēram 20 tūkstošu latu apmērā (kopā pa 17 pašvaldībām).

Ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību ievērojamās atšķirības dažādos valsts rajonos, tikai ar NĪN likmes samazināšanu nebūs iespējams novērst būtisku nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem, vienlaikus nesamazinot nodokļa ieņēmumu bāzi daļā pašvaldību. Tādēļ papildus samazinātajai likmei FM ierosina noteikt nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25% apmērā.

Nosakot šādu nodokļa pieauguma ierobežojumu, tiks novērsts nesamērīgs nodokļa sloga pieaugums nodokļa maksātājiem un tajā pašā laikā par 16,8 milj. latu palielināsies pašvaldību ieņēmumus no NĪN. NĪN ieņēmumi 2008.gadā kopā pa valsti pieaugtu par 24,7% jeb 16,8 milj. latu salīdzinājumā ar 2007.gadam prognozētajiem ieņēmumiem.

Nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu plānots noteikt visiem nodokļa maksātājiem, lai neradītu situāciju, kad nodokļa maksātājs, kuram pieder mazāk vērtīgs īpašums, maksā lielāku nodokli, nekā tāds, kura nekustamā īpašuma vērtība ir lielāka. Ierobežojumu nav iespējams piemērot tikai atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām, piemēram, nodokļa maksātājiem, kuriem piederošais īpašums ir deklarētā dzīves vieta, jo tādējādi nebūs iespējams aprēķināt nodokļa ieņēmumu prognozi, kas nepieciešama, lai noteiktu katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus, kas tiek izmantoti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 80 latiem nākamajā gadā

Valdība 26.jūnijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai nākamajam gadam. Noteikumi paredz 2008.gadā palielināt mēneša neapliekamo minimumu līdz 80 latiem, savukārt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām – līdz 56 latiem.

Jau 2004.gadā MK pieņēma konceptuālu lēmumu turpmākajos gados pakāpeniski paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu un apgādībā esošo personu atvieglojumu apmēru. Tā rezultātā tika izdarīti grozījumi likumā par IIN, uzdodot MK katru gadu līdz 30.jūnijam pārskatīt šos nodokļa atvieglojumus. Tāpat lēmumu paātrināt neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu paaugstināšanu šā gada 20 jūnijā pieņēma Nacionālās trīspusējās sadarbības padome.

Noteikumi paredz, ka darba algai vai citām izmaksām par šajā gadā veikto darbu arī tad, ja tās tiek izmaksātas 2008.gadā, jāpiemēro uz šo, 2007.gadu, noteiktais neapliekamais minimums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Palielinot IIN atvieglojumus, paredzama pozitīva ietekme uz ekonomisko attīstību. Ienākumiem palielinoties, iedzīvotāji spēs laikus norēķināties ar pašvaldībām par komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi neradot pašvaldībām zaudējumus. Palielinot neapliekamo minimumu, plānots arīdzan samazināt “aplokšņu algu” apmēru.

Noteikumi stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī, un par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2005.gada 28.jūnija MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

 

FM: Par akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu

Ministru kabinets (MK) 26.jūnijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus MK noteikumos par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu. Līdz ar grozījumiem tiks precizēti atbrīvojuma sertifikātu saņēmēji un apstiprināšanas kārtība.

Grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā Ārlietu ministrija (ĀM) un Aizsardzības ministrija (AM) apstiprina sertifikātus nodokļa atbrīvojumam, ir nepieciešami, jo līdz šim spēkā esošajos noteikumos bija atsauce uz likuma par PVN normām agrākā likuma redakcijā.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka ĀM apstiprinās sertifikātu, kuru noformēs šādas Latvijā reģistrētas personas:

• trešo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, šo pārstāvniecību diplomātiskie un konsulārie aģenti, administratīvi tehniskais personāls un šajā apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļi;

• trešo valstu starptautisko organizāciju pārstāvniecības un šo organizāciju darbinieki, kuriem Latvijā ir diplomātiskais statuss;

• citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, šo pārstāvniecību diplomātiskie un konsulārie aģenti, administratīvi tehniskais personāls un šajā apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļi;

• citu ES dalībvalstu starptautisko organizāciju pārstāvniecības un šo organizāciju darbinieki, kuriem Latvijā ir diplomātiskais statuss;

• Eiropas Kopienas (EK) institūcijas saskaņā ar 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par EK privilēģijām un imunitātēm.

AM apstiprina sertifikātu, kuru noformē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kas uzturas Latvijā (izņemot Latvijas Republikas Nacionālos bruņotos spēkus), un to sastāvā ietilpstošās personas, ja šīs personas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

Noteikumi papildināti, nosakot, ka gadījumā, ja ir pieņemts lēmums piešķirt tiesības lietot sertifikātu bez apstiprināšanas, ĀM vai AM par to informē arī EK. Šāds grozījums iestrādāts noteikumos, pamatojoties uz ES Regulas par akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu prasībām.

 

FM: Par Valsts ieņēmumu dienestam sniegto informāciju par juridisku personu pieprasījuma noguldījuma kontiem

26.jūnijā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniedz informāciju par juridisku personu – Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījuma kontiem.

Šā gada februārī ir pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka, sākot ar šā gada 1.jūliju, atverot un slēdzot juridisko personu pieprasījuma noguldījumu kontus, kredītiestādēm ir pienākums sniegt VID šādu informāciju: klienta nosaukums, vienots reģistrācijas kods, pieprasījuma noguldījumu konta numurs un valūta. Tāpat grozījumi nosaka, ka kredītiestādēm ir pienākums sniegt informāciju VID par pieprasījuma noguldījumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms 2007.gada 1.jūlija. Finanšu ministrija sagatavoja MK noteikumus, kas noteiks informācijas sniegšanas kārtību un laiku.

MK noteikumi reglamentē, ka informācija tiks sniegta elektroniski atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam, kā arī izmantojot VID informācijas sistēmā īstenotos pakalpojumus. Noteikumi arīdzan paredz, ka kredītiestādēm informācija būs jāiesniedz katras kalendāra nedēļas otrajā darbdienā par iepriekšējā nedēļā atvērtajiem un (vai) slēgtajiem kontiem.

MK noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

 

FM: Par finansējumu Nevalstisko organizāciju fondam un Projektu sagatavošanas fondam

26.jūnijā Ministru kabinetā tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumi par grantu līgumiem “Projektu sagatavošanas fonda” un “NVO fonda” finansēšanai. Tā kā paredzamie finansējuma avoti ir divi, Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus MK noteikumus par granta līgumiem gan ar Norvēģijas Karalisti, gan ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas izveidoto Finanšu instrumentu komiteju.

Finanšu ministrija ir vadošā iestāde Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta apguvei. Granta līgumi par NVO fonda finansēšanu paredz sniegt finansiālu atbalstu NVO aktivitātēm demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomās, stiprināt to NVO kapacitāti, kuras atbalsta vai izstrādājušas projektus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēs. NVO fonda plānotā granta summa ir 5 850 744 eiro, ieskaitot 15% valsts budžeta finansējuma.

Savukārt ar Projektu sagatavošanas fonda finansējumu plānots atbalstīt individuālo projektu ideju izstrādi finanšu instrumentu prioritārajās sfērās un jaunu partnerattiecību nodibināšanu, lai veidotu jaunus projektus. Fonda vispārējais mērķis ir stiprināt projektu iesniegumu kvalitāti prioritārajās sfērās un atvieglot pieeju finanšu instrumentu piedāvātajiem līdzekļiem. Projektu sagatavošanas fonda plānotā granta summa ir 585 074 eiro, ieskaitot 15% valsts budžeta finansējuma.

Visus līguma projektus ir sagatavojis Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibinātais Finanšu instrumentu birojs sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, kas veic grantu shēmas apsaimniekotāja funkcijas, un Finanšu ministriju kā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vadošo iestādi. Vienlaikus FM ir sagatavojusi pilnvarojuma vēstules projektu, ar kuru Ministru prezidents A.Kalvītis pilnvaro FM valsts sekretāri, vadošās iestādes vadītāju Irēnu Krūmani parakstīt granta līgumus ar Norvēģijas Karalisti (Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta gadījumā) un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti (EEZ finanšu instrumenta gadījumā).

Latvijai no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt projekti 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas. Finanšu instrumentu izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.

Papildu informācija par finanšu instrumentiem pieejama internetā http://www.eeagrants.lv.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par nākamajiem četriem jaunā ES fondu plānošanas perioda noteikumiem

26.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprināti nākamie četri jaunā ES fondu plānošanas perioda noteikumi, kas nosaka ES fondu vadības, ES fondu plānošanas valsts budžetā, pārbaužu projektu īstenošanas vietās un ES fondu publicitātes kārtību. Visi noteikumi izdoti, pamatojoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumu.

Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un Eiropas Savienības fondu ieviešanu” nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un apstiprināšanu, ES fondu projektu iesniegumu atlases īstenošanas nosacījumus, lielā projekta apstiprināšanas un grozīšanas kārtību, grozījumu izdarīšanu ES fonda projektā, civiltiesiska līguma un vienošanās par ES fonda projekta īstenošanu saturu, iepirkumu dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudes kārtību, kā arī par horizontālo politiku koordināciju atbildīgās institūcijas.

Ministru kabineta noteikumi “Valsts budžeta līdzekļu ES fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai paredzēšanas kārtība, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība” nosaka kārtību, kādā valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi ES fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī kārtību, kādā atbildīgā vai sadarbības iestāde pārbauda ES fonda finansējuma saņēmēja iesniegtos maksājumu pieprasījumus, apstiprina attiecināmo izdevumu summu un veic maksājumus ES fonda finansējuma saņēmējam. Noteikumi nosaka arī izdevumu deklarācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības fonda finansētā projekta īstenošanas vietā” nosaka pārbaužu veikšanas kārtību ES fonda finansētā projekta īstenošanas vietā.

Ministru kabineta noteikumi “Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību ievērošanas nodrošināšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina ES fondu publicitāti, t.sk. informatīvo atbalstu ES fondu projektu sagatavotājiem un finansējuma saņēmējiem, kā arī struktūrfondu un Kohēzijas fonda logo lietošanas prasības.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

 

IeM: Par civilās aizsardzības plānu struktūru, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību

Ministru kabinets 26.jūnijā atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu “Par pašvaldību, komersantu un iestāžu civilās aizsardzības plānu struktūru, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību”.

Projekts nosaka rajonu un republikas pilsētu, kā arī komersantu objektu un iestāžu, kuras ir paaugstinātas bīstamības objekti vai kurās var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku, civilās aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību.

Noteikumu projekts paredz civilās aizsardzības plānos apzināt iespējamos iekšējos un ārējos apdraudējumus un to sekas pašvaldībā, komersanta objektā vai iestādē, kā arī sniegt informāciju par plānotajiem civilās aizsardzības pasākumiem. Projekts nosaka, ka civilos aizsardzības plānos pašvaldībām, komersantiem un iestādēm jāplāno preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi avāriju vai katastrofu gadījumos vai pastāvot to draudiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par Izglītības inovācijas fonda padomi un nolikumu

26.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK rīkojuma projektu “Par Izglītības inovācijas fonda padomi” un noteikumu projektu “Izglītības inovācijas fonda nolikums”.

Izglītības inovācijas fonds (IIF) tiek veidots Latvijas izglītības sistēmas atbalstam. Tā izveide veicinās radošu un pētniecisku projektu izstrādi izglītības attīstības jomā, tai skaitā mācību programmu un mācību satura metodiskā nodrošinājuma, mācību līdzekļu izstrādes un aprobācijas un citu pedagoģisko inovāciju jomā.

IIF paredz finansiāli atbalstīt inovācijas projektu īstenošanu – jaunu mācību metožu veidošanu un izplatīšanu, veicināt jaunu, kvalitatīvu un novatorisku Latvijas nacionālajām un demokrātiskas sabiedrības vajadzībām atbilstošu mācību un tehnisko līdzekļu izveidošanu un aprobāciju, kā arī piešķirt mūža stipendijas izciliem izglītības darbiniekiem par mūža ieguldījumu izglītībā.

IIF veido valsts budžeta līdzekļi ikgadējā valsts budžeta noteiktajā apmērā, Latvijas un ārvalstu juridisko vai fizisko personu ieguldījumi, dāvinājumi, ziedojumi un citi līdzekļi. Fonds neparedz piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta.

Izglītības inovācijas fonda nolikums nosaka fonda darbības pamatnoteikumus. IIF atrodas MK pārraudzībā, kas fonda pārraudzību īsteno ar izglītības un zinātnes ministra starpniecību. IIF mērķi, uzdevumus un tiesības nosaka Izglītības inovācijas fonda likums.

Saskaņā ar Izglītības inovācijas fonda likuma 9.panta otro daļu IIF padome tika apstiprināta šādā sastāvā: A.Baumanis – Augstākās izglītības padomes loceklis, J.Dukšinskis – Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis, L.Gintere – Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja, V.Jēkabsons – Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas biedrs un Rīgas 2.vidusskolas direktors, V.Leitāns – Latvijas Profesionālās izglītības mācību iestāžu asociācijas izpilddirektors, A.Miltiņa – Kultūras ministrijas Valsts kultūrizglītības centra direktore, A.Mūrnieks – Latvijas Pedagogu domes sekretārs, R.Ozols – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs, E.Petrovska – IZM Politikas koordinācijas departamenta direktore, B.Rivža – izglītības un zinātnes ministre.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

26.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Likumprojekts precizē to personu loku, kurām ir vienlīdzīgas tiesības saņemt profesionālo kvalifikāciju atzīšanu Latvijā, ieskaitot bezvalstniekus, kas saņēmuši ārvalstīs izsniegtus bezvalstnieka ceļošanas dokumentus, kā arī bēgļus un personas, kurām ir piešķirts alternatīvais statuss.

Ir papildināta arī informatīvā atsauce uz ES direktīvām ar 28.punktu, līdz ar to likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.

 

IZM: Par grozījumiem Izglītības likumā

26.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto likumprojektu “Grozījumi izglītības likumā”.

Grozījumi Izglītības likumā paredz papildināt to personu loku, kurām ir tiesības uz izglītību Latvijā, garantējot vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību tādām personām, kurām ir tiesības likumīgi uzturēties Latvijā.

Turpmāk Latvijā izglītību varēs iegūt arī nepilngadīgi patvēruma meklētāji, bēgļi vai alternatīvā statusa saņēmēji, kā arī šāda statusa cilvēku nepilngadīgie bērni, neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības, nodarbošanās un dzīvesvietas.

Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē segs no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Katra privātā vispārējās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmās valsts un pašvaldība segs maksu par izglītības ieguvi attiecīgās ministrijas vai pašvaldības noteiktam audzēkņu skaitam, bet par pārējām audzēkņu vietām katra izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Augstākās izglītības programmās valsts segs maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam, bet par pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Uz studējošā valsts kredītu varēs pretendēt arī patvēruma meklētāji, bēgļi vai alternatīvā statusa saņēmēji.

 

IZM: Par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē

26.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)””.

Noteikumi ir papildināti ar nosacījumiem, ka izglītojamo var uzņemt izglītības iestādē kā eksterni vispārējās pamatizglītības (no 18 gadu vecuma) vai vispārējās vidējās izglītības ieguvei, kā arī ar nosacījumiem izglītības ieguvei pašizglītības formā.

Grozījumi precizē noteikumus, lai nodalītu gadījumus, kad skolēns mācās citā valstī vienu gadu skolēnu apmaiņas programmā vai ģimenes apstākļu dēļ, no gadījuma, kad ģimene pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, ņemot līdzi bērnus obligātajā izglītības vecumā.

Noteikumi ir grozīti attiecībā arī uz pārcelšanu nākamajā klasē sākumskolā, jo 1.–4.klasē nepietiekami vērtējumi vairāk nekā trīs mācību priekšmetos var aptvert visus pamatpriekšmetus, kuru apguve nepieciešama turpmākās izglītības ieguvei, piemēram, matemātiku, latviešu vai dzimto mazākumtautības valodu un dabaszinības. Šī norma tiks piemērota ar jaunā mācību gada sākšanos.

Grozījumi noteikumos nosaka arī kārtību nepietiekama vērtējuma uzlabošanas iespējai pēc 12.klases gan valsts pārbaudes darbos, gan gada vērtējumam atsevišķos mācību priekšmetos.

 

IZM: Par Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” Satversmi

26.jūnijā MK sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK rīkojuma projektu “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība”” Satversmes apstiprināšanu”.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība”” (augstskola) Satversmes sapulce 2006.gada 31.maijā pieņēma augstskolas Satversmi jaunā redakcijā.

Augstskolas Satversme nosaka augstskolas darbības pamatvirzienus, mērķus, uzdevumus un pamatprincipus. Tiek precizēts augstskolas juridiskais statuss, nosakot, ka augstskola ir komercsabiedrība.

Augstskolas Satversme ietver jaunu jēdzienu “akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki” un nosaka augstskolas personāla sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa.

Tāpat tiek noteikts arī augstskolas īpašums un finanses, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura pārejas noteikumu 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniegt satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par minimālās mēneša darba algas palielināšanu līdz 160 latiem

Izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2008.gadā, valdība 26.jūnijā atbalstīja LM ierosinājumu no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt minimālo darba algu no 120 līdz 160 latiem.

“Būtiski, ka minimālās algas paaugstināšana līdz 160 latiem uzlabos dzīves līmeni cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri godprātīgi strādā un maksā nodokļus. Tāpat, paaugstinot minimālo algu, pieaugs pašvaldību ieņēmumi, kā arī paaugstināsies ieņēmumi valsts budžetā, jo samazināsies “aploksnēs” izmaksātās algas daļa, par kuru šobrīd netiek maksāti nodokļi,” atzīst labklājības ministre Dagnija Staķe.

Informatīvo ziņojumu LM sagatavoja, pamatojoties uz 2003.gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz septiņos gados minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas. Pērn tā bija 302,38 lati.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, minimālās algas paaugstināšanai no 120 uz 160 latiem no nākamā gada budžetā papildus nepieciešams 16,1 milj. latu. Plānots, ka papildu ieņēmumi budžetā būs 70,6 milj. latu.

Paredzamais minimālās algas neto (uz rokas) apmērs

	Esošā	Plānotā
Minimālā bruto mēneša darba alga, Ls	120,00	160,00
Minimālā neto mēneša darba alga, Ls:
– strādājošiem bez apgādībā esošām personām (ja spēkā esošais neapliekamais minimums mēnesī – Ls 50 un plānotais Ls 80)	94,40	129,20
– strādājošiem ar 1 apgādībā esošu personu (ja spēkā esošais nodokļa atvieglojums mēnesī par apgādībā esošu personu – Ls 35 un plānotais Ls 56)	103,15	143,20

Pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas valdībā Labklājības ministrija izstrādās Ministru kabineta noteikumus par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Saskaņā ar LM rīcībā esošiem statistikas datiem 2006.gadā minimālo darba algu vai mazāk saņēma 66,2 tūkstoši cilvēki jeb 8,9% no strādājošo kopskaita. Visvairāk minimālās algas saņēmēju – 58,7 tūkstoši cilvēku jeb 88,7% strādā privātajā sektorā, savukārt sabiedriskajā sektorā – 7,5 tūkstoši cilvēku (11,3%).

Atgādinām, ka minimālai mēneša darba algai 2008.gadā jābūt 48% apmērā no strādājošo vidējās bruto darba algas par iepriekšējo gadu. To nosaka noteikumi par kārtību, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēneša darba alga.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par nekustamā īpašumā pirkšanu Vecumnieku cietuma vajadzībām

26.jūnijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par nekustamā īpašuma “Klīvi 2” Bauskas rajonā, Vecumnieku pagastā, pirkšanu. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Ieslodzījumu vietas pārvaldes (IeVP) speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, nekustamais īpašums Bauskas rajonā nepieciešams IeVP funkciju nodrošināšanai. Pašlaik šo nekustamo īpašumu notiesāto izmitināšanai Vecumnieku cietums īrē no privātīpašnieces Gunas Rijkures. Ēkas saistītas ar zemesgabalu “Rieksti”, kura īpašuma tiesības nostiprinātas Bauskas zemesgrāmatu nodaļā uz Latvijas valsts vārda TM personā. Līdz ar rīkojuma izdošanu TM būs jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda arī nekustamais īpašums “Klīvi 2”.

Nekustamā īpašuma iegādi paredzēts segt no 2007.gada valsts budžeta ieslodzījuma vietām paredzētajiem līdzekļiem. Īpašniece Guna Rijkure informējusi, ka piekrīt pārdot nekustamo īpašumu par kopēju summu 16 785 lati.

 

TM: Par Baltkrievijas pilsoņa neizdošanu kriminālvajāšanai

Ministru kabinets 26.jūnijā nolēma neizdot 1981.gadā dzimušo Juriju Britviču Baltkrievijas Republikai kriminālvajāšanai.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pamatojoties uz spēkā esošo līgumu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, 2006.gada 22.septembrī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Baltkrievijas Republikas ģenerālprokurora vietnieka B.Tralecka 2006.gada 21.septembra lūgums par Baltkrievijas pilsoņa J.Britviča izdošanu Baltkrievijas Republikai kriminālvajāšanai.

Baltkrievijas Republikas Minskas pilsētas Sovetskas rajona tiesas lietvedībā atrodas krimināllieta J.Britviča apsūdzībā pēc Baltkrievijas Republikas Kriminālkodeksa 328.panta pirmās daļas – “Narkotisko vielu nelikumīgu iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu bez nolūka tās realizēt”.

J.Britviča noziedzīgās darbības ar 2005.gada 23.augusta lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības kvalificētas pēc Baltkrievijas Republikas Kriminālkodeksa 328.panta pirmās daļas – brīvības ierobežošana uz laiku līdz pieciem gadiem vai brīvības atņemšana no diviem līdz pieciem gadiem.

Darbības, ko J.Britvičs izdarīja Baltkrievijas Republikā, ir atzīstamas par noziedzīgo nodarījumu arī Latvijā, un atbildība par šādām darbībām paredzēta pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas “Narkotisko vielu neatļauta iegādāšanās, glabāšana un pārvadāšana bez nolūka tās realizēt”, par ko paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Valsts Robežsardzes Ludzas pārvaldes Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktā 2006.gada 15.septembrī, ieceļojot Latvijā, J.Britvičs tika aizturēts. Viņa starptautisko meklēšanu izdošanas nolūkā ir izsludinājušas Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes.

Ludzas rajona tiesa 2006.gada 18.septembrī piemērojusi J.Britvičam pagaidu apcietinājumu uz 40 dienām, savukārt 2006.gada 24.oktobrī viņam tika piemērots izdošanas apcietinājums.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums 2006.gada 6.novembrī pieņēma lēmumu par J.Britviča izdošanas pieļaujamību Baltkrievijas Republikai. Tomēr J.Britvičs iesniedza sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu, lūdzot to atcelt un atzīt viņa izdošanu par nepieļaujamu. Sūdzībā J.Britvičs norādījis, ka nepiekrīt izdošanai politiska rakstura iezīmju dēļ, paskaidrojot, ka lieta pret viņu esot safabricēta, lai nepieļautu viņa izbraukšanu uz citu valsti un kontaktus ar Baltkrievijas Republikas opozīciju.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2006.gada 8.decembra lēmumu Ģenerālprokuratūras lēmums tika atstāts negrozīts.

J.Britvičs 2006.gada 20.novembrī iesniedza Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. 2007.gada 23.aprīlī tika pieņemts lēmums par atteikumu J.Britvičam piešķirt bēgļa statusu, tomēr tika nolemts viņam piešķirt alternatīvo statusu un izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu.

Saskaņā ar Patvēruma likumu personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv draudi.

Pārbaudot izdošanas lūgumu, noskaidrots, ka pastāv līguma starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās izdošanas atteikuma iemesls, proti, izdošana nenotiek, ja persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, ir līgumslēdzējas puses, kurai lūgums nosūtīts, pilsonis vai persona, kurai šajā valstī piešķirtas patvēruma tiesības.

Ņemot vērā minēto, kā arī saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, kas paredz, ka starptautiskais līgums var paredzēt citus izdošanas atteikuma iemeslus, J.Britviča izdošana Baltkrievijas Republikai kriminālvajāšanai nav pieļaujama.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par atļaujas saņemšanas anketām darbam ar valsts noslēpumu

26.jūnijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumos. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Satversmes aizsardzības biroja speciālisti.

Saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu pieeja tam ir atļauta personām, kurām saskaņā ar amata pienākumiem vai konkrētu darba uzdevumu ir jāveic darbs, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu un kuras ir saņēmušas speciālās atļaujas. Savukārt valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros pārbauda šīs personas un sniedz atzinumu par speciālās atļaujas izsniegšanas iespēju. Lai saņemtu speciālo atļauju, personai savā darbavietā jāaizpilda aptaujas lapa un jāraksta autobiogrāfija.

Kā teikts grozījumu paskaidrojuma rakstā, valsts drošības iestādēm savas kompetences ietvaros ir iespējams iegūt informāciju par pārbaudāmo personu no valsts iestāžu datubāzēm un pieprasīt informāciju no citām iestādēm, lai izvērtētu tās atbilstību valsts noslēpuma prasībām. Tāpēc nav pamatoti, aizpildot aptaujas lapu, personām sniegt tādu informāciju kā pases dati, informācija par finansiālām saistībām, personai un laulātam piederoši transportlīdzekļi, nekustamie īpašumi, noguldījumi bankās vai naturalizācijas pamatojums. Turpmāk personai būs jāiesniedz autobiogrāfija tikai tad, ja tā pirmo reizi pretendēs pieejai valsts noslēpuma objektiem.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā tiks saglabāta pašlaik spēkā esošā kārtība, un arī turpmāk persona sniegs informāciju par iepriekš saņemtām speciālām atļaujām, pastāvīgo un deklarēto dzīvesvietu un sodāmību Latvijā, lai pārbaudes gaitā to varētu salīdzināt ar valsts drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un izdarītu secinājumus par personas sniegtās informācijas patiesumu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Rāznas nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

26.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumi sagatavoti, balstoties uz pašlaik spēkā esošajiem MK 2004.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.264 “Dabas parka “Rāzna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Par noteikumu projektu savu atzinumu sniegušas arī Rāznas nacionālajā parkā ietilpstošās pašvaldības.

Rāznas nacionālais parks ir izveidots 2007.gada 1.janvārī. Noteikumu projekts aizsardzības režīma izmaiņas un jaunus saimnieciskās darbības ierobežojumus tā teritorijā neparedz.

Rāznas nacionālais parks atrodas trīs administratīvo rajonu – Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas – teritorijā.

 

VidM: Par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

26.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm,” kas no šā gada 1.jūlija aizstās Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumus Nr.404 “Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai uzlabotu un pilnveidotu iepriekš minēto noteikumu prasības, lai varētu maksimāli efektīvi piemērot, administrēt un kontrolēt nodokļa atbrīvojumu par videi kaitīgām precēm.

Projekts precizē vairākas noteikumu normas par atbrīvojuma no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm piemērošanu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa