Valsts sekretāru 2007.gada 28.jūnija sanāksmē

 

EM: Par pirmo energoefektivitātes rīcības plānu 2008.–2010.gadam

28.jūnijā Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai iesniedza Ministru kabineta plāna projektu “Latvijas pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.–2010.gadam”. Rīcības plāna mērķis ir vērsts uz enerģijas efektīvas izmantošanas paaugstināšanu.

Energoefektivitātes rīcības plāns ir izstrādāts, ņemot vērā prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/32/EK (2006.gada 5.aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK.

Latvijas pirmajā energoefektivitātes rīcības plānā ir atspoguļots valsts indikatīvā enerģijas ietaupījuma mērķa aprēķins, kuram seko arī apskats par Latvijas plānotajiem energoefektivitātes pasākumiem atsevišķos sektoros – mājokļu, pakalpojumu, rūpniecības, transporta un lauksaimniecības sektorā, kā arī tiek analizēti horizontālie un starpsektoru pasākumi.

Rīcības plāna veiksmīgas īstenošanas rezultātā ir sagaidāma energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražošanas, transportēšanas un patēriņa posmos, kas saskaņā ar Latvijas “Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.–2016.gadam” ir viens no galvenajiem Latvijas enerģētikas politikas uzdevumiem, kura risināšana pozitīvi ietekmēs enerģijas apgādes drošību, klimata pārmaiņu samazināšanu un valsts ekonomikas konkurētspēju.

Plāns paredz sekmēt ar energoefektivitātes pasākumu starpniecību primāro energoresursu patēriņa samazināšanos ēkās par 1% gadā, salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, lai samazinātu energointensitāti (2010., 2015., un 2020.gadā attiecīgi līdz 0,35, 0,28 un 0,22 TOE/1000 eiro, ņemot par pamatu 2000.gada naftas cenas).

Saskaņā ar plānu ir arī paredzēts samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220 līdz 250 kWh/m²/gadā uz 195 kWh/m²/gadā laikā līdz 2016.gadam, bet līdz 2020.gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 kWh/m²/gadā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par noteikumiem valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanai

Valsts sekretāru sanāksmē 28.jūnijā tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezervi. Ar noteikumiem plānots reglamentēt kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības izmanto valsts budžeta likumā apstiprinātās apropriācijas rezerves asignējumus.

Apropriācijas rezerves izmantošanas kārtības noteikšana ir saistīta ar vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu, un noteikumu izstrādes mērķis ir mazināt negatīvo efektu, kas var rasties, ja ministrijas gada beigās nepagūst veikt kārtējā gadā ieplānotos iepirkumus vai nepagūst īstenot investīciju projektus iepriekš plānotajā apjomā. Tāpēc īpašos gadījumos var rasties nepieciešamība pārdalīt piešķīrumu no valsts budžetā izveidotas programmas “Apropriācijas rezerve”.

Ministru kabineta noteikumi paredzēs, ka apropriācijas rezerve tiek finansēta no vispārējo ieņēmumu dotācijas. Tās paredzētas tikai tādu iepriekšējā valsts budžetā plānoto, bet nerealizēto izdevumu finansēšanai, kas atbilst esošā budžeta pamatnosacījumiem. Tāpat apropriācijas rezervi nevarēs attiecināt uz Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu piešķiramajiem asignējumiem.

Pēc valsts pamatbudžeta kontu slēgšanas ministrijām būs tiesības pieteikties uz saimnieciskā gada apropriācijas rezerves asignējumiem līdz kārtējā gada 1.februārim. Tomēr MK noteikumi paredzēs, ka pieteikuma kopējā summa nedrīkstēs būt lielāka par neizlietoto dotāciju apmēru.  

Lai pieteiktos uz apropriācijas rezerves asignējumiem, ministrijām būs jāiesniedz pieteikums Finanšu ministrijai, izmantojot veidlapu, kuras paraugs iekļauts izstrādāto noteikumu pielikumā. Finanšu ministrija pieteikumu izvērtē, ņemot vērā:

• asignējumu neizlietošanas pamatojumu;

• vai ministrija, tās padotības iestāde ir veikusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu saimnieciskajam gadam plānoto asignējumu apguvi pilnā apmērā;

• vai ministrijas paskaidrojumā norādītie pasākumu neizpildes iemesli saistībā ar valsts iepirkuma procedūras jautājumiem atbilst Valsts iepirkumu biroja datu bāzē esošajai informācijai;

• vai pasākumam no apropriācijas rezerves pieprasāmo asignējumu apjoms nepārsniedz slēgto asignējumu apjomu;

• vai ministrijas pieprasītais plānotais apropriācijas izlietojums atbilst valsts budžeta likuma noteikumiem.

Ministrijas sagatavotie noteikumi paredz, ka MK apropriācijas rezervi sadalīs ne vēlāk kā līdz 1.maijam, savukārt ministrijām saņemtais finansējums būs jāizlieto līdz saimnieciskā gada 1.novembrim. Neizlietotie asignējumi tiek slēgti saimnieciskā gada beigās un netiek iekļauti apropriācijas rezerves pieprasījumā turpmākajos gados.

 

FM: Par institucionālo sektoru klasifikācijas pilnveidošanu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par institucionālo sektoru klasifikāciju, kas paredz detalizētāku institucionālo sektora līmeņu dalījumu. 28.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē grozījumi tika izsludināti saskaņošanai ministrijās.

Izmaiņas noteikumos izstrādātas, lai papildinātu institucionālo sektoru klasifikāciju ar kodiem, kas nepieciešami ministriju, centrālo valsts iestāžu, ka arī pašvaldību padotības iestāžu bilances posteņu un darījumu konsolidācijai.

Klasifikācijas pilnveide tiek plānota saskaņā ar prasībām Ministru kabineta noteikumos par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību.

 

FM: Par Valsts kases pārvaldīšanā esošā fondētās pensijas kapitāla nodošanas konkursu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par Valsts kases pārvaldīšanā esošā fondētās pensijas kapitāla nodošanas konkursu, precizējot konkursa komisijas sastāvu. 28.jūnijā MK noteikumi Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti saskaņošanai ministrijās.

Grozījumi plānoti MK 2007.gada 13.marta noteikumos Nr.175 “Noteikumi par Valsts kases pārvaldīšanā esošā fondētās pensijas kapitāla nodošanas konkursa noteikumiem, kapitāla nodošanas kārtību un termiņiem, kā arī kārtību, kādā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji atlīdzina ar kapitāla nodošanu saistītos izdevumus”. Tie paredz no konkursa komisijas sastāva svītrot Finanšu un kapitāla komisiju.

Izmaiņas noteikumos ir nepieciešamas, lai nodrošinātu operatīvu pretendentu konkursa komisijas darbu un, ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību, daļa no tiem varētu piedalīties šajā konkursā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par prostitūcijas ierobežošanu, bargāk sodot personas, kas to veicina, un seksuālo pakalpojumu pircējus

Iekšlietu ministrija (IeM) 28.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kuru mērķis ir stingrāk ierobežot prostitūciju, bargāk sodīt personas, kas to veicina, un seksuālo pakalpojumu pircējus.

Iekšlietu ministrijas ierosinātās izmaiņas samazinās iesaistīšanos prostitūcijā, apgrūtinās seksuālo pakalpojumu pieejamību un līdzsvaros atbildības nastu starp klientu un seksuālo pakalpojumu sniedzēju, tā ierobežojot gan šo pakalpojumu piedāvājumu, gan pieprasījumu pēc tiem.

Grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt kriminālatbildību par jebkāda veida personas iesaistīšanu prostitūcijā un palielināt sodu par to, nosakot, ka par šādām darbībām var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā tikai gadījumā, ja notikusi vardarbība vai tas darīts iedzīvošanās nolūkā. Pēc grozījumu pieņemšanas krimināli sodāmas būs jebkādas darbības, kas veicinājušas personas iesaistīšanos prostitūcijā, pat ja tas noticis ar pašas personas piekrišanu. Līdz ar to Latvija izpildīs ANO 1950.gada konvencijas “Par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses novēršanu” prasības.

Savukārt brīvības atņemšanas soda palielināšana padarīs iesaistīšanu prostitūcijā par smagu noziegumu, ļaujot policijai tā izmeklēšanā izmantot speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, noklausīšanos, izsekošanu un citas.

IeM arī būtiski pārstrādājusi MK 2001.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.210 “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, lai padarītu šos noteikumus par efektīvu prostitūcijas kontroles mehānismu. Grozījumi paredz, ka seksuālos pakalpojumus drīkstēs piedāvāt, sniegt un saņemt tikai dzīvojamā telpā, kas ir šo pakalpojumu sniedzēja īpašums vai par kuru tam ir noslēgts īres līgums. Jebkurā citā vietā – uz ielas, striptīza klubos, masāžas salonos, mājās pie klienta un tamlīdzīgi – seksuālo pakalpojumu piedāvāšana, sniegšana un saņemšana būs aizliegta.

Turklāt grozījumi paredz, ka seksuālo pakalpojumu sniegšana būs pilnībā aizliegta izglītības un audzināšanas iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, kultūras un sporta iestādēs, izklaides un atpūtas vietās, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ēkās vai būvēs, kurās izvietotas valsts un pašvaldību iestādes vai kapitālsabiedrības, un 100 metru attālumā no tām. Šo iestāžu, institūciju un komersantu vadītājiem būs jānodrošina, lai tajās netiktu piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi.

Turklāt grozījumi dos pašvaldībām tiesības noteikt vēl citas vietas, kur prostitūcijas pakalpojumu piedāvāšana, sniegšana un saņemšana ir pilnībā aizliegta. Vienlaikus no noteikumiem izslēgta “mirusī” norma, kas uzlika pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 tūkstošus, pienākumu noteikt vietas, kur personas drīkst sniegt seksuālos pakalpojumus.

Strikti nosakot vietas, kur atļauts piedāvāt, sniegt un saņemt seksuālos pakalpojumus, un dodot pašvaldībām tiesības noteikt vēl papildu aizliegumus, tiks samazināta ielu prostitūcija un apgrūtināta seksuālo pakalpojumu pieejamība, tā ierobežojot prostitūciju kā parādību kopumā.

Jāuzsver, ka atbildība par prostitūciju ierobežojošo noteikumu pārkāpšanu gulstas ne vien uz prostitūcijas pakalpojumu sniedzēju, bet arī klientu. Saņemot seksuālos pakalpojumus vietās, kur noteikumi to aizliedz, piemēram, izsaucot prostitūtu pie sevis uz mājām, klientu var sodīt administratīvi, bet, ja šāds pārkāpums pieļauts atkārtoti gada laikā, – arī ar kriminālsodu. Tāpat sodāma ir jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, piemēram, šo pakalpojumu popularizēšana vai starpniecība.

Turklāt IeM ierosina Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēt bargākus sodus par prostitūciju ierobežojošo noteikumu pārkāpumiem, nosakot, ka fiziskas personas var sodīt ar naudassodu no 250 līdz 500 latiem. IeM ierosinātie grozījumi paredz ieviest arī juridisko personu atbildību, kuras varēs sodīt ar naudassodu no 500 līdz 1000 latiem.

Ar grozījumiem paplašināts kompetento iestāžu loks, kas ir tiesīgas kontrolēt noteikumu izpildi, paredzot pašvaldības policijas iesaisti šajā darbā. Paralēli grozījumu pieņemšanai IeM arī plāno veikt organizatoriskus pasākumus Valsts policijā, lai nodrošinātu efektīvu jauno normatīvo aktu ieviešanu.

Izstrādājot grozījumus MK noteikumos, Iekšlietu ministrija novērsusi diskriminējošo apzīmējumu “prostitūta”, kas nepamatoti norāda uz prostitūcijas saistību tikai ar sievieti, aizstājot to ar jēdzienu “persona, kas sniedz seksuālos pakalpojumus”.

IeM piedāvātie grozījumi izstrādes laikā guvuši konceptuālu atbalstu no Tieslietu ministrijas, Rīgas domes, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Starptautiskās migrācijas organizācijas un sabiedriskās organizācijas “Resursu centrs sievietēm “Marta””.

Grozījumus pēc starpministriju saskaņošanas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā un Saeimā.

 

IeM: Par grozījumiem notiesāto personu meklēšanas un starptautiskās meklēšanas kārtībā

Iekšlietu ministrija 28.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Kriminālprocesā, kas pilnveido notiesāto personu meklēšanas un starptautiskās meklēšanas kārtību.

Likumprojekts paredz noteikt pirmās instances tiesai kompetenci un pienākumu pieņemt lēmumu par notiesāto personu meklēšanu gadījumos, kad tās izvairās no piespriestā soda izciešanas un to atrašanās vieta nav zināma. Tādējādi likumprojekts novērš situācijas, kas rodas gadījumos, kad notiesātā persona, izvairoties no soda, bēguļo, bet tās meklēšanas uzsākšana nav iespējama, jo nav noteikta notiesāto personu meklēšanas iniciēšanas kārtība.

Likumprojekts paredz arī noteikt kompetenci tiesai, kas kontrolē sprieduma un lēmuma pilnīgu izpildi, vērsties Ģenerālprokuratūrā ar ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu un izsludināt personas starptautisko meklēšanu, kā arī pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu. Tādējādi likumprojekts paredz arī iestādi, kas ir kompetenta iniciēt notiesāto personu starptautisko meklēšanu un to izdošanu.

Likumprojekts paredz saskaņot Ģenerālprokuratūras rīcību gadījumos, kad nav zināma tādas personas atrašanās vieta, par kuru ir pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums, un gadījumos, kad nav zināma tādas personas atrašanās vieta, kuras izdošanas pieprasīšana no trešajām valstīm ir pieļaujama. Likumprojekts arī saskaņo Kriminālprocesa likumu ar Šengenas informācijas sistēmas darbības likumu.

Grozījumi uzliek pienākumu Ģenerālprokuratūrai izskatīt ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu, kā arī tiesai izskatīt ierosinājumu pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu steidzamības kārtībā neatliekamos gadījumos, kad to prasa lietas apstākļi. Tādējādi likumprojekts novērš situācijas, kas rodas, kad meklējamās personas atrašanās vieta ārvalstī ir noskaidrota un pastāv visi nepieciešamie priekšnosacījumi izdošanas procesa norisei, bet formālu iemeslu dēļ pagaidu apcietinājuma lūguma, izdošanas lūguma vai Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšana un iesniegšana ārvalstij var aizkavēties, kas var dot iespēju meklējamā personai turpināt bēguļošanu.

Likumprojekts paredz arī noteikt tiesības izmeklētājam un prokuroram aizturēt ārvalsts meklējamo personu, pirms tiek formāli pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums, ja pastāv visi nepieciešamie priekšnosacījumi izdošanas realizācijai. Projekts paredz iespēju izmeklētājam un prokuroram, aizturot personu, vadīties no faktiskiem lietas apstākļiem un nevis no tā, vai pirms aizturēšanas ir noformēts Eiropas apcietinājuma lēmums. Turklāt šie grozījumi nodrošinās arī tiesisko pamatu personas aizturēšanai, veicot personas pārrobežu vajāšanu.

Likumprojekts precizē Eiropas apcietinājuma lēmuma izpildīšanas kārtību, nosakot, ka personas apcietināšanai pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma ir pilnībā piemērojams izdošanas apcietinājums.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IeM: Par Latvijas–Lietuvas pārrobežas sadarbības komisijas sastāva maiņu

Iekšlietu ministrija 28.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus MK 2007.gada 5.jūnija rīkojumā Nr.336 “Par Latvijas Republikas pārstāvju grupu Latvijas–Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisijā”.

Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku kompetenču maiņu, ar grozījumiem paredzēts mainīt līdzšinējo Latvijas pārstāvi šajā komisijā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Raimondu Bluķi pret IeM valsts sekretāra vietnieci Ilzi Pētersoni.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem

28.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””.

MK noteikumu projekts nosaka pamatizglītības mācību priekšmeta “Sports” mērķi un uzdevumus, mācību priekšmeta obligāto saturu, pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.

Izsludinātie grozījumi minēto noteikumu 19.pielikumu “Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei” izsaka jaunā redakcijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par bargākiem sodiem par pārkāpumiem darba tiesību un darba aizsardzības jomā

Lai nodrošinātu likumdošanā noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt bargākus sodus darba devējiem par minētajās jomās atklātajiem pārkāpumiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas 28.jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība. 

“Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, mēs esam spiesti bargāk vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību,” atzīst LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.

R.Lūsis piebilst, ka bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Saskaņā ar likumprojektu turpmāk plānots sodīt darba devējus fiziskas personas no 300 līdz 400 latiem, bet juridiskas personas – no 600 līdz 1000 latiem tajos gadījumos, kad viņi neizmaksās saviem darbiniekiem valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Tāpat, ņemot vērā augsto pārkāpumu līmeni darba aizsardzības jomā, likumprojekts papildināts ar jaunu pantu, kas paredzēs sodus par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpšanu. Tajā ne tikai detalizēti uzskaitīti pārkāpumi, bet arī paredzēts minimālais un maksimālais sods par pārkāpumiem, tādējādi veicinot vienveidīgu sodu piemērošanas praksi.

Tā, piemēram, par darba drošības zīmju nelietošanu un atbilstošu neizvietošanu darba vidē, darba devēju fizisku personu varēs sodīt no 100 līdz 250 latiem, juridisko personu – no 500 līdz 750 latiem, par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu fizisku personu varēs sodīt no 250 līdz 350 latiem, bet juridisko personu – no 750 līdz 1000 latiem. Savukārt, ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas minētie pārkāpumi izdarīti atkārtoti, soda apmērs fiziskām personām pieaugs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām – no 2000 līdz 3000 latiem.

Likumprojekts papildināts arī ar pantu, kas paredz komersantu – darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju – atbildību par neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Īpaši būtiski tas ir tajos gadījumos, kad kompetento speciālistu un kompetento institūciju rīcība var radīt tiešus draudus nodarbināto veselībai un dzīvībai. Piemēram, par darba aizsardzības normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, t.sk. riska novērtēšanu, vai kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kompetento speciālistu varēs sodīt no 350 līdz 500 latiem, bet kompetento institūciju – no 1000 līdz 3000 latiem.

Atgādinām, ka šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir paredzēta atbildība par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas paredz iespēju darba devēju juridisku personu sodīt ar naudas sodu līdz 1000 latiem.

 

LM: Par normatīvo ietvaru pirmo ES fondu aktivitāšu ieviešanai

Lai pēc iespējas ātrāk sāktu jaunās Eiropas Savienības naudas apguves procesu, 28.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā Ministru kabineta noteikumu pakete par pirmo Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ieviešanu.

Kopumā izsludināti trīs Ministru kabineta noteikumi, t.sk. noteikumi par divām Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātēm – “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” un “Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām”, kā arī vienu Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāti “Darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošana”. Tādējādi minētie dokumenti noteiks normatīvo ietvaru struktūrfondu aktivitāšu ieviešanai, lai veicinātu skaidru un caurredzamu to ieviešanu.

Izstrādātie projekti noteiks kārtību, kādā īstenojamas minētās aktivitātes, t.sk. projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, prasības projektu iesniedzējam, atbildīgā un sadarbības iestāde, kā arī projekta iesnieguma veidlapa.

Atgādinām, ka, Labklājības ministrija, plānojot Eiropas Savienības (ES) fondu sadalījumu sociālajā jomā, nākamajos septiņos gados izvirzījusi trīs prioritāros virzienus – preventīvie bezdarba mazināšanas pasākumi, uzņēmējdarbības stimulēšanas programmas, kā arī atbalsts riska grupām.

Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību projekti nodrošinās profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu, veicinās neformālas izglītības un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi. Kopumā, īstenojot šo aktivitāti, laikā no 2007. līdz 2013.gadam atbalstu plānots sniegt 36 tūkst. bezdarbnieku un darba meklētāju.

Projektos kapacitātes stiprināšanai darba tirgus institūcijām uzmanība tiks pievērsta personāla attīstības plānu īstenošanai, kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanai, sabiedrības informēšanai par valsts garantētajiem pakalpojumiem. Pavisam šajā aktivitātē paredzēts apmācīt vidēji 200 speciālistus gadā, īstenot vienu sociālo kampaņu gadā, veikt sadarbības partnerību ar darba devējiem un pašvaldībām un citus pasākumus.

Savukārt darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošanas projektos plānota darba informācijas punktu izveide sabiedriskos objektos, pašapkalpošanās iespēju nodrošinājums internetā un filiālēs uz vietas, IKT modernizācija klientu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanai u.c.

Pirmās struktūrfondu aktivitātes sociālajā jomā plānots sākt jau šoruden. Pārējās aktivitātes plānots sākt pakāpeniski, līdz 2008.gadam ieskaitot. Šā gada rudenī izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē LM virzīs Ministru kabineta noteikumu projektus par nākamo trīs ESF līdzfinansēto aktivitāšu īstenošanu. Tie noteiks kārtību, kādā īsteno aktivitātes “Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem”, “Darba attiecību un darba drošības likumdošanas uzraudzības pilnveidošana”, kā arī “Darba attiecību un darba drošības likumdošanas praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”.

Kopumā labklājības nozarei 2007.–2013.gadā plānoti 177,6 miljoni eiro no ESF un 16,6 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopumā LM kompetencē nākamajos septiņos gados ir 20 ES fondu aktivitātes.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par kravas transportlīdzekļu rindas organizēšanu pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem

28.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Satiksmes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par kravas transportlīdzekļu rindas organizēšanu pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem.

Noteikumu projekts paredz, ka autotransporta rindas pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem tiks organizētas, izmantojot izveidotos stāvlaukumus, kuros iebraukšana būs obligāta visiem kravas transportlīdzekļiem, kuri gatavojas šķērsot Latvijas robežu un kuru pašmasa pārsniedz 3,5 tonnas. Par rindas organizēšanu ir noteikta maksa – Ls 12,00 (iekļaujot PVN). Kravas transportlīdzeklim, iebraucot stāvlaukumā, piešķir rindas kārtas numuru – šādā secībā kravas automašīnas arī izbrauc no stāvlaukuma.

Iebraucot stāvlaukumā, kravas automašīnas tiks sadalītas divās plūsmās – ārpuskārtas kravu plūsmā (ātri bojājošās kravas u.c. kravas atbilstoši 2001.gada 10.jūlija MK noteikumiem Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”) un pārējo kravu plūsmā. Tādējādi ārpus kārtas kravas varēs operatīvi šķērsot robežu.

Iegūtos finanšu līdzekļus paredzēts novirzīt dažādu pakalpojumu sniegšanai – stāvlaukumu uzturēšanai, rindas kārtības organizēšanai, kā arī autovadītāju sadzīves apstākļu uzlabošanai – labierīcību, siltā un aukstā ūdens un dušas telpu u.c. nodrošināšanai.

Pašreiz pie katra robežpunkta ir plānots nomāt vienu stāvlaukumu. Pie Terehovas robežpunkta stāvlaukumā paredzētas vietas 500 kravas automašīnām, bet pie Grebņevas – 300. Papildus situāciju uzlabos arī ceļa posma Nirza?Ploski būvniecība. Tas nozīmē: ja pie Terehovas robežpunkta esošo kravas transportlīdzekļu skaits pārsniegs stāvlaukumā paredzēto vietu skaitu, tad tās varēs stāties rindā ceļa vienā joslā, taču vēl paliks divas joslas, kas nodrošinās brīvu pārējā transporta kustību.

Izstrādātā kārtība optimizēs satiksmes organizāciju pierobežā, mazinās rindas, kā arī paaugstinās satiksmes drošību un uzlabos darba un sadzīves apstākļus autovadītājiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

28.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta aktualizētā Tieslietu ministrijas (TM) darbības stratēģija 2007.–2009.gadam. TM izstrādātā stratēģija ir plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti ministrijas mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums.

Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā norādīts, ka veiktas dažādas izmaiņas 2006.gada 31.oktobrī valdībā apstiprinātajā TM stratēģijā 2007.–2009.gadam. Visās budžeta programmās ir precizēti politikas un darbības rezultātu formulējumi, to rezultatīvie rādītāji un tabulas atbilstoši likumam par valsts budžetu 2007.gadam.

Papildinātas un precizētas tabulas par izstrādājamajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kā arī tabula par veicamajiem pētījumiem. Piemēram, jāizstrādā grozījumi.

Aktualizētajā darbības stratēģijā arī iekļauta jaunā ministrijas struktūrshēma, kura apstiprināta šā gada maijā.

TM virsmērķis ir nodrošināt tiesiskumu Latvijas valstī. Lai to pildītu, stratēģijā izvirzīti vairāki rīcībpolitikas jeb darbības virzieni:

1) Tieslietu ministrijas kompetencē esošās tiesību jomas:

• konstitucionālās tiesības,

• administratīvās tiesības un administratīvie sodi,

• krimināltiesības,

• civiltiesības (privāttiesības), īpaši izdalot to sastāvā esošās komerctiesības un nekustamā īpašuma tiesības,

• starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;

2) tiesu darbības nodrošināšana;

3) tiesību aktu kvalitātes uzlabošana un pieejamības nodrošināšana.

TM plāno darbības virzienus turpmākajos gados īstenot piecās budžeta programmās: “Tieslietu politikas izstrāde”, “Tiesu sistēma”, “Kriminālsodu izpilde”, “Tieslietu politikas ieviešana” un “Satversmes aizsardzība”.

Kā būtiskākie vidējā termiņā risināmie uzdevumi izdalīti:

• izstrādāt tiesību nozaru attīstības politikas un ar tām saistītos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, it sevišķi konstitucionālo, krimināltiesību, civiltiesību un tiesu jomā;

• samazināt termiņus lietu izskatīšanai tiesā un publisko pakalpojumu saņemšanai, vienkāršot tiesības, procesus, procedūras un attīstīt pakalpojumus, it sevišķi tiesu, nekustamā īpašuma un komerctiesību jomā;

• izvērtēt un efektivizēt politikas ieviešanas instrumentus, novērst būtiskākos tiesību aktu un to ieviešanas trūkumus visos darbības virzienos;

• attīstīt infrastruktūru, it sevišķi tiesu darbā un kriminālsodu izpildē.

Aktualizētā darbības stratēģija nodota saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem likumā par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā

28.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem likumā par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas (MNA) speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, likums par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā reglamentē vispārīgos noteikumus darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, kā arī nosaka MNA par atbildīgo institūciju valstī attiecībā uz darbinieku prasījumu apmierināšanu. Tomēr likums neparedz MNA tiesības ierobežot darbinieku prasījumu apmierināšanu gadījumos, ja rodas aizdomas par šo līdzekļu nepamatotu izmantošanu vai izkrāpšanas mēģinājumu.

Darbinieku un maksātnespējīgā darba devēja apzināti veiktās darbības līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā ir pretrunā ar garantiju fonda izveidošanas mērķi – aizsargāt darbiniekus darba devēja maksātnespējas gadījumā un izmaksāt līdzekļus darbiniekiem, kuru tiesības uz taisnīgu darba samaksu maksātnespējīgais darba devējs ir ierobežojis. Lai aizsargātu valsts intereses un novērstu iespēju izkrāpt valsts budžeta līdzekļus, jānosaka speciāla procesuālā kārtība, lai Maksātnespējas administrācija varētu apturēt labvēlīga administratīvā akta pieņemšanu par līdzekļu izmaksāšanu no garantiju fonda līdz lietas izlemšanai kriminālprocesuālā kārtībā.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās tiks regulēti tiesiskie apstākļi, kas pamatos darbinieku prasījumu apmierināšanu ierobežotā apmērā gadījumā, ja prasījumu apmierināšana varēs tikt atzīta par nepamatotu sakarā ar aizdomām par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanas mēģinājumu.

Tas būs iespējams arī gadījumā, ja darbinieku prasījumi būs pieteikti par darbiniekiem, kuriem būs ieguldītāju, biedru, dibinātāju, dalībnieku, pārvaldes institūciju locekļu, kā arī to pilnvaroto personu statuss un kuras pieņēmušas lēmumus vai īstenojušas jebkāda cita veida ietekmi darba devēja uzņēmuma darbībā, tajā skaitā pieļaujot, ka darbiniekiem savlaicīgi netiek izmaksātas darba algas un citi ar darba samaksu saistītie obligātie maksājumi.

Lai darbinieku prasījumu apmierināšana varētu tikt atzīta par nepamatotu un par kriminālprocesa norisi atbildīgajās institūcijās tiktu iesniegts attiecīgs ziņojums, likumprojektā definētas konkrētas pazīmes attiecībā uz darba devēja un darbinieka rīcību.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu un Labklājības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Likuma grozījumi jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

28.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””.

Pēc privatizācijas procesa pabeigšanas ieviest zemes maiņu kā vienu no kompensācijas veidiem ir problemātiski, jo valsts rīcībā nav pietiekamu zemes platību, kuras varētu piedāvāt apmaiņai pret zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Valsts rīcībā nav lauksaimniecībā izmantojamo zemju, kuras varētu piedāvāt zemes maiņai.

Izstrādātais likumprojekts groza normas par zemes maiņu, paredzot zemes atpirkšanu noteiktam pretendentu lokam. Pārējiem zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiktu nodrošināta kā ikgadējie kompensējošie maksājumi no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai valsts budžeta. Līdz ar to zemes maiņas vietā zemes īpašnieks var saņemt ikgadēju maksājumu vai pretendēt uz zemes atpirkšanu.

Zemes atpirkšana tiek paredzēta kā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā esoša zemesgabala vai tā daļas, uz kura neatrodas būves (ēkas), atpirkšana. Katru zemes gabala atpirkšanas gadījumu atbildīgā institūcija (Dabas aizsardzības pārvalde, ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar likumu piešķir valsts, vai pašvaldība, ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar likumu piešķir pašvaldība) izvērtēs uz iesniegumu pamata, nosakot cenu atbilstoši MK noteiktai kārtībai un pēc vienošanās ar zemes īpašnieku par zemes atpirkšanu, uzmērot atpērkamā zemes gabala robežas un sagatavojot pirkuma līgumu.

Pēc Meža valsts reģistra datiem, no zemes maiņai piedāvātajām valsts meža zemēm tikai 9768 hektāri veido zemes vienības, kurās nav koku ciršanas ierobežojumi, šī platība ir pietiekama, lai apmierinātu 1/3 meža zemes īpašnieku pieprasījumus. Atbilstoši apkopotās informācijas izvērtējumam zemes maiņai var būt nepieciešami aptuveni 28 520 hektāri meža zemju.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par latvāņu izplatības ierobežošanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par latvāņa apkarošanu”, ko 28.jūnijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts paredz pienākumus zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura zemē aug latvāņi, kā arī rajona un vietējās pašvaldības pienākumus latvāņu izplatības ierobežošanā. Dokumentā noteiktas arī latvāņu izplatības ierobežošanas metodes un darba aizsardzības prasības latvāņu apkarošanā.

Tāpat noteikumu projekts paredz latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskā plāna izstrādāšanu pašvaldību līmenī un kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par latvāņa izplatību.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa