Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Baiba Rudevska. “Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā” (I) 

Latvijas juristu sabiedrība pēdējā laikā noteikti ir pamanījusi biežos grozījumus Latvijas Civilprocesa likumā. Tie katru reizi no jauna liek ielūkoties šajā likumā, un pārejas noteikumu trūkuma vai nepilnību gadījumos uzdot jautājumus: kā šie grozījumi ietekmēs jau uzsāktu civillietu izskatīšanu? Kura norma būs jāpiemēro – vecā vai jaunā? Kādā veidā būs jāpiemēro vecā vai jaunā norma un līdz kurai procesuālajai stadijai?

Līdzīgs liktenis sācis piemeklēt arī Administratīvā procesa likumu. Tādēļ tieši šobrīd ir pienācis īstais brīdis, lai sāktu pievērst uzmanību procesuālo likumu intertemporālajai piemērošanai, un tādējādi atdzīvinātu un piepildītu ar saturu gan CPL 3.pantu, gan APL 102.panta otro daļu.

Tā kā procesuālā likuma intertemporālā piemērošana ir viena no vissarežģītākajām pārejas tiesību problēmām, tad autore uzskata, ka vispirms būtu jāsniedz ieskats vairākos citos ievadaspektos, kas saistīti ar procesuālo normu piemērošanu laikā. Šim nolūkam autore ir sagatavojusi rakstu sēriju.

• Jānis Neimanis. “Prokūras tiesību apjoms” 

Pirms trim gadiem, 2004.gada 7.aprīlī, Senāta Civillietu departaments (CLD) izskatīja SIA “Ķīpsalas peldbaseins” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2003.gada 9.decembra spriedumu Līgas Arājas prasībā pret SIA “Ķīpsalas peldbaseins” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu. CLD, pretēji abu prāvnieku ieskatam, izlēma, ka kasācijas tiesvedība lietā ir jāizbeidz, jo pie lietas nodošanas Senāta izskatīšanai ir pieļauts procesuālo tiesību normu pārkāpums. Pārkāpums izpaudās apstāklī, ka kasācijas sūdzību ir parakstījusi SIA “Ķīpsalas peldbaseins” prokūriste, kurai, pēc Senāta CLD ieskata, darba strīdā nebija tiesību to darīt.

Turpinot iesākto praksi, 2006.gada 11.janvārī Senāta CLD izskatīja a/s “Latvijas balzams” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2005.gada 21.septembra spriedumu a/s “Latvijas balzams” prasībā pret A.Aleksejevu u.c. par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu. Senāta CLD nolēma: tā kā kasācijas sūdzību ir parakstījis un iesniedzis a/s “Latvijas balzams” prokūrists, tad viņš ir pārkāpis Civilprocesa likuma (CPL) 86.panta otrajā daļā noteikto pilnvaru apjomu, turklāt konkrētais strīds – nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana – nav kvalificējams kā strīds par komercdarbību.

• Elīna Eihmane. “Hamleta jautājums nodokļu tiesībās” 

Nevar apiet “causa causarum” no nodokļu maksātāju puses – tūlītēja summas samaksa (un tātad tās pieņemšana) var nopietni apdraudēt viņu maksātspēju. Tūlīt “ieslēdzas” arī “post factum” atlīdzinājuma teorijas argumenti, kas proponē, ka atlīdzinājums nav labākais privātpersonas aizsardzības veids

Pārfrāzējot (jeb juridiski –“mutatis mutandis”) Hamleta jautājumu, šā raksta mērķis būs norādīt uz nepieciešamo risinājumu administratīvo lietu ietvaros nodokļu lietās, proti, cik plaši jāsaprot izpildes apturēšana vai neapturēšana likuma “Par nodokļiem un nodevām” 40.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

Pašlaik šis jautājums ir aktualizēts, jo nākotnē tiek plānots izstrādāt jaunu normatīvo aktu, kas aizstātu likumu. Turklāt, skatoties no nodokļu administrācijas puses, nav viennozīmīgi uztverams Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta viedoklis šajā jautājumā.

Proti, diskursa cēlonis ir likuma 40.panta pirmā daļa, kas noteic: tad, ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

“Jurista Vārda” redakcija