Par kopīgiem papildpensiju standartiem Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments (EP) 20.jūnijā pirmajā lasījumā izvērtēja priekšlikumu direktīvai, kas ES noteiks kopīgus standartus papildu jeb privāti fondēto pensijas tiesību iegūšanai un saglabāšanai. Parlaments prasīja no direktīvas svītrot nosacījumus par papildu pensiju tiesību pārvedamību.

EP direktīvas priekšlikumā precizē, ka “direktīva attiecas uz visām papildu pensijas shēmām, kas nodrošina darbiniekiem papildu pensijas maksājumus”. Pie šādām shēmām pieder kolektīvie apdrošināšanas līgumi un paaudžu solidaritātes sistēmas, par ko vienojušās viena vai vairākas nozares vai sektori, fondētās pensiju sistēmas vai no uzņēmuma līdzekļiem garantētas pensijas.

Gadījumā, kad papildpensiju tiesību iegūšanai dalībvalstī noteikts dalības laiks, deputāti prasa noteikt, ka tas nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Tomēr jebkurā gadījumā nekādu ierobežojumu nepiemēro, kolīdz pensiju shēmas dalībnieks sasniedzis 25 gadu vecumu.

Deputāti prasa garantijas gadījumiem, kad darbinieks pārtrauc darba attiecības, pirms pagājis paredzētais kvalificēšanās laiks. Šādos gadījumos iemaksātās summas vai no tām izveidojusies ieguldījumu vērtība jāatlīdzina.

EP prasa precizēt, ka jāgarantē taisnīga pieeja darba attiecības pārtraukušo dalībnieku pensijām. Bijušo un esošo shēmas dalībnieku papildpensijas vērtībai jāpieaug vienādi: tā jāpielāgo algas un inflācijas līmenim, aktuālo pensiju maksājumiem, izmaksātāja peļņai no ieguldītajiem līdzekļiem. Bijušo shēmas dalībnieku papildu pensijas jāizsargā arī uzņēmuma maksātnespējas gadījumā.

Attiecībā uz papildpensijas shēmas pārvešanu, pārejot no vienas darbavietas otrā, deputāti pieņēma piesardzīgāku nostāju nekā Eiropas Komisija. Sākotnējā direktīvas priekšlikumā paredzēts gadījumos, kad uz darba attiecības pārtraucošo darbinieku jaunajā darbavietā neattiecas iepriekšējā shēma, pēc viņa lūguma pensiju var pārvest. Deputāti prasīja pārvedamības tiesības direktīvā neiekļaut.  

Dažādās valstīs pārvedamības prakse atšķiras: Somijā un Spānijā papildpensiju tiesības pārvest nav iespējams. Dānijā, Īrijā, Itālijā un Zviedrijā šāda iespēja valsts iekšienē pastāv, taču pārvedamību uz citu valsti var traucēt atšķirīgie noteikumi nodokļu jomā.

Ja direktīva tiks pieņemta, tā dalībvalstis ietekmēs atšķirīgi: piemēram, Polijā papildu pensiju shēmās piedalās 0,6% darbspējīgo iedzīvotāju, Zviedrijā ap 75%. Latvijā kopš 1998.gada ieviests 3.pensiju līmenis, kurā iemaksas tiek veiktas ar darba devēja starpniecību vai individuāli. Daļa, ko veic ar darba devēja starpniecību, jaunās direktīvas kontekstā ir uzskatāma par papildu pensijas shēmu.

Eiropas Parlamenta preses dienests