Saņemot Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi

Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai 2.jūlijā Rīgas pilī tika pasniegts Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) augstākais apbalvojums – LOK Goda zīme. Goda zīme tika piešķirta, novērtējot Valsts prezidentes īpašo atbalstu Latvijas olimpiskajām komandām XIX Ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā (2002), XXVIII Olimpiādes spēlēs Atēnās (2004) un XX Ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā (2006), kā arī izsakot atzinību par ieinteresētību līdzdarboties ar sportu saistītos LOK projektos, īpaši Latvijas Gada balvas sportā apbalvošanas ceremonijā un Latvijas jauniešu un pieaugušo olimpiāžu norisē.

Pasniedzot LOK Goda zīmi, LOK prezidents Aldons Vrubļevskis teica: “Sports ir nozare, līdzīgi kā diplomātija, un arī sportisti nes Latvijas vārdu pasaulē, bieži vien skaļāk par diplomātiem, tomēr skaļāk par Jums sportistiem nav izdevies to aiznest. Ar to mēs Jūs apsveicam un sakām paldies gan savā, gan sportistu vārdā.”

Saņemot apbalvojumu, Valsts prezidente sacīja:  

“Es esmu dziļi pateicīga Latvijas Olimpiskajai komitejai par šo atzinību, tā man paliks kā ļoti dārga piemiņa par šiem ļoti skaistajiem astoņiem sadarbības gadiem, kuru laikā man kā prezidentei bijis prieks un lepnums redzēt izcilus sasniegumus, ar ko Latvija proporcionāli savam iedzīvotāju skaitam ir ļoti labi, teicami un brīžam spoži pārstāvējusi sevi starptautiskajā arēnā. Ja domājam par lielām zemēm, kur atlases iespējas ir mūsu prātam gluži vai neaptveramas, tad līdzās tādiem sportistiem mūsējiem sacensībās gūtās zelta, sudraba un arī bronzas medaļas ir milzu liels sasniegums. Jā, tik tiešām, sportisti nes Latvijas vārdu pasaulē un ar ļoti lielu redzamību, viņu veikums sasniedz daudzus miljonus, konkurence nozīmē, ka katrās nākamās spēlēs ir jauni varoņi un atkal jaunas zvaigznes – tā dzīvē notiek, un ir jāturpina visas šīs pūles, nekad nedrīkstam gulēt uz saviem lauriem, tajā skaitā arī uz olimpiskajiem ne.

Ir jāturpina strādāt, lai Latvijā jau no pašas mazotnes bērni būtu piesaistīti sportam, lai mums būtu visā zemē adekvātas infrastruktūras, lai būtu pieejami skolotāji un treneri, kas var visiem Latvijas bērniem iedot pamatiemaņas un iespējas, lai viņi varētu dzīvot ar veselu garu veselā miesā, kā arī atlasīt tajā pašā laikā no mūsu relatīvi mazā iedzīvotāju skaita tos, kam ir lielas dāvanas, un ievirzīt tajās nozarēs, kurās viņiem ir iespējas gūt lielus un spožus panākumus.

Man ir vienmēr bijis prieks un lepnums būt kopā ar sportistiem, es ļoti viņus apbrīnoju, zinot, cik ļoti grūts ir sportista treniņu sagatavošanās darbs, un kā Valsts prezidente vienmēr esmu bijusi pateicīga, ka viņi ne tikvien nes Latvijas vārdu pasaulē, bet arī stiprina pašiem latviešiem savu pašapziņu, lepnumu pašiem uz sevi un uz savu valsti. Tas ir ļoti nozīmīgs devums, un man vienmēr ir bijis prieks un gods visos iespējamos veidos sportistiem nest atzinību kā Valsts prezidentei un kā cilvēkam.”