Pašvaldību lietu pārvalde 2000. gadā

1. Vietējo pašvaldību reforma.

1.1. Administratīvo teritoriju izpēte:

Līdz 2000. gada 31. decembrim veikta 23 rajonu administratīvo teritoriju izpēte, nobeigumam tuvojas izpētes darbi pārējos 3 rajonos. Sagatavoti priekšlikumi 547 pašvaldību reformēšanai 155 apvienotajās pašvaldībās (pašvaldību sadarbības apvienībās). Līdz 2001. gada martam tiks noteikti pašvaldību reformēšanas kritēriji visai Latvijas teritorijai, norādot pašvaldību grupas, kurām ieteikts apvienoties.

1.2. Pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana:

2000. gadā tika sagatavoti 10 pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekti, aptverot 42 pagastu un pilsētu pašvaldības. Sagatavoti metodiskie ieteikumi pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu izstrādei, kā arī izdotas pašvaldību apvienošanās un pašvaldību sadarbības rokasgrāmatas.

1.3. Pašvaldību apvienošanās:

2000. gadā apvienojušās 11 pašvaldības, izveidojot 5 novadus: Sabiles, Amatas, Ciblas, Durbes, Preiļu.

Kopš 1996. gada Latvijā ir apvienojušās 27 vietējās pašvaldības, izveidojot 11 apvienotās pašvaldības, tajā skaitā 7 novadus. Visas minētās pašvaldības ir saņēmušas vienreizēju dotāciju no valsts budžeta 5 procentu apmērā no pašvaldības gada budžeta kopapjoma. Šobrīd lēmumu par apvienošanos ir pieņēmušas vēl 5 pašvaldības.

2000. gadā tika sarīkotas 2 konferences par vietējo pašvaldību reformas problēmām, kā arī vairāki izbraukuma semināri.

2. Reģionālā reforma.

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums paredz atsevišķa likuma pieņemšanu par apriņķu izveidošanu.

2000.gadā tika sagatavota 8 likumprojektu pakete par apriņķa pašvaldību izveidošanu, taču Ministru kabinets 2000. gada 4. aprīlī pieņēma konceptuālu lēmumu, nosakot, ka reģionālo pašvaldību reformai jānotiek pakāpeniski laikposmā līdz 2005. gadam. Visu gadu notika politiska diskusija par kompetenču, institucionālās struktūras un likumdošanas sakārtošanu reģionālās politikas jomā.

2000. gada 13.—14. aprīlī notika konference "Reģionālās reformas problēmas".

3. Reformas publicitātes nodrošināšana.

Tika rīkotas divas žurnālistu izbraukuma preses konferences uz ATR norises vietām — 21.jūnijā uz vēl topošo Amatas novadu un 24. novembrī uz Preiļu novadu.

Izdoti informatīvā izdevuma " Administratīvi teritoriālā reforma" 3 laidieni (katrs 3000 eksemplāros). Tie iepazīstina ar reformas aktualitātēm, ar izveidotajiem novadiem, ar pašvaldību sadarbības apvienību veidotāju pieredzi. 2001.gadā paredzēts izdot 3 — 4 informatīvos izdevumus.

PLP organizēja konkursu žurnālistiem par administratīvi teritoriālās reformas atspoguļojumu, kurā piedalījās 12 no dažādiem laikrakstiem ar 33 publikācijām. 18.decembrī tika apbalvoti konkursa uzvarētāji, kuru darbus bija izvērtējusi kompetenta žūrija.

4. Problēmas.

— Nenoteiktība formulējumā — "apvienošanās (sadarbības) projekts" un "apvienošanās (sadarbības) projekta realizācija", kas būtībā pielīdzina apvienošanos sadarbībai.

— Nenoteiktie ATR kritēriji dod iespējas rajonu izpētes procesā noteikt vietējus reformas kritērijus.

— Brīvprātīgās apvienošanās process, kas paredzēts līdz 2003. gadam, ir ļoti lēns, lai gan ar visiem iespējamiem līdzekļiem tiek veicināts.

— Pašreizējā pašvaldību apvienošanās ir sarežģīta un darbietilpīga, tāpēc attiecīgo pašvaldību domju (padomju) lēmumu pieņemšana par apvienošanos aizņem 4 līdz 5 mēnešus.

— Neskaidrā situācija attiecībā uz nākotnes reģionālo struktūru kavē vietējo pašvaldību apvienošanās procesu.

Lai paātrinātu reformas procesu, tiek gatavoti grozījumi tiesību aktos, nosakot, ka:

1. Pašvaldību sadarbība nav alternatīva pašvaldību apvienošanai.

2. Vienreizējās dotācijas izmaksājamas tikai pašvaldībām, kuras apvienojas.

3. To pašvaldību grupās, kurās izstrādāti apvienošanās projekti, apvienošana "no augšas" uzsākama ar 2003. gadu.

4. Pašvaldību apvienošanas procesam tiek noteikta vienkāršota kārtība.

5. Ar reformu saistītās pārreģistrācijas valsts reģistros veic bez maksas.

6. Nepieciešamības gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija izsludina ārpuskārtas apvienotās pašvaldības domes vēlēšanas.

Tiek apsvērtas iespējas:

Noteikt garantijas tiem pašvaldību politiķiem un darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu pašvaldību apvienošanās rezultātā (ātrāka pensionēšana, pabalsta izmaksa un citas).

5. Pašvaldību darbības pārraudzība.

Izvērtēta 810 pašvaldību saistošo noteikumu atbilstība normatīvajiem aktiem (no tiem 501 par pašvaldību nodevu noteikšanu. Ceturtā daļa no šiem noteikumiem par nodevām neatbilda normatīvo aktu prasībām, tāpēc tika nosūtīti atpakaļ pašvaldībām pārskatīšanai).

Atbilstoši likuma " Par pašvaldībām" 93. panta nosacījumiem Ministru kabineta pilnvarotais ministrs pieprasīja paskaidrojumus 355 pašvaldību vadītājiem par pieļautajiem likumu vai valdības lēmumu pārkāpumiem, bet saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49. panta prasībām īpašu uzdevumu ministrs apturēja 3 pašvaldību nelikumīgu lēmumu darbību.

PLP izskatīts 191 iesniegums, kas saņemts no iedzīvotājiem un kurā pausta neapmierinātība ar pašvaldību vadītāju vai domes (padomes) darbību.

6. Sagatavoti 29 tiesību aktu projekti, no kuriem nozīmīgākie ir:

— "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"",

— "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"",

— "Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"",

— "Par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām " ( četri MK rīkojuma projekti).

7. Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projekta realizācijas uzraudzība.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu 2000. gada augustā izveidota PVIS projekta realizācijas Uzraudzības padome, ko vada PLP direktors. Notikušas 5 padomes sēdes.

Projekta vadības un realizācijas funkciju veica Satiksmes ministrija, bet ar 2001. gada 1. februāri projektu pārraudzīs īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās.