Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija sēdē

FM: Par Eiropas Savienības politiku instrumentu asignējumu apturēšanas kārtību

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu asignējumu apturēšanas kārtību. 3.jūlijā noteikumi tika apstiprināti valdībā.

Ministru kabineta noteikumi reglamentē kārtību, kādā Valsts kase (VK) ES politiku instrumentu atbalsta saņēmējam uz laiku aptur asignējumu projekta īstenošanai, ja laikus nav iesniegti pārskati par projekta īstenošanu, tai skaitā arī maksājuma pieprasījums. Lēmumu par asignējumu apturēšanu VK pieņem, pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmusi ES politiku instrumentu vadībā iesaistītā iestāde, kura pārbauda un apstiprina atbalsta saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu. Saskaņā ar noteikumiem VK, saņemot šīs iestādes lēmumu par asignējumu apturēšanu, vienas darbdienas laikā aptur attiecīgā projekta konta darbību un rakstiski par to informē arī ES politiku instrumentu atbalsta saņēmēju.

Pēc lēmuma saņemšanas par asignējuma atjaunošanu Valsts kasei projekta konta darbība ir jāatjauno vienas darbdienas laikā. Tāpat rakstiski par to jāinformē ES politiku instrumentu vadībā iesaistītā iestāde un atbalsta saņēmējs.

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa likuma jaunas redakcijas izstrādāšanu

Ministru kabinets (MK) 3.jūlijā pagarināja vairāku ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) saistītu valdības lēmumu izpildi līdz 2007.gada 30.decembrim, kad plānots valdībā iesniegt likumu par PVN jaunā redakcijā.

Finanšu ministrija šobrīd strādā pie jaunas PVN likuma redakcijas, kuru plānots sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK līdz 2007.gada 30.decembrim. Līdz ar to ir lietderīgi vairākus ar PVN saistītus lēmumus izpildīt vienlaikus ar likuma par PVN jaunās redakcijas sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai. Tādējādi tiks ievērotas privātpersonas intereses un juridiskās tehnikas prasības, kas paredz: ja ir jāveic grozījumi lielākajā daļā likuma vai arī likums jau vairakkārt grozīts, tas izstrādājams jaunā redakcijā.

Izpildes termiņš tiek pagarināts valdības lēmumam par ES Padomes 1977.gada 17.maija sestajā direktīvā minētās PVN piemērošanas izvēles normām. Direktīvā ir iekļautas tādas PVN piemērošanas normas, kas ES dalībvalstīm dod iespēju izvēlēties piemērot vairāku veidu režīmus. Atsevišķas izvēles normas ir vērstas uz to, lai vienkāršotu apliekamās personas pienākumu pildīšanu attiecībā uz nodokļa prasību ievērošanu. Citas normas vairāk ir domātas, lai sekmētu nodokļa administrēšanu, piemēram, lai cīnītos ar krāpšanos PVN jomā vai lai uzlabotu nodokļa piemērošanu un neradītu konkurences kropļojumus. Paredzams, ka jaunajā likumā tiks iekļautas vairākas direktīvas nodokļa piemērošanas normas, piemēram, PVN maksātāju grupēšana, budžetā maksājamā PVN koriģēšana, ņemot vērā “zaudētos parādus”, dažādas zādzības, kā arī citas normas.

PVN likumā jau iestrādātas normas par iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem būvniecības jomā, kuriem piemērojama nodokļa 5% likme, kā arī papildināts energoresursu veidu uzskaitījums, kuru piegādēm iedzīvotājiem var piemērot samazināto nodokļa likmi. Paredzams, ka līdz ar jauno likuma redakciju tiks precizēts pilnvarojums MK izdot noteikumus par likuma normu piemērošanu.

Tāpat valdība pagarināja termiņu likuma grozījumiem, kas jāizstrādā, lai novērstu Eiropas Komisijas iebildumus par PVN atbrīvojumu zinātniskajiem pētījumiem. Jaunajā likumā tiks veikti arī redakcionāli labojumi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas darbības noteikumiem

3.jūlijā valdības sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtība”, kas nosaka kā jaunajā fondu apguves septiņgadē ES fondu vadībā iesaistītās valsts institūcijas ievadīs, aktualizēs un uzkrās datus par ES fondu administrēšanu un apguvi.

ES fondu vadības informācijas sistēmas (VIS) uzdevumi ir uzkrāt un uzglabāt informāciju par ES fondu plānošanas dokumentiem un projektiem, kas nepieciešama ES fondu vadībai un darbības programmu īstenošanas uzraudzībai, nodrošināt iespējas veidot pārskatus par struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto aktivitāšu un lielo projektu īstenošanu, nodrošināt iespējas analizēt informāciju par fondu līdzfinansēto aktivitāšu un lielo projektu īstenošanu, kā arī nodrošināt elektronisku datu apmaiņu ar Eiropas Komisijas un citām ES fondu vadībā iesaistīto institūciju informācijas sistēmām.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka VIS pārzinis ir Finanšu ministrija.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

IZM: Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

3.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam. Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža uzsvēra: “IZM darbības stratēģijā skaidri un visaptveroši ietverti IZM pārziņā esošo jomu – izglītības, zinātnes, valsts valodas un sporta – mērķi un sasniedzamie rezultāti.” Viņa piebilda, ka stratēģija ilgtermiņā nodrošinās vēl efektīvāku un kvalitatīvāku IZM darbu un tās īstenošana dos būtisku ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā.

Stratēģija ir Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ietver IZM kompetencē esošos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un politikas rezultātus nozarē laikā līdz 2009.gadam, identificē jau izstrādātos politikas plānošanas dokumentus, apraksta atbilstošās budžeta programmas, kurās noteikti sasniedzamie rezultāti tuvākajos trīs gados. Stratēģijā ietverta arī informācija par padotības institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, un to ieguldījumu ministrijas noteikto mērķu un politikas rezultātu sasniegšanā.

Stratēģijā par IZM darbības virsmērķi ir noteikts nodrošināt tādas politikas veidošanu un īstenošanu izglītības, zinātnes, sporta un valsts valodas jomās, kas nodrošina Latvijas iedzīvotāju – izglītotu, veselīgu, fizisku un garīgi attīstītu, patriotiski noskaņotu personību – ilgtspējīgu labklājības pieaugumu integrētā Latvijas sabiedrībā.

Par IZM galvenajiem darbības virzieniem ir izvirzīti: 1) izglītības, zinātnes, sporta un valsts valodas politikas īstenošanas vispārējā vadība; 2) vispārējās izglītības, vērtībizglītības un interešu izglītības politika, kvalitāte un pārvalde; 3) profesionālās izglītības, tālākizglītības un mūžizglītības politika, kvalitāte un pārvalde; 4) augstākās izglītības un zinātniskās darbības politika, kvalitāte un pārvalde; 5) sporta politika, kvalitāte un pārvalde; 6) valsts valodas politika, kvalitāte un pārvalde.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un rīcībpolitikas rezultātus, IZM šajos sešos darbības virzienos īsteno politiku, ko stratēģijas īstenošanas periodā plāno realizēt 14 budžeta programmu ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par privatizācijas pieteikuma noraidīšanu uz Rīgas kinostudijas filmām

3.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika noraidīts privatizācijas pieteikums uz valstij piederošajām autortiesībām uz Rīgas kinostudijā radītajām filmām.

Kultūras ministre Helēna Demakova norāda: “Šis valdības lēmums bija prognozējams un ir loģisks, jo, neskatoties uz plusiem, ko iespējams saskatīt privātai iniciatīvai, ir vērtības, kas pieder visai sabiedrībai un mūsu kultūrai. Latviešu kino “zelta fonds” nepārprotami ir šāda vērtība, kurai mūžīgi mūžos jāpaliek Latvijas valsts rīcībā – līdzīgi kā Dainu skapim vai Nacionālajam mākslas muzejam.”

Kultūras ministrijas sagatavotais privatizācijas atteikums juridiski izvērsti pamato filmu autortiesību piederību jautājumus un dokumentā konstatēts, ka valstij piederošo autora mantiskās izņēmuma tiesību uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Filmu privatizācijas rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt sabiedrības pieejamību Latvijas kultūras audiovizuālajam mantojumam un tiktu apdraudēta audiovizuālā mantojuma saglabāšana.

2006.gada 31.augustā tika iesniegts privatizācijas ierosinājums privatizēt valstij piederošās autortiesības savulaik Rīgas kinostudijā uzņemtām filmām. Rīgas kinostudijai jeb valstij pieder tikai “daļa” autortiesību, jo saskaņā ar likumu filmas režisoram, galvenajam operatoram, scenārija autoram utt. pieder neatņemamas autortiesības katram uz savu darbu.

Kultūras ministrijas nostāja filmu privatizācijas jautājumā ir bijusi konsekventa, proti, ka filmu privatizācija nav pieļaujama, jo tā ir daļa no nacionālā kultūras mantojuma.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtību

Lai uzlabotu komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu licences saņēmēju sniegto pakalpojumu kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi kritērijus, atbilstoši kuriem ir jādarbojas minēto pakalpojumu sniedzējiem.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos noteikumos “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība”, kas 3.jūlijā akceptēti valdībā.

Lai atvieglotu komersantu darbu, turpmāk tiem būs nepieciešama tikai viena licence, kas ļaus sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Līdz šim, iekārtojot darba meklētājus darbā ārzemēs, pakalpojumu sniedzējiem bija nepieciešamas licences par iekārtošanu darbā katrā atsevišķā valstī. Atcelti arī ierobežojumi izsniegto licenču derīguma termiņam.

Lai uzlabotu licences saņēmēju sniegto pakalpojumu ilgtermiņa kvalitāti, papildinātas prasības, kādām visā pakalpojuma sniegšanas laikā jāatbilst pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. komersantam ir reģistrēta personu datu apstrādes sistēma, nav nodokļu parādu, nav konstatēti profesionālās darbības pārkāpumi, noteikts ierobežojums saņemt licenci komersantiem, kuru pārvaldes institūciju locekļi ir iepriekš sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem u.c.

Tāpat papildināti licences saņēmēja pienākumi, nosakot, ka darba meklētāji ir obligāti rakstveidā jāinformē par paredzamo darbu un tā pamatnoteikumiem. Vienlaikus pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi par to, lai darba meklētājiem būtu nodrošināta darba tiesisko attiecību nodibināšana saskaņā ar darba piedāvājumā norādītajiem pamatnoteikumiem.

Savukārt cilvēkiem, kuri saņem darbiekārtošanas pakalpojumus, turpmāk vairs nevajadzēs maksāt par komersantu sniegtajiem pakalpojumiem. Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, ja maksa noteikta par darbā iekārtošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, transporta un veselības apdrošināšanas izdevumiem. Par šo līdzekļu izlietojumu un apmēru vienošanās notiek ar darba meklētāju noslēgtajā līgumā, kas ir iepriekš saskaņojams ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA).

Tāpat samaksas aizliegums neattiecas uz sniegtajiem pakalpojumiem starptautisko jaunatnes, kultūras, izglītības, nodarbinātības un pieredzes apmaiņas programmu ietvaros, ja tā noteikta attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos.

Vienlaikus uzlabotajā kārtībā noteiktas plašākas tiesības NVA licencēto komersantu uzraudzībā, kā arī licencēšanas komisijai pieņemt lēmumu par izsniegto licenču darbības apturēšanu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par rīcības komiteju pasākumu nodrošināšanai Aglonā

3.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu, kurš paredz izveidot rīcības komiteju valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšanai starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Rīkojums izstrādāts, jo jāaktualizē iepriekš izveidotās rīcības komitejas sastāvs. Pirms rīkojuma projekta sagatavošanas TM nosūtīja vēstuli visām iesaistītajām institūcijām ar lūgumu sniegt informāciju gadījumā, ja jāprecizē institūciju pārstāvji rīcības komitejā valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšanai starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā.

Turpmāk rīcības komitejas priekšsēdētāja būs TM valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos Laila Medina. Pirms tam rīcības komitejas priekšsēdētājas pienākumus pildīja TM valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Ilze Juhansone. Priekšsēdētājas vietnieki būs reliģiskās organizācijas “Aglonas bazilikas draudze” dekāns Andrejs Aglonietis un Preiļu rajona padomes izpilddirektore Aina Pastore, kuri arī līdz šim pildīja šos pienākumus.

Rīcības komitejas sastāvā būs arī pārstāvji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ekonomikas ministrijas, Valsts policijas, Finanšu ministrijas, Valsts vides dienesta, Aglonas pagasta padomes, Satiksmes ministrijas, Zemessardzes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra”.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā

3.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.

Vides ministrijas sagatavotie grozījumi nepieciešami, lai novērstu atsevišķu ķīmiskās pārvaldības normu dublēšanos ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķīmikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK un Direktīvu 2000/21/EK (Regula 1907/2006), noteiktajām normām.

Papildus Regula 1907/2006 paredz jaunas prasības, kuras jāievieš ar nacionālo tiesību aktu palīdzību – kompetentās iestādes noteikšanu un palīdzības dienesta izveidi regulas izpratnē.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa