"Mums ir jāpāriet uz tiešu palīdzību — jāpalīdz tam, kam visvairāk vajag"

Ministru prezidents Andris Šķēle — Latvijas sabiedrībai piektdien, 26. novembrī:

Intervija Latvijas radio 26. novembra raidījumā "Atbalss" pulksten 15.05. Raidījumu vada radio žurnālists Aidis Tomsons

— Labdien! Studijā Ministru prezidents Andris Šķēle — kā ik piektdienu.

A.Šķēle: — Sveicināti!

— Tikko jūs tikāties ar izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem par skolotāju streiku nākamnedēļ un par iespējamo kompromisu. Kā šīs sarunas beigušās?

A.Šķēle: — Sarunas bija ļoti smagas, un abas puses droši vien ir palikušas neapmierinātas. Es tiešām nevarēju neko papildus pateikt arodbiedrībām vairāk par to, ko mēs esam spējuši sasniegt. Mēs esam spējuši 8,24 miljonus pielikt klāt pie pagājušā gada algu fonda, to mēs esam spējuši četru mēnešu laikā izdarīt, un vairāk šobrīd, kādam būtiski neatņemot nost, mēs to nevaram izdarīt. Es nevaru atbalstīt darba algas palielināšanu uz valsts parāda palielināšanas rēķina. Valdība apzinās to problēmu loku, kas mums saistās ar valsts ārējo parādu; valsts ārējais parāds ir daļēji saistīts arī ar pensijām, arī ar milzīgo iztrūkumu sociālajā budžetā. Par laimi, tas jautājums ir pabeigts, bet mēs turpināsim divus gadus vēl pensijas maksāt uz aizņemšanās rēķina. Un sākt vēl maksāt darba algas papildu tam uz aizņemšanās rēķina — to es nevaru uzņemties un atzīt kā akceptējamu.

— Es saprotu, ka skolotāji arī negribētu, lai tā būtu uz aizņemšanās rēķina. Domāju, skolotāji arī labprāt redzētu, ka kādam tiktu atņemts nost, lai viņiem pieliktu klāt. Es domāju šajā gadījumā par tiem, kas saņem ļoti lielas algas. Mēs atkal lasījām: valsts pilnvarnieki, piemēram, "Latvenergo" saņems 1900 latus, turpat blakus laikam bija 1800 latu. Te man viens jautājums no klausītāja — Kārlis jautā: kāpēc Tjarve var saņemt 1500 latus un skolotājiem nesanāk simt latu?

A.Šķēle: — Mēs runājām arī par šo jautājumu, un es skolotājiem vai to pārstāvjiem, arodbiedrību vadībai paskaidroju, ka mēs tuvākajā laikā arī plānojam izskatīt kopumā algu sistēmas pārkārtošanas jautājumus. Materiāls, ko bija iesniegusi Labklājības ministrija, netika atzīts par pietiekami labu esam, un mēs pie tā jautājuma noteikti vēlreiz atgriezīsimies. Taisnība, ka mums ir daudz kur nesaprotama disproporcija, un diez vai kāds valsts pilnvarnieks nes valstij būtiski lielāku labumu nekā viens labs skolotājs.

— Tad tas nozīmē, ka jūs varat solīt, ja algu sistēma tiek sakārtota, tad skolotājiem varētu būt lielākas algas?

A.Šķēle: — Jā, bet tai pašā laikā tur nav tie lielie skaitļi. Jā, tie, protams, ir kliedzoši — kādi pilnvarnieki ar šādām algām vai televīzijas direktors, kā jūs man tikko jautājāt. Tie ir acu priekšā, bet tur nav tā lielā nauda, teiksim, Saeima un Ministru kabinets, ja šīs institūcijas vispār nepastāvētu, valsts netērētu nemaz naudu, tā būtu summa, kas ir salīdzināma ar to, kas ir pielikts klāt — 8,24 miljoni, 9 miljoni. Bet, pat likvidējot veselas pārvaldes institūcijas — tādas kā Ministru kabinets vai Saeima, tur pat nav tās summas, ko šobrīd prasa pedagogi, prasa 29 miljonus. Šādus aprēķinus Izglītības ministrija arī bija sagatavojusi un aizstāvēja kabinetā, bet kabinets saprata, ka to nevar četru mēnešu laikā uzreiz pacelt. Mēs tādēļ turēsimies pie jau mainītā likuma, ka šīs Saeimas laikā tas ir jāatrisina. Un valdība ir ļoti prioritējusi izglītību. Bet es vēlreiz varu piekrist tiem jautātājiem, kas šos kliedzošos gadījumus paceļ, šodien es arī preses konferencē runāju par tādu lietu kā dārgām automašīnām. Ja Satiksmes biroja direktors var atļauties pārtērēt gandrīz par pieciem tūkstošiem latu mašīnas ērtībai, vai mašīnu iegādāties ar speciāliem aprīkojumiem un viņam nav nekādas atbildības, ne sirdsapziņas, viņš vēl var atļauties man atbildēt vēstulē, ka viņš ir tā kā tikai pārraudzībā esoša institūcija, nevis institūcija, kas pakļaujas tiešiem rīkojumiem.

— Par mašīnām es vēl jautāšu, bet, ja kaut vai tā vienādošana notiktu starp ierēdņiem un skolotājiem — tas ir tas, ko jautā klausītāji, piemēram, Elitas kundze. Viņa saka: Lietuvā un Igaunijā šīs algas tomēr ir samērotas starp ierēdņiem un skolotājiem.

A.Šķēle: — Pilnībā piekrītu tam, ka mums ir jāizskata un ir jāpārkārto šī algu sistēma. Jautājums ir dienas kārtībā, bet piedāvātais variants, kas bija līdz šim pieejams, manā uztverē, nerisināja to. Un, tiklīdz būs pabeigta budžeta pieņemšana nākamnedēļ, es domāju, janvārī mēs jau būsim ķērušies ļoti nopietni pie šīs sistēmas sakārtošanas.

— Jūs esat solījis tātad, ka trīs četru gadu laikā varētu šo lietu sakārtot — es runāju par skolotāju algām. Jūsuprāt, kad varētu būt kādas nākamās runas par kādu tālāku pielikumu?

A.Šķēle: — Es domāju, ka nākamā gada budžets būtu jāiezīmē ar ne mazāku pielikumu, kā tas ir šobrīd. Bet Saeima ir arī atbalstījusi, un likumā ir noteikts, ka pedagogu darba algas palielināšana ir tikai viena no sastāvdaļām izglītības sistēmas sakārtošanai. Un mēs — valdība — paredzam apstiprināt līdz 1.martam izglītības sistēmas reformplānu, kur viens no tiešām svarīgiem jautājumiem ir pedagogu darba algas palielināšana, ja valsts turpinās iesākto, pēdējos četros mēnešos noteikti iezīmēto kursu uz tālāku attīstību. Mēs šobrīd redzam bezdarba kritumu, tas četrus mēnešus konsekventi notiek. Pēc gada kopprodukta zaudējuma, kad valsts bija kļuvusi nabadzīgāka, šobrīd četros mēnešos ir vērojams kopprodukta pieaugums. Tātad ir cerības, ka būs nodokļu vairāk ieņemts. Ja tā notiks, tad mēs varētu skatīt šos jautājumus arī nākamā gada vidū, bet es negribētu šobrīd neko paziņot par konkrētām summām un konkrētiem datumiem, valdības koalīcija ir šobrīd spējusi atbalstīt, un mēs esam 8,24 miljonus papildus atraduši kā iespēju pedagogu darba algām.

— Tas nozīmē, ka šajā abu pušu pašreizējā neapmierinātības situācijā streiks tomēr būs.

A.Šķēle: — Tāda iespējamība acīmredzot ir diezgan reāla, tā nav patīkama, un tajā pašā laikā es nedomāju, ka streiks ir tas instruments, ar kuru varēs no budžeta pagrābt naudu vai kādam atņemt. Es tādēļ arī aicināju arodbiedrības uz radošu, konstruktīvu dialogu, lai mēs strādātu pie sistēmas sakārtošanas lietām, pie tiem dokumentiem, kas Ministru kabinetam ir jāskata līdz 1. martam.

— Par skolotājiem šobrīd mēs varētu beigt. Man ir tikai vēl viens jautājums: par tiem pielikumiem, tiem "ķeizariņiem", kas saņem tomēr trīs, četrus un piecus tūkstošus mēnesī. Kad tā lieta varētu būt risināta?

A.Šķēle: — Es domāju, pirmā ceturkšņa laikā mēs būsim tikuši ar šo jautājumu galā. Es domāju, ka ir jābūt normālai arī hierarhijai, un skaidri jāzina, kāda alga ir Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un tā tālāk atbilstoši ierēdņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, un šeit ir jābūt sasaistei, protams, arī ar pārējām no budžeta finansētām iestādēm un to darbiniekiem, tātad arī skolotājiem, policistiem, mežsargiem un tā tālāk.

— Jūs minējāt par šiem dārgajiem auto. Kas tālāk notiek ar šiem cilvēkiem, kas ir sapirkuši par pieciem tūkstošiem dārgāk nekā drīkstēja?

A.Šķēle: — Es esmu aizsūtījis savas vēstules tiem ministriem, kas uzrauga šīs iestādes, lai tiktu pieņemti mēri. Jo šobrīd sākas tāda, manā uztverē, izmisīga interpretācija, ka nav skaidri un gaiši rakstīts Ministru kabineta lēmumā, ka ir summa nosaukta, bet ir minēts modelis, un tas modelis, ko viņš ir nopircis, ir analogs tam, kas tur ir minēts, bet tas, kas nu tagad ir pirkts, ir iznācis dārgāks; iznākot dārgākam, protams, arī tas visam, kas tur iekšā… Nu, iedomājieties, Satiksmes biroja priekšsēdis kādu skaņu kasti tur ielicis iekšā ar deviņiem skaļruņiem automašīnā, tur koka apdare un ātrumpārslēgi, visādas lietas. Vai tiešām šie cilvēki ir tik svarīgi, lai viņi braukātu labākās mašīnās, nekā, piemēram, Valsts prezidents?

— Bet, ja viņi tā taisnojas, tad maz cerību, ka kaut kāds rezultāts būs?

A.Šķēle: — Nu, es domāju, ja jau esmu sācis, tad kaut kā novedīšu līdz galam šo jautājumu.

— Jūsuprāt, kādam ir jābūt rezultātam?

A.Šķēle: — Tie, kas ir pārtērējuši varbūt mazāk — 300 vai 500 latus, tie ir atvainojušies un gatavi atzīt savu vainu, un es pilnībā rēķinos, ka nekādas tādas lietas uz priekšu vairs nebūs. Bet tiem, kas izmisīgi mēģina paskaidrot, ka viņi ir neatkarīgāki par jebkuru cilvēku, valstī, es domāju, mēs, rūpīgi vēlreiz izvērtējot šīs lietas, atradīsim arī risinājumu. Varbūt jāpiedāvā viņiem, es nezinu, arī neatkarīgāki darbi kaut kur ārpus valdības.

— Es aicinu klausītājus nezvanīt mums tāpēc, ka tālrunis mums vairs nav pieslēgts. Mums ir pietiekami daudz jautājumu, jāspēj atbildēt uz tiem. Jaunus jautājumus varēsim uzdot nākamajā nedēļā. Šnepstes kundzes vēstuli es nododu Ministru prezidentam, nemaz to nelasot un nejautājot. No Elitas kundzes vēl viens jautājums: vai paaugstinās un kad paaugstinās bērnu pabalstus? Šobrīd tie ir ļoti mazi — 5 lati.

A.Šķēle: — Nav pašlaik neviena projekta par bērnu pabalstu palielināšanu. Vēlreiz tikai gribētu atzīmēt, ka šie bērnu pabalsti nav jāsaprot kā kaut kāda nauda, no kuras domāta šo bērnu uzturēšana. Mums ir palikusi spēkā šī dubultkārtība, mums ir gan neapliekamais minimums, kas saistās ar zināmiem atvieglojumiem vecākiem to darba algas daļā, ko neapliek ar nodokli, gan šie bērnu pabalsti. Es uzskatu, ka bērnu pabalstu izmaksas sistēma nav īsti godīga un taisnīga, jo šobrīd šī palīdzība tiek sniegta visiem, arī tiem, kuri to nemaz nav pelnījuši. Uz to mūs aicina arī, starp citu, Eiropas Savienības eksperti — mums ir jāpāriet uz tiešu palīdzību, tas ir, jāpalīdz nevis visiem un pa druskai, bet jāpalīdz ir tieši tam, kam visvairāk vajag. Un labojumi šajā sistēmā būs nākamā gada laikā izstrādāti, lai tiem, kas ir maznodrošinātāki un tiešām nespēj, paši strādājot, tik daudz atrast līdzekļu savu bērnu audzināšanai, lai tie saņem vairāk šo palīdzību, savukārt tiem, kam tā nav vajadzīga, nav arī jāsaņem.

— Drežes kundze no Liepājas jautā: kāpēc no 2000.gada ir noņemti atvieglojumi medikamentu iegādei otrās grupas invalīdiem? Viņai mēnesī pieci, četri lati aiziet par zālēm — vairs nezina, kā izdzīvot.

A.Šķēle: — Es tikai varu pateikt, ka gandrīz desmit miljoni ir tā summa, par kādu bezmaksas medikamenti paredzēti nākamā gada budžetā, un tas ir vairāk, nekā bija šajā gadā. Bet ir tāds noteikts saraksts, kurām slimībām un kuram kontingentam pienākas šīs bezmaksas zāles. Būtu jāgriežas tuvākajā sociālās nodrošināšanas nodaļā, tur noteikti laipni paskaidros.

— Jautājums mums bija pirms pāris nedēļām, ja nemaldos, par kooperatīviem, kur netiek veikta apkure, cilvēki dzīvo aukstumā. Mums zvanīja pirms pāris dienām klausītāja, viņa joprojām salst. Jūs solījāt, ka mēģināsit vismaz skaidrot, kas šajā lietā notiek.

A.Šķēle: — Es tiešām nosūtīju lūgumrakstu ekonomikas ministram sniegt man atbildi, un es esmu saņēmis vēstuli, kurā tiek paskaidrota šī situācija — konkrēti Pleskodāles gadījumā, kur tādēļ, ka 15 procenti iedzīvotāju nav maksājuši, pilnībā nav norēķinājušies, 85 procenti ir spiesti salt. Ekonomikas ministrija izsaka viedokli, ka pilnīgi nepieņemami ir tas, ka Rīgas dome, viena no šīs akciju sabiedrības "Rīgas siltums" īpašniecēm, uzskata par pareizu tādu pieeju un nepiedāvā neko citu, nekādu alternatīvu tiem 85 procentiem, kas ir godīgi maksājuši. Acīmredzot ir jāveic kādas izmaiņas likumdošanā, un Tieslietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu jāpiedāvā tās normas, lai ar šādām pašvaldībām un viņu ietekmē esošiem vai ietekmējamiem uzņēmumiem mēs varētu tikt galā, lai tas nenotiek uz iedzīvotāju rēķina. Es varu izteikt tikai nožēlu par to, ka šajās līgumattiecībās, kurās tieši iejaukties, protams, valdība nevar, nav izdomāts, kādā veidā likumdošana dotu kādas papildu tiesības šiem cietējiem cilvēkiem.

— Pilnīgi solāt, ka varētu būt pārmaiņas likumdošanā?

A.Šķēle: — Vajadzētu.

— Otrs jautājums, ko mēs skatījām arī laikam pirms pāris nedēļām — un pat atkārtoti — bija par invalīdiem kopš dzimšanas, kuriem prasa, mūsuprāt, samērā absurdi, darba stāžu, lai viņi varētu saņemt savu pensiju.

A.Šķēle: — Jāatzīst, esmu iepazinies un es nevaru nosaukt pašreizējo sistēmu par godīgu, un jāsaka gan, ka starpības faktiski saņemamajā summā nav, jo šiem invalīdiem kopš bērnības turpina maksāt minimumu — 35 latus. Bet, ja par viņu kāds būtu veicis iemaksu vai arī viņš būtu strādājis — bet kur pirmās grupas invalīds kopš bērnības varētu ko strādāt, tas ir diezgan utopiski, kas tur ir sarakstīts tais likumos un normās — tad viņam varētu būt vairāk nekā šie 35 lati. Domāju, šī ir atkal kārtējā vieta, kur ir vienkārši nereālas un negodīgas šīs ierakstītās normas. Ja drīzāk pāriesim uz nākamo pensiju līmeni, uz fondētām pensijām, tas noteikti būs vieglāk risināms, tad valsts ik gadu varētu iemaksāt papildu pensiju kapitālā arī par šiem invalīdiem no bērnības un viņi saņemtu pensiju, pieklājīgāku nekā šobrīd šos 35 latus. Šobrīd cilvēki varbūt arī bieži vien nezina un neiemaksā neko, viņi šos 35 latus saņem, tur arī nekas pāri nepaliek, līdz ar to viņš mūžīgi paliek ar šiem 35 latiem.

— Tas nozīmē, ka jūs iesakāt gaidīt šo fondēto sistēmu vai tomēr nedaudz arī labot šo?

A.Šķēle: — Es domāju, ka jāskatās arī, ko šobrīd varam, un labi, ka mums ir šobrīd vismaz skaidrība, kas notiek pensiju sistēmā. Ir ātrāk jāsakārto tā, bet es domāju, ka arī šobrīd prasās kaut kādi labojumi, tas nav taisnīgi, ka pirmās grupas invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības faktiski vēl prasa kādu darba stāžu.

— Viens no jautājumiem ir "Latvijas kuģniecība", kas īsti tur notiek, un ar ko tā lieta varētu beigties? Dzird, ka tur notiek kaut kādas krāpšanās. Vai ministrus vajadzētu nomainīt?

A.Šķēle: — Līdz 20.decembrim ir jāpiesakās potenciālajiem investoriem, līdz šiem termiņiem mums vajadzētu atturēties no jebkāda veida paziņojumiem, kas varētu tikt uztverti kā kaitējums kuģniecībai. Vajadzētu atturēties no jebkādiem šādiem paziņojumiem, tas nav normāls stils, nav normāls pilsoņa skatiens uz šo valsti un uz konkrēto kompāniju.

— Vēl viens jautājums, man ir atsūtīta vesela avīze; jautājums ir par cigarešu kontrabandu. Te ir raksts par to, kā cilvēki šīs lietas dara; 17 tūkstoši latu sanāk uz rokas par vienu kravu tiem, kas nodarbojas ar to. Kā veicas cīņa šajā jomā?

A.Šķēle: — Mums ir sācis no 1.novembra strādāt Kontrabandas apkarošanas centrs, un jāsaka, ka lietas acīmredzot lēnām, tomēr virzās uz labo pusi, jo, kā redzams, noziedzīgās struktūras sāk nedaudz, ja tā var teikt, trakot un iziet no rāmjiem. Mēs jau esam piedzīvojuši vairākus uzbrukumus cilvēkiem, arī savstarpējas rēķinu kārtošanas, varbūt arī mēģina novākt kontrabandā iesaistītus cilvēkus, kas varētu dot liecības par citiem. Tātad darbs ir sācies, un žēl, ka tas prasa cilvēku upurus vai arī izraisa apdraudējumus cilvēku dzīvībām, bet valdība ir sākusi šo nežēlīgo cīņu.

— Vai tas nozīmē, ka arī pret policistiem, kas saņem par to naudu — arī par to liecina šis raksts avīzē —, tiks veikta kāda reāla cīņa?

A.Šķēle: — Tiem ir vieta cietumā. Te ir konkrēts gadījums, pašlaik mani par to ir informējis Satversmes aizsardzības birojs, un es to taisos atsevišķi izskatīt. Tīri elementāri, paskatoties reģistrā — kaut vai cik bieži viena un tā pati mašīna ir šķērsojusi robežu, var konstatēt, ka ir, teiksim, reģistrēta kravas mašīna, kas dodas ar muitojamu preci uz Kišiņevu, un pēc dažām stundām tā veiksmīgi atgriezusies no Kišiņevas, iebraukusi Latvijā un dodas vēlreiz. Un skaidrs, ka tie ir tie paši robežsargi un muitnieki, arī uzvārdos saukti un pie rokas pieķerti, izmeklēšana notiek, un šīs lietas vienkārši jānoved līdz galam, pēc tam, protams, būtu jālūdz prese, lai apraksta šīs situācijas, lai pārējiem arī top skaidrs, kas notiek. Bet te pat nevajag kaut īpašas vienības, te pilnīgi pietiek paskatīties, cik bieži kādas mašīnas kur ir pārbraukušas pāri un kas ir rakstīts papīros.

— Uz nākamiem jautājumiem atbildēsim nākamajā reizē. Līdz ar to es saku paldies! Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā