|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 467 "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.2007., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/160031-grozijumi-ministru-kabineta-1999-gada-5-janvara-noteikumos-nr-7-infekcijas-slimibu-registracijas-kartiba-
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.468Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" Vēl šajā numurā06.07.2007., Nr. 108 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 467 Pieņemts: 03.07.2007. |
Izdarīt Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 5./6.nr.; 2002, 97.nr.; 2003, 111.nr.; 2004, 66.nr.; 2006, 57.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdus "Sabiedrības veselības aģentūras teritoriālā struktūrvienība" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Sabiedrības veselības aģentūras filiāle" (attiecīgā locījumā).
2. Svītrot 3.2. un 3.3.apakšpunktu.
3. Svītrot 7.3.apakšpunktā vārdus "Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts aģentūrai, AIDS profilakses centram".
4. Papildināt noteikumus ar 9.1 un 9.2 punktu šādā redakcijā:
"9.1 Tās laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona, kurā veic mikrobioloģiskos izmeklējumus (turpmāk - mikrobioloģijas laboratorija), pēc mikroorganisma kultūras izdalīšanas no cilvēka materiāla, pārtikas produkta un cita vides parauga, ja šo paraugu testēšana veikta epidemioloģiskās izmeklēšanas ietvaros vai īstenojot epidemioloģiskās uzraudzības programmas, nodrošina izdalītā mikroorganisma mikrobioloģisko izmeklēšanu un, ja nepieciešams, nosūta paraugu detalizētai izmeklēšanai uz laboratoriju, kas veic:
9.1 1. identifikāciju un tipēšanu ar toksigenitātes noteikšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir Corynebacterium diphtheria un Corynebacterium ulcerans;
9.1 2. identifikāciju un tipēšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir enterohemorāģiskā Escherichia coli (EHEC, VTEC), Neisseria meningitidis, Shigella, Yersinia;
9.1 3. identifikāciju, tipēšanu un jutības noteikšanu pret antimikrobu līdzekļiem, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir Salmonella;
9.1 4. identifikāciju un jutības noteikšanu pret antimikrobu līdzekļiem, ja mikroorganisma kultūra ir izdalīta no parasti sterila klīniskā materiāla;
9.1 5. tipēšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir meticilīna rezistentais Staphylococcus aureus (MRSA), vankomicīna rezistentais Staphylococcus aureus (VRSA) vai Streptococcus pneumoniae ar samazinātu jutību pret penicilīnu.
9.2 Ārstniecības persona nodrošina cilvēka materiāla parauga piegādi laboratorijai, kas veic virusoloģijas izmeklējumus vai seroloģisko testēšanu (turpmāk - virusoloģijas laboratorija), ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta saslimšanu ar:
9.2 1. B19 parvovīrusa infekciju;
9.2 2. epidēmisko parotītu;
9.2 3. ērču encefalītu;
9.2 4. hantavīrusu infekciju;
9.2 5. masalām;
9.2 6. masaliņām;
9.2 7. poliomielītu un citu enterovīrusu infekciju ar serozo meningītu un encefalītu;
9.2 8. putnu gripu;
9.2 9. Rietumnīlas drudzi;
9.2 10. norovīrusu, astrovīrusu, adenovīrusu izraisītu akūtu zarnu infekciju."
5. Papildināt noteikumus ar 10.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.3. par šo noteikumu 9.1 punktā minēto izmeklējumu rezultātiem - ne vēlāk kā 24 stundu laikā, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu un reģistrējot ziņošanas faktu infekcijas slimību uzskaites žurnālā atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību."
6. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:
"2.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.7
Reģistrējamās infekcijas slimības un institūcijas, kurām ārstniecības persona ziņo par tām
|
Nr. |
Reģistrējamā infekcijas slimība |
Grupa |
Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības institūcija |
|
|
Sabiedrības veselības aģentūras filiāles |
Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra |
|||
|
1. |
Akūtas šļauganās paralīzes bērniem līdz 15 gadu vecumam |
2. |
+ |
|
|
2. |
Akūtas zarnu slimības, izņemot neinfekcijas etioloģijas slimības |
2. |
+ |
|
|
3. |
Anisakioze |
3. |
+ |
|
|
4. |
Anoģenitālā herpes vīrusu infekcija |
3. |
+ |
|
|
5. |
Askaridoze |
3. |
+ |
|
|
6. |
b tipa Haemophilus influenzae infekcija |
2. |
+ |
|
|
7. |
Bakas* |
1. |
+ |
|
|
8. |
Bruceloze |
2. |
+ |
|
|
9. |
Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija un AIDS |
3. |
+ |
|
|
10. |
Cisticerkoze |
3. |
+ |
|
|
11. |
Cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība* |
1. |
+ |
|
|
12. |
Dermatofitozes (mikrosporija, trihofitija) |
3. |
+ |
|
|
13. |
Difilobotrioze |
3. |
+ |
|
|
14. |
Difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana |
2. |
+ |
|
|
15. |
Dzeltenais drudzis |
1. |
+ |
|
|
16. |
Dzīvnieku kodumu, saskrāpējumu vai apsiekalošanas gadījumi, ja nozīmēta, pabeigta vai pārtraukta imunizācija pret trakumsērgu |
2. |
+ |
|
|
17. |
Enterohemorāģiskās Escherichia coli ierosinātā ešerihioze, hemolītiski urēmiskais sindroms vai trombocitāri hemorāģiskā purpura |
2. |
+ |
|
|
18. |
Ehinokokoze |
3. |
+ |
|
|
19. |
Epidēmiskais parotīts |
2. |
+ |
|
|
20. |
Epidēmiskais utu izsitumu tīfs* un Brilla slimība* |
1. |
+ |
|
|
21. |
Ērču vīrusencefalīts |
2. |
+ |
|
|
22. |
Ērlihioze |
3. |
+ |
|
|
23. |
Garais klepus |
2. |
+ |
|
|
24. |
Gonokoku infekcija |
3. |
+ |
|
|
25. |
Hantavīrusu infekcija |
2. |
+ |
|
|
26. |
Hlamīdiju ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības |
3. |
+ |
|
|
27. |
Holera un holeras izraisītāju nēsāšana* |
1. |
+ |
|
|
28. |
Ienāši un melioidoze |
2. |
+ |
|
|
29. |
Jersinioze |
2. |
+ |
|
|
30. |
Kampilobakterioze |
2. |
+ |
|
|
31. |
Kašķis |
3. |
+ |
|
|
32. |
Kreicfelda-Jakoba slimība |
3. |
+ |
|
|
33. |
Kriptosporidioze |
2. |
+ |
|
|
34. |
Laima slimība |
3. |
+ |
|
|
35. |
Leģionāru slimība |
2. |
+ |
|
|
36. |
Lepra |
3. |
+ |
|
|
37. |
Leptospiroze |
2. |
+ |
|
|
38. |
Liesassērga (Sibīrijas lopu mēris)* |
1. |
+ |
|
|
39. |
Listerioze |
2. |
+ |
|
|
40. |
Malārija un malārijas izraisītāju nēsāšana |
2. |
+ |
|
|
41. |
Masalas |
2. |
+ |
|
|
42. |
Masaliņas, t.sk. iedzimto masaliņu sindroms |
2. |
+ |
|
|
43. |
Meningīti, encefalīti |
2. |
+ |
|
|
44. |
Meningokoku infekcija |
2. |
+ |
|
|
45. |
Mēris* |
1. |
+ |
|
|
46. |
Mutes un nagu sērga |
2. |
+ |
|
|
47. |
Ornitoze (psitakoze) |
2. |
+ |
|
|
48. |
Poliomielīts* |
1. |
+ |
|
|
49. |
Putnu gripa* |
1. |
+ |
|
|
50. |
Rietumnīlas drudzis |
2. |
+ |
|
|
51. |
Q-drudzis un citas riketsiozes |
2. |
+ |
|
|
52. |
Salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana |
2. |
+ |
|
|
53. |
Sifiliss, t.sk. iedzimta sifilisa sindroms |
3. |
+ |
|
|
54. |
Skarlatīna |
2. |
+ |
|
|
55. |
Smags akūts respiratorais sindroms (SARS)* |
1. |
+ |
|
|
56. |
Stingumkrampji (tetāns) |
2. |
+ |
|
|
57. |
Šigelozes un to izraisītāju nēsāšana |
2. |
+ |
|
|
58. |
Teniozes |
3. |
+ |
|
|
59. |
Toksoplazmoze |
3. |
+ |
|
|
60. |
Trakumsērga |
1. |
+ |
|
|
61. |
Trihineloze |
2. |
+ |
|
|
62. |
Trihiurāze (trihocefaloze) |
3. |
+ |
|
|
63. |
Tuberkuloze |
3. |
+ |
|
|
64. |
Tularēmija |
2. |
+ |
|
|
65. |
Utu atguļas tīfs* |
1. |
+ |
|
|
66. |
Uztura toksikoinfekcijas, t.sk. botulisms |
2. |
+ |
|
|
67. |
Vēdertīfs un paratīfi, t.sk. vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana |
2. |
+ |
|
|
68. |
Vējbakas |
2. |
+ |
|
|
69. |
Vīrushepatīti, t.sk. hepatītu vīrusu nēsāšana |
2. |
+ |
|
|
70. |
Vīrusu hemorāģiskie drudži*, t.sk. Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas Kongo hemorāģiskais drudzis |
1. |
+ |
|
|
71. |
Žiardiāze |
3. |
+ |
|
Piezīme. * Bīstama infekcijas slimība."
7. Izteikt 3.pielikuma 2.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
|
"2.3. |
Gripas vīruss (gripa) |
Gripas vīrusa antigēna vai specifiskās RNS konstatēšana. Gripas vīrusa izdalīšana. A vai B gripas vīrusa specifisku seruma antivielu reakcijas konstatēšana. Gripas vīrusa celma identifikācija" |
8. Papildināt 3.pielikumu ar 2.7. un 2.8.apakšpunktu šādā redakcijā:
|
"2.7. |
A hepatīta vīruss |
A hepatīta vīrusa RNS konstatēšana serumā vai fēcēs. A hepatīta vīrusa antigēna konstatēšana fēcēs. A hepatīta vīrusa IgM klases antivielu konstatēšana. A hepatīta vīrusa specifisko antivielu atbildes konstatēšana pāra serumos |
|
2.8. |
Enterovīruss |
Enterovīrusa izdalīšana no klīniskā materiāla (nazofaringeālā sekrēta, cerebrospinālā šķidruma, fekālijām, sekcijas materiāla). Enterovīrusa specifisko antivielu atbildes konstatēšana pāra serumos. Enterovīrusa RNS konstatēšana cerebrospinālajā šķidrumā" |
Ministru kabineta noteikumi Nr.466
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.354 "Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību"
Ministru kabineta noteikumi Nr.468
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos"