Par 9.Saeimas komisiju veikto 2007.gada pavasara sesijā.

 

No 2007.gada 16.aprīļa līdz 21.jūnijam

Sesijā pieņemti 109 likumi

 

Ārlietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Andris Bērziņš (LPP/LC)

Notikušas 29 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā Ārlietu komisijas deputāti sprieduši par komisijai nodotiem 19 likumprojektiem, izvērtēja Ārlietu ministrijas izvirzītās vēstnieku kandidatūras, uzklausīja ārlietu ministra un citu ministrijas speciālistu ziņojumus par Latvijas ārpolitikas un starptautiskajām aktualitātēm, kā arī tikās ar ārvalstu delegācijām.

Saistībā ar aprīļa notikumiem Igaunijā, kad tās valdības uzsāktās “Bronzas kareivja” pārvietošanas dēļ Tallinas ielās izcēlās nekārtības, Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ārlietu komisijas izstrādāto “Deklarāciju par atbalstu Igaunijas Republikai”. Deklarācijā Saeima nosoda nekārtības, vandālisma aktus un ekstrēmisma izpausmes Tallinā un pie Igaunijas vēstniecības Maskavā. Tāpat deklarācija pauž nosodījumu par atsevišķu Krievijas amatpersonu izteikumiem šajā sakarā un aicina Krieviju ievērot Vīnes konvencijas saistības.

Valdības parakstītais Līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu ratificēšanai aprīlī tika iesniegts Saeimā. Ārlietu komisija diskutēja par Saeimā iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Visi iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti un komisija lēma par nemainīta likumprojekta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā, tādējādi pabeidzot līguma ratifikācijas procedūru.

Komisija sagatavoja likumprojektu “Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums” galīgajam lasījumam. Tas ir izstrādāts, lai precizētu un papildinātu patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, kas regulē stratēģiskas nozīmes preču apriti – precizētu kompetenču sadalījumu starp stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēmā iesaistītajām institūcijām, Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas kompetenci attiecībā uz licenču pieteikumu izvērtējumu un preču ekspertīzes noteikšanu, noteiktu preču ekspertīzes un preču identifikācijas veikšanas kārtību.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma komisijas sagatavotos starptautiskos nolīgumus, konvencijas un grozījumus likumos, kas nosaka starpvalstu sadarbību tiesiskās, ekonomiskās, finanšu, muitas, lauksaimniecības, kultūras un citās jomās.

Komisijas deputāti tikās ar Krievijas vēstnieku Viktoru Kaļužniju, Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupu sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu un Ukrainas prezidenta sekretariāta pārstāvjiem. Ārlietu komisijas deputāti kopīgā sēdē ar Eiropas lietu komisijas deputātiem nevalstisko organizāciju foruma ietvaros tikās ar foruma dalībniekiem. Tika uzklausīta komisijas priekšsēdētāja A.Bērziņa informācija par piedalīšanos Baltijas un Ziemeļvalstu Ārlietu komisiju vadītāju sanāksmē Norvēģijā.

Ārlietu komisijas izveidotā Baltijas lietu apakškomisija pavasara sesijā strādāja 27 sēdēs.

Tika pieņemts Baltijas asamblejas (BA) Latvijas un Lietuvas delegāciju kopīgs paziņojums par situāciju Tallinā, Igaunijā, kurā nosodīti 26.aprīļa naktī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notikušie vardarbīgie grautiņi un spēki, kas vainojami to izraisīšanā. Paziņojumā tika akcentēts, ka demokrātiskā valstī jebkurai sabiedrības grupai, kas nepiekrīt valdības lēmumiem, ir tiesības izteikt savu viedokli, taču tam jānotiek likuma ietvaros bez vandalisma aktiem.

Tika spriests par BA tematisko konferenci “Cilvēkresursu attīstība darba vietu migrācijas apstākļos”, kā arī par kandidātu nominēšanu BA Medaļai 2007.gadā.

Apakškomisijas deputāti uzklausīja informāciju par BA un Ziemeļu Padomes Izglītības, zinātnes un kultūras komiteju kopīgo sēdi, par BA Prezidija un BA Tieslietu un drošības komitejas kopīgi rīkoto apaļā galda diskusiju par gaisa telpas aizsardzību Baltijas valstīs un par BA Ekonomikas, komunikāciju un informātikas komitejas sēdi.

Baltijas lietu apakškomisijā tika spriests arī par Baltijas valstu parlamentu Aizsardzības komiteju vizīti Saeimā, par Ziemeļu padomes rīkotās konferences “Par enerģētiku” tematiskajiem aspektiem, kā arī par BA, Ziemeļu padomes un Beniluksa parlamenta kopīgo trīspusējo konferenci “Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Kārlis Leiškalns (TP)

Notikušas 19 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi 20 likumprojektus. Komisija kā atbildīgā komisija izskatīja 18 likumprojektus, bet kā līdzatbildīgā komisija – divus likumprojektus.

Saeima šajā laikā pieņēma 11 komisijas virzītus likumus, no kuriem septiņus kā steidzamus. Visi ir grozījumi spēkā esošajos likumos.

Komisija pavasara sesijā pabeidza darbu pie Ministru kabineta iesniegtās likumprojektu paketes, kas bija iesniegta kā pasākumi inflācijas mazināšanai. Saeimā tika pieņemti seši likumi – grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”, grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Tika izdarīti arī grozījumi Kredītiestāžu likumā, grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā un grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā saistībā ar Kredītu reģistra datubāzi, lai finanšu tirgus dalībniekiem nodrošinātu iespēju pirms kredīta izsniegšanas pārliecināties par klienta kredītvēsturi.

Atsevišķi likumos izdarītie grozījumi ir saistīti ar attiecīgu Eiropas Savienības (ES) normu ieviešanu, piemēram, grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā paredz ieviest tiesību normas saistībā ar ieguldītāju aizsardzības sistēmu neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu gadījumā, kas izriet no Latvijas Republikas pievienošanās akta par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kā arī no direktīvas 97/9/EK noteikumiem. Likumprojekti, pie kuriem komisija vēl strādās nākamajā sesijā, ir saistīti ar attiecīgu ES prasību ieviešanu finanšu un kapitāla tirgus jomā, piemēram, grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā paredz jaunu ieguldījumu pakalpojumu – daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšanu un nodrošina direktīvu 2004/39/EK un 2006/73/EK normu ieviešanu; grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā paredz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sfēras sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, kas attiecas uz brīvu pakalpojumu kustību.

Komisija šīs sesijas laikā tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem, apspriežot Latvijas ekonomiskos un sociālos rādītājus un ilgtermiņa ekonomisko politiku, kā arī straujo iekšzemes kopprodukta pieaugumu, situāciju nekustamo īpašumu tirgū un iesāktos infrastruktūras projektus mūsu valstī.

Komisija, atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību, neiebilda apropriācijas palielināšanai izdevumiem no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem Ekonomikas ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kā arī izdevumiem no ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem Labklājības ministrijai un Kultūras ministrijai, neietekmējot valsts budžeta finansiālo deficītu. Komisijas sēdēs tika izskatītas arī dažādas organizāciju un pašvaldību vēstules par nepieciešamību veikt grozījumus attiecīgajos likumos.

Komisija sāka strādāt ar likumprojektu paketi – pieciem likumprojektiem, ko iesniedzis Ministru kabinets, lai sakārtotu fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas jautājumus, t.i., 1.lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Likumprojektu pakete paredz ieviest jaunu kontroles mehānismu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles uzlabošanai. Tiek paredzēts noteikt fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju un Valsts ieņēmumu dienesta tiesības un pienākumus.

 

Juridiskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Mareks Segliņš (TP)

Notikusi 31 komisijas sēde

Juridiskās komisijas deputāti pavasara sesijā strādāja ar 46 likumprojektiem, kā arī izskatīja un sagatavoja virzīšanai izskatīšanai Saeimā 32 lēmuma projektus par dažādu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata. Komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu izstrādāja un iesniedza Saeimā divus likumprojektus, no tiem vienu alternatīvu.

Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai šajā sesijā tika nodoti 16, bet kā līdzatbildīgajai komisijai – trīs likumprojekti.

Pavasara sesijā tika pieņemti vairāki komisijas virzīti likumi. Kā būtiskākie jāmin grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (tika grozīts Satversmes 40.pants, kas noteica vienīgo aprobežojumu savlaicīgai Valsts prezidenta ievēlēšanai, kā arī tika izslēgts Satversmes 81.pants, kas paredzēja, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks), Valsts prezidenta ievēlēšanas likums (likums tika izstrādāts ar mērķi, lai Latvijas Valsts prezidents varētu tikt ievēlēts savlaikus un atbilstoši iepriekš paredzamai un ar likumu apstiprinātai vēlēšanu kārtībai un lai noteiktu detalizētu Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību un ar to saistītos procedūras jautājumus), kā arī likumi, kuros tiek regulētas Latvijas Republikas un Baznīcas attiecības, nosakot to likumīgo stāvokli un statusu – Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums, Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums. Tika pieņemti arī grozījumi Krimināllikumā un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (grozījumi, kuros tika apvienoti vairāki likumprojekti), grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā, un grozījuma izdarīšanas mērķis bija sniegt termina skaidrojumu attiecībā uz darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem, kuras atbilst Krimināllikuma attiecīgos pantos minētajiem noziedzīgu nodarījumu sastāviem), likums “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome””, grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (grozījumu būtība ir nodrošināt zemes reformas nepārtrauktību un noteikt tiesisko pamatu attiecīgajām pašvaldībām ar zemes lietotājiem).

Juridiskā komisija strādāja ar daudziem būtiskiem likumprojektiem, tos sagatavojot izskatīšanai Saeimā. Te jāmin Maksātnespējas likumprojekts (normatīvā akta mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā), “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (viens no grozījumu mērķiem ir veicināt zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu kvalifikācijas celšanu), “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (grozījumi paredz jaunu kārtību bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, precizē Valsts kontroles revīziju veidus un jautājumus saistībā ar Valsts kontroles revīzijas departamentu sektoru vadītāju pieņemšanu darbā), “Grozījumi Notariāta likumā” (likumprojekts paredz novērst pretrunas starp Notariāta likumu un Kriminālprocesa likumu, likumu “Par apdrošināšanas līgumu”), “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (grozījumu mērķis ir novērst Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta dažādo interpretāciju), Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumprojekts (likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu), “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (grozījumi nepieciešami, lai savstarpēji saskaņotu likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas). Juridiskā komisija strādāja arī ar vairākiem likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un “Grozījumi Krimināllikumā”.

Komisija pavasara sesijas laikā tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pārrunāja līdzšinējo un turpmāko savstarpējo sadarbību. Juridiskā komisija tikās arī ar Ukrainas Prezidenta sekretariāta Valsts galvenā juridiskā dienesta pārstāvjiem, lai apspriestu svarīgākos Ukrainas Prezidenta sekretariāta Valsts galvenā juridiskā dienesta pārstāvju interesējošos jautājumus par likumprojektu izvērtēšanas procedūru parlamentā pirms balsojuma par to, par dažādu varas institūciju savstarpēju mijiedarbību gadījumā, kad prezidents nāk klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kā arī par citiem juridiskajiem jautājumiem. Komisijas deputāti tikās ar Lietuvas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju un uzklausīja viņa informāciju par Lietuvas tiesu iekārtu saistībā ar Tiesu iekārtas likumprojektu, kas paredz izveidot Tieslietu padomi, kurai līdzīga institūcija Lietuvā strādā jau 12 gadus.

Juridiskās komisijas izveidotā apakškomisija Valsts prezidentes ierosinātajā jautājumā par Valsts prezidenta institūciju piecās apakškomisijas sēdēs sagatavoja Valsts prezidenta ievēlēšanas likumprojektu un iesniedza to Juridiskajai komisijai izskatīšanai un virzīšanai Saeimas sēdē, kā arī sprieda par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosinājumiem saistībā ar Valsts prezidenta atlaišanu no amata un uzklausīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektores Annijas Kārkliņas sniegto pārskatu par Valsts prezidenta pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanos Eiropas parlamentārajās republikās un prezidenta tiesībām atlaist parlamentu.

Juridiskā komisija izveidoja apakškomisiju darbam ar Kriminālprocesa likumu un Tiesu iekārtas likumu. Notika trīs apakškomisijas sēdes, kurās tika uzsākts darbs ar Tiesu iekārtas likumprojektu. Lai gan Tiesu iekārtas likumprojekts Saeimā ir izskatīts jau pirmajā lasījumā, joprojām ir atšķirīgi Latvijas tieslietu sistēmas vadošo speciālistu viedokļi par likumprojektā risinātajiem galvenajiem konceptuālajiem jautājumiem, kas skar Tieslietu padomes statusu, kompetenci un funkciju apjomu, pāreju uz tiesu trīs pakāpju sistēmu – lietu piekritības jautājumu, kad rajona tiesas skata visas pirmās instances lietas, apgabaltiesas – apelācijas lietas un Augstākā tiesa – tikai kasācijas lietas, kā arī Ētikas komisijas izveidošanu, tās saistību ar disciplinārlietu ierosināšanu un to skatīšanu.

Apakškomisijā noritēja spraiga diskusija par minēto likumprojektu, apskatot gan šos galvenos konceptuālos jautājumus, gan jautājumus, kas skar tiesnešus – viņu karjeras attīstību, kvalifikāciju, darba samaksas jautājumus, sociālās garantijas, kā arī par iespējamo sadarbību ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, lai veicinātu tiesnešu akadēmisko izglītību, iegūstot maģistra grādu. Apakškomisijā ir nonākts pie secinājuma, ka likums, neskatoties uz viedokļu atšķirību un tālākajām diskusijām, ir jāvirza tālāk, jo Latvijas tiesu iekārtā ir nepieciešamas izmaiņas, kas uzlabotu tās darbu.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis Šmits (LPP/LC)

Notikušas 28 komisijas sēdes

Saeima pavasara sesijā galīgajā lasījumā pieņēma komisijas sagatavotos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Likums ir stājies spēkā un tas paredz noteikt 8.martu par Starptautisko sieviešu dienu, 15.maiju par Starptautisko ģimenes dienu, 1.jūniju par Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, jūlija otro sestdienu par Jūras svētku dienu, oktobra pirmo svētdienu par Skolotāju dienu un svētku dienas 24., 25. un 26.decembrī par Ziemassvētkiem (ziemas saulgriežiem). Pēc Ministru kabineta ierosinājuma par brīvdienu ir noteikta nākamā darba diena, ja 4.maijs un 18.novembris iekrīt sestdienā vai svētdienā.

Galīgajā lasījumā pieņemti un spēkā stājušies arī grozījumi Repatriācijas likumā. Grozījumi nosaka vairākus ierobežojumus repatrianta statusa iegūšanai. Tiek arī noteikts, ka repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstīs, vai izceļojis no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs, ir tiesības saņemt materiālo palīdzību un palīdzību sociālo jautājumu risināšanā, kā arī viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

Tāpat galīgajā lasījumā pieņemts un spēkā stājies komisijas sagatavotais Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums. Tika precizēts tā nosaukums – turpmāk Pornogrāfijas ierobežošanas likums. Likums skaidro bērnu pornogrāfijas, pornogrāfiska rakstura materiālu, to aprites un publiskas vietas terminus, kā arī normu, kas aizliedz pornogrāfiska rakstura materiālu apritē iesaistīt bērnus. Tiek noteikts, ka jāveic pasākumi, lai bērniem liegtu pieeju šāda rakstura materiāliem. Likums nosaka, ka pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecība, demonstrēšana publiskā vietā vai nodošana lietošanā par maksu atļauta vietās, kuras saskaņotas ar vietējo pašvaldību. Saskaņošanas kārtību un iesniedzamos dokumentus nosaka vietējās pašvaldības dome (padome). Pašvaldībām tiek deleģētas arī tiesības paredzēt dažādus nosacījumus vai noteikt ierobežojumus minēto darbību veikšanai, ja tas nepieciešams sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, citu personu tiesību vai sabiedrības tikumības aizsardzībai. Normatīvais akts paredz izveidot ekspertu komisiju, kuras uzdevums būs veikt ekspertīzi un sniegt attiecīgu atzinumu, ja pastāv šaubas par to, vai kāds materiāls (filma, publikācija, datorprogramma, attēls) ir uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu vai bērnu pornogrāfiju.

Saeima komisijas galīgajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” izslēdza no 21.jūnija sēdes darba kārtības un nolēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta 3.lasījumam līdz šī gada 3.septembrim. Likums paredz saskaņot ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, novēršot riskus atšķirīgai tiesību normu interpretācijai un no tā izrietošajām finansiālajām sekām. Grozījumi precizē fonda mērķi, nosakot, ka līdzās sabiedrības integrācijai fonda mērķis ir arī finansiāli atbalstīt un veicināt publiskā un nevalstiskā sektora attīstību. Tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek īstenota nevalstisko organizāciju līdzfinansējuma budžeta programmas vadības, īstenošanas, uzraudzības un kontroles sistēma.

Komisija pavasara sesijā turpināja 8.Saeimā nepabeigto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” un “Jaunatnes likums” sagatavošanu izskatīšanai 2.lasījumā, kā arī atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas nosaka, ka bērna tiesību aizsardzības subjektiem ir tiesības pieprasīt un saņemt no Sodu reģistra informāciju par personām, kuras bijušas vai ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, un ģimeni vai nepilngadīgajiem.

Komisija kā līdzatbildīgā komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, grozījumus Imigrācijas likumā un sagatavoja priekšlikumus Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likumprojekta 2.lasījumam, Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumprojekta 3.lasījumam, kā arī Pacientu tiesību likumprojekta un likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” galīgajam lasījumam. Tika sagatavoti arī priekšlikumi likuma “Grozījumi Krimināllikumā” otrreizējai caurlūkošanai.

Komisijas deputāti tikušies un uzklausījuši vairākas atbildīgās valsts amatpersonas un speciālistus par problēmām, kas skar vardarbību ģimenē vai pret sievieti, sagatavojot vēstuli Ministru kabinetam par programmas varmācības ģimenē novēršanai izstrādi, par cilvēktiesību neievērošanu masu saziņas līdzekļos, personas goda un cieņas aizskaršanas un neiecietības izskaušanu, par Nacionālo programmu iecietības veicināšanai un valsts programmu “Čigāni (romi) Latvijā”, kā arī par Sabiedrības integrācijas fonda likuma normu piemērošanu sabiedrības integrācijas procesā veicināšanā.

Komisija iepazinās ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu “Vientuļo vecāku, kuri audzina bērnus invalīdus, iespējas iekļauties darba tirgū un nepieciešamais atbalsts viņu sociālajai iekļaušanai”, pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Radio un televīzijas likumprojekta izstrādes gaitu, tikās ar nevalstisko organizāciju foruma dalībniekiem un Vācijas Valsts drošības dienesta Dokumentu izpētes nodaļas vadītāju Klausu Rihteru.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija pavasara sesijas laikā bija sanākusi uz deviņām apakškomisijas sēdēm. Tajās tika sagatavoti priekšlikumi Jaunatnes likumprojekta 2.lasījumam un konceptuāli atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, grozījumi Imigrācijas likumā un grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Apakškomisijas deputāti tikušies un uzklausījuši Izglītības un zinātnes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts jaunatnes iniciatīvu centra pārstāvjus par nepilngadīgo atrašanos izklaides vietās noteiktā diennakts laikā tiesisko regulējumu un bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām šī gada vasaras brīvlaikā, kā arī par personu, kas notiesātas par dzimumnoziegumiem, kontroli, uzraudzību un profilakses pasākumiem.

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis Strazdiņš (ZZS)

Notikušas 22 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā izskatīti vairāki likumprojekti un citi ar komisijas pamatdarbību saistīti jautājumi.

Komisija ir strādājusi ar vairākiem būtiskiem likumprojektiem, tos sagatavojot izskatīšanai Saeimā. No komisijas sagatavotajiem likumprojektiem Saeima ir pieņēmusi likumu “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi”, “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi”, likumu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” un grozījumus Profesionālās izglītības likumā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī komisijas sagatavotos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kas satur vairākas būtiskas normas, lai risinātu zinātnes attīstībai aktuālus jautājumus un vēl vairāk veicinātu zinātniskās darbības attīstību Latvijā.

Komisija turpina strādāt ar likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” un likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” sagatavošanu 2.lasījumam, ar likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” sagatavošanu 3.lasījumam un skatīt likumprojektu “Grozījums Muzeju likumā” 1.lasījumam.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija seko līdzi situācijai izglītības nozarē, īpašu uzmanību veltot kvalitātei ikvienā izglītības pakāpē un pedagoga profesijas prestiža paaugstināšanai. Komisija ir iepazinusies ar Latvijas pedagogu atklāto vēstuli ar 6557 parakstiem, kurā apkopoti pedagogu aptaujas rezultāti par pedagogu trūkuma izraisīto krīzes situāciju izglītības sistēmā un piedāvāto minimālo šīs krīzes novēršanas programmu. Lai kopīgi meklētu risinājumus izglītības jomas problēmām, komisija uzklausīja izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu un speciālistus par priekšlikumiem izglītības kvalitātes nodrošināšanā un iespējām piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus pedagogu darba samaksas straujākai paaugstināšanai. Tāpat arī komisija ir apspriedusi pašvaldību iespējas pedagogu piesaistīšanā darbam skolās un valsts pārbaudes darbu sistēmas aktuālās problēmas un nepieciešamo risinājumu.

Komisija ir iepazinusies ar a/s “Hansabanka” un Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras veikto pētījumu “12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte” 2006./2007.mācību gadā un ar Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnēm 2006.–2010.gadam un ar šo pamatnostādņu īstenošanu saistītiem jautājumiem.

Kultūras jomā komisija ir sekojusi līdzi Rīgas Brāļu kapu projektēšanas, restaurācijas un aprūpes darbu virzībai, un, tiekoties ar Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktoru G.Gailīti un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju J.Dambi, apspriedusi Brīvības pieminekļa iekštelpu funkcionālās izmantošanas ideju un militāri patriotisko pieminekļu aprūpes un restaurācijas jautājumus, kā arī Dziesmu svētku piemiņas aktualizēšanu 2008.gada kontekstā – jaunas piemiņas zīmes uzstādīšanu Esplanādē.

Komisija ir pievērsusi uzmanību iecerētajam Daugavpils cietokšņa attīstības projektam un Marka Rotko mākslas centra izveidei kā nozīmīgam visa reģiona kultūras, tūrisma un multifunkcionālam centram.

Ņemot vērā, ka 2008.gadā notiks Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, komisija izbraukuma sēdē ir iepazinusies ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” turpmāko attīstību un gatavību 2008.gada Dziesmu un deju svētku pasākumu rīkošanai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir bijušas vairākas nozīmīgas tikšanās. Ar Lietuvas universitāšu rektoru delegāciju apspriesti likumdošanas jautājumi izglītības sistēmā. Tiekoties ar Starptautiskās izglītības un apmaiņas organizāciju no Vācijas, viesi tika iepazīstināti ar komisijas darba nozīmīgumu likumdošanas pilnveidē un no Latvijas ekonomiskās attīstības tempiem izrietošajām vajadzībām pēc augsti izglītotiem cilvēkiem. Savukārt, tiekoties ar Lietuvas Republikas Seima deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu delegāciju, tika apspriesti kultūrizglītības jautājumi pārrobežu sadarbības aspektā un kopējās nepastarpinātās informatīvās telpas nepieciešamība un citi aktuāli jautājumi abu valstu sadarbībā.

Nozīmīga bija tikšanās ar Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegāciju. Šīs tikšanās laikā viesi tika iepazīstināti ar komisijas darbību un sasniegto izglītības, kultūras, zinātnes un sporta jomās, uzsverot Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam nozīmi līdzsvarotā un ilgtspējīgā valsts attīstībā un stabila intelektuāla un materiāla pamata veidošanā iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumam. Tika sniegtas atbildes par situāciju Latvijā mazākumtautību kultūras, izglītības un nodarbinātības jomās, kā arī uz citiem viesus interesējošiem jautājumiem.

Īpaši jāuzsver tikšanās ar 30 nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma ietvaros, iegūstot vērtīgu informāciju par problēmām sabiedrībā, kuras norādīja nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī vienojoties par turpmāko sadarbību.

Sagatavojot likumprojektus un izskatot dažādus jautājumus, uz komisijas sēdēm aicināti ministriju pārstāvji, pašvaldību, izglītības, zinātnes, kultūras un sporta darbinieku organizāciju pārstāvji.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēmusi 72 vēstules, uz kurām sniegtas 45 atbildes.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai pavasara sesijā ir notikušas deviņas sēdes. Apakškomisijas deputāti šajā laikā ir tikušies ar Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības vadību, ar Latvijas Tautas sporta asociācijas, Latvijas Hokeja federācijas, Latvijas Sporta un tūrisma arodbiedrības un Latvijas Basketbola savienības, kā arī ar citu sporta institūciju pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālus sporta jomas jautājumus. Apakškomisijā skatīts arī jautājums par Latvijas Universitātes stadiona nodošanu Rīgas domei un strādāts ar likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Tika izskatītas saņemtās vēstules un sagatavotas atbildes.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijai pavasara sesijā ir notikušas piecas sēdes. Tajās skatīts jautājums par jauniešu motivāciju zinātniski pētnieciskajai darbībai, notikusi diskusija par Latvijas ilgtspējīgas attīstības vīziju, skatīts izglītības kvalitātes jautājums kopumā un pēc tam atsevišķi pa izglītības veidiem – augstākās izglītības un profesionālās izglītības kvalitāte. Apakškomisijā regulāri tiek uzklausīts ekspertu viedoklis un uzaicināti zinātnes un augstākās izglītības lietpratēji, attiecīgo nozaru ministriju speciālisti, kā arī darba devēju pārstāvēto institūciju deleģētie pārstāvji.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Juris Dalbiņš (TP)

Notikušas 23 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā 10 notikušajās komisijas sēdēs skatīti likumdošanas jautājumi, 10 komisijas sēdes bija saistītas ar parlamentārās kontroles realizāciju un notika trīs tikšanās ar ārvalstu amatpersonām.

 

Likumdošanas darbs

Pavasara sesijā komisija turpināja strādāt ar astoņu ziemas sesijā nepabeigtu likumprojektu sagatavošanu izskatīšanai Saeimā. Bez tam, komisijai tika nodoti 10 jauni likumprojekti, tostarp – divi likumprojekti atzinuma sniegšanai atbildīgajai Ārlietu komisijai.

Šīs sesijas laikā galīgajā lasījumā pieņemti 11 likumprojekti, starp tiem divi iekļauti agrāk nodotajos likumprojektos, ievērojot Saeimas kārtības rullī noteikto procedūru (likumprojekts ”Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” un likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”).

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma komisijas sagatavotos grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Likumprojektu komisija izstrādāja sadarbībā ar iekšlietu ministra izveidoto darba grupu, kurā bija iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Valsts policijas, Drošības policijas, Tiesībsarga biroja, Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības.

Likumprojekts bija nepieciešams, lai sakārtotu tiesību normas atbilstoši Satversmes tiesas 2006.gada 23.novembra spriedumam lietā Nr.2006-03-0106, ar kuru vairākas likuma normas tika atzītas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajiem tiesību aktiem. Līdz 2007.gada 1.jūnijam bija nepieciešams radīt jaunu regulējumu sapulču, gājienu un piketu organizēšanai, neierobežojot personu pamattiesības, taču vienlaikus garantējot valsts iekšējo drošību un sabiedrisko kārtību.

Viens no svarīgākajiem pavasara sesijas laikā pieņemtajiem likumiem ir Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums. Saskaņā ar ES noteikto politiku dalībvalstīm jau tuvākajos gados būs jānodrošina biometrijas datu – sejas digitālā attēla un pirkstu nospiedumu – iekļaušana jaunā parauga personu apliecinošos dokumentos, ceļošanas dokumentos, vīzās un uzturēšanās atļaujās.

Lai nodrošinātu atbilstošo ES regulu prasību izpildi, 2007.gadā Latvijā nepieciešams uzsākt jauno pasu ar pases turētāja sejas digitālo attēlu izsniegšanu, kā arī paredzams, ka 2009.gada beigās pasēs jāsāk iekļaut informācija arī par pases turētāja pirkstu nospiedumiem. Laikā no 2007. līdz 2010.gadam Latvijā plānots izsniegt apmēram 1,5 miljonus jauno pasu. Latvijā plānots gadā izsniegt apmēram 125 tūkstošus vīzas ar personas biometrijas datiem. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams iegūt biometrijas datus no liela Latvijas iedzīvotāju un ārzemnieku skaita.

Divu likumprojektu pieņemšanas gaitā piemērota likumā noteiktā steidzamības procedūra – likumprojektam “Šengenas informācijas sistēmas darbības likums”, kas paredz noteikt Šengenas informācijas sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību Latvijas Republikā, kā arī par tās darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un to funkcijas, un likumprojektam “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””, kas paredz sakārtot normatīvo aktu sistēmu, nosakot, ka nepilsoņa statuss tiek noteikts tikai saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

Rudens sesijā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija turpinās darbu pie likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”, “Grozījums Operatīvās darbības likumā”, ”Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”, “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” sagatavošanas izskatīšanai Saeimā. Saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” Tieslietu ministrija lūdza atlikt likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2.lasījumam līdz 1.jūlijam, ko Saeima arī atbalstīja. Savukārt, likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” turpmākā izskatīšana Saeimā un komisijā ir atkarīga no Vēlētāju apvienību finansēšanas likumprojekta, kas konceptuāli atbalstīts 1.lasījumā, virzības.

 

Parlamentārā uzraudzība

Realizējot parlamentārās uzraudzības darbu un civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem, pavasara sesijā notikušas deviņas komisijas sēdes, kurās pārrunāti nozīmīgi jautājumi par korupcijas apkarošanas institucionālo modeli un sadarbības efektivitāti, stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēmu, ilgtermiņa Valsts investīciju programmas “Valsts cietumu rekonstrukcija” īstenošanu, par ceļu satiksmes drošības situāciju valstī un administratīvo sodu piemērošanas praksi par agresīvu braukšanu. Tāpat arī skatīta koncepcija par Nacionālo bruņoto spēku rezervi, par likumā reglamentēto izmeklēšanas un tās kontroles mehānismu, par personu, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, pārvietošanās ierobežošanu un tās kontroli.

Pavasara sesijā notikušas divas izbraukuma sēdes – Latvijas Policijas akadēmijā un Policijas koledžā. Tika skatīti nozīmīgi jautājumi par Valsts policijas izglītības sistēmu un iespējām personālsastāva komplektēšanā. Detalizēti tika izskatīts jautājums par Valsts policijas personālsastāva izglītošanu. Atzinīgi tika vērtētas Latvijas Policijas akadēmijas studiju programmas un iespējas gatavot speciālistus ne tikai policijai, bet arī citām Iekšlietu ministrijas struktūrām, kā arī Aizsardzības ministrijas, prokuratūras un citu valsts iestāžu vajadzībām. Tika runāts arī par to, kā piesaistīt un motivēt studēt gribētājus šādu valsts drošībai svarīgu specialitāšu iegūšanai. Tika aktualizēts jautājums par to, kādus rezultātus dod Valsts policijas koledžas izveidošana un kāda loma pēc izglītības sistēmas reorganizācijas tiek atvēlēta akadēmijai. Akadēmijas personālsastāvs konstatējis arī būtiskas problēmas dienesta gaitas likumā, kas neļauj prognozēt personāla karjeru atbilstoši izglītības līmenim. Komisija vienojās, ka nepieciešams gūt skaidrību par izglītības sistēmas attīstību Iekšlietu ministrijā un konkrētiem plāniem attiecībā uz Latvijas Policijas akadēmiju. Komisija nolēma aicināt Iekšlietu ministriju sagatavot nepieciešamos grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, lai sakārtotu izglītības iegūšanas un kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumus.

 

Ārpolitiskā darbība

Pavasara sesijas nozīmīgākais notikums bija Baltijas valstu parlamentu aizsardzības komisiju tikšanās Rīgā. Pasākuma organizators 2005.gadā bija Igaunijas Republikas parlamenta (Riigikogu) Nacionālās aizsardzības komisija, 2006.gadā – Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) Nacionālās drošības un aizsardzības komisija, bet šogad – Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

21.maijā Baltijas valstu parlamentu aizsardzības komisiju delegācijas tikās kopīgā sēdē, kurā pārrunāja situāciju aizsardzības jomā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, diskutēja par ES un NATO attiecībām, Baltijas valstu sadarbību NATO Ātrās reaģēšanas spēkos, Baltijas valstu kopējām militārajām iegādēm un Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas nākotni. Tikšanās laikā tika spriests arī par jaunu apdraudējumu – kiberuzbrukumiem, kuru novēršanai jāmeklē efektīvs risinājums.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības komisiju priekšsēdētāji parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā nolēma:

• aicināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības un parlamentus īstenot nacionālo pozīciju saskaņošanu NATO un ES attiecību jautājumā;

• veicināt sauszemes spēku sadarbību, izveidojot kopīgu bataljona lieluma vienību NATO ātrās reaģēšanas spēkiem;

• aicināt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības strādāt, lai iedibinātu kopīgu militāro iegāžu praksi.

Paziņojumā uzsvērta NATO īstenotās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas lielā nozīme un nepieciešamība kopā ar NATO valstu parlamentāriešiem, īpaši NATO Parlamentārajā asamblejā, meklēt iespēju turpināt NATO īstenoto Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju pēc 2008.gada līdz 2018.gadam, vienlaikus akcentējot, ka Baltijas valstu valdības jārosina samazināt ar šo misiju saistītos NATO izdevumus, kā arī veikt kopīgu analīzi par gaisa telpas patrulēšanas perspektīvām pēc 2018.gada.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentārieši vienojās nākamo kopīgo tikšanos rīkot 2008.gada 27. un 28.martā Viļņā.

Līdztekus šim pasākumam komisijas deputāti tikās ar Bosnijas-Hercegovinas aizsardzības ministra vietnieku politikas plānošanas jautājumos Igoru Crnadaku. Komisijai 22.jūnijā plānota tikšanās ar Gruzijas Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas ministru, premjerministra vietnieku Giorgiju Baramidzi.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš Berlīnē šī gada aprīlī piedalījās Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu aizsardzības komisiju priekšsēdētāju konferencē, bet maijā – Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu iekšlietu komisiju priekšsēdētāju konferencē.

Jūnijā komisijas priekšsēdētājs tikās ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Jēranu Hokansonu un viņa padomnieci Annu Lisu Trilsonu-Evidonu, kā arī ar Izraēlas vēstnieku Henu Ivri, bet maijā – ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO Juri Eihmani.

 

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

28.maijā Saeimā notika pirmais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums, kura ietvaros komisija ar vairāku organizāciju pārstāvjiem apsprieda savstarpējo sadarbību un tās attīstības iespējas. Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš iepazīstināja nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar komisijas sastāvu, pozīcijas un opozīcijas ietekmi komisijas lēmumu pieņemšanā, komisijas funkcijām likumdošanas un parlamentārās kontroles jomā, kā rezultātā tiek izstrādātas gan precīzas izmaiņas, gan jauni likumdošanas akti.

Tika izskaidrotas arī parlamentārās uzraudzības izpausmes formas, ar konkrētiem piemēriem paspilgtināti gan teorētiskie, gan praktiskie darbības aspekti. Atsevišķa uzmanība tika veltīta arī komisijas darbībai sūdzību, priekšlikumu un ierosinājumu izskatīšanas jomā, norādot personu izpratnes trūkumu par komisijas kompetences norobežošanu no valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām, pretstatā kurām komisija neveic izmeklēšanu. Pieskārās arī valsts drošības situācijas analīzei, kam komisija pastāvīgi seko līdzi, īpaši pievēršot uzmanību datumiem ar paaugstinātu sabiedrisko aktivitāti un likumpārkāpumu risku.

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām tika vērtēta pozitīvi, izceļot darbu likumdošanas jomā un citus sadarbības aspektus, tostarp pazudušo personu meklēšanas nozīmīgumu.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji informēja par savu organizāciju darbību, jomām un konkrētiem jautājumiem, kuros vēlētos sadarboties ar komisiju. Tika sniegti arī konkrēti priekšlikumi, kuriem iespējams tūlītējs risinājums, piemēram, komisijas mājaslapā esošās informācijas papildināšanai.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Māris Krastiņš (TP)

Notikušas 28 komisijas sēdes

Pavasara sesijā Saeimā pieņemti seši komisijas sagatavotie likumi, no kuriem kā svarīgākie atzīmējami grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Grozījumi interešu konflikta novēršanas likumā risina būtiskas problēmas, kas radušās likuma līdzšinējā piemērošanā un ir vērsti uz to, lai ļautu valsts amatpersonām saņemt balvas un ienākumus par saviem sasniegumiem sportā, zinātnē un radošajā darbā, kā arī saņemt dāvanas, vienlaikus saglabājot ierobežojumus lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dāvanas devēju un nekādā veidā neizslēdzot amatpersonu atbildību par kukuļņemšanu vai tirgošanos ar ietekmi. Komisija turpinās darbu pie citiem grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā, lai likumā paredzētās tiesību normas darbotos reālajā dzīvē.

Pavasara sesijai sākoties, komisija izveidoja darba grupu ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem, lai konstruktīvi strādātu pie priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumu izvērtēšanas saistībā ar komisijai kā atbildīgajai nodotajiem trim likumprojektiem – “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” un “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Ir notikušas četras darba grupas sēdes un panākta konceptuāla vienošanās par priekšvēlēšanu tēriņu griestu saglabāšanu, priekšvēlēšanu aģitācija perioda samazināšanu un par trešo personu rīcības reglamentāciju. Ir saņemti priekšlikumi no Saeimas frakcijām un deputātiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām un KNAB minēto likumprojektu sagatavošanai otrajam lasījumam, kas aktīvi sāksies Saeimas rudens sesijā.

Turpinot iesākto darbu pie mājokļa jautājumus regulējošo likumu izstrādes un pilnveidošanas, četrās komisijas sēdēs ir strādāts pie jaunā un visai sabiedrībai ļoti nepieciešamā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam. Ņemot vērā likumā regulējamo tiesību normu specifiku, komisija izveidoja Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekta izstrādes apakškomisiju, kurā darbojas visu Saeimas frakciju pārstāvji.

Saeima pavasara sesijas noslēguma sēdē 21.jūnijā pieņēma komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Grozījumi paredz veicināt brīvprātīgu un saprātīgu pašvaldību apvienošanos novados un piešķirt 200 000 latu novada pašvaldībai par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību likumā līdz šim paredzēto 100 000 latu vietā.

 

Tautsaimniecības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Guntis Blumbergs (ZZS)

Notikušas 23 komisijas sēdes

Tautsaimniecības komisijai pavasara sesijā kā atbildīgajai komisijai tika nodoti pieci likumprojekti.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi 15 likumus – grozījumus Elektronisko dokumentu likumā, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, grozījumu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, grozījumus Autopārvadājumu likumā, grozījumus Dzelzceļa likumā, grozījumus Dzelzceļa likumā, grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, grozījumu Autopārvadājumu likumā, grozījumus Valsts informācijas sistēmu likumā, Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likumu, grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījumu Jūras kodeksā, grozījumus Elektronisko sakaru likumā un grozījumus Ceļu satiksmes likumā.

Tautsaimniecības komisijas un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti kopīgā sēdē strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” sagatavošanu 3.lasījumam.

Pavasara sesijas laikā komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu Patriku Oljē un Nacionālās asamblejas Ekonomikas, vides un teritorijas komisijas delegāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu koordinatoru Anatoliju Starkovu un viņa vadīto delegāciju.

Tika izveidotas divas darba grupas:

• darbam ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumprojektu un ar to saistīto likumu grozījumu paketi;

• darbam ar grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā un grozījumiem likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”.

Tautsaimniecības komisijas izveidotajai Enerģētikas apakškomisijai pavasara sesijā notikušas sešas sēdes, kurās apakškomisijas deputāti uzklausīja Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvju ziņojumus par pasākumiem saražotās biodegvielas izmantošanas veicināšanai Latvijā un diskutēja par subsīdijām un kvotām biodegvielas ražotājiem un enerģētisko kultūru audzētājiem. Deputāti iepazinās ar apakškomisijas priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa un apakškomisijas deputāta Jāņa Tutina informāciju par Baltijas valstu parlamentu un Polijas parlamenta Ekonomikas komisiju un Tautsaimniecības komisiju pārstāvju diskusiju par jaunas atomelektrostacijas Lietuvā celtniecības projekta virzību, kas notika šī gada 26.aprīlī Viļņā, kā arī uzklausīja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora Uģa Sarmas un Latvijas Mazo hidroelektrostaciju asociācijas valdes locekļa Andreja Vasiļjeva informāciju par Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus” paredzēto enerģijas pārdošanas cenu politiku.

Vēl apakškomisijas deputāti pavasara sesijā sprieda par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai” un iepazinās ar informāciju par bioeļļas standarta izstrādes gaitu, kā arī uzklausīja ekspertu viedokli par saules enerģijas izmantošanas iespējām un perspektīvām.

 

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Anna Seile (TB/LNNK)

Notikušas 23 komisijas sēdes

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai pavasara sesijā tika nodoti 9 likumprojekti, kā arī galīgajā lasījumā Saeima pieņēma 15 likumus – grozījumu Reģionālās attīstības likumā, grozījumu likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā, grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, grozījumus Meža likumā, grozījumus Medību likumā, grozījumu Rāznas nacionālā parka likumā, grozījumu Slīteres nacionālā parka likumā, grozījumus likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”, grozījumu likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, grozījumus likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, grozījumu Ciltsdarba likumā un grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Lai sagatavotu pieņemšanai Saeimā likumprojektus, kas tika iesniegti kopīgā paketē ar grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, tika izveidota trīs komisiju – Tautsaimniecības komisijas, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Juridiskās komisijas – darba grupa, kurā vairākās sēdēs tika izskatīti un saskaņoti visi paketes likumprojekti.

Pēc komisijas ierosinājuma zemes jautājumus regulējošos likumos tika atrisināts arī tā sauktais “baltvācu zemes izpircēju” jautājums, par ko līdz šim komisijā tika saņemtas daudzas vēstules, kurās pausta neapmierinātība. Tagad tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas līdz 1940.gada 21.jūlijam sāka izpirkt baltvācu izceļotāju nekustamos īpašumus, kā arī viņu mantiniekiem būs iespēja tos atgūt vai saņemt kādreizējam īpašumam līdzvērtīgas zemes. Tas būs iespējams, pateicoties jaunatklātiem Valsts arhīva dokumentiem, kā arī izdarītajiem grozījumiem vairākos likumos. Saeima 14.jūnija sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos un citos likumos, nosakot, ka personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam sāka izpirkt Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji, dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa.

Komisija pavasara sesijā pieņēma zināšanai:

• Vides ministrijas sniegto informāciju par koncepcijas projektu “Par pretendentu loka paplašināšanu likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” paredzētās atlīdzības saņemšanai”;

• Zemkopības ministrijas sniegto informāciju par Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam projektā plānotā pasākuma “Priekšlaicīga pensionēšanās” nosacījumiem;

• Valsts kontroles ziņojumu Saeimai par veikto likumības revīziju “Par Baltijas jūras piekrastes pašvaldību rīcību ar nekustamajiem īpašumiem”;

• Valsts kontroles ziņojumu Saeimai par veikto lietderības revīziju “Par pašvaldību derīgo izrakteņu apsaimniekošanas efektivitāti”;

• Vides ministrijas sniegto informāciju par Baltkrievijā izplūdušās dīzeļdegvielas radītā piesārņojuma novēršanas rezultātiem Daugavā.

• Komisijas deputāti tikās arī ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī sprieda par nevalstisko organizāciju un komisijas turpmākās sadarbības iespējām.

 

Sociālo un darba lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Aija Barča (TP)

Notikušas 28 komisijas sēdes

Saeima pavasara sesijā galīgajā lasījumā ir pieņēmusi sekojošus komisijas sagatavotos likumprojektus:

• “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. No likuma tika izslēgtas normas, kas regulēja ar obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju sociālo apdrošināšanu saistītos jautājumus.

• “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. No likuma tika izslēgts deleģējums Ministru kabinetam izdot kārtību, kādā atļauta sējas kaņepes audzēšana, jo narkotiskās vielas, ievērojot likumā noteiktās audzēšanas normas, sējas kaņepēm neveidojas. Likums nosaka, ka turpmāk zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt kaņepju sējumus, ja netiek ievērotas likuma normas.

• “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Likums nosaka, ka tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav ES pilsonis un kas piekritis sadarboties ar izmeklēšanas iestādi vai procesa virzītāju, ir laikā, kad tiek izskatīts tā iesniegums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, nogaidīšanas perioda laikā, kā arī laikā līdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmuma par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu un izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīgumu termiņa laikā. Vienlaikus likumā tiek precizēta samaksas kārtība par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Likums uzskaita virkni pakalpojumu, kurus pēc 2012.gada būs jānodrošina pašvaldībām, paredzot, ka maksa par pakalpojumiem tiek segta no valsts budžeta.

• “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Grozījumi paredz precizēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikumu izstrādē, kā arī precizē Veselības ministrijas uzdevumus saistībā ar epidemioloģisko drošību. Likumā tiek definēts termins “pandēmija”, kā arī ar šo terminu tiek papildināts pants, kas nosaka epidemioloģiskās drošības finansējumu.

• “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Likums nosaka, ka personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomas pamata pakalpojumus – naktspatversmes un informēšanas pakalpojumus, kā arī pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalstu) tādā pašā apjomā un uz tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, Latvijā dzīvojošajiem ES valstu iedzīvotājiem un Latvijā dzīvojošajiem ārzemniekiem, kuriem izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Savukārt bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuriem piešķirts alternatīvais statuss, papildus tiek piešķirtas tiesības uz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Tiek precizēts termins “pusceļa māja”. Likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību un noteikt kritērijus grupu māju un “pusceļa māju” izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību. Likumā tiek precizēti Labklājības ministrijas uzdevumi un Sociālo pakalpojumu pārvaldes galvenās funkcijas. Likuma pārejas noteikumos tiek atrunāti gadījumi, kuriem sociālā darba speciālistiem netiek piemērota prasība pēc augstākās izglītības.

• “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Likums precizē ministriju kompetenci priekšlikumu izstrādē valsts politikas nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, tai skaitā aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu īstenošanas koordinēšanā. Turpmāk līdzšinējās Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras funkcijas tiek nodotas Nodarbinātības valsts aģentūrai, paredzot tai tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, noslēdzot sadarbības līgumus vai starpresoru vienošanās, savu funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu informācijas sistēmas attiecīgo datubāžu veidošanu un atvieglotu pakalpojumu saņemšanu bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Normatīvais akts paredz jaunu aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistāmo personu grupu (bezdarba riskam pakļauto) noteikšanu un jaunu bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu (pasākumu komercsabiedrībās nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai un pasākumu komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanai) ieviešanu. Likums precizē ministriju un pašvaldību kompetenci nodarbinātības jomā. Tiek papildinātas un precizētas nodarbinātības valsts aģentūras funkcijas un uzdevumi. Likums tiek papildināts ar tiesību normu, kas nosaka, ka piemērots darbs šī likuma izpratnē ir darbs, kas atbilst vidējai darba samaksai konkrētas nozares atbilstošajā profesijā. Likums papildināts ar darba meklētāja pienākumiem, kas nosaka, ka viņa pienākums ir aktīvi meklēt darbu, ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzrādīt noteiktos dokumentus, ziņot aģentūrai par iemesliem, kuru dēļ statuss tiek zaudēts.

Komisija turpināja strādāt arī ar Pacientu tiesību likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai Saeimā.

Komisijas deputāti tikušies un uzklausījuši vairākas atbildīgās valsts amatpersonas un speciālistus, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus par pārejošas darba nespējas fakta konstatāciju, darba nespējas lapu izsniegšanu un slimības pabalstu piešķiršanu, par fondēto pensiju shēmas darbības pārraudzību, uzraudzību, administrēšanu un līdzekļu pārvaldīšanu, par darba vides iekšējās uzraudzības sistēmas optimizāciju, par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu publiskās pārvaldes darba tirgū, kā arī par situāciju nedziedināmi slimo bērnu un pieaugušo paliatīvajā aprūpē. Komisijas deputāti tikās arī ar nevalstisko organizāciju foruma dalībniekiem.

Pēc tikšanās ar Labklājības ministrijas, Alsungas pagasta padomes un valsts sociālās aprūpes centra “Reģi” pārstāvjiem komisija nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam par atbalstu Labklājības ministrijas aktivitātēm jauna pansionāta celtniecībā Alsungas pagastā. Komisija sprieda arī par nepieciešamo sociālās aprūpes centra “Iļģi” ēku renovāciju un sagatavoja vēstuli Ministru kabinetam par nepieciešamību piešķirt finansējumu šo ēku renovācijai.

Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijai notikušas 10 apakškomisijas sēdes. Tajās deputāti tikušies un uzklausījuši valsts amatpersonas un speciālistus par Labklājības ministrijas plānotajiem pasākumiem skolēnu nodarbinātības veicināšanā šā gada vasaras brīvlaikā, par personu, kas ir darba ņēmēji un ir vecumā no 13 līdz 15 gadiem, obligāto sociālo apdrošināšanu, par minimālās algas paaugstināšanas iespējām, Labklājības ministrijas paveikto, plānoto un ES struktūrfondu izmantošanas iespējām invalīdu nodarbinātības veicināšanā. Tika skatīti arī jautājumi par notiesāto personu nodarbinātību un ilgstošo sociālās palīdzības saņēmēju – bezdarbnieku – iespējām darba tirgū Rīgas pilsētā, kā arī par darbaspēka trūkuma problēmas risināšanas aspektiem.

Apakškomisija strādāja arī ar priekšlikumu sagatavošanu likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” 3.lasījumam, kas paredzētu noteikt, ka darba meklētājs ir persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, un ka apdrošināšanas stāžā ieskaitāms darba laiks no 15 gadu vecuma.

Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai notikušas astoņas apakškomisijas sēdes. Apakškomisijas deputāti tikušies un uzklausījuši atbildīgo ministriju pārstāvjus un veselības aprūpes iestāžu speciālistus par mukoviscidozes pacientu veselības aprūpes iespējām Latvijā un bērnu un jauniešu veselības stāvokļa tendencēm.

Apakškomisija skatīja jautājumu par darba samaksu vidējam ārstniecības personālam un nolēma lūgt Valsts darba inspekciju izvērtēt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas personāla atalgojumu sistēmas atbilstību Darba likumam un citiem likumdošanas aktiem. Tika diskutēts par “Honeyrose” cigarešu reģistrācijas kārtību un atbalstīts Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras lēmums atzīt par spēkā neesošu SIA “Medusroze” izsniegto veselību veicinošas ierīces reģistrācijas apliecību Lielbritānijā ražotam produktam “Fitoterapijas līdzeklis – smēķēšanas atmešanas palīglīdzeklis augu cigaretes “Honeyrose””. Apakškomisija arī izskatīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotos priekšlikumus Pacientu tiesību likumprojekta 2.lasījumam.

 

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Sergejs Dolgopolovs (SC)

Notikušas 12 komisijas sēdes

Komisija pavasara sesijā iepazinās ar Saeimas Iesniegumu biroja darbu un sagatavotajiem pārskatiem par saņemtajiem iesniegumiem Saeimā, kā arī ar informāciju par 9.Saeimas deputātu kavējumiem Saeimas ziemas sesijā un konstatēja, ka neattaisnotu kavējumu nav.

Komisija virzīja izskatīšanai Saeimas sēdē divus Saeimas lēmuma projektus par 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanu pie administratīvās atbildības, kā arī Saeimas lēmuma projektus par 9.Saeimas deputātu Nila Ušakova un Imanta Valera saukšanu pie administratīvās atbildības.

Komisija izstrādāja un iesniedza izskatīšanai Saeimas sēdē grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz precizēt 139.panta otro daļu, nosakot, ka par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas atrodas Saeimas sēžu zālē un personiski balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”. Komisija izstrādāja minēto likumprojektu, lai novērstu iespējamību dažādi interpretēt Saeimas Kārtības ruļļa 139.pantu, kas bieži rada šaubas, vai nav nobalsots kāda klātneesoša deputāta vietā. Saeima izskatīja un nodeva komisijas iesniegto likumprojektu Saeimas Juridiskajai komisijai, un likumprojekts Saeimā ir pieņemts 1.lasījumā.

Komisija iepazinās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikumiem likumdošanas uzlabošanai. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir iekļāvusi KNAB priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, ko Saeima izskatīja 1.lasījumā.

Komisija turpināja diskusijas par apmeklētāju pieņemšanas centra izveidi Saeimā, kura mērķis būtu nodrošināt Saeimas publisku pieejamību un saikni ar iedzīvotājiem. Komisija uzaicināja uz komisijas sēdi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Vairu Pegli un Eiropas informācijas centra vadītāju Māru Dzirnieci, kurā tika apspriesta iespējamā sadarbība vienota Saeimas informācijas un apmeklētāju pieņemšanas centra izveidē.

Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, kas stājās spēkā 18.maijā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir noteikts pārbaudīt Valsts prezidenta amata kandidātu atbilstību šī likuma noteikumiem. Pēc diskusijām komisijas sēdē, konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, komisija nolēma lūgt Satversmes aizsardzības biroju (SAB), Valsts ieņēmumu dienestu (VID), KNAB un Ģenerālprokuratūru sniegt ziņas par Valsts prezidenta amatu kandidātu atbilstību Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam.

Komisija iepazinās ar saņemtajām atbildēm, uzklausīja Valsts prezidenta amata kandidātus un nolēma atzīt, ka Valsts prezidenta amata kandidāti Valdis Zatlers un Aivars Endziņš atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.Komisijas priekšsēdētājs ziņoja par komisijas pārbaudes rezultātiem 31.maija Saeimas sēdē, kad notika Valsts prezidenta vēlēšanas.

Komisija ierosināja divas Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas. Pamatojoties uz deputāta Jura Dobeļa iesniegumu, komisija 29.maijā izskatīja 9.Saeimas deputāta Jakova Plinera Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu un pierādījumu trūkuma dēļ nolēma to izbeigt. Savukārt 5.jūnijā komisija ierosināja un izskatīja 9.Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu un nolēma izteikt deputātam J.Lagzdiņam rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Komisija 19.jūnija sēdē nolēma neierosināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu, kuru lūdza ierosināt deputāts Pēteris Tabūns, norādot uz deputāta J.Plinera Valsts valodas likuma pārkāpumu tikšanās laikā ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātiem. Komisija nolēma vērst Saeimas komisiju, Saeimas deputātu grupu vadītāju un Saeimas Starpparlamentu attiecību biroja uzmanību, organizējot tikšanās ar citu valstu delegāciju pārstāvjiem, ievērot Latvijas Republikas Satversmē, Saeimas Kārtības rullī un Valsts valodas likumā noteikto kārtību valsts valodas lietošanā.

 

Pieprasījumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Augusts Brigmanis (ZZS)

Notikušas 11 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā kā viens no svarīgākajiem komisijas darbiem ir minama Saeimas opozīcijas deputātu iesniegto pieprasījumu izskatīšana.

Komisija izskatīja divus pieprasījumus, kuri tika noraidīti gan komisijas sēdēs, gan Saeimas sēdē. Viens no tiem ir deputātu Dz.Zaķa, A.Latkovska, S.Kalnietes, I.Circenes, A.Ziedones–Kantānes, E.Repšes, S.Bendrātes, K.Šadurska, J.Reira, K.A.Kariņa pieprasījums Ministru prezidentam A.Kalvītim par ekoloģisko katastrofu Daugavā, bet otrs – deputātu Dz.Zaķa, S.Bendrātes, U.I.Gravas, S.Kalnietes, E.Repšes, I.Rībenas A.Kampara, L.Mūrnieces, S.Āboltiņas, un K.A.Kariņa pieprasījums Ministru prezidentam A.Kalvītim par Andreja Panteļejeva atbilstību ieņemamajam amatam.

Pieprasījumu komisija 9.Saeimas pavasara sesijas laikā izskatījusi arī citus svarīgus jautājumus, proti, par bērnu pazušanu uz Latvijas ceļiem, par sabiedriskās televīzijas un radio pašreizējiem reitingiem salīdzinājumā ar komerciālajiem masu saziņas līdzekļiem, par administratīvi teritoriālās reformas gaitu un turpmākajām iecerēm, par nodrošinājumu ar notāru pakalpojumiem Latvijā, par ugunsdrošību izglītības iestādēs, slimnīcās un sociālās aprūpes iestādē, par gatavību mežu ugunsgrēku likvidēšanā, kā arī par kārtības nodrošināšanu un uzturēšanu Latvijas iekšējos ūdeņos.

 

Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Andris Bērziņš (ZZS)

Notikušas 11 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā komisija izskatīja 14 jautājumus.

Sadarbībā ar Valsts kontroli tika apspriesti deviņi Valsts kontroles revīzijas ziņojumi par veiktajām revīzijām dažādās valsts institūcijās.

Kā būtiskākie jāmin:

• Valsts kontroles ziņojums Saeimai un Ministru kabinetam “Par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2006.gada finanšu pārskatu revīziju rezultātiem”;

• Valsts kontroles ziņojums “Atalgojuma sistēmas izvērtējums valsts pārvaldes iestādēs”;

• Valsts kontroles likumības revīzijas ziņojumi par Satiksmes ministrijas dzelzceļa nozares un autoceļu nozares kapitālsabiedrību izveidošanas un likvidācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

• Valsts kontroles ziņojums “Ambulatorajai veselības aprūpei novirzīto valsts budžeta līdzekļu atbilstība normatīvo dokumentu prasībām un pakalpojuma pieejamības nodrošināšana”.

Reaģējot uz Valsts kontroles aizrādījumiem, tika noteikti atskaitīšanās termiņi par Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanas gaitu dažādās institūcijās, kā arī tika apspriesti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos un noteikti to iesniegšanas termiņi.

Turpinājās sadarbība ar Finanšu ministriju, kuras pārstāvji piedalās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs, kurās tiek izskatīti Valsts kontroles ziņojumi. Tas palīdz sekot Valsts kontroles aizrādījumu novēršanai, kā arī grozījumu normatīvajos aktos izstrādāšanai.

Komisija savās sēdēs ir apspriedusi arī zvērinātu revidentu ziņojumus par Saeimas un Valsts kontroles 2006.gada finanšu pārskatiem, sniegusi atzinumu par Saeimas 2006.gada finanšu pārskatu un apspriedusi Valsts kontroles 2008.gada budžeta pieprasījumu, kā arī izskatījusi koncepciju par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu.

 

Saimnieciskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Vilnis Edvīns Bresis (ZZS)

Notikušas 9 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā komisijas sēdēs tika apspriesti jautājumi par informācijas sagatavošanu par deputātu īres un transporta kompensāciju saņemšanu, izskatīti saņemtie iesniegumi par kompensāciju piešķiršanu un citi ar deputātu darba nodrošinājumu saistīti jautājumi.

Saimnieciskā komisija iepazinās ar Saeimas Kancelejas informāciju par Saeimas 2008.gada budžeta koncepciju un izlēma atbalstīt (ar korekcijām) Saeimas 2008.gada budžeta projektu.

Komisija vienojās atbalstīt 2008.gadā materiālo resursu izdevumu samazinājumu, bet palielināt izdevumus Saeimas darbinieku atalgojumiem.

Komisija atbalstīja kompensāciju piešķiršanu deputātiem transporta un sakaru izdevumu segšanai, kā arī izskatīja Dokumentu kopēšanas biroja pārskatu par kopēšanas darbiem aprīlī un maijā.

Komisijas deputāti arī izskatīja un atbalstīja Saeimas Kancelejas izstrādātos grozījumus “Noteikumos par kārtību, kādā Saeimas deputātiem piešķiramas un izmaksājamas kompensācijas par dzīvojamo telpu vai viesnīcas īres izdevumiem”, kas paredz, ka deputātam sākotnēji ir jāuzrāda rēķins vai jau apmaksāts īres vai viesnīcas čeks un tikai tad tiks izmaksāta kompensācija par dzīvojamo telpu vai viesnīcas īres izdevumiem.

 

Nacionālās drošības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC)

Notikušas 12 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā komisijas locekļi strādāja pie materiāliem par valstu drošības iestāžu darbību un parlamentārās kontroles reglamentāciju ārvalstu likumdošanas aktos izpētes – Policijas un izlūkošanas dienesta pārraudzības likums (Beļģija), Izlūkošanas un drošības dienestu parlamentārās kontroles likums (Slovēnija), III nodaļa. Uzraudzība. 11.pants Parlamentārā uzraudzība (Spānija), Likums par parlamentāro kontroli federācijas ziņu dienesta darbībai (Kontroles komisijas likums) (Vācija), Drošības iestāžu likums. 5.nodaļa. Uzraudzība (Igaunija), Izmeklēšanas aģentūras tiesības (Igaunija), Deputātu Palāta: XVI leģislatūra: Parlamentārie orgāni: Komisijas 11.paragrāfs (Itālija).

Pēc Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidenta Norberta Lamerta uzaicinājuma komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi devās vizītē uz Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāgu, kur tikās ar Parlamentārās kontroles padomes (Parlamentarisches Kontrollgremium) sekretariāta vadītāju Hansu Ulrihu Gerlandu. Vizītes laikā notika sarunas ar Federālā kanclera biroja 6.departamenta (Federālā ārējās izlūkošanas dienesta pārraudzība, federālo izlūkdienestu koordinācija) vadītāju Klausu Dīteru Friči, Federālā ārējās izlūkošanas dienesta vadītāju Ernstu Urlauu, Federālo pilnvaroto datu aizsardzības un informācijas atklātības jautājumos Peteru Šāru, (Bundestāgā), G-10 komisijas locekli Raineru Funki, Parlamentārās kontroles padomes priekšsēdētāju Maksu Štadleru un padomes locekļiem un Federālā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Heincu Frommu.

Komisijas locekļi tikās ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministru Ivaru Godmani, Drošības policijas priekšnieku Jāni Reiniku un Ģenerālprokuratūras virsprokuroriem, lai apspriestu jautājumus valsts drošības jomā un aktualitātēm valsts drošības iestāžu darbā.

 

Pilsonības likuma izpildes komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Pēteris Tabūns (TB/LNNK)

Notikušas 10 komisijas sēdes

Komisijas sēdēs uzklausīti tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Repatriācijas nodaļas vadītājs Juris Dombrovskis, Valsts valodas centra direktors Agris Timuška, kā arī Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.

Komisija uzklausīja arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārstāvjus par Latviešu diasporas atbalsta programmu 2004.–2009.gadam un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces Eiženijas Aldermanes informāciju par pārvaldes darbu, kā arī ar sagatavoto informāciju par pilsonības jautājumu regulējumu ārvalstīs.

Komisijas deputāti apmeklēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, iepazinās ar sekretariāta darba apstākļiem un uzklausīja informāciju par dubultpilsonību.

 

Eiropas lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Vaira Paegle (TP)

Notikušas 16 komisijas sēdes

Pavasara sesijas laikā Eiropas lietu komisijas deputātu darbs galvenokārt bija saistīts ar nacionālo pozīciju apstiprināšanu, kā arī tika uzklausīti informatīvie ziņojumi.

Deputāti izskatīja un apstiprināja Latvijas oficiālās pozīcijas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomei, Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomei, Ekonomikas un finanšu ministru padomei, Konkurētspējas ministru padomei, Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomei, Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju aizsardzības ministru padomei, Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomei, Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei, Tieslietu un iekšlietu ministru padomei un Eiropadomei.

Tika uzklausīta īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās Normunda Broka informācija par 2004.–2006.gada ES struktūrfondu apguves gaitu un finansējuma izlietojumu, kā arī informācija par ES konstitucionālo līgumu, ES likumdošanas pārņemšanu, par attīstības sadarbību, 2004.–2006.gada ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu un par 2007.–2013.gada ES struktūrfondu ieviešanas gaitu.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Somijas žurnālistiem un Somijas parlamenta un valdības sabiedrisko attiecību speciālistiem. Komisijas deputāti vizītes laikā Briselē tikās ar dažādu Eiropas Savienības institūciju amatpersonām un Latvijas pārstāvniecības ES pārstāvjiem.

Komisija organizēja tikšanos ar Zviedrijas parlamenta un Moldovas parlamenta pārstāvjiem, kuras laikā tika parakstīts saprašanās memorands par turpmāko palīdzības sniegšanu eirointegrācijas procesā Moldovas parlamentam.

Komisijas deputāti izbraukuma sēdē tikās ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, kā arī kopīgā sēdē ar Ārlietu komisiju tikās ar nevalstisko organizāciju un Saeimas foruma dalībniekiem.

Eiropas lietu komisija savu darbu turpinās arī laikā starp Saeimas sesijām, skatot Latvijas oficiālās pozīcijas ES Vides ministru padomei, Ekonomikas un finanšu ministru padomei, Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei un Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomei.

Sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem – Saeimas preses dienests